Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 8 autori

žurnāls / Redaktora sleja

Likumdošanas kvalitātes nodrošināšana

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

2014. gada 26. augustā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita samazināšanai". Tas tika izstrādāts saskaņā ar Valsts prezidenta un tieslietu ministra 2012. gada 12. decembrī izdoto rīkojumu Nr. 7 "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai". Ziņojumā definēti divu veidu pasākumi normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

V. Bukovska “Civīlprocesa mācības grāmatas” atkārtots izdevums

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Līdzšinējais bibliogrāfiskais retums – Latvijas Senāta senatora un Latvijas Universitātes profesora Dr.iur. Vladimira Bukovska 1933. gadā iznākusī "Civīlprocesa mācības grāmata" 2015. gadā piedzīvojusi jaunu izdevumu: pēc jurista Haralda Neverževska iniciatīvas to izdevusi SIA "Limited Company" – uzņēmums, kas Latvijas grāmatniecībā ir jaunpienācējs. ...

žurnāls / Intervija

Beidzot tiesas ieteiktā mediācija darbojas arī Latvijā

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Pēc vairāku gadu diskusijām 2014. gada jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, tādējādi vienai no alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm radot tiesisko regulējumu. 2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas paredzēja tiesas ieteikto mediāciju, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju un Mediācijas padomes valdes locekli Kristīni Dārznieci, lai runātu par mediācijas attīstību Latvijā un pirmo sertificēto mediatoru eksāmenu. ...

žurnāls / Notikums

Konstitucionālā tiesa kā valsts konstitucionālās identitātes sargs

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Maija pirmajā pusē Satversmes tiesā viesojās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesneši un ar saviem Latvijas kolēģiem apsprieda šobrīd būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumus – valstu nacionālo konstitucionālo identitāti un tās saglabāšanas iespējas Eiropas Savienībā, nacionālo tiesu un Eiropas tiesu attiecības, tiesas spriešanu ekonomiskās krīzes apstākļos utt. Vācu tiesībnieki tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kā arī ar Latvijas un Vācijas žurnālistiem. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesnešu vizīte Latvijā ir ļoti nozīmīgs notikums – ņemot vērā gan Vācijas lomu Eiropas politikā, gan tiesas aktīvo pozīciju un neapšaubāmo autoritāti visu pārējo ES dalībvalstu konstitucionālo tiesu vidū. Latvijas mērogā būtisks ir fakts, ka Satversmes tiesa savā praksē nereti izmanto vācu kolēģu izstrādātās atziņas. Svarīgi arī norādīt, ka delegāciju vadīja tiesas priekšsēdētājs un tajā ietilpa viņa vietnieks, kā arī vēl vairāki tiesneši. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesa ārvalstu kolēģus apmeklē tikai dažas reizes gadā, tādēļ delegācijas viesošanās Latvijā uzskatāma par ļoti veiksmīgu šīs vizītes iniciatoru un organizatoru darba rezultātu. Šajā rakstā tiks sniegts īss ieskats sarunā, kas 15. maijā risinājās starp Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas vadību un Latvijas un Vācijas mediju pārstāvjiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ceļu satiksmes dalībnieku cieņas princips

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Gājēju, velosipēdistu un autobraucēju attiecībās no mūžīgās dzirksteles uzšķīlies ugunskurs. Iemesls ir valsts mēģinājums mainīt līdzšinējo (ne)kārtību. Starp Eiropas Savienības valstīm 2014. gadā Latvija pārliecinoši ir pirmajā vietā, ņemot vērā ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu uz miljonu iedzīvotājiem. Situācija kļūst arvien sliktāka. 2013. gadā bojā gāja 13, bet ievainoti 439, 2014. gadā bojā gāja 16, bet ievainoti 511 velosipēdisti. ...

žurnāls / Redaktora sleja

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Neliegšos, šī sleja ir reklāmraksts. Žurnāls "Jurista Vārds" nav saņēmis samaksu, tomēr nolēmis informēt lasītājus par kādu filmu. Tā ir par topoša jurista personības veidošanos apstākļos, kad sabiedrībā ir milzum daudz stereotipu, kādam jābūt juristam. Latvijā nav daudz tādu filmu, kurā topošs jurists un atsevišķas mācību metodes ieņem tik būtisku lomu, lai runātu par svarīgāko – cilvēka identitāti. Šā gada 4. maijā kinoteātra ...

