10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi
1
Dr. iur.
Ārija Meikališa
LU Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore 
Dr. iur.
Kristīne Strada-Rozenberga
LU Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore 

Rakstā sniegts šā gada 30. marta un 22. jūnija likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" vispārīgs apskats un tuvāk skatītas izmaiņas, kas attiecas uz kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieka statusu, jautājumiem attiecībā uz noziedzīgi iegūtu mantu, aresta uzlikšanu mantai un saīsināto spriedumu reformu.

Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL) nekad nebūs pabeigts – šķiet ar šādu atziņu samierinājušies jau visi. 2017. gads mums atnesis kārtējos trīs grozījumus KPL. Grozījumu intensitāte nav nedz īpaši liela, nedz pārsteidzoša, ja atceramies, ka KPL šie jau ir 31.–33.grozījumi1 nedaudz vairāk kā 12 gadu laikā. Tātad vidēji statistiski gads ne ar ko īpaši neizceļas.2 Ievērības cienīgus 2017. gada likumus par grozījumu veikšanu KPL, kas jau stājušies spēkā, padara tas, ka līdz ar to pieņemšanu veiktas tiešām būtiskas saturiskas izmaiņas kriminālprocesuālās kārtības tiesiskajā reglamentācijā. Šī raksta, tāpat kā iepriekš "Jurista Vārdā" publicēto abu autoru rakstu ar līdzīgiem nosaukumiem, mērķis ir, atturoties no jautājumu dziļas zinātniskas izpētes, informēt lasītāju par veiktajām izmaiņām KPL, sniedzot savu ieskatu jauno normu izpratnē. Vienlaikus saskatot būtiskus trūkumus, nevar atturēties arī no kritikas, mēģinot norādīt uz aktuālo problemātiku. Rakstā sniegts 2017. gada 30. marta un 22. jūnija likumu par grozījumu izdarīšanu KPL vispārīgs apskats un tuvāk skatītas izmaiņas, kas attiecas uz kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieka statusu, jautājumiem attiecībā uz noziedzīgi iegūtu mantu, aresta uzlikšanu mantai un saīsināto spriedumu reformu.

 

1. 2017. gada 30. marta un 22. jūnija grozījumu Kriminālprocesa likumā vispārīgs apskats un īsi komentāri

1.1. 2017. gada 30. marta grozījumi Kriminālprocesa likumā

2017. gada 30. martā Saeimā tika pieņemti kārtējie grozījumi KPL, ar kuriem grozīta 41 panta redakcija, tai skaitā četri panti izteikti jaunā redakcijā, KPL papildināts ar divām jaunām nodaļām un izslēgts viens pants.

Grozījumi sākotnēji izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās,3 papildinot KPL tekstu ar normām, kurās reglamentēta Eiropas izmeklēšanas rīkojuma nosūtīšana citām ES valstīm un no citām ES valstīm saņemtā rīkojuma izpilde Latvijā. Grozījumus pieņemot, tas arī tika īstenots, KPL papildinot ar divām nodaļām – ar 82.1 nodaļu "Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšana un izpilde" un ar 83.1 nodaļu "Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana un nodošana izpildei".

Tomēr, izskatot iesniegto likumprojektu Saeimā, tas tika ievērojami papildināts ar citiem iespējamiem grozījumiem KPL, kas rezultējās arī būtiskās izmaiņās t.s. vietējā kriminālprocesa tiesiskajā reglamentācijā. Daudzas no izmaiņām ir salīdzinoši sīkas (taču ne nenozīmīgas) un bez sistēmiskas nozīmes. Tā, piemēram, ar grozījumiem

  • veiktas izmaiņas KPL 7. panta otrajā daļā norādītajā to noziedzīgo nodarījumu lokā, par kuriem kriminālprocess uzsākams tikai tad, ja saņemts cietušā pieteikums;

  • veikti redakcionāli grozījumi, izslēdzot no KPL norādes uz pagasttiesu;

  • papildināts no personas piedzenamo procesuālo izdevumu loks (sk. KPL 367. panta 1. daļu).

Kā būtiskākās izmaiņas vērtējamas:

  • atteikšanās no obligātās aizstāvības vienošanās procesā (izslēgta KPL 83. panta otrā daļa);

  • personas atbrīvošana no samaksas par obligātās aizstāvības īstenošanu neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav vēlējusies aizstāvi (KPL 85. panta pirmās daļas 2. punkts);

  • noteikums, ka prokurors var izbeigt kriminālprocesu sakarā ar pierādījumu trūkumu tikai ar amatā augstāka prokurora piekrišanu (KPL 392. panta otrā daļa);

  • rakstveida pierādījumu un citu dokumentu nolasīšana tikai tad, ja šādu lūgumu piesaka lietas dalībnieki (KPL 449. panta trešā daļa);

  • attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamata paplašināšana, iekļaujot tajā arī noziedzīga nodarījuma neesamību (KPL 519. panta 1. punkts);

  • tiesību slēgt vienošanos paredzēšana nevis līdz tiesas izmeklēšanas sākumam, bet līdz tās beigām (KPL 544. panta pirmā daļa);

  • kriminālprocesa atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem tiesiskā regulējuma maiņa. Izmaiņas procesā sakarā ar jaunatklātu apstākļu konstatēšanu lielā mērā veiktas, reaģējot uz Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa spriedumu par Kriminālprocesa likuma 657. panta pirmās, trešās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam,4 kurā atzīts, ka KPL 657. panta pirmā, trešā un piektā daļa, ciktāl tās pieļauj to, ka prokurors, kurš kriminālprocesā veicis izmeklēšanas darbības, izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu vai uzturējis valsts apsūdzību, izlemj jautājumu par šā kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ir neatbilstošas Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošas no 2017. gada 1. janvāra. Redzams gan, ka likumdevējs nav spējis iekļauties laikā un par antikonstitucionālām atzīto normu grozījumi stājušies spēkā vien 2017. gada 26. aprīlī. Tāpat jāatzīst, ka veiktās izmaiņas saistāmas ne tikai ar Satversmes tiesas konstatētās Satversmei neatbilstošās nostājas labošanu, bet arī citu normu precizēšanu, jaunu nostāju ieviešanu. Šajā sakarā norādāms, ka ar grozījumiem izveidota nozīmīga, no iepriekšējās atšķirīga kārtība, kādā procesus atjauno sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

  • saīsinātā sprieduma konceptuālas izmaiņas, kuras, autoru ieskatā, ir nozīmīgākās no šajā reizē veiktajiem grozījumiem. Tāpēc tieši tās arī tiks apskatītas nedaudz vairāk.

1.2. 2017. gada 22. jūnija grozījumi Kriminālprocesa likumā

2017. gada 22. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti vieni no plašākajiem pēdējo gadu KPL grozījumiem.5 Tika grozīti 52 panti, tai skaitā pieci panti izteikti jaunā redakcijā, jaunā redakcijā izteikta pilnīgi visa KPL 60.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viedais
16. Oktobris 2017 / 11:05
1
ATBILDĒT
Praksē ir novērots, ka procesa virzītājs ļoti bieži bez praktiski nekāda pamata pieņem lēmumu par aresta uzlikšanu mantai un tiesa automātiski apstiprina. Rezultātā trešās personas - hipotekārie kreditori nevar vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu, kas ir arestēts...arests uz nekustamo īpašumu stāv gadiem ilgi, komunālie maksājumi netiek maksāti..un beigās kriminālprocess beidzas ar neko... zaudētājos/"sodīti" paliek pārējie dzīvojamās mājas iedzīvotāji, kam jāuzņemas komunālo maksājumu izdevumi par arestēto dzīvokli + Bankas, kas gadiem ilgi nevar pārdot ieķīlāto īpašumu, jo procesa virzītājs nedod piekrišanu...
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties