Līdztekus vairākiem tiesību aizsardzības veidiem par vienu no efektīvākajiem un stabilākajiem var uzskatīt personu likumīgo interešu ievērošanas un respektēšanas nodrošināšanu ar krimināltiesisko normu palīdzību. Pašreizējā situācijā, kad sabiedrības nepārtrauktu attīstību nodrošina dinamiska uzņēmējdarbības vide, ir svarīgi panākt, lai tirgus dalībnieku un patērētāju intereses netiktu aizskartas (..) krāpniecisku (..) tirgus dalībnieku darbības dēļ. (..) svarīgi ir novilkt robežu starp komerciālu neveiksmi un apzinātu personas rīcību, kas ir vērsta uz radušos apstākļu izmantošanu savā labā, aizskarot patērētāju, kreditoru, valsts vai pašvaldību intereses.¹

Sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību² atbildība ir norobežota: sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu; sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām; dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām (Komerclikuma 137. pants). Tas nozīmē, ka kapitālsabiedrības dalībniekus sabiedrības attiecībās ar trešajām personām aizklāj korporatīvs plīvurs.

Attiecīgi šajā rakstā tiks apskatīta krimināltiesiskā atbildība, kāda varētu būt panākama Latvijā lietās par noziedzīgiem nodarījumiem komercdarbībā (Komerclikuma³ 1. panta pirmās un otrās daļas izpratnē), pielietojot no anglosakšu tiesību sistēmas aizgūto korporatīvā plīvura pacelšanas doktrīnu. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu spēkā esošā normatīvā regulējuma pielietojumā saistībā ar šīs doktrīnas krimināltiesisku piemērošanu sabiedrību dalībniekiem.⁴

Referāta ietvaros ar korporatīvā plīvura pacelšanu krimināltiesiskā izpratnē domāta: kapitālsabiedrību dalībnieku saukšana pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus viņi ir izdarījuši attiecīgo sabiedrību juridiskās personas statusa aizsegā personīgi vai ar citu personu (šo sabiedrību pārvaldes institūciju, darbinieku vai trešo personu) starpniecību.⁵ Autora ieskatā, šāda definīcija ļauj pietiekami precīzi izskaidrot korporatīvā plīvura pacelšanas doktrīnas krimināltiesisku piemērošanu Latvijā.

Rakstā gan netiks analizēta kapitālsabiedrību valdes locekļu saukšana pie kriminālatbildības, kas, autora skatījumā, atbilst korporatīvā plīvura pacelšanas doktrīnas būtībai tikai tajos gadījumos, kad viena un tā pati fiziskā persona kādā kapitālsabiedrībā ir vienlaikus gan valdes loceklis, gan arī dalībnieks. Citos gadījumos atbildībai ir individuāls raksturs.

I. Vispārīgie korporatīvā plīvura pacelšanas krimināltiesiskie aspekti

Jau 1912. gadā ASV jurists Īzaks Moriss Vormsers (Isaac Maurice Wormser) rakstīja: "Gadījumos, kad korporatīvais subjekts tiek izmantots, lai apkrāptu kreditorus, izvairītos no saistībām, apietu likumu, izveidotu vai saglabātu monopolu, vai piesegtu blēdības un noziegumus, tiesas atvilks vaļā korporatīvo plīvuru un uzskatīs korporatīvo subjektu par dzīvu un darbojošos cilvēku kopumu, attiecībā pret kuriem tiks spriesta tiesa.