Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību, rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par zemākas instances tiesas spriedumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Uzņēmumu reģistrs, Veselības inspekcija, Iekšlietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un Lauku atbalsta dienests. Senāts rakstveida procesā izskatīs arī trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un trīs lietās prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā saņemtas gan kasācijas sūdzības, gan protests. Divas lietas izskatīs sakarā ar protestu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.   

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 28. augustā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā risināms jautājums par to, kā pareizi interpretēt atsevišķas normas, kas nosaka ierobežojumus zāļu reklamēšanas kārtībai. Veselības inspekcija nolēma aizliegt pieteicējas, SIA „Euroaptieka”, reklāmu, kurā tika izziņota akcija – atlaide medikamentiem, ja tiks nopirktas trīs preces vai vairāk. Veselības inspekcijai atzina, ka šāda reklāma pārkāpj Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumu Nr. 378 „Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” normas, jo veicina zāļu iegādi, izmantojot iespēju saņemt aptiekas piedāvāto atlaidi, kā arī tiek piedāvāta dāvana (atlaide citiem medikamentiem) par zāļu iegādi. Administratīvā apgabaltiesa Veselības inspekcijas lēmumu atzinusi par pamatotu. Pieteicēja kasācijas sūdzībā argumentē, ka, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr. 378 3.6. apakšpunktu, noteikumos paredzētie ierobežojumi uz pieteicējas reklāmu neattiecās, jo tā ietvēra aptiekas informāciju par zāļu cenu samazinājumu un nesaturēja konkrētu zāļu reklāmu. Pieteicēja arī nepiekrīt, ka atlaide būtu uzskatāma par dāvanu. (Lieta SKA-430/2019).

2) Administratīvo lietu departaments 28. augustā tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicēja iesniedza Lauku atbalsta dienestam iesniegumu, lai saņemtu platību maksājumu un diviem laukiem „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalsta maksājumu par 2014. gadu. Lauku atbalsta dienests veica pārbaudi par pļaušanas nosacījumu ievērošanu un konstatēja, ka „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalsta maksājumam pieteiktie lauki ir nopļauti pirms 2014. gada 1. augusta, kas neatbilst atbalsta saņemšanas noteikumiem.

Tiesai jāizskata jautājums, vai konkrētajā gadījumā Lauku atbalsta dienests pamatoti atteica pieteicējai piešķirt „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalsta maksājumus par 2014. gadu, piemēroja platību maksājumu samazinājums 1 % apmērā, kā arī noteica atbalsta trīsgadīgu sankciju. Izskatot minēto jautājumu, tiesai citastarp ir jāpārbauda, vai iestāde konkrētajā gadījumā ir pareizi piemērojusi Eiropas Savienības tiesību normas. (Lieta SKA-101/2019).

3) Administratīvo lietu departaments 30. augustā rakstveida procesā turpinās izskatīt lietu par importēto medikamentu muitas vērtību. Iepriekš Senāts apturēja lietā tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem.

Konkrētajā lietā pieteicējai aprēķināts nodokļu parāds par importētajām precēm – medikamentiem – no Indijas. Valsts ieņēmumu dienests, veicot pieteicējai muitas nodokļa un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu aprēķināšanas, maksāšanas un uzskaites auditu, uzskatīja, ka pieteicēja nepareizi noteikusi ievesto preču muitas vērtību. Dienests atzina, ka konkrētajā gadījumā ievesto preču muitas vērtība nosakāma saskaņā ar Muitas kodeksa 30. panta 2. punkta „c” apakšpunktu, ņemot vērā to informāciju par strīdus preču pārdošanu, kas norādīta tajos rēķinos, kurus Indijas uzņēmums Ranbaxy Laboratories izrakstīja pieteicējai pēc šo preču pārdošanas Ranbaxy Laboratories klientiem. Tāpat pārsūdzētajā lēmumā secināts, ka minētajos rēķinos norādītā strīdus preču pārdošanas cena ņemama vērā bez cenu atlaidēm, kuras Ranbaxy Laboratories piešķīra saviem klientiem. Nosakot strīdus preču vērtību atbilstoši Muitas kodeksa 30. panta 2. punkta „c” apakšpunktam, dienests citstarp ņēma vērā tādus strīdus preču pārdošanas darījumus, kas notikuši 1–2 gadus pēc strīdus preču ievešanas, tātad ievērojami pārsniedzot Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (Muitas kodeksa īstenošanas regula) 152. panta 1. punkta ,,c” apakšpunktā noteikto 90 dienu termiņu. Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā, konkrētajos apstākļos minētā 90 dienu termiņa elastīga piemērošana (jeb pārkāpšana) ir pamatojama ar pieteicējas darbības specifiku. Administratīvā apgabaltiesa Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atzina par pareizu. (Lieta SKA-3/2019).