žurnāls / Redaktora sleja

Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšana Saeimā

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus vērtē piecas institūcijas. Vispirms – Augstākās tiesas tiesneši, kas izvirza kandidātus no pašu vidus. Tieslietu padome, kuras priekšsēdētājs automātiski ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, uzklausa kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par viņiem. Pēc tam Augstākās tiesas plēnums apspriež kandidātus un ierosina Saeimai apstiprināt konkrētu kandidātu uz pieciem gadiem. Arī ...

žurnāls / Intervija

Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām fotogrāfijām, kuras aizsāk 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā vadītāja Dr.iur. Augusta Lēbera attēls. K. Strada-Rozenberga ir ne vien pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo Latvijas tieslietu sistēmai svarīgo amatu, bet, iespējams, arī pati jaunākā, jo dekāna amatā stājusies tikai 30 gadu vecumā (arī viņas priekštecis Kaspars Balodis par dekānu kļuva pašā akadēmiskās karjeras sākotnē – 31 gada vecumā). Astoņos gados, ko K. Strada-Rozenberga nostrādājusi Juridiskās fakultātes vadībā, šajā senākajā Latvijas tieslietu studiju centrā ir notikušas daudzas pārmaiņas. No vienas puses, būtiski sarucis studējošo skaits un mazinājusies kādreiz milzīgā jurisprudences popularitāte vidusskolu absolventu vidū, no otras puses – pieaugusi fakultātes aktivitāte zinātniskajā pētniecībā, kā arī jaunu darbības virzienu meklējumos, tai skaitā profesionālo juristu tālākizglītošanā. Pa šo laiku fakultāte pārdzīvojusi likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas studentu integrāciju, atjauninājusi savu mācībspēku sastāvu, būtiski palielinot tiesību zinātņu doktoru īpatsvaru tajā. Savukārt fakultātes atbalstītā politiķu iecere par vienota juridiska eksāmena ieviešanu Latvijā, kas ļautu paaugstināt un vienādot tieslietu izglītības līmeni valstī, palikusi vien koncepcijas stadijā. Noslēdzot astoņu gadu darba posmu, K. Strada-Rozenberga sarunā ar "Jurista Vārdu" atskatās uz dekāna amatā paveikto. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Izpildvaras republika

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums paredz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija ieceļama noteiktiem gadījumiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu. Likums nenosaka, kāda veida un rakstura ir šie gadījumi, tādējādi šis jautājums ir politiski vērtējams un izlemjams Saeimas deputātiem. Pēdējos 20 gados ir izveidotas vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. 5. Saeimā – četras, 6. Saeimā – piecas, 7. Saeimā ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauni doktori tiesību zinātnē

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Latvijas Universitātē 2015. gada 17. aprīlī Māris Onževs aizstāvēja promocijas darbu "Tiesību normu laika aspekti tiesiskā un demokrātiskā valstī" un Edmunds Broks aizstāvēja promocijas darbu "Starptautiskās kopienas interešu aizsardzība valsts atbilstības tiesībās". ...

žurnāls / Notikums

Augstākā tiesa priekšsēdētāja amatam virza Ivara Bičkoviča kandidatūru

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Pagājušajā nedēļā divās tiesu sistēmas institūcijās tika vērtētas Augstākās tiesas (AT) tiesnešu izvirzītās Ivara Bičkoviča un Andra Guļāna kandidatūras AT priekšsēdētāja amatam. AT priekšsēdētāja izvēles process notiek, jo šī gada 16. jūnijā beidzas līdzšinējā AT priekšsēdētāja I. Bičkoviča pilnvaru laiks. Pirmdien, 20. aprīlī, abus kandidātus uzklausīja un vērtēja Tieslietu padome, piektdien, 24. aprīlī, – AT plēnums. I. Bičkoviča kandidatūra ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis. Līdz ar to uz Saeimu apstiprināšanai AT priekšsēdētāja amatā tiks virzīta I. Bičkoviča kandidatūra. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tikumības sardzē

21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)

Pateicoties Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa lēmumam neiziet no sēžu zāles, neskatoties uz to, ka viņš zaudējis tiesības piedalīties Saeimas sēdēs, 16. aprīlī tika izsludināts Saeimas sēdes pārtraukums līdz 23. aprīlim, parlamentam tā arī nenonākot līdz likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" skatīšanai otrajā lasījumā. Viens no priekšlikumiem šajā projektā tapis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, balstoties uz ...

