Žurnāls: Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā jēdziena "advokāts" tulkojumu

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā jēdziena "advokāts" tulkojumu

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC-625
2010. gada 10. novembrī

Puses pēc vispārējiem noteikumiem nevar atbrīvot no pienākuma atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu, ja tiesas spriedums nav viņām labvēlīgs.

Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertais jēdziens "advokāts" ir jātulko paplašināti, ar to saprotot ne tikai zvērinātus advokātus un advokātu palīgus, bet arī citus kvalificētus juristus, kuri var sniegt juridisko palīdzību un būt par pārstāvjiem lietā.

Minētajās tiesību normās ietvertā jēdziena "advokāts" pretējā interpretācija neatbilst Satversmes 92. pantā noteiktajām personas tiesībām saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties pārstāvi no iespējami plašāka kvalificētu juristu loka un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī no citu personu loka (Satversmes tiesas 2003. gada 6. oktobra spriedums lietā Nr. 2003-08-01 un 2003. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. 2003-04-01).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators Z. Gencs, senatore referente I. Garda, senators V. Jonikāns, piedaloties atbildētājas SIA "Gardie Visdari" pārstāvei I.V. un prasītājas J.B. pārstāvei I.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētājas SIA "Gardie Visdari" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009. gada 17. decembra spriedumu J.B. prasībā pret SIA "Gardie Visdari" par atjaunošanu darbā, atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, zaudējumu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA "Gardie Visdari" kā darba devējs un J.B. kā darbiniece 2007. gada 7. martā noslēdza darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ar kuru darba devējs pieņēma darbinieci darbā par pavāri.

[2] Darba devējs 2009. gada 19. martā uzteica darbiniecei darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, no 2009.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2024.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

12 KOMENTĀRI

kaktu advokāts

25. Janvāris 2011 / 10:28

ATBILDĒT

aigars

2009. gada 21.janvāra SPRIEDUMS Lietā Nr. SKC – 6 - tur bija cits pamats - izdevumus par juridisko palīdzību puse prasīja kā netiešos zaudējumus (līdz minētajam spriedumam reāli darbojās arī tāda prakse).

Čaiņikam

jāpiekrīt - arī zvērinātie dažkārt sastrādā tādas brīnumu lietas, ka mati ceļas stāvus. Visbiežāk tas notiek, uzņemoties tādu lietu vešanu, par kurām nav sajēgas. Jo tāda jau ir zv.adv. misija - vienmēr palīdzēt klientam, pat ja kompetence pietrūkst :))

Čaiņiks

24. Janvāris 2011 / 17:06

ATBILDĒT

Prakse rāda, ka arī zvērināto advokātu darba kvalitāte tiek kontrolēta vien "uz papīra", kā rezultātā ne viena vien advokāta sniegtie pakalpojumi nereti ir ārpus katras kritikas.

Spriedums

24. Janvāris 2011 / 16:08

ATBILDĒT

Rezultātā Latvija kļūs par vienīgo valsti ES, kur par advokātu nav vērts kļūt, jo valsts neko advokātiem negarantē. Tādas situācijas nav nekur citur normālā pasaulē. Jaunais spriedums ir absurds, jo 1) juridiskās palīdzības saņēmējs "gardie visdari" ir juridiska persona, kam nav nekāda sakara ar spriedumā pieminēto Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, 2) līdz šim pat advokātiem neatlīdzināja advokāta palīdzības izdevumus, ja nebija iesniegts lietas materiālos advokāta orderis, 3) juristi nenes nekādu atbildību klientu priekšā par nekvalitatīvu darbu un viņus nekontrolē neviena valsts iestāde.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"