Jurista Vārda satura arhīvs

Sannija Matule Dina Gailīte

žurnāls / Informācija

Satversmes tiesai jauna pieeja sabiedrības informēšanā

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Tie, kas ikdienā seko līdzi Satversmes tiesas darbam, būs pamanījuši, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu praksi pēdējā laikā daudz biežāk un izvērstāk kļuvusi pieejama ne tikai informācija par konstitucionālās tiesas lemto, bet arī par dažādām tās aktivitātēm un norisēm. Kā likumsakarīgs šo pārmaiņu turpinājums ir atskaite jeb pārskats par Satversmes tiesas darbu 2017. gadā, kas iemieso jauninājumus gan formā, gan saturā. ...

žurnāls / Informācija

Rokasgrāmata profesionālai un atbildīgai žurnālistikai

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Laikā, kad īpaši daudz tiek runāts arī par žurnālistikas kvalitāti Latvijā un plašsaziņas līdzekļu atbildību par savu darbu, kam demokrātiskā valstī ir neatsverama loma, kļuvusi pieejama jaunā "Rokasgrāmata žurnālistiem". Tomēr maldīgi uzskatīt, ka tās lasītājs var būt vienīgi mediju videi piederīgais, jo faktiski daudzās situācijās līdz ar žurnālistu tiesībām saņemt informāciju pastāv arī kāda – visbiežāk iestāžu un institūciju – pienākums tādu sniegt. Tādēļ informatīvos nolūkos šis materiāls noderēs ikvienam, kuram ir vai varētu būt saskare ar informācijas sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem. ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pretinieki centās procesuāli piebremzēt britu valdības straujo virzību uz ES līguma 50. panta iedarbināšanu (oficiālu izstāšanās procesa sākšanu), cenšoties panākt, ka valdībai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir jāsaņem arī parlamenta piekrišana. Pirmā tiesa, kas šos Lielbritānijas konstitucionālos pamatus skarošo lietu par valdības un parlamenta kompetencēm, vienkāršoti sauktu arī par the Article 50 case, izskatīja 2016. gada nogalē, bija Anglijas un Velsas Augstākā tiesa (High Court of England and Wales). Brexit aktīvi atbalstošā britu dzeltenā prese, kas plaši pazīstama ar savu īpašo agresivitāti un pat vulgaritāti, valdībai nelabvēlīgo spriedumu uzņēma ar atklātām dusmām un spēra atbildes soli – uzbruka tiesnešiem. Īpaši izcēlās Daily Mail, kas pirmajā lappusē nodrukāja visu triju tiesnešu fotoattēlus ar tekstu – Enemies of the People (tautas ienaidnieki). Valdība šo spriedumu pārsūdzēja apelācija kārtībā, taču arī Augstākā tiesa (Supreme Court), kas šo lietu tās konstitucionālās nozīmības dēļ skatīja pilnā vienpadsmit tiesnešu sastāvā, nonāca pie tāda paša secinājuma. Apstākļos, kad arī Latvijā tiek diskutēts par tieslietu sistēmas un preses attiecībām (sk. šodienas laidienā publicēto pārskatu par 26. janvāra konferenci), mūsu lasītājiem noteikti būs interesanti iepazīties ar tāda tiesneša redzējumu, kas reiz izturējis tik ārkārtīgu, ar Latvijas mērogiem nesalīdzināmu publisko ažiotāžu. "Jurista Vārds" pateicas minēto spriedumu sagatavojušā tiesas sastāva priekšsēdētājam lordam Tomasam (Anglijas un Velsas Augstākās tiesas priekšsēdētājs no 2013. līdz 2017. gadam) par viņa interviju Latvijas juridiskajam žurnālam. Šodien šo sarunu piedāvājam mūsu lasītājiem: par tiesu attiecībām ar presi, robežām starp demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo tiesu kritiku un nepieļaujamiem uzbrukumiem tiesnešiem, par tiesu varas labas reputācijas un sabiedrības uzticēšanās priekšnosacījumiem, par tiesu neatkarību utt. ...

žurnāls / Tiesību politika

Rosina juridisku diskusiju par valsts sagrābšanas jēdzienu

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Janvāra pēdējā plenārsēdē Saeima izskatīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911 galaziņojumu,1 kas, kā jau iepriekš prognozēts, lielus pārsteigumus neradīja. No ziņojuma, kuram pievienotas triju komisijas locekļu atsevišķās domas, gan izriet rosinājums izsvērtai un kvalitatīvai juristu diskusijai par tā dēvēto valsts nozagšanu vai, citiem vārdiem sakot, sagrābšanu, šim formulējumam piešķirot saturu pēc būtības un precīzu definīciju krimināltiesību izpratnē, kā arī ietverot to normatīvajos aktos. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Smieties, nevis raudāt

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Šajā "Jurista Vārdā" rakstu sērijā "Juristu likteņi" publicējam diplomāta un starptautisko tiesību eksperta Hermaņa Albata dzīvesstāstu. No Latvijas diplomātiskā dienesta pamatlicēja un valsts starptautisko sakaru iedibinātāja gaitām līdz bojāejai Staļina totalitārās valsts nāves nometnē. Arī divus no trim viņa dēliem ir samalusi padomju nāves mašīna – viens miris izsūtījumā, otrs tepat Latvijā, cīnoties pret okupantu ...

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomē izskanējušais rosina izpētīt, nevis izmeklēt

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Pagājušo pirmdien, 22. janvārī, izsludinātās Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā bija iekļauts tikai viens apspriežamais jautājums – par publiskajā telpā izskanējušo maksātnespējas procesu tiesvedību kritisko vērtējumu. Neraugoties uz to, ka sēde ilga teju piecas stundas, kopīgi formulēta pozīcija un gala lēmums par turpmāko rīcību vēl nesekoja, jo sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 5. februārim. Atvēlētajā termiņā padomes locekļiem ir jāiesniedz juridiski korekts un reāli izpildāms priekšlikums, cik lielā mērā un kādā veidā būtu gūstama skaidrība par medijos kritiski atspoguļotajiem konkrētu tiesnešu nolēmumiem. Par to Tieslietu padome lems nākamreiz, taču jau arī aizvadītajā sēdē bija jaušama tieslietu sistēmai piederīgo attieksme pret notikušo un iezīmējās vairāki potenciālie rīcības virzieni. ...