žurnāls / Notikums

Zvērinātu notāru kopsapulce apstiprina jaunas darbības prioritātes

21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)

2015. gada 10. aprīlī notika ikgadējā zvērinātu notāru kopsapulce, kura sastāvēja no divām daļām: lietišķās un svinīgās. Pirmajā pasākuma daļā apstiprināja Latvijas Zvērinātu notāru padomes 2014. gada darbības un budžeta izpildes pārskatus, kā arī apstiprināja Latvijas Zvērinātu notāru padomes 2015. gada budžetu un pārvēlēja Disciplinārlietu komisijas locekļus. Otrā pasākuma daļa sākās ar 2015. gada Notāru dienu pārskatu, un tika sveikti šī pasākuma aktīvākie zvērinātie notāri, kā arī tika noskaidrots Gada notārs 2014. gadā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

14. Aprīlis 2015 /NR. 15 (867)

Pavasaris Latvijā šogad uzziedēs amatu konkursu un vēlēšanu krāšņajos ziedos. Dažviet kandidātu pieteikšana jau beigusies, citur vēl tikai priekšā. Līdzās visas sabiedrības plaši apspriestajām Valsts prezidenta vēlēšanām, uz kurām oficiāla pretendentu pieteikšana vēl tikai priekšā ("ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām"), kandidātu izvirzīšana tieslietu sistēmai svarīgiem ...

žurnāls / Redaktora sleja

Advokātu process: neatbildētie jautājumi

7. Aprīlis 2015 /NR. 14 (866)

Šis "Jurista Vārda" numurs ir īpašs, jo tas galvenokārt ir par advokatūru. Advokāta profesija ir viena no senākajām – šis institūts sastopams jau Senajā Grieķijā un Romā. Sākotnēji advokāti bija tiesību aizstāvji un palīgi tiesā. Tikai vēlāk tie kļuva arī par personas pārstāvjiem. Tādējādi advokāts izsenis ir saistīts ar tiesām, sniedzot padomus personām strīda atrisināšanā un pārstāvot personas tiesas procesā. Mūsdienu Latvijā ...

žurnāls / Redaktora sleja

Zemākie instinkti, likuma burts un nožēlas trūkums

31. Marts 2015 /NR. 13 (865)

Sebastians Edatijs (Sebastian Edathy) reiz bija ļoti daudzsološs Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) vidējās paaudzes politiķis. Sācis ar dalību partijas jaunatnes organizācijās, no 1998. līdz 2014. gadam – 16 gadu garumā – viņš bija Vācijas Bundestāga deputāts, no tiem četrus gadus vadīja ietekmīgo parlamenta Iekšlietu komisiju, vēlāk – Nacionālsociālistiskā terorisma parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Kopš 2000. gada Edatijs bija ...

žurnāls / Redaktora sleja

50 tiesas nolēmumi, kas jāzina ikvienam

24. Marts 2015 /NR. 12 (864)

"Saki – ko lai es daru melnajam runcim?" "Ei, ķēniņ, es nepieminu ļaunu," kaķītis atbildēja. "Un ko lai es daru tavām nepateicīgām meitām?" "Dari viņām tikai labu. Kad es kā ubags aizgāju pasaulē, tad jau bija sāpju diezgan. Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks." Fragments no Kārļa Skalbes 1913. gadā sarakstītās pasakas "Kaķīša dzirnavas", kurā uzsvērta garīgā spēka loma pasaules ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības valstu tiesu sistēmas kvalitāte

