Reti kurš nebūs dzirdējis par pirmajiem diviem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā, – tie tika pieņemti 2010. gada 18. janvārī un 22. jūnijā. Šobrīd tiek lauzti šķēpi: vai Ministru kabineta rosinātā un Saeimas atbalstītā reforma par tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā ir vērsta uz pirmo divu Satversmes tiesas spriedumu izpildes apiešanu vai arī tās mērķis ir izveidot stabilu un paredzamu tiesnešu atalgojuma sistēmu. Trešajā spriedumā, iespējams, var rast arī Satversmes tiesas nostāju par tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā.
Šā gada 14. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
