Sarežģītajos nacionālās identitātes, vēstures un citos politiski jutīgajos jautājumos ierasts atsaukties uz tiesu varas lemto. Tiesa jau attiecīgo jautājumu esot izlēmusi un sabiedrībai ir pieejama juridiski saistoša pareizā atbilde. Tas lielā mērā atvieglo politiķu un sabiedrības dzīvi – sarežģītās diskusijās panāktos kompromisus aizvieto tiesu lemtais.

Šādā ziņā tiesnešu valsts piedāvā alternatīvu demokrātiskajiem procesiem, kad sabiedrībai svarīgus un sensitīvus jautājumus galīgi izlemj nevis sabiedrība vai politiskās institūcijas, bet gan tiesas. Demokrātiskās diskusijas un lēmuma pieņemšana ar balsu vairākumu, respektējot arī mazākuma tiesības, tiek aizstāta ar juristu tiesiskuma izpratni.

Sabiedrības, likumdevēja un izpildvaras izvairīšanās lemt par sensitīviem jautājumiem, atstājot jautājumu tiesas ieskatam, rada risku tiesai pārvērsties par dominējošo lēmumu pieņēmēju sabiedrībā.

Tiesnešu uzdevums patiešām ir valsts konstitūcijas un demokrātijas aizsardzība, tostarp nodrošinot personas pamattiesību īstenošanu pat pretēji likumdevēja vai valsts pārvaldes viedoklim. Tomēr tiesas nevar izlemt visus jautājumus demokrātiskā tiesiskā valstī.

Demokrātiska tiesiska valsts līdzās tiesnešu kontroles tiesībām paredz arī tiesnešu varas ierobežojumus un sabiedrības tiesības ilgstoši diskutēt un meklēt risinājumus pretrunīgiem jautājumiem. Tādēļ var saskatīt bīstamību apstāklī, ka tikai tiesās sabiedrība saskata vienīgo pareizo lēmuma pieņēmēju. Atsevišķos jautājumos, iespējams, tas ļauj sasniegt mērķi un nodrošināt tiesiskumu, taču tas nerisina citas problēmas. Tiesnešu lēmumu aizsegā paliek sabiedrības nespēja panākt kompromisus strīdīgos jautājumos un savstarpējo toleranci. Tāpat arī tiek veicināta likumdevēja un izpildvaras izvairīšanās no strīdīgiem un pretrunīgi vērtētiem jautājumiem.

Demokrātiska tiesiska valsts balstās uz diviem pīlāriem — demokrātiju un tiesiskumu. Tiesiskumu pīlāru nodrošina tiesneši, savukārt demokrātijas pīlārs ir pilsoniskās sabiedrības un politisko institūciju kompetencē. Tiesneši var izlemt gandrīz neierobežotu jautājumu skaitu, taču tiesneši nespēj nodrošināt politisku diskusiju un godīgu valsts dzīves jautājumu izlemšanu.