Grozījumus likumā "Par tiesu varu" atbalstīja seši komisijas locekļi, bet pret bija četri deputāti.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns šodien komisijā skaidroja, ka Latvijas tiesu sistēma atrodas pastāvīgā attīstības procesā, turklāt pārmaiņu procesā atrodas arī uzņēmējdarbības vide, jauni noziegumu paveidi un tehnoloģijas.

Latvijā jau atsevišķās tiesās eksistē tiesnešu specializācija konkrētu kategoriju lietu izskatīšanā. Patlaban nav noliedzams, ka TM iecerei ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, taču gandrīz visi ir vienisprātis, ka līdzšinējā specializācija ir palīdzējusi tiesai risināt lietas profesionālāk un ātrāk.

Patlaban novērojama tendence, ka ekonomiska rakstura civillietas un finanšu noziegumu krimināllietas kļūst komplicētākas, taču nepieciešams lielāks ātrums šo lietu izskatīšanā. Šādas lietas var skatīt visu Latvijas rajona līmeņa tiesas, taču pastāv jautājums par tiesnešu kapacitāti un profesionalitāti. "Tas būtu ideāli, ja valstij atrastos resursi apmācīt visus tiesnešus šādu lietu skatīšanā, īpaši, ja lieta ir sarežģīta, taču valstij šādiem mērķiem līdzekļu nav pietiekami, īpaši situācijā, ja paralēli jādomā par motivējoša atalgojuma nodrošināšanu," piebilda ministrs.

Ekonomisko lietu izveidošana nekādā gadījumā neesot citu tiesnešu pazemināšana, vai tiesību atņemšana attīstīties. "Ja nebūs reforma, tad neredzēsim attīstību. Šis piedāvājums ir reāls un racionāls un atbilstošs mūsu finansiālajām iespējām. Jau tagad ir skaļas un sarežģītas korupcijas lietas, kuras tiek nosūtītas uz rajona līmeņa tiesu, kurai agrāk nav bijusi pieredze šādu lietu izskatīšanā," norādīja ministrs.

Kā piemēru ministrs minēja Vidzemes rajona tiesu Limbažos, kuras lietvedībā patlaban atrodas bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska krimināllieta.

Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems komisijā norādīja, ka TM priekšlikums nav atbalstāms, jo mazā valstī sadrumstalota tiesu sistēma ir tiesu varas korupciju veicinošs faktors.

"Tas veicinās korupciju, jo būs ciešas korporatīvas saites starp tiesnešiem un advokātiem. Šāda tiesa būtu loģiska valstī, kur ir desmitiem vai simtiem miljoniem iedzīvotāju," piebilda Gobzems.

Gobzems arī pauda neizpratni par norādi, ka eksistē tiesneši, kuriem nav atbilstošas profesionalitātes skatīt sarežģītas ekonomiskas lietas. "Ja tiesneši nav kvalificēti un kompetenti, lai skatītu sarežģītas lietas, tad kā viņi vispār ir kļuvusi par tiesnešiem," retoriski norādīja deputāts.

Tagad grozījumu priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 7. janvāris, bet Saeima pirmajā lasījumā tos varētu skatīt 5. decembrī.

Iepriekš vēstīts, ka specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzēts izveidot desmit tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka amata vietas un kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712 eiro, tostarp vienreizējie izdevumi 86 609 eiro apmērā. 918 103 eiro tiks nodrošināti no valsts budžetā piešķirtā finansējuma, tostarp 37 amata vietu izveide no vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietām. 

Savukārt apelācijas instancē specializētajai tiesai paredzēts izveidot četras tiesneša amata vietas - četras no šobrīd vakantajām amata vietām - un sešas tiesas darbinieku amata vietas.

Iepriekš arī tika norādīts, ka kopējās izmaksas apelācijas instances izveidei specializācijai piekritīgo lietu izskatīšanai ir 384 005 eiro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 49 636 eiro. 334 369 eiro tiks nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītā Tieslietu padome gan vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam paudusi kritisku redzējumu par TM ieceri veidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kā arī par tās izveidi nobalsoja divi klātesošie padomes locekļi, bet pret bija deviņi locekļi.

Pēc padomes domām ministrijas ekonomisko lietu tiesas koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņi, ne seku adekvāta analīze. Ja kā problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri ir jāapzina šo problēmu cēloņi, paudusi padome.

Vēstulē arī skaidrots, ka izstrādātajā koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi padome aicina TM atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.

Tieslietu padome norādījusi vairākus iespējamos iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais regulējums. Savukārt civillietās - nekvalitatīvi prasības pieteikumi, nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.