Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš sanāksmes atklāšanas uzrunā uzsvēra konstitucionālo tiesu daudzpusējās sadarbības nozīmi tiesiskuma aizsardzībā gan reģionālā, gan globālā mērogā. “Vēl pavisam nesen Baltijas valstu izteiktās bažas par ģeopolitisko situāciju reģionā un pasaules tiesiskās kārtības apdraudējumiem starptautiskā sabiedrība uzskatīja par pārspīlētiem. Taču pašlaik, kad drošības situācija Eiropā ir mainījusies, mūsu konsekventā un principiālā nostāja dažādos jautājumos izraisa starptautisku cieņu un uzmanību, un mēs esam gatavi sniegt nozīmīgu ieguldījumu tiesiskuma aizsardzībā Eiropas mērogā. Mūsu kopīgais vēsturiskais mantojums ir iemācījis, cik svarīga ir Baltijas valstu sadarbība. Tās trūkums pagājušā gadsimta pirmajā pusē padarīja mūsu kopīgās vērtības neaizsargātas, savukārt kopīga un saskaņota rīcība gadsimta nogalē un mūsdienās mūs stiprina. Baltijas valstu tautām ir spēcīga vienota reģionālā apziņa, kuras pamatā ir nacionālās identitātes izjūta, alkas pēc brīvības un tiesiskuma. Līdz ar to mūsu reģionālās sadarbības pamatā ir ne tikai kopīgas intereses, bet arī dziļi iesakņojušās vērtības,” norādīja Aldis Laviņš.

Trīspusējās tikšanās ievadā Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Villu Kõve un Lietuvas Konstitucionālās tiesas delegācijas vadītāja tiesnese Daiva Petrylaitė akcentēja, ka trīspusējās tikšanās ir ļoti vērtīga sadarbības platforma, kas sniedz lielisku iespēju attīstīt sadarbību starp Baltijas valstu konstitucionālajām tiesām un stiprināt vērtīgas pieredzes apmaiņas saites starp tiesnešiem.

Sanāksmes pirmajā paneļsesijā tiesneši diskutēja par procesuālajām garantijām, kas izriet no tiesībām uz taisnīgu tiesu. Savā priekšlasījumā Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš sniedza ieskatu vairākos nolēmumos, kuros Satversmes tiesa konkretizējusi procesuālās garantijas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanai civilprocesā. Savā uzrunā viņš uzvēra, ka tiesas nolēmuma motivācijas apjoms ir atkarīgs no vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem, tostarp risināmo tiesisko attiecību rakstura un nolēmuma pieņemšanas tiesiskā pamata. Savukārt attiecībā uz tiesas objektivitātes garantijām tiesnesis norādīja: “Ņemot vērā konkrētas tiesvedības procesa stadijas raksturu, likumdevējs ir tiesīgs paredzēt līdzekļus tiesas objektivitātes nodrošināšanai. Tam nav pienākuma ikvienā procesa stadijā obligāti paredzēt noraidījuma institūtu.” Igaunijas Augstākās tiesas tiesnese Saale Laos analizēja Augstākās tiesas kompetenci tiesību normu konstitucionalitātes pārbaudē. Viņa uzsvēra, ka procesuālajās tiesībās likuma nepilnību ir iespējams novērst ar konstitūcijai atbilstošu šīs normas interpretāciju. Tāpat tika analizētas “advokātu procesa” īpatnības atsevišķu kategoriju lietās. Savukārt Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesnese Daiva Petrylaitė sniedza pārskatu par tiesas judikatūru lietās, kurās konkretizētas tiesību uz taisnīgu tiesu procesuālās garantijas civilprocesā un administratīvajā procesā. Viņa uzsvēra, ka tiesas pienākuma motivēt savus nolēmumus mērķis ir nodrošināt, lai gan lietas dalībnieki, gan sabiedrība kopumā saprot, kā tiesa ir nonākusi pie konkrētā nolēmuma. Tāpat tiesnese sniedza pārskatu par tiesas judikatūru jautājumā par personas tiesībām uz pieeju tiesai saistībā ar prasību, ka apelācijas un kasācijas sūdzību paraksta un iesniedz zvērināts advokāts.

Otrajā paneļsesijā tikšanās dalībnieki analizēja jautājumu par valsts valodas konstitucionālo aizsardzību. Igaunijas Augstākās tiesas tiesnese Nele Siitam akcentēja, ka valsts valoda ir konstitucionāla vērtība, kā arī sniedza pārskatu par tiesas judikatūru lietās par valsts valodas lietošanas prasību parlamenta locekļiem. Noslēgumā tiesnese analizēja Igaunijas tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts valodas lietojumu izglītības jomā, kā arī procesuālajos likumos noteikto pienākumu iesniegt dokumentus valsts valodā. Viņa uzsvēra, ka šāda prasība nedrīkst liegt personai tiesības uz pieeju tiesai. Savukārt Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa norādīja, ka pastāv plašs Satversmes tiesas judikatūras klāsts attiecībā uz dažādiem ar valsts valodas aizsardzību saistītiem jautājumiem. Tiesas secinājumus šajās lietās citstarp ir ietekmējusi Latvijas vēsturiskā pieredze un pašreizējais ģeopolitiskais konteksts. Tiesnese izklāstīja Satversmes tiesas secinājumus, kas ietverti nesen pieņemtajā spriedumā par pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām Krievijas Federācijas pilsoņiem. Savu uzrunu viņa noslēdza  ar latviešu rakstnieka un dzejnieka Jāņa Klīdzēja atziņu: “Valoda ir tauta. Valoda ir dzeja. Valoda ir vēsture. Valoda ir zinātne. Valoda ir cilvēks.” Savukārt paneļsesijas noslēgumā Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Vytautas Mizaras uzsvēra, ka, lai gan valsts valoda ir konstitucionāla vērtība, personas pamattiesību ierobežojuma gadījumā tiesai jārod taisnīgs līdzsvars starp šo un citām konstitucionālajām vērtībām. Turpinājumā viņš sniedza pārskatu par Lietuvas Konstitucionālās tiesas judikatūru lietās par personvārdu rakstību valsts valodā oficiālajos dokumentos.

Trīspusējās sanāksmes trešajā paneļsesijā tiesneši pārrunāja tiesu aktuālo judikatūru. Ar priekšlasījumu par Lietuvas Konstitucionālās tiesas aktuālajiem nolēmumiem uzstājās tiesnesis Algis Norkūnas, savukārt par Satversmes tiesas pēdējā gada judikatūru informēja priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina, bet ar Igaunijas Augstākās tiesas aktualitātēm tikšanās dalībniekus iepazīstināja priekšsēdētājs Villu Kõve.

Pirmā Baltijas valstu konstitucionālo tiesu trīspusējā tikšanās norisinājās 2019. gadā Rīgā. Šogad Baltijas valstu konstitucionālo tiesu tiesneši tikās jau ceturto reizi. Tā ir būtiska Satversmes tiesas starptautiskās sadarbības tradīcija, kuras mērķis ir uzturēt aktuālu diskusiju par konstitucionālo tiesību jautājumiem nacionālā un Eiropas līmenī, kā arī stiprināt Baltijas valstu tiesu dialogu.

Plašāka informācija: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/noslegusies-baltijas-valstu-konstitucionalo-tiesu-ceturta-trispuseja-tiksanas-riga/