žurnāls / Tiesību politika

Satversmes tiesas ieteikumi konstitucionālās sūdzības sagatavošanai

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Satversmes tiesa ir izstrādājusi un savā tīmekļa mājaslapā publiskojusi1 izvērstus ieteikumus un arī veidlapas paraugu konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) sagatavošanai. Tas ikvienam interesentam dos iespēju pārliecināties par to, ka pieteikumā ir iekļauta visa informācija, kas saskaņā ar Satversmes tiesas likumu un Satversmes tiesas praksi tiek uzskatīta par nepieciešamu lemšanai par lietas ierosināšanu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kad mērķis ir labs

23. Janvāris 2018 /NR. 4 (1010)

Jau otro laidienu pēc kārtas "Jurista Vārds" informē par 26. janvārī gaidāmo konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", ko rīko Tiesību zinātņu pētniecības institūts. Pasākums solās būt vērtīgs un acīmredzami notiek īstajā brīdī – laikā, kad valsts varas (tai skaitā tiesu varas) un mediju attiecības ir ļoti dinamiskā fāzē: tikko kā darbu beigusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, ...

žurnāls / Informācija

Latvijas tiesu teritoriālā reforma iegājusi finiša taisnē

23. Janvāris 2018 /NR. 4 (1010)

Jau drīzumā, 1. martā, noslēgsies viena no būtiskākajām reformām Latvijas tiesu sistēmā, kuras rezultātā valstī paliks vairs tikai deviņas vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesas un septiņas zemesgrāmatu nodaļas. Atlicis nedaudz vairāk par mēnesi, un šajā laikā ir sagaidāma visu atlikušo jeb triju tiesu apgabalu – Kurzemes (1. februārī), Vidzemes (15. februārī) un Zemgales (1. martā) – reorganizācija. Salīdzinājumā ar situāciju pirms pārmaiņām dokumentos tas nozīmēs rajonu un pilsētu tiesu skaita samazinājumu par 74 %. ...

žurnāls / Intervija

Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Pagājušā gada nogalē pie lasītājiem devās apjomīga monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā". Tas ir vairāku vēsturnieku, juristu un politologu kopīgi veidots izdevums, kura centrā ir valsts nepārtrauktība kā Latvijas atjaunošanas tiesiskais pamats. Izmantojot zinātņu starpdisciplināru pieeju, pētnieki analizējuši faktus un izvirzījuši argumentus, kas detalizēti pamato Latvijas valsts juridisko nepārtrauktību arī tās okupācijas laikā. Paredzams, ka tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie monogrāfijas tulkošanas un izdošanas angļu valodā, lai Latvijas zinātnieku argumentus darītu pieejamus arī ārvalstu lasītājam. Kaut gan kopš valsts neatkarības atgūšanas ir pagājuši jau gandrīz 30 gadi, tomēr jautājums par Latvijas Republikas juridisko statusu tās okupācijas laikā, kā arī tiesisko pamatu, uz kura tika atjaunota neatkarība, nav zaudējis aktualitāti. Tas ir nemainīgi svarīgs gan iekšpolitiski (piemēram, pilsoņu kopuma noteikšanas sakarā), gan ārpolitiski (piemēram, aplūkojot jautājumu par okupācijas seku kompensāciju). Tādēļ šādas fundamentālas monogrāfijas iznākšana ir ļoti būtisks notikums gan Latvijas jurisprudencē, gan praktiskajā politikā. Grāmatas svinīgā atvēršana notika 2017. gada 15. novembrī Latvijas Universitātē, klātesot ne vien tās autoriem, bet arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam u.c. Pasākuma laikā ar zinātniskiem priekšlasījumiem par nepārtrauktības doktrīnu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētaja prof. Ineta Ziemele, Baltijas stratēģisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, akadēmiķis Tālavs Jundzis, Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš. Šodien, iepazīstinot "Jurista Vārda" lasītājus ar apjomīgo (471 lpp.) monogrāfiju, piedāvājam interviju ar tās izdevēja – Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra – vadītāju un grāmatas projekta zinātnisko vadītāju – Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Prof. Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavu Jundzi. Tāpat publicējam izvilkumus no viņa sarakstītā grāmatas ievada, kas ļaus izprast nepārtrauktības doktrīnas pamatus un nozīmību. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Konferencē Rīgā – vairāk nekā 50 ārvalstu tiesībnieki

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Latvijas Universitātes (LU) 76. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros kā ik gadu norisinās arī sēdes juridiskajā zinātnē – no 11. janvāra līdz 26. februārim ieplānoti kopumā deviņi pasākumi (plenārsēde un astoņas sekcijas). Tomēr šo gadu no citiem principiāli atšķir fakts, ka LU konferences ietvaros Juridiskajā fakultātē risinās arī plašs starptautisks tiesību zinātnieku forums, kura pirmā plenārsēde kļuva arī par LU 76. konferences juridiskās zinātnes sadaļas atklāšanas pasākumu. Runa ir par Centrālās un Austrumeiropas tiesībzinātnieku tīkla (Conference of the Central and Eastern European Network of Legal Scholars (CEENELS)) trešo ikgadējo konferenci, kas 11.–13. janvārī norisinājās LU Juridiskajā fakultātē. Uz šo pasākumu bija ieradušies vairāk nekā 50 tiesību zinātnieku no 14 valstīm. CEENELS trešās konferences uzmanības centrā bija juridiskās tradīcijas un identitāte Centrālajā un Austrumeiropā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Tikko kā atvērtas Jaunā gada durvis, un līdz Latvijas valsts simtgadei atlikušas vairs tikai 320 dienas. Žurnāla "Jurista Vārds" redakcija vēl visiem mūsu lasītājiem darbīgu, radošu un laimīgu 2018. gadu! Tāpat kā citi, arī mēs kaļam plānus šim nākamajam darba posmam. Šo gadu esam iecerējuši veltīt diskusijām par Latvijas tiesiskās sistēmas nākotnes būtiskākajiem izaicinājumiem. Labs pamats jau ielikts ar "Jurista Vārda" ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts kontrole rosina diskusiju par racionālu pašvaldību

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

"Saskaramies ar paradoksālu novērojumu – sabiedrība pašvaldībām vairāk uzticas nekā valsts varai, bet vienlaikus par pašvaldību darbu Valsts kontrole saņem ievērojami vairāk sūdzību nekā par valsts institūcijām," secināts vienā no pēdējiem Valsts kontroles 2017. gada veikumiem, ar kuru cerēts rosināt tālāku diskusiju par racionālu pašvaldību izveidi Latvijā. Šim nolūkam aizvadītā gada 13. decembrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā Valsts kontrole prezentēja savu redzējumu par racionālu pašvaldību darbību un attīstību, kas vērsta uz iedzīvotāju vajadzībām. Šī vīzija jeb Valsts kontroles sagatavotais pārdomu dokuments1 ietver pēdējos piecos gados pašvaldību revīzijās gūtās atziņas un praksē balstītus secinājumus problēmu novēršanai. ...

žurnāls / Notikums

Izdota Latvijas tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Aizvadītā gada nogalē, 20. decembrī, Rīgas apgabaltiesā tika svinīgi atvērta vēsturnieku Dr. hist. Ērika Jēkabsona un Dr. hist. Valtera Ščerbinska sastādītā un Tiesu administrācijas izdotā Latvijas Republikas neatkarības pirmā perioda tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca – "Latvijas tiesneši. Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās. 1918-1940", Rīga, 2017, 286 lpp. Izdevums turpina 2007. gadā aizsākto grāmatu sēriju, kurā apkopota informācija par Latvijas tiesu sistēmas darbiniekiem un kurā jau iznākušas vairākas zvērinātu advokātu un zvērinātu notāru biogrāfiskās vārdnīcas. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesības uz klusumu

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šis ir pēdējais šī gada žurnāls "Jurista Vārds", jau pēc pāris dienām klāt būs Ziemassvētki. Visticamāk, arī Tu, cienījamo lasītāj, gaidi brīdi, kad gada nogales skrējiens beigsies un klāt būs sengaidītais miera mirklis. Kādam tas pienāks caur reliģisku pieredzi, cits priecāsies pie ģimenes svinību galda, vēl kāds izlems beidzot vienkārši nestrādāt un nedarīt arī neko citu. Izvēles iespēju ir daudz. Tomēr līdz Ziemassvētkiem un ...

žurnāls / Informācija

Spēja sarunāties un sadarboties kā cilvēktiesību aizsardzības instruments

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Vienlaikus ar ikgadējo tiesībsarga cilvēktiesību un labas pārvaldības konferenci pagājušonedēļ tika atzīmēta arī Latvijas ombuda institūcijas pirmā desmitgade. Šim faktam par godu vairāku dienu konferences pirmā daļa – 13. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā – bija īpaši svinīga un līdztekus daudzajiem viesiem pulcēja arī valsts un dažādu nozaru augstākās amatpersonas īpaši plašā pārstāvniecībā. Gan šajās uzrunās, gan kopumā trīs dienu ilgušajā konferencē daudzkārt izskanēja, ka cilvēktiesību aizsardzība Latvijā, protams, ir senāka par desmit gadiem, taču tieši tiesībsargs šim atbildīgajam uzdevumam ir piešķīris tādu tvērumu un iedibinājis tādus principus, bez kuriem vairs nav iedomājama demokrātiska un tiesiska Latvija. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kas vainīgs, tas (ne)bailīgs

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

Krievijas Federācijas valsts iestādes bija radījušas nekļūdīgu krāpšanas procesu (State directed failsafe system), kura uzdevums bija nodrošināt dopinga kontroles pozitīva rezultāta "izzušanu" (Disappearing Positive Methodology). Šo krāpšanas procesu koordinēti īstenoja Krievijas antidopinga laboratorijas Maskavā un Sočos, Sporta ministrija, Nacionālais sporta centrs un Federālais drošības dienests, turklāt krāpšanas shēmā gan sportisti, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Likuma efektivitāte – ar tiesneša acīm

21. Novembris 2017 /NR. 48 (1002)

Gudrais mācās no citu kļūdām, muļķis – no savējām – vēsta visiem zināmais aforisms. To paturpinot, neizbēgams ir secinājums, ka gudrais mācās arī no citu sasniegumiem. Tieši tādēļ, piemēram, tik aktuāla ir dažādu inovāciju aizsardzība un cīņa pret rūpniecisko spiegošanu. Tomēr ir lietas, kuras nevar noslēpt un tādēļ tās nav arī jāzog. Viena no tādām – katras valsts normatīvo aktu sistēma, kas, kā tas normāli pienākas būt, ...

žurnāls / Numura tēma

Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas komentāri un vadlīnijas

14. Novembris 2017 /NR. 47 (1001)

Jau pavisam drīz noslēdzoties divu gadu pārejas periodam – no 2018. gada 25. maija praksē būs jāsāk piemērot jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb tā dēvēto Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Jo tuvāk minētais datums, jo vairāk rodas jautājumu, mēģinot gūt skaidrību, kas, kādā veidā un apjomā nokļūs jaunās regulas skavās. Tādēļ, lai iezīmētu, ko tieši tā mainīs salīdzinājumā ar līdzšinējo kārtību, un arī lai sniegtu atbalstu tās praktiskajā piemērošanā, "Jurista Vārds" šajā izdevumā vienkopus ir pulcējis plašu autoru kolektīvu, caur to rakstiem sniedzot pirmos tik apjomīgus jaunās regulas piemērošanas komentārus un vadlīnijas latviešu valodā. Lai veicinātu vienotas terminoloģijas izmantošanu datu aizsardzības jomā, rakstu klāstu papildina Datu valsts inspekcijas skaidrojums par atsevišķiem datu aizsardzības jēdzieniem un terminiem. ...

žurnāls / Numura tēma

Latvijas tiesiskā sistēma – “Jurista Vārda” spogulī

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Jau kādu laiku gan "dzīves ilguma", gan iznākušo laidienu ziņā "Jurista Vārds" ir pārspējis līdzšinējos latviešu juridiskās preses sasniegumus. Tomēr 1000. numura iznākšana redakcijai likās sevišķi simbolisks notikums, kuru vēlējāmies nosvinēt kopā ar mūsu autoriem un lasītājiem. Tā tapa šis žurnāls, kas šobrīd ir jūsu rokās, un radās doma arī par klātienes tikšanos – "Jurista Vārda" autoru un lasītāju forumu "Latvijas tiesiskās sistēmas izaicinājumi valsts otrajā simtgadē", kas notiks 10. novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā. ...

žurnāls / Informācija

Aktualitātes maksātnespējas jomā: no advokātu skatpunkta

31. Oktobris 2017 /NR. 45 (999)

Pirms pāris nedēļām, 18. oktobrī, sadarbojoties Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei un advokātu kolēģijas maksātnespējas tiesību advokātu sekcijai, norisinājās šogad jau otrā maksātnespējas tematikai veltītā konference. Tās formāts ietvēra lakoniskas atklāšanas uzrunas, trīs izvērstākus priekšlasījumus un nelielu diskusiju, pamatā koncentrējoties uz šā brīža situācijas novērtējumu un jomas pilnveides priekšlikumu formulēšanu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ieguvēji un ieguvēji

17. Oktobris 2017 /NR. 43 (997)

Nelielajai "Jurista Vārda" delegācijai, ļoti agrā 12. oktobra rītā izbraucot no Rīgas, stipri nāca miegs un nebija ne jausmas, cikos būsim atpakaļ. Mūsu ceļš veda uz Latgali – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Daugavpils Universitāti. Abas augstskolas bija laipni atsaukušās mūsu priekšlikumam sarīkot tikšanos ar "Jurista Vārda" lasītājiem – gan studentiem, gan šo divu Latgales lielpilsētu praktizējošiem juristiem. Lai ...

žurnāls / Redaktora sleja

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Labdien, cienījamais "Jurista Vārda" lasītāj! Jau tuvākajās dienās Jūsu pastkastītē iekritīs redakcijas vēstule un aicinājums turpināt abonēt žurnālu arī nākamajā gadā! Turklāt, darot to oktobrī, abonementa cena būs par 10 eiro zemāka nekā vēlāk. Sirsnīgi aicinām izmantot šo iespēju, ja uzskatāt, ka "Jurista Vārds" ir bijis noderīgs palīgs Jūsu profesionālajā ikdienā. Ļoti ceram, ka esam pildījuši solīto – palīdzēt ...

žurnāls / Informācija

Atgriežoties pie tēmas par tiesu darbības efektivitāti

19. Septembris 2017 /NR. 39 (993)

Lai gan Valsts kontroles veiktās lietderības revīzijas "Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?" ziņojums ikkatram interesentam ir brīvi pieejams jau pāris mēnešus un tiesību politikas veidotājam tā saturs ir labi zināms, pagājušonedēļ šis pētījums tika īpaši prezentēts – vispirms 11. septembrī pēc vasaras brīvdienu pauzes pirmoreiz sanākušajā Tieslietu padomes sēdē, bet dažas dienas vēlāk arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Tādējādi gan Valsts kontrolei (VK), gan tās uzklausītājiem nācās atgriezties pie tēmas par tiesu darbības efektivitātes izvērtējumu, atklājot arī atšķirīgus viedokļus par revīzijā gūtajiem secinājumiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ar entuziasmu uz rudens pusi

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Rudens būs – meteorologi ir daudz pārliecinātāki, nekā šajā pavasarī prognozējot vasaru (kuru tomēr uz neilgu mirkli izdevās sagaidīt). Faktiski tas jau ir gandrīz iestājies, un mūsu ziņā ir to ar prieku sagaidīt un cienīgi aizvadīt līdz pat eventuālajai ziemai, par kuras atnākšanu meteorologi gan nav pārāk droši. "Jurista Vārda" lasītājiem, autoriem un redakcijai no gada tumšā gala noteikti nav ko bīties! Vairs tikai pāris mēneši ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atvaļinājuma juridiskā puse

15. Augusts 2017 /NR. 34 (988)

Augustā "Jurista Vārda" lasītājam ir vismaz divas iespējas, kā izmantot žurnālu. Gadījumā, ja vēl nav izlietots viss iekrātais atvaļinājums un izdodas dabūt brīvas tieši tās dienas, kad Latvijā beidzot spīd saule, no "Jurista Vārda" var izraut lapu, lai iededzinātu pārgājiena ugunskuru vai uzlocīt pretsaules cepurīti pludmales apmeklējumam. Savukārt tiem, kam atvaļinājuma prieki jau beigušies, varam piedāvāt šo žurnāla ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ar ceļavēju un bez rūpēm

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Sen aizmirstībā grimuši laiki, kad pirms brauciena uz tālām zemēm rokās iegūla glancēts, ar aviokompānijas logo rotāts gaidāmo brīvdienu taustāms personificējums – iegarena "grāmatiņa", kur aiz sākumā atrodamajām lidmašīnas biļetēm (ceļotāju vārdi, lidostas, reisu laiki – viss skaidri un saprotami!) sekoja mazo burtiņu lappuses ar abu pušu pienākumu un tiesību aprakstu utt. Mūsdienu ceļotājs pat lidmašīnas iekāpšanas talonus visbiežāk ...

žurnāls / Informācija

Sabiedrība un tiesa: sarunāties vai norobežoties

11. Jūlijs 2017 /NR. 29 (983)

Jūnija un jūlija mijā Cēsīs notikušais jau trešais sarunu festivāls LAMPA pēc organizatoru aplēsēm pulcējis vairāk nekā 10 000 interesentu. Festivāla programma ietvēra divus simtus dažādu notikumu, sarunās vienojot raibu publiku, tostarp māksliniekus, mediķus, ministrus, politiķus, mācībspēkus, uzņēmējus, arī mediju pārstāvjus un juristus. Savu artavu vērienīgā pasākuma saturam deva arī žurnāls "Jurista Vārds", sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju "FORT" rīkojot diskusiju "Sabiedrība un tiesa: sarunāties vai norobežoties?". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Labi domātu reformu ēnā

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Valdības centieni tās deklarēto mērķu sasniegšanai ir palikuši bez likumdevēja nepieciešamā atbalsta, turklāt nav notikuši uzlabojumi arī laba likumdošanas procesa nodrošināšanai – tik kritiskus secinājumus izteica Valsts prezidents, pirms Jāņiem, 22. jūnijā, uzrunājot Saeimu pavasara sesijas noslēgumā (pilnu runas tekstu skat. 4. lpp.). Lai situāciju mainītu un Saeima arī turpmāk nevarētu "ērti iekārtoties savos krēslos un no malas ...

žurnāls / Redaktora sleja

Neguļat Jāņu nakti!

20. Jūnijs 2017 /NR. 26 (980)

Klāt latviešu svarīgākie svētki – Jāņi. Tiem veltīts vislielākais tautasdziesmu skaits citu gada svētku vidū – digitālajā Dainu skapī (dainuskapis.lv), kas ikvienam dara pieejamu Krišjāņa Barona veidotā oriģinālā Dainu skapja saturu, Jāņu dziesmu kolekcijā ir vairāk nekā 4500 vienību. Jāņu dziesmās tāpat kā citās dainās atspoguļojas latviešu tautas pamatatziņas – gan par pasaules iekārtojumu, cilvēku un dievu attiecībām, gan dzīves ritējumu, ...

žurnāls / Intervija

Inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti

13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)

Pašlaik Ilma Čepāne ir "tikai" Latvijas Universitātes profesore – lasa lekcijas savā iecienītajā vides tiesību nozarē un vada maģistra darbu izstrādi. Taču vēl pirms neilga laika viņa vadīja Juridisko komisiju – vienu no Saeimas svarīgākajām struktūrām likumdošanas procesā. Vēl pirms tam viņa bija tiesnese Satversmes tiesas pirmajā sastāvā, kas lika ne vien konstitucionālās kontroles orgāna institucionālos pamatus, bet ar savu principialitāti arī nodrošināja, ka šī tiesa ieņem patstāvīgu un stingru pozīciju varas orgānu savstarpējā līdzsvara sistēmā Latvijā. Un vēl pirms tam I. Čepāne bija starp tiem Augstākās padomes deputātiem, kas nobalsoja par 4. maija Neatkarības deklarāciju. Šī gada aprīlī profesore nosvinēja apaļu dzīves jubileju, kas vienmēr ir labs iemesls atskatīties uz aizvadīto dzīves posmu, izdarīt secinājumus, kā arī paraudzīties uz priekšu. "Jurista Vārds" ir gandarīts, ka viņa piekrita intervijai mūsu žurnālā – pēc tam, kad dažiem citiem preses izdevumiem bija atteikusi. Mūsu lasītāji, kas I. Čepāni savulaik aptaujās vairākkārt ierindojuši starp labākajiem "Jurista Vārda" autoriem, to noteikti augstu novērtēs un ar interesi lasīs profesores atziņas, kas gūtas tik ļoti daudzpusīgajā līdzšinējā dzīvesceļā. ...

žurnāls / Numura tēma

Ilona Kronberga: ja ir liela politiskā griba, iespējams ir viss

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Maija sākumā notikušajā "Jurista Vārda" sarunā ar jauno – tikai piecus mēnešus amatā vēl esošo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieci Ilonu Kronbergu nekas neliecināja, ka drīz vien viņa iesniegs atlūgumu un 24. maijs būs pēdējā diena šajā amatā. Publiski izskanējušais iemesls šādam pavērsienam ir it kā pozitīvs – izmaiņas privātajā dzīvē, kas līdzi nes iepriekš neprognozētas pārmaiņas. Tomēr šķiet, ka šis ir gadījums, kad jālasa arī starp rindiņām, jo tie, kas I. Kronbergu pazīst kā personību un profesionāli, zina, ka bērnu tiesību aizsardzības tēma ir viens no viņas aicinājumiem, kuram veltīts arī promocijas darbs, tādēļ viņas potenciāls, ko ieguldīt sistēmā, ir milzīgs un vēlēšanās to darīt – liela un patiesa. Tik pēkšņa atkāpšanās pārsteidza daudzus. Kuluāros runā, ka sistēma nav gatava tādam idejiskajam "smagsvaram" kā I. Kronberga, bet viņa pati šo aspektu nekomentē. "Uzskatīšu, ka to pusgadu velti neesmu saņēmusi algu, ja vismaz daļa no maniem priekšlikumiem tiks paņemta," tā par Labklājības ministrijā iesniegto iepriekš vadītās iestādes attīstības stratēģiju intervijā atzīst bijusī inspekcijas priekšniece, kuras vīzija par to, kādā virzienā orientējama bērnu tiesību aizsardzība Latvijā, vienlaikus arī ievada šo tematisko "Jurista Vārda" numuru. Tas pilnībā veltīts bērnu tiesību jautājumiem dažādos griezumos, tostarp aicinot juristus apsvērt, vai arī viņi, sniedzot savus pakalpojumus, vienmēr tieši bērna intereses izvirza kā prioritāras, jo šī numura slejās ir pausta tēze, ka dažkārt nekas tā nekaitē bērnam kā divu ļoti gudru juristu cīņa pretējās pusēs. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes komentāri – dāvana Latvijai

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Pagājušajā nedēļā, 31. maijā, Rīgas pils Svētku zālē tika atvērts ceturtais Satversmes komentāru sējums. Tajā tiesību zinātnieku un praktiķu grupa prof. Ringolda Baloža vadībā komentējusi Satversmes III nodaļu "Valsts prezidents" un IV nodaļu "Ministru kabinets". Neskatoties uz Satversmes normu lakonismu, komentāri ir ļoti apjomīgi – grāmata ir gandrīz 900 lappušu bieza. VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā kopš 2011. gada iznākošo Satversmes komentāru fundamentālo sēriju plānots noslēgt līdz Latvijas valsts simtgadei – jau šobrīd norit darbs pie pēdējām divām vēl nekomentētajām Satversmes nodaļām (II nodaļa "Saeima", V nodaļa "Likumdošana"). Komentāri Satversmei – vienai no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā – ir simboliska juristu saimes dāvana Latvijai tās gaidāmajā jubilejā. Vienlaikus komentāri ir arī praktisks palīgs Satversmes normu piemērotājiem, kā arī jebkuram Latvijas sabiedrības loceklim, kas vēlas pamatīgāk izprast mūsu valsts konstitucionālos pamatus. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Potēt vai nepotēt

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

20. gadsimta sākumā un vidū Eiropā (arī Latvijā) un citās attīstītajās valstīs plaši uzsāktā vakcinācija daudzu ļoti postošu infekcijas slimību izplatību samazināja tiktāl, ka tās mūsdienās tiek uzskatītas gandrīz par izskaustām. Tā, piemēram, pēdējos gadu desmitos Latvijā faktiski neviens nav saslimis ar ļoti bīstamo bērnu trieku (poliomielītu) vai stingumkrampjiem. Vienlaikus ārsti ziņo par aizvien pieaugošo tendenci atteikties no bērnu ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Triju Baltijas valstu tiesību pārskats – starptautiskā izdevniecībā

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Prestižajā zinātnisko pētījumu starptautiskajā izdevniecībā Springer klajā nācis pirmreizējs izdevums – vairāk nekā 500 lappušu bieza grāmata, kurā vienkopus aplūkotas triju Baltijas valstu mūsdienu tiesību sistēmas, – The Law of the Baltic States (T. Kerikmäe, K. Joamets, J. Pleps, A. Rodiņa, T. Berkmanas, E. Gruodytė, Eds., Springer International Publishing, 2017). Grāmata adresēta auditorijai bez dziļām iepriekšējām zināšanām par Baltijas valstu tiesību sistēmu – tādēļ nenoliedzama jaunā izdevuma vērtība ir iespēja pilnīgam nezinātājam no autoritatīva avota iepazīt Latvijas un citu Baltijas valstu tiesību sistēmu. Šādu iespēju noteikti labprāt izmantos juristi, kas konsultē starptautiskus uzņēmumus, kuri varētu plānot investīcijas šajā reģionā. Tāpat grāmata noderēs ārvalstu un dažādu starptautisku organizāciju pārstāvjiem, kam jāgūst priekšstats par Baltijas valstu tiesībām. Tā kā izdevums veidots kā lakonisks pārskats par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas publiskajām un privātajām tiesībām, Latvijas juristi par mūsu valsts tiesībām šajā izdevumā daudz jauna neuzzinās. Taču nodaļas par Lietuvu un Igauniju noteikti būs interesantas tiem mūsu juristiem, kas vēlas gūt priekšstatu par kaimiņvalstu tiesību sistēmām (kā tas noteikti ir nepieciešams, piemēram, daudzo Baltijas mēroga juridisko biroju darbiniekiem un, protams, arī tiesību zinātniekiem). Vēl jāpiebilst, ka izdevums pierāda triju Baltijas valstu zinātnieku spēju efektīvi sadarboties, kā arī apliecina mūsu tiesību zinātnieku atzīšanu starptautiskā mērogā – ja reiz šādu darbu publicē izdevniecība Springer. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vērtības pret interesēm

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,Par tiesnešiem cienīti blēži sēžUn "godīgi" ādu nost citiem plēš [..] Tieši tik skeptisks par norisēm valstī un sabiedrībā, ko mēs mūsdienās sauktu par cilvēktiesību pārkāpumiem, 19. gadsimtā bija Tērbatas Universitātes tieslietu students Eduards Veidenbaums. Protams, ir dzīves jomas, kurās viņa atziņas joprojām diemžēl ir aktuālas, tomēr vilkt ...

žurnāls / Redaktora sleja

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Tieši šajā dienā pirms 67 gadiem dzima vienotā Eiropa: piecus gadus pēc Otrā pasaules kara, Eiropai joprojām laizot drausmīgās brūces, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis (Robert Schuman, 1886–1963) nāca klajā ar plānu, kam bija jānovērš vēstures atkārtošanās. 1950. gada 9. maijā publiskotais Šūmaņa plāns paredzēja Rietumeiropas valstu apvienošanos tobrīd stratēģiski svarīgo resursu – akmeņogļu un tērauda – ražošanā, kas tādējādi ...

žurnāls / Intervija

No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Pagājušā gada vasarā dienasgaismu ieraudzīja samērā neparasta grāmata – pirmie nozīmīga starptautiska civiltiesiska līguma komentāri, kas turklāt tapuši Latvijā. Runa ir par Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kas tika noslēgts 1951. gadā (bet vēlāk vairākkārt grozīts, visbūtiskāk – 2015. gadā1). Nolīgums nosaka tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi kravu pārvadājumiem 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa telpā. Tā oficiālās valodas ir krievu un ķīniešu valoda. SMGS depozitārijs un jumta organizācija ir Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD),2 kuras darba valodas tāpat ir krievu un ķīniešu, tādēļ arī līguma komentāri ir krievu valodā. SMGS līguma 25 pašreizējās dalībvalstis pārstāv galvenokārt bijušo "sociālistisko nometni" – līdzās Austrumeiropas valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija, Slovākija, Ungārija, Baltkrievija, Ukraina) līgumā piedalās arī dzelzceļa kravu pārvadājumu lielvalstis Krievija un Ķīna, kā arī citas Eirāzijas kontinenta valstis (Gruzija, Azerbaidžāna, Afganistāna, Vjetnama, Irāna, Kazahstāna, Ziemeļkoreja, Kirgizstāna, Mongolija, Moldāvija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna). Jāatzīmē, ka vairākas SMGS dalībvalstis (arī Latvija) vienlaikus ir arī Rietumeiropas dzelzceļa kravu pārvadājumus regulējošā starptautiskā līguma COTIF3 jeb Bernes konvencijas dalībnieces. Laikā, kad Latvijas politiķi un uzņēmēji aktīvi cenšas veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus un pozicionēt mūsu valsti kā Āzijas un Eiropas transporta plūsmu tranzīta vietu, SMGS komentāri ir jo īpaši nozīmīgs ieguldījums dzelzceļa transporta organizācijas juridisko un praktisko risinājumu uzlabošanā – ja tiešām izdosies izveidot nozīmīgu kravu plūsmu starp Ķīnu un Latviju, tad tā noritēs tieši saskaņā ar SMGS. Tādēļ sevišķi jāuzteic autoru kolektīvs, kas AS "Latvijas dzelzceļš" paspārnē un pieredzējušā jurista Ulda Pētersona vadībā ir veikuši šo lielo darbu, kas, būdams pirmais un pagaidām vienīgais šī līguma komentārs, jādomā, tiks izmantots visās SMGS dalībvalstīs. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam SMGS komentāru darba grupas vadītāja U. Pētersona skaidrojumu par SMGS līgumu, kura revīzijā viņš ir piedalījies, un tā komentāriem, kā arī interviju, kas skar ne vien grāmatu, bet arī viņa plašo jurista darba pieredzi. ...

žurnāls / Notikums

Ceļā pie lasītājiem – atmiņu grāmata “Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē”

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Nešaubīgi, ka Latvijas tiesību vēsturē Kalvja Torgāna vārds ir neizdzēšams, jo viņa zinātniskais un praktiskais devums, kas ietverts daudzos rakstos, grāmatās, Augstākās tiesas nolēmumos un kas arī mutvārdos izskanējis Latvijas Universitātes auditorijā studentiem vai tiesas zālē advokāta statusā, nevar palikt bez ievērības. Tomēr neparasti, ka par šo īpašo personību, kuru pamatoti var dēvēt par vienu no izcilākajiem mūsdienu latviešu tiesību zinātniekiem un juristiem, līdz šim pieejamas ļoti skopas ziņas, kas faktiski ietilpst lakoniskā dzīves gājuma aprakstā. Tādēļ teju 400 lappušu biezā biogrāfiskā grāmata "Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē", kas jau pēc dažām dienām būs lasītāju rīcībā, ir unikāla ne tikai atmiņu stāstu dēļ, bet arī kā pirmais tik apjomīgs avots turpmākiem pētījumiem par akadēmiķi un profesoru, zvērinātu advokātu un Augstākās tiesas senatoru, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānu un ilggadēju Civiltiesisko zinātņu katedras vadītāju K. Torgānu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Aprīļa sākumā Vāciju satricināja uzbrukums futbola komandai Borussia Dortmund – uz spēlētāju autobusu tika mērķēti trīs sprādzieni, bet notikuma vietā atrastas vairākas zīmītes, kam vajadzēja izmeklētājus vest nepareizā virzienā, liekot domāt, ka terora aktu rīkojusi bēdīgi slavenā “Islāma valsts". Desmit dienas vēlāk policija notvēra domājamo vainīgo – kādu elektronikas lietās izglītotu Sergeju, kurš, iespējams, paveicis šo noziegumu, ...

žurnāls / Informācija

Piektais ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Šī gada 10. aprīlī publiskots piektais ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – The 2017 EU Justice Scoreboard. Dokumentā apkopoti rādītāji par 28 dalībvalstu tiesu sistēmu darba kvalitāti, tiesu neatkarību un tiesas spriešanas efektivitāti, koncentrējoties galvenokārt uz civilo un administratīvo tiesvedību. Ziņojuma galvenie pozitīvie secinājumi: tiesu sistēmas efektivitāte lielā daļā ES dalībvalstu ir palielinājusies, un vairums valstu, kam tas ir bijis nepieciešams, ir veikušas reformas tiesu sistēmā vai vismaz tās sākušas. Šie procesi atspoguļojas arī galvenajos tiesu sistēmas darba rādītājos – lielākajā daļā ES dalībvalstu pēdējos gados ir samazinājušies lietu izskatīšanas termiņi (tai skaitā Latvijā), kas vienlaikus daudzējādā ziņā tomēr saistāms arī ar ekonomiskās krīzes izraisītā lietu pieauguma pārvarēšanu. Taču ziņojumā konstatētas arī problēmas, piemēram, vairākās dalībvalstīs trūcīgām personām ir apgrūtināta pieeja tiesai, sarežģīta informācijas ieguve par tiesu procesiem, augstas tiesu sistēmas izmaksas, lielas tiesu nodevas, sabiedrības neuzticība tiesām u.c. Ziņojums guvis atbalsi arī Latvijā – Tieslietu ministrija ar gandarījumu konstatējusi, ka Latvijas rādītāji šajā pētījumā ir uzlabojušies, savukārt Tieslietu padome Justice Scoreboard 2017 secinājumus apspriedusi savā 24. aprīļa sēdē. ...

žurnāls / Informācija

Zvērinātu advokātu kolēģijā pārvēlētas amatpersonas

18. Aprīlis 2017 /NR. 17 (971)

Pirms pāris nedēļām, 7. aprīlī, aizritēja gadskārtējā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulce, kas šogad ietvēra arī pašpārvaldes un vairāku institūciju locekļu vēlēšanas. Caurskatot to rezultātus, redzams, ka zvērinātu advokātu saime ir tikusi pie jauna vadītāja, bet attiecībā uz citiem amatiem vērojama stabila pēctecība. ...

žurnāls / Redaktora sleja

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Šis "Jurista Vārds" ir veltīts apjomīgajiem Administratīvā procesa likuma (APL) grozījumiem, kas stājās spēkā šī gada 1. martā. Mūsu lasītājiem tiek piedāvāta unikāla iespēja pirmajiem tikt pie likuma jaunās redakcijas komentāriem, kurus izstrādājuši tiesībnieki, kas ir ne vien atzīti administratīvā procesa tiesību teorētiķi un praktiķi, bet arī paši bijuši klāt šo APL grozījumu tapšanā – no pirmajiem projekta uzmetumiem Tieslietu ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Kolektīva monogrāfija par Latvijas tiesību sistēmu

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Pēc vairāku gadu darba Biznesa augstskolas "Turība" izdotajā sērijā "Tiesību zinātņu bibliotēka" ar 38. kārtas numuru ir iznākusi šīs augstskolas Tiesību zinātņu katedras docētāju kolektīvā monogrāfija "Latvijas tiesību sistēma". 442 lappušu biezajā izdevumā plašāk aplūkotas 22 tiesību jomas. ...

žurnāls / Informācija

Maksātnespējas jomas institūcijās – jauni vadītāji

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Maksātnespējas joma ir viena no tām, kurai veltītā kritika ir īpaši bieža un skarba, dažādos forumos, pētījumos un tiesībpolitiskos dokumentos prasot tās sakārtošanu. Tādēļ "Jurista Vārds" nedaudz plašāk iepazīstina lasītājus ar diviem jauniem institūciju vadītājiem – Maksātnespējas administrācijas direktori Inesi Šteinu un biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" padomes priekšsēdētāju Jāni Kumsāru, no kuru darbības un sadarbības arī tiek sagaidītas pārmaiņas nozarē. ...

žurnāls / Intervija

Kādēļ tapis un ko paredz ģenerālprokurora jaunais rīkojums

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Pirms mēneša virsprokuroru sanāksmē par prokuratūras darbu aizvadītajā gadā, uzrunājot klātesošos kolēģus, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers konkrēti norādīja: "Koruptīvie noziegumi un noziegumi finanšu un ekonomiskajā sfērā ir tas, kas vistiešākā mērā skar valsts budžetu. Un no tā izriet arī prasība, ja tā gribat – uzstādījums, un tas tiks noteikts arī dokumenta formātā – tiks pastiprināta prokurora atbildība par sodiem, kādus tie prasa tiesā."1 Marta pirmajā pusē šāds dokuments jau ir apstiprināts, tādēļ "Jurista Vārds" lūdza skaidrojumu Ē. Kalnmeieram, ko paredz un kādam nolūkam kalpos viņa jaunizdotais rīkojums. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākusi pirmā grāmata Latvijas apdrošināšanas tiesībās

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Ir likts pamatakmens Latvijas apdrošināšanas tiesību doktrīnā, kuras akūtā nepieciešamība izjusta gan ikdienas darbā nozarē, gan risinot strīdus tiesas zālē, – tā par pagājušo trešdien, 15. martā, neformālā pasākumā lasītāju vērtējumam nodoto Dr. iur. Jeļenas Alfejevas monogrāfiju "Apdrošināšanas tiesības" atsaucās klātesošie viesi. Autore – zvērināta advokāte un divu augstskolu mācībspēks – sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst, ka grāmata primāri nav orientēta tieši uz zinātnes attīstību un problēmu analīzi, bet gan koncentrējas uz skaidrojošo funkciju atbilstoši šā brīža Latvijas praksei apdrošināšanas tiesībās. ...

žurnāls / Informācija

Advokatūras dienu priekšplānā izvirza bērnu tiesības

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Pagājušonedēļ aizritēja gadskārtējās Advokatūras dienas, kas arī šoreiz ietvēra vairāku pasākumu kopumu, to skaitā zvērinātu advokātu sniegtās bezmaksas juridiskās konsultācijas iedzīvotājiem visā Latvijā un konferenci. Lai iedrošinātu vecākus un sabiedrību vēl aktīvāk gādāt par bērnu interesēm, juridisko konsultāciju tēma šogad tika orientēta uz bērnu tiesībām, kuru aizskārumi ik pa laikam mēdz izskanēt ne vien publiskajā telpā, bet arī nemitīgi tiek risināti tiesas zālē – ik gadu tiesā nonāk vairāk nekā 70 tūkstoši civillietu, un katra desmitā no tām1 ir saistīta ar bērnu tiesībām. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Trāpīt savā kājā

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2016-07-01, kurā tika izskatīta AS DNB bankas konstitucionālā sūdzība. Tika pārbaudīta Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas (kas attiecīgi nosaka procesu, kādā mantu atzīst par noziedzīgi iegūtu pirmstiesas kriminālprocesa laikā un atdod pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam) konstitucionalitāte, un abas apšaubītās normas ...

žurnāls / Redaktora sleja

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Mūsu dienās sabiedrības uzmanība zibenīgi ceļo no viena objekta uz otru. Trampa ievēlēšana lika izbalēt "breksita" šokam, ebolas vīrusa histēriju aizēnoja putnu gripas globālie draudi utt. Tikpat ātri publiskā dienaskārtība mainās arī Latvijas mērogā – no kapu tramvaja līdz cūku mērim, no augstskolu apvienošanas līdz nodokļu reformām. Tomēr tieslietu sistēmas un tiesu varas (šī jēdziena visplašākajā nozīmē) kritika ir nemainīga ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls