14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)
Tiesību prakse
Pašvaldības un privātpersonas noslēgta līguma tiesiskā daba
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKA–104
2009. gada 30. janvārī

Lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, izpildes pareizību, tiesai vispirms jāpārbauda publisko tiesību līguma esamība. Savukārt, lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas paredz iestādei tiesības noslēgt publisko tiesību līgumu un vai ir saistošs iestādes apsolījums slēgt publisko tiesību līgumu.

Publisko tiesību līgums ir elastīga valsts pārvaldes darbības forma, kura pieļauj ar privātpersonu risināt kompleksus dzīves gadījumus sadarbības attiecību formā. Tā kā publisko tiesību līgumu slēdz līdzīgi kā privāttiesisku līgumu, apmainoties ar saskanīgiem gribas izteikumiem, ir jānorobežo publisko tiesību līgums no privāttiesiska līguma.

Latvijā publisko tiesību līgumu tipus likumdevējs ir uzskaitījis Valsts pārvaldes iekārtas likumā (12. panta pirmā daļa). Vienlaikus likumā var būt paredzēti arī citi publisko tiesību līgumu tipi un nosacījumi. Jēdziens "likums" ir jāsaprot nevis formālā, bet materiālā izpratnē, iekļaujot šajā jēdzienā Ministru kabineta noteikumus, bet ne paš­valdības saistošos noteikumus, jo no valsts pārvaldes vienotības principa izriet, ka vienā pašvaldībā nevar ieviest tikai tur pastāvošu jaunu publisko tiesību līguma tipu.

Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto publisko tiesību līgumu tipu uzskaitījuma jēga ir tipizēt valsts pārvaldes slēgtos publisko tiesību līgumu veidus un katram no tiem noteikt īpašus, tiesā pārbaudāmus pieļaujamības un satura priekšnoteikumus, kā arī noteikt likumā pieļautajiem publisko tiesību līgumu tipiem zināmus nosacījumus, kuriem tie ir pakļauti.

Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē šādā sastāvā: kopsēdes priekšsēdētāja senatore V. Krūmiņa, senatore J. Briede, senators A. Guļāns, tiesnese V. Kakste, senators J. Neimanis, senatore I. Skultāne, piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lucavsala" pārstāvjiem J.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties