Nu, jau praktiski visiem ir skaidrs, ka katras tautsaimniecības ekonomikas attīstība ir tieši atkarīga no pārredzama, prognozējama un skaidra tiesiskā regulējuma jebkurā nozarē, kas visiem attiecīgās nozares dalībniekiem sniedz skaidrus viņu darbības nosacījumus, kā arī nepieciešams saprotams un loģisks nodokļu politikas regulējums.

Šomēnes sākumā sagaidījām ļoti sliktas ziņas ekonomikas jomā no Centrālās statistikas pārvaldes, proti, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir turpinājis samazināties.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad 1. ceturksnī IKP bija par 1,3 % mazāks nekā pirms gada. Gan ņemot vērā Covid-19 krīzes pirmo mēnešu bāzes efektu, gan atsākoties sezonas darbiem un uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicinās vakcinācija, paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte turpmākajos ceturkšņos palielināsies. Šāds Latvijas IKP 1. ceturkšņa samazinājums, to atsevišķi skatoties, varbūt arī nebūtu jāuztver traģiski, tomēr, skatoties salīdzinošos apstākļos, redzams, ka samērā līdzvērtīgos Covid-19 krīzes apstākļos, kā arī līdzvērtīgos ļoti daudzos citos apstākļos mūsu kaimiņvalstis Lietuva (+1 % IKP) un jo īpaši Igaunija (+5,4 % IKP) ir spējušas uzrādīt spēju savu valstu IKP kāpumu pēc ātrā novērtējuma datiem, bet Latvija jau sāk būtiski atpalikt, kas ietekmēs mūsu valsts attīstību aizvien būtiskāk arī turpmākajos gados, diemžēl arī negatīvāk ietekmējot izaugsmes potenciāla iespējas.

Šeit sāk rasties jautājums, kā kaimiņvalstīm tas izdodas labāk nekā mums un kāpēc ārvalstu investori kaimiņvalstis atzīst par labu esam vairāk nekā Latviju. Tāpēc būtu interesanti paskatīties uz maija izskaņā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pabeigto pētījumu¹ par tiesiskā regulējuma ietekmi uz ārvalsts investīcijām Somijā, apskatot arī citu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aspektus. OECD pētījumā tika secināts, ka nacionālais tiesiskais regulējums var tiešā veidā ietekmēt ārvalstu investīciju ieplūdi, gan regulējot piekļuvi tirgum, gan arī nosakot valsts nosacījumus nozarēs, kā arī netiešā veidā – izmantojot pasākumus, kas vērsti uz valsts mērķu nodrošināšanu (piemēram, valsts drošība, vides aizsardzība vai darbavietu aizsardzība). Lai gan šie pasākumi kalpo sabiedriski derīgiem mērķiem, dažos gadījumos tie var radīt neparedzētas sekas, palielinot uzņēmējdarbības izmaksas.

OECD pētījumā arī secināts, ka augstas kvalitātes un profesionālas valsts institūcijas, pārredzams tiesiskais regulējums, ekonomiskā un politiskā stabilitāte veicina spēcīgu uzņēmējdarbības klimatu. Mazāk ticams, ka ārvalstu uzņēmumi investēs valstīs ar mazāk līdzīgu tiesisko vidi, kas liek domāt, ka tiesiskā regulējuma neviendabīgums rada papildu izmaksas ārvalstu investoriem. Šis secinājums atbilst ievērojamai ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmai uz Somiju no citām Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kas ir valstis, kurās tiesiskais regulējums ir vislīdzīgākais Somijas tiesiskajam regulējumam.

OECD pētījumā tāpat arī secināts, ka valstis, kurām ir lielāki šķēršļi digitālajai tirdzniecībai, spēj mazāk piesaistīt ārvalstu ieguldījumus, norādot, ka sadarbspējīgiem digitālajiem noteikumiem ir svarīga nozīme attiecībā uz ārvalstu investīcijām, kā arī ārvalstu investori drīzāk investē valstīs ar efektīvāku muitas kontroli.

Taču ne tikai OECD izdara secinājumu par tiesiskā regulējuma būtisko ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību. Arī Pasaules Bankas 2017. gadā veiktajā pētījumā Foreign Investor Perspectives and Policy Implications² kā viens no galvenajiem secinājumiem par ārvalstu investīciju piesaisti tika minēts, ka valsts politiskā stabilitāte, drošība un tiesiskais regulējums ir vadošie faktori, kas nosaka investora lēmumu veikti investīcijas attiecīgajā valstī.

Un šeit būtu izdarāms secinājums, lai Latvija tuvākajos gados ekonomiskajā attīstībā vēl būtiskāk neatpaliktu no savām tuvākajām kaimiņvalstīm un konkurentēm – Lietuvas un Igaunijas, kā arī netālu esošajām Ziemeļvalstīm, būtu jāizstrādā vispārēja stratēģija, izvērtējot esošā tiesiskā regulējuma tvērumu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kontekstā un cenšoties saprast, kā Latvijas tiesisko regulējumu un nodokļu politikas satvaru padarīt loģiskāku, harmonizētāku un saprotamāku gan vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, gan arī potenciāliem jaunajiem ārvalstu investoriem un darbaspēkam, kas vēlētos uzsākt savu darbību Latvijā un palīdzētu stiprināt tautsaimniecības attīstību.