2. Maijs 2023 15:29
Jaunumi
Rīgas apgabaltiesas tiesneši darba vizītē Norvēģijā iepazinušies ar tiesu digitalizācijas risinājumiem
Rīgas Apgabaltiesa

Pieredzes apmaiņas nolūkos trīs Rīgas apgabaltiesas tiesneši no 2023. gada 22. līdz 24. martam apmeklēja trīs tiesas Norvēģijas galvaspilsētā – Oslo pilsētas tiesu, apelācijas tiesu (Borgarting Court of Appeal) un Norvēģijas Augstāko tiesu. Norvēģiju apmeklēja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas p. i. Ingūna Amoliņa un Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Svetlana Beļajeva.

Tā bija pirmā no divām ieplānotajām vizītēm projektā “Uz cilvēku centrēti tiesiskuma risinājumi” (People centered justice solutions). Projektā plānota arī vizīte Islandes tiesās Reikjavīkā. 

Ar digitalizāciju uzlabo tiesu pieejamību

Projekta mērķis ir iepazīties ar  Ziemeļvalstu tiesu un lietu digitalizāciju,  tiesu pārvaldību, tiesnešu atlasi, galveno uzsvaru liekot uz  digitalizācijas risinājumiem, kas atvieglo pieeju tiesai procesu dalībniekiem un tiesnešu darbu. 

Norvēģijas tiesu sistēmā savulaik tika uzsākta pakāpeniska lietu digitalizācijas ieviešana, kas noslēdzās 2020. gadā, un tagad visa tiesvedība notiek tikai digitālā vidē. Dokumentus papīra formā tiesas Norvēģijā vairs neizmanto, nepieciešamības gadījumā tos digitalizē un visas lietas ir tikai elektroniskā formātā. Tiesu digitalizācija paveikta tā, lai visām sociālajām grupām nodrošinātu pieeju tiesai. Savukārt e lietas pārskatāmība un tiesas tehniskais nodrošinājums maksimāli atvieglo lietu iztiesāšanu.

Lai klātesošie varētu ērti sekot tiesas procesa norisei, visas tiesas sēžu zāles ir aprīkotas ar sienas monitoriem, kuros tiek uzrādīti lietu materiāli, papildus tam procesa dalībnieki lietas materiālus redz katrs savā galda monitorā. Tiesas sastāvā, kas izskata lietu, katram tiesnesim tiesas zālē ir nodrošināts savs monitors. Papildus tam referējošais tiesnesis strādā ar diviem atsevišķiem monitoriem. Jāatzīmē, ka Norvēģijā nav tiesas sēžu sekretāru, līdz ar to visas darbības tiesas zālē, ieskaitot lietas materiālu uzrādīšanu procesa dalībniekiem veic referējošais tiesnesis, kurš strādā ar diviem monitoriem, vienā no tiem ir lietas materiāli, otrā monitorā tiesnesis veic piezīmes, kas nepieciešamas nolēmuma sastādīšanai.

Stiprina uzticēšanos tiesām

Pirms prasības celšanas tiesā notiek strīda izpēte pirmstiesas nodaļā, kurā izvērtē izlīguma un mediācijas iespējas. Neliels apelācijas sūdzību skaits Norvēģijā tiek skaidrots ar kvalitatīvu pirmās instances tiesu darbu un augstām valsts nodevām.

Norvēģijā darbojas brīvprātīgie, kas ietilpst liecinieku atbalsta grupā. Tās uzdevums ir ne vien izskaidrot lieciniekiem procesuālo kārtību un liecinieka lomu tiesas procesā, bet arī uzmundrināt un iedrošināt.  2022. gadā Norvēģijā 45 brīvprātīgie snieguši atbalstu 1796 lieciniekiem.

Lai sabiedrība varētu sekot tiesu procesiem, Norvēģijā tiesas sēdes tiek translētas tīmeklī un saites uz tām ir pieejamas tiesas mājaslapā. Komunikācijai ar medijiem Oslo apelācijas instances tiesā izveidota mediju grupa, kas gatavo atbildes uz žurnālistu jautājumiem un sniedz tiesnešiem nepieciešamo atbalstu. Visi nolēmumi tiek publicēti īpaši žurnālistiem izveidotā slēgtā portālā, kurā reģistrēti vairāk nekā 200 žurnālistu.

Uzticēšanos tiesu varai Norvēģijā veicina arī tas, ka līdz ar profesionāliem tiesnešiem ir saglabāta tiesu piesēdētāju institūcija.

Tiesas nolēmumos lietojama vienkāršā valoda, kas atvieglo uztveramību 

Oslo apelācijas tiesā Latvijas tiesneši tika iepazīstināti ar Norvēģijas tiesās paveikto, lai uzlabotu tiesu nolēmumu sagatavošanas kvalitāti, un notika pieredzes apmaiņa arī par tiesu nolēmumos lietojamo valodu.  

Norvēģijā 2015. gadā izstrādātas rekomendācijas nolēmumos lietojamās valodas kultūrai. Tās iekļautas arī tiesnešu un tiesas darbinieku apmācības programmās. Apmācībās tiesu sistēmā lielu uzmanību pievērš tam, lai tiesas nolēmumi būtu saprotami ne tikai juristiem, bet arī lietu dalībniekiem un sabiedrībai. Tiesas procesa dalībnieki ir primārā mērķauditorija tiesas nolēmumiem, tādēļ tajos izmantotajai valodai jābūt pietiekami vienkāršai un saprotamai ikvienam.

Rekomendācijās norādīti konkrēti ieteikumi, kā vienkāršot valodu nolēmumos, tostarp samazinot retu un sarežģītu juridisku terminu lietojumu, neizmantojot garus un sarežģītus teikumus. Norvēģijā iesaka lietot nevis procesuālos apzīmējumus, bet gan personu vārdus un uzvārdus. Vienkāršas un saprotamas valodas lietošanas mērķis ir samazināt nolēmumu pārsūdzību skaitu un stiprināt uzticēšanos tiesām.

Iepazīstoties ar Norvēģijas tiesu pieredzi, secināts, ka vadlīnijas ar ieteikumiem par tiesu nolēmumos lietojamo valodu un juridiskās terminoloģijas izmantošanas robežām nepieciešamas arī Latvijas tiesām. Jautājuma padziļinātai izpētei Latvijā nepieciešams apkopot arī citu valstu pieredzi nolēmumu sastādīšanas tehnikā un lietojamās valodas kultūrā. 

Rīgas apgabaltiesa ir viena no tām Latvijas tiesām, kas pievērš īpašu uzmanību valodas lietojumam nolēmumos un metodiski strādā ar tiesnešiem un tiesnešu palīgiem, akcentējot tipiskākās kļūdas. Kopš 2016. gada šos pienākumus ikdienā pilda tiesas priekšsēdētājas palīgs juridiskās lingvistikas jautājumos. Tiesā izveidotas rokasgrāmatas tiesnešu palīgiem un arī lietvedības darbam.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Valsts administrācija” darbojas ar mērķi veicināt darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. Programma atbalsta mācību vizītes, prakses iespējas un kontaktu dibināšanu un uzturēšanu starp valsts sektora darbiniekiem. Atbalstu piešķir projektiem, kuros iesaistītas vismaz trīs valstis no Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona (Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija). 

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 267 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties