Savus komentārus par Latvijas Šķīrējtiesu likumprojektu esmu sakārtojis piecās daļās: likumprojekta tvērums un pamatojums; strīdu pakļautība; šķīrējtiesa un valsts sektors; struktūra un atsevišķi likuma izstrādes jautājumi.
I. Likumprojekta tvērums un pamatojums
[1] Daudzi šķīrējtiesu likumi regulē vai nu tikai starptautisko šķīrējtiesu (piemēram, Šveices likums, UNCITRAL parauglikums), vai nacionālo un starptautisko šķīrējtiesu vienā aktā (Anglijas likums), vai arī divās dažādās nodaļās / aktos (Francijā). Galvenais risks, kas rodas, ja pastāv viens likums gan nacionāliem, gan starptautiskiem šķīrējtiesas noteikumiem, ir tieksme parlamentiem pārāk stingri regulēt šķīrējtiesu. Šī, iespējams, ir viena no Latvijas likumprojekta problēmām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
