8. Februāris 2021 12:28
Jaunumi
Izraudzīti Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidāti
5

Noslēgusies Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātu atlase un izraudzīti 10 kandidāti. Apstiprināšanai Saeimā tiks virzīti deviņi kandidāti, jo viens kandidāts personisku iemeslu dēļ lūdza atlikt savu virzīšanu.

Miķelis Zumbergs 

Līdzšinējā darba pieredze: tiesneša palīgs Augstākajā tiesā, tiesas konsultants Administratīvā rajona tiesā, tiesneša palīgs Administratīvā rajona tiesā.

“Kaut arī mans līdzšinējais darbs bija saistīts ar administratīvajām lietām, uzskatu, ka ieguvums darbā Ekonomisko lietu tiesā būs mana pieredze pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas lietās. Tā devusi pieredzi nelikumīgas naudas līdzekļu apritē, kas saistīta ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci. Ātras un efektīvas tiesu sistēmas esība ļauj uzņēmējiem labāk prognozēt savas rīcības sekas, samazinot riskus, bet saglabājot ieguvumus. Jo ātrāk tiek izskatītas lietas, jo stabilāka ir tiesu prakse, jo drošāk uzņēmēji var iesaistīties darījumos un būt pārliecināti, ka necietīs neparedzamus zaudējumus, tādējādi tiek veicināta ekonomiskā apgrozība.”

Ļubova Kovaļa

Līdzšinējā darba pieredze: virsprokurora vietniece Latvijas Republikas Prokuratūras Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, prokurore Latvijas Republikas Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, vecākā inspektore Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, juriskonsulte SIA “AP birojs”.

“Valsts ekonomiskā attīstība nav iespējama bez investīcijām. Investoriem jābūt drošības sajūtai par saviem ilgtermiņa ieguldījumiem. Ārvalstu un vietējiem investoriem jābūt pārliecībai, ka to interešu aizskāruma gadījumā viņiem būs iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā. Šāda drošības sajūta veidojas tad, kad valstī darbojas tiesiskuma, taisnīguma un likumības principi. Vairākus gadus, strādājot noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā apkarošanas jomā, pārliecinājos, ka noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībai ir valsts attīstības kavēklis. Valsts budžets noziedzīgo nodarījumu dēļ katru gadu zaudē miljonus, kas liedz realizēt dažādus sociālos projektus. Tikai ātra, atbilstoša un samērīga valsts reakcija uz šādiem noziedzīgiem nodarījumiem var mainīt situāciju un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.”

Katarīna Sniedze

Līdzšinējā darba pieredze: individuāli praktizējošā zvērināta advokāte, maksātnespējas procesa administratore un šķīrējtiesnese.

“15 gadus esmu bijusi maksātnespējas procesu administratore un 13 gadus zvērināta advokāte. Līdzšinējā darbā bieži esmu saskārusies ar jautājumiem, kas ietilpst jaunizveidotās Ekonomisko lietu tiesas kompetencē, tāpēc izmantošu savas zināšanas jaunās tiesu iestādes izveidē un nostiprināšanā. Aktuāls ir jautājums par lietu izskatīšanas termiņiem, kam ir gan būtiska nozīme sabiedrības uzticības vairošanā, gan ekonomikā. Jo ātrāk strīds tiks atrisināts, parāds dzēsts, jo ātrāk persona var atgriezties apritē. Lai uzlabotu lietu izskatīšanas kvalitāti un paātrinātu procesu, var un vajag ieviest jauninājumus, kā arī izmantot tos mehānismus, kas jau pastāv. Piemēram, civillietās izmantot sagatavošanas tiesas sēdes, aicināt puses slēgt izlīgumu, norādīt uz trūkstošajiem pierādījumiem.”

Vija Kalniņa

Līdzšinējā darba pieredze: juriste Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamentā, tieslietu redaktore VSIA “Latvijas Vēstnesis” žurnāla “Jurista Vārds” redakcijā, vieslektore LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātē, juriste ZAB “Rasa un Ešenvalds”, juriste VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” .