24. Marts 2015 /NR. 12 (864)

Eiropas Komisija 2015. gada 9. martā publiskoja 2015. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā,1 kurā sniegts pārskats par dalībvalstu tiesu sistēmu kvalitāti, neatkarību un efektivitāti. 2015. gada ziņojums ir jau trešais šāda veida Eiropas Komisijas ziņojums, kurā iekļauti jauni rādītāji un precīzāki dati, kas balstīti uz jauniem informācijas avotiem, piemēram, dati par tiesu efektivitāti publiskā iepirkuma un intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Ir iekļauti jauni parametri, piemēram, alternatīvas strīdu izšķiršanas metožu izmantojums un veicināšana, tostarp patērētāju strīdos, maza apmēra prasību tiesvedības kvalitāte tiešsaistē, tiesu komunikācijas politika un sieviešu dzimuma profesionālu tiesnešu īpatsvars. Rezultātu apkopojumā pievērsta uzmanība faktoriem, kas var palīdzēt uzlabot tiesu sistēmu kvalitāti. 2014. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā un īpašs novērtējums par situāciju dalībvalstīs palīdzēja formulēt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus tieslietu jomā divpadsmit dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai.2 Tādējādi rezultātu apkopojums gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm ļaus padarīt tiesu sistēmas efektīvākas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas palīdzēs nostiprināt izaugsmes stratēģijas attiecīgajās valstīs un Eiropas Savienībā kopumā. ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada darbības statistikas pārskats

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

2015. gada 3. martā Eiropas Savienības Tiesa, kuru veido trīs tiesas: Tiesa, Vispārējā tiesa (izveidota 1988. gadā) un Civildienesta tiesa (izveidota 2004. gadā), publicēja 2014. gada darbības statistikas pārskatu. Eiropas Savienības Tiesa 2014. gadā pabeidza 1685 lietas, turklāt piecu gadu laikā tiesas produktivitāte palielinājusies par 36,9%.1 ...

žurnāls / Redaktora sleja

Aspazija un Latvijas tiesu sistēma

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Dienu pirms šī "Jurista Vārda" iznākšanas – 16. martā – pirmajai lielajai latviešu dzejniecei Aspazijai apritēja 150 gadi. Tas ir iemesls, kāpēc viņas portreti šobrīd rotā daudzu Latvijas preses izdevumu vākus un pasākumu afišas – un arī šo "Jurista Vārda" laidienu. Tomēr mūsu lappusēs nav runa par viņas brīnišķīgo dzeju vai simboliskajām lugām. Prof. Sanita Osipova (pati vizuāli iejuzdamās Aspazijas laikmetā) mūs iepazīstina ...

žurnāls / Juristu likteņi

Rozālija Purgale (Bandere): pirmā sieviete tiesnese Latvijā

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Šobrīd, kad tiesneša amatos Latvijā ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, turklāt arī rajona tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājas ir pārsvarā sievietes, vienu no Augstākās tiesas departamentiem vada tiesnese un uz īsu brīdi arī Satversmes tiesas vadība bija sievietes rokās, ir grūti iedomāties, ka vēl 20. gadsimta pirmajā pusē sievietes nonākšana tiesneša krēslā Eiropas valstīs bija gandrīz neticama varbūtība. Tomēr Latvijas Republikas pamatos 1918. gadā tika likti demokrātiskas valsts principi, tai skaitā dzimumu līdztiesība. Un jau 30. gadu sākumā Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes absolvente Rozālija Purgale (dzimusi Bandere) ieguva tiesneša tiesības, t.i., tiesības patstāvīgi iztiesāt lietas. Savās atmiņās viņa uzsver, ka šāds panākums ir bijis iespējams, vienīgi pateicoties Satversmē iekļautajam dzimumu līdztiesības principam (kas expressis verbis tolaik izpaudās vienīgi abiem dzimumiem piešķirtajās vēlēšanu tiesībās) un "to vīru laikmetīgiem uzskatiem, kas kā Latgales apgabaltiesas kopsapulces locekļi mani pieņēma un deva man tālākās iespējas". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Pilsoniskās sabiedrības atbildība tulkot grāmatas

10. Marts 2015 /NR. 10 (862)

Tiesību doktrīna ir viens no tiesību avotiem. Egils Levits ir norādījis, ka valstij ir pienākums sniegt ne tikai oficiālo, bet arī citu informāciju, kam nav oficiālas informācijas statusa, bet kas palīdz labāk izvērtēt savas tiesības un iespējas un palīdz iestādēm un amatpersonām labāk pildīt savus pienākumus. Arī Dr.iur. Jānis Pleps ir norādījis, ka tiesību zinātne ir nozīmīga nacionālas valsts tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Valstij ir noteikti ...

žurnāls / Informācija

Baltijas tiesību telpā: Lietuvas un Igaunijas likumdošanas apskats

10. Marts 2015 /NR. 10 (862)

2015. gada februārī Lietuvā un Igaunijā notikuši dažādi likumdošanas jