Tiesu politikas apakškomisija izskatīja tiesnešu vēstules par reformas ieceri un Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem – vēstulēs paustais viedoklis nav viennozīmīgs.

Lielākajā daļā vēstuļu tiesneši atbalsta Tieslietu padomes 2010. gada 1. decembra lēmuma Nr. 18 argumentāciju (Tieslietu padomes lēmumu sk.: Tiesnešu algas – viedokļu krustugunīs. Jurista Vārds, 07.12.2010., Nr. 49). Tiesneši arī pārmet pārējiem varas atzariem sabiedrības pretstatīšanu tiesu varai.

Tomēr atsevišķās vēstulēs to autori atzīst, ka piekrīt likumprojektos piedāvātājam risinājumam vai uzskata līdzšinējo vai likumprojektos noteikto atalgojuma līmeni par adekvātu. Vienā no vēstulēm tiesneši pat norādījuši, ka ētisku apsvēruma dēļ savu algu jautājumu nekomentēs.

Tāpat tiesneši sniedz priekšlikumus un vērš uzmanību arī uz problēmām, kas saistītas ar līdzšinējo un paredzēto tiesnešu atalgojuma sistēmu.

Tiesneši ierosina noteikt jaunu pārejas periodu, samazinot algu, sakarā ar likumprojektu pieņemšanu radušos algu starpību kompensēt ar valsts parād­zīmēm, mazināt atšķirību starp rajona tiesas un Augstākās tiesas tiesneša algu, pārskatīt piemaksas par kvalifikācijas klasēm un to piešķiršanas nosacījumus, apdomāt ieceri rajona tiesas tiesnesi piesaistīt 12. mēnešalgu grupai, iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā Latvijas Bankas un Finanšu kapitāla tirgus komisijas darbiniekus u. c.

Vēstulēs tiesneši piedāvā arī citus interesantus ierosinājumus, kas tiešā veidā nav saistīti ar atalgojumu. Tiek ierosināts pārskatīt kvalifikācijas prasības tiesneša amata kandidātiem (piemēram, Augstākās tiesas tiesnešiem jābūt doktora grādam tiesību zinātnēs) un tiesneša palīgiem, vienlaikus tiem nosakot adekvātu atalgojuma līmeni. Būtu arī jādomā par zemesgrāmatu piederību tiesu sistēmai, tāpat vajadzētu ieviest tiesnešu rotāciju un apgabaltiesu vajadzētu noteikt vienīgi kā apelācijas, bet Augstāko tiesu – kā kasācijas instances tiesu.

Tiesnešu vēstules nemainīja deputātu ieceri, un Saeimas Juridiskā komisija vienojās, ka tiesneši un prokurori tiks iekļauti vienotajā atalgojuma sistēmā, un atbalstīja likumprojektu iesniegšanu otrajam lasījumam, kas arī būs galīgais lasījums, jo likumprojekti tiek izskatīti steidzamības kārtībā.

Atšķirībā no tiesnešiem prokuratūras pārstāve neiebilda pret prokuroru iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā.

Plašākas diskusijas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē raisījās tikai par atsevišķiem likuma noteikumiem. Radās domstarpības par vēlmi saglabāt līdzšinējo nosacījumu, ka tiesneša amata kandidāts stažēšanās laikā saņem mēnešalgu 80 procentu apmērā no apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēnešalgas. Tiesnešu pārstāve norādīja: iecelšanas amatā process var ilgt pat deviņus mēnešus un šāda samazināta alga var būt šķērslis, lai tiesneša amatam piesaistītu labus profesionāļus. Savukārt deputāti un Tieslietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka šāds nosacījums jau šobrīd pastāv un ir nepieciešama gradācija starp vēl amatā neieceltu un ieceltu tiesnesi.

Deputāti arī vienojās, ka tiesnešiem tiks izmaksāta vienreizēja kompensācija, kura gan nebūs kā kompensācija par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Tās mērķis ir vismaz kaut kā kompensēt netaisnību, kas tika pieļauta pret tiesnešiem iepriekšējos gados.

Iecerēts, ka tiesnesis varēs saņemt piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pildīs vēl citus pienākumus.

Bez tam 2011. gadā, lai motivētu labākos un visvairāk noslogotos tiesnešus, Tieslietu padome atbilstoši vadlīnijām varēs noteikt tiesnesim piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30% apmērā no mēnešalgas. To tiesnešu skaits, kuriem varēs noteikt piemaksu, nedrīkstēs pārsniegt 10% no attiecīgajā tiesu līmenī strādājošo tiesnešu skaita. Tiesnešu pārstāve iebilda, izsakot priekšlikumu, ka apmēram 200 000 latu labāk vajadzētu novirzīt algu fondā. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis komisijas sēdē arī norādīja: tad, kad prēmēšana būs atļauta, pēc konsultēšanās ar Tieslietu padomi prēmiju izmaksai atvēlētos līdzekļus (pēc likuma – 15% no atalgojuma fonda) varētu ieskatīt tiesnešiem algās.

Tāpat komisija vienojās palielināt piemaksu pie algas tiesu nama priekšsēdētājam.

Likumā tika ieviesti precizējumi, kas paredz samazināt Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešu palīgu (tiesas padomnieku, konsultantu) mēnešalgu maksimālo lielumu, neskarot šobrīd noteiktās algas, lai motivētu tos perspektīvā kļūt par tiesnešiem.

Turklāt komisija atbalstīja arī Saeimas deputātu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, tajā skaitā izdarot būtiskus grozījumus līdzšinējā Saeimas deputātu darba samaksas sistēmā, atsakoties no piemaksām un lielākās daļas kompensāciju.

Likumā tika ietverts uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt likumprojektu un uzsākt nepieciešamās konsultācijas par Latvijas Bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības regulējuma iekļaušanu vienotajā atlīdzības likumā pēc tam, kad būs saņemts Eiropas Centrālās bankas atzinums par šo ieceri. Lai gan Latvijas Bankas pārstāvis kategoriski neiebilda pret šo ieceri, viņš atgādināja par prasību, ka būtiskas izmaiņas pret valstu nacionālo banku vienmēr ir jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku, kas parasti procesu padara salīdzinoši sarežģītu un laikietilpīgu. Viņš aicināja šobrīd vēl neizlemt, kurā likumā un kādos formulējumos tas tiktu darīts, kā arī atgādināja, ka, ietverot Latvijas Banku Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, grozījumi, kas automātiski skartu Latvijas Banku, būtu jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku.

Gatis Litvins