“Man ir pieredze un izpratne par dažādiem tiesas procesiem (tostarp kriminālprocesu, Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesu), bet jo īpaši par civilprocesu komerctiesību un saistību tiesību strīdos, kā arī par Eiropas Savienības Tiesas procesu. Man ir ļoti labi zināmas metodes un paņēmieni, ar kuriem lietas dalībnieki cenšas novērst tiesas uzmanību no būtiskā un vilcina procesu. Šī pieredze ir svarīga, lai saprastu, ko lietas dalībnieki cenšas panākt tiesā, un lai neapmaldītos argumentos, kas nav svarīgi lietas izspriešanai. Savukārt mana pieredze ar daudzveidīgiem tiesību jautājumiem ļauj ātrāk noteikt jautājuma būtību un virzienu, kurā meklējams risinājums. Tiesneša amatā vēlos dot savu ieguldījumu stabilas, paredzamas un kvalitatīvas tiesu prakses veidošanā. Tā ir atslēga sabiedrības uzticībai tiesas darbam, kā arī atbildīgas sabiedrības veidošanā.”

Ieva Jankovska

Līdzšinējā darba pieredze: tiesneša palīdze Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, projektu vadītāja AS “Citadele banka”, kredītu administratore VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

“Mana profesionālā pieredze ir saistīta gan ar juridisko, gan ar finanšu jomu, un esmu ieguvusi augstāko izglītību abās nozarēs, kas papildina viena otru. Darbā tiesā un privātajā sektorā esmu ieguvusi pieredzi tiesību normu piemērošanā, dažāda apjoma informācijas pētīšanā un analizēšanā.  Spēcīga, profesionāla un godīga tiesu vara, kurai sabiedrība var uzticēties, sekmē arī valsts attīstību, veicinot gan iedzīvotāju labklājības līmeni, gan uzņēmējdarbības vidi. Sakārtota un tiesiska vide veicina arī investīciju piesaisti un godīgi samaksātus nodokļus, tādējādi ietekmē jebkuru jomu tautsaimniecībā un katru no mums individuāli. Tāpēc tā ir arī mūsu katra atbildība pret savu valsti, pašiem veidojot to labāku.”

Aivars Latkovskis

Līdzšinējā darba pieredze: Juridiskā un licencēšanas departamenta juriskonkults/vecākais juriskonsults Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Civiltiesību departamenta komerctiesību nodaļas jurists/juriskonsults Tieslietu ministrijā, nacionālais eksperts Latvijas prezidentūras ES Padomes Komerctiesību darba grupā, Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsults Tieslietu ministrijā, Juridiskās nodaļas juriskonsults LR Uzņēmumu reģistrā, jurists SIA “Furors”, jurista palīgs SIA “Furors”.

“Man ir ļoti laba izpratne par kopējo tiesību sistēmu, kā arī vispārējo un speciālo tiesību normu mijiedarbību.  Labi pārzinu civiltiesību nozari, it īpaši komerctiesības, kur sevi uzskatu par vienu no vadošajiem ekspertiem publiskajā sektorā. Darbā Ekonomisko lietu tiesā noderēs manas zināšanas  par visu veidu juridiskajām personām, to statusu, iekšējo organizāciju, lēmumu pieņemšanu un pārstāvību. Iepriekšējā darbavietā strādāju ar dažāda spektra juridiskajiem jautājumiem saistībā ar kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, pārrobežu jautājumiem šo iestāžu kontekstā, kā arī izvērtēju dažādus juridiskus jautājumus saskaņā ar šo tirgus dalībnieku darbību un uzraudzību, sniedzu atbalstu administratīvajā procesā, finanšu tirgus dalībnieku klientu sūdzību izskatīšanā un sankciju piemērošanā finanšu tirgus dalībniekiem. Esmu guvis lielu pieredzi un izpratni, kā funkcionē finanšu tirgus, kāda kompetence ir dažādām Eiropas un Latvijas finanšu institūcijām un kāds ir Eiropas Savienības un Latvijas regulējums šajā nozarē.”

Kaspars Vecozols

Līdzšinējā darba pieredze: vecākais juriskonsults Juridiskā un licencēšanas departamenta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, jurists Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļā Tieslietu ministrijā, nacionālais eksperts Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē, deputāta palīgs LR Saeimā.

"Līdzšinējais darbs devis zināšanas un praktisku pieredzi par dažādiem specifiskiem tiesību institūtiem, kas cieši saistīti ar komerctiesību nozari, piemēram, vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, akciju atpirkšanas piedāvājumiem, tirgus manipulācijām un iekšējās informācijas izmantošanas jautājumiem. Bez praktiskas normu piemērošanas ar finanšu un kapitāla tirgu saistītos jautājumos būtisku darbu esmu ieguldījis jauna akciju atpirkšanas piedāvājuma un galīgo akciju atpirkšanas regulējuma izstrādē. Plānotās izmaiņas ne tikai atvieglos normu piemērošanu praksē, bet arī nodrošinās taisnīgu tiesisko attiecību noregulējumu starp akcionāriem. Tāpat esmu aktīvi līdzdarbojies Kooperatīvo sabiedrību likuma un citu ar komerctiesībām saistīto projektu izstrādē. Minētā pieredze ir devusi labu izpratni par komerctiesībām kopumā, lai sekmīgi pildītu Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata pienākumus."

