Kriminoloģijā cietušo problēmas tiek apzinātas specifiskas zinātnes – viktimoloģijas – ietvaros. Kā zināms, viktimoloģija ir zinātne par upuriem. Termins "viktimoloģija" ir cēlies no vārdiem victima (latīņu val. – "upuris") un logos (grieķu val. – "mācība") Kriminoloģijā viktimoloģija tiek izprasta dažādi. Piemēram, kriminologs M. Volfgangs viktimoloģijas saturā ietver noziedzīgo nodarījumu upuru zinātnisku izpēti, kā arī viktimizācijas procesu, etioloģiju un tās sekas (t. i., cilvēks kļūst par noziedzīga nodarījuma upuri). Plašākā nozīmē ar viktimoloģiju saprot tādu sociālo procesu izpēti, kas nosaka, ka atsevišķi indivīdi un pat veselas sociālās grupas tiek pakļautas pieredzei, kura rada plašas sociālas problēmas. Tradicionāli minēto terminu mēs attiecinām uz noziedzīgu nodarījumu upuriem. Taču minētā zinātne varētu būt tulkojama plašāk un attiecināma uz upuriem ne tikai krimināltiesiskajā jomā.

Atzīmēsim, ka kopumā vēl eksistē:

– medicīniskā viktimitāte – iespējamība saslimt ar dažādām fiziska, psihiska vai citāda veida slimībām, kuras varētu būt arī mantotas;

– pedagoģiskā viktimitāte – bērnu sociāla, sociāli psiholoģiska vai psihiska rakstura novirzes, kuras apgrūtina audzināšanu un izglītošanu;