Dagnija Muceniece

Līdzšinējā darba pieredze: senatores palīdze Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamentā, tiesas sēžu sekretāre Augstākajā tiesā.

“Tiesnesim kā tiesību piemērotājam ir liela atbildība. No vienas puses, tiesnesim jāmotivē spriedums tā, lai ar to strīds būtu atrisināts, bet, no otras puses, spriedumam jābūt arī taisnīgam, kur taisnīgums nav tikai sociāla vērtība, bet ietver arī tiesneša pareizi iztulkotu piemērojamo tiesību normu, uztverot tās jēgu konkrētās lietas apstākļu un pierādījumu kontekstā. Esmu gatava būt par tiesnesi un uzņemties šādu atbildību, vienlaikus apzinoties, ka mūsdienās sabiedrībā tiesneša darbs ne vienmēr tiek cildināts un cienīts. Uzskatu, ka vienotas tiesu prakses veidošana jāveicina jau pirmā līmeņa tiesā un tas jo īpaši jāīsteno Ekonomisko lietu tiesā, kura izveidota ar īpašu specializāciju, tāpēc tajā izskatītajās lietās jābūt konsekvencei piemērojamo tiesību normu iztulkošanā, pat ja katras konkrētas lietas pierādījumi un pušu argumenti atšķiras. Specializētās tiesas izveide no likumdevēja puses ir virzīta uz valsts attīstību, ko savukārt tiesu sistēmai būtu jāatbalsta, lai no šādas novitātes iegūtu visa sabiedrība.”

Oksana Pulle-Čižova

Līdzšinējā darba pieredze: zvērināta advokāte, maksātnespējas procesa administratore, šķīrējtiesnese Šķīrējtiesā “Rīgas arbitrāža”, juriste SIA Juridiskajā birojā “Ekslege”.

“Tiesiska, efektīva un kvalitatīva tiesu sistēmas darbība nodrošina ātru, taisnīgu un uz tiesību normām balstītu strīdu risināšanu. Tas ir īpaši svarīgi komerctiesiskajā vidē tāpēc, ka komercdarbības efektivitāte ir atkarīga no komercsabiedrības aktīvu apgrozījuma ātruma, proti, jo ātrāk apgrozās aktīvi, jo lielāku peļņu var gūt komersants. Kvalitatīva un ātra tiesas spriešana neapšaubāmi veicina aktīvu apgrozījuma ātrumu komerctiesiskajā vidē, kā rezultātā veidojas lielāks realizācijas apgrozījuma apjoms, komersants gūst lielāku peļņu, kas ir komercsabiedrības darbības mērķis. No tā ir atkarīga ekonomikas izaugsme valstī – jo vairāk komersantu strādā ar lieliem realizācijas apgrozījumiem un peļņu, jo vairāk nodokļu tiek iemaksāts valsts budžetā. Savukārt, jo lielāki ir valsts budžeta ieņēmumi, jo vairāk līdzekļu var novirzīt attīstībai sociālajā un vides sfērā.” 

 
 
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Neko sev
8. Februāris 2021 / 14:25
0
ATBILDĒT
Un šie ir tā superkomanda, kas skatīs smagākās korupcijas lietas? Lūdzu nesmīdiniet.
robots > Neko sev
8. Februāris 2021 / 19:24
0
ATBILDĒT
Nu, tie ir labākie, kas pieteicās. Varēja droši vien būt tikai sliktāk. Redzēs, cik no viņiem vēl noleks, kad sāksies lietu kalni un samazgas. Nav jau vairs tie laiki, kad turas pie darba par katru cenu. Prognozēju, ka likvidējamā FKTK ierēdņi būs pirmie, kas noleks.
Piekrītu! > Neko sev
8. Februāris 2021 / 16:55
1
ATBILDĒT
Godīgi sakot, es arī esmu šokā, jo neteikšu, ka kaut jel viens tajā superkomandā ir persona ar autoritāti+pieredzi šajos specifiskajos jautājumos+pieredzi tiesas procesa vadīšanā. Bēdīga sajūta. Gaidīju vismaz kādu nopietnāku uzvārdu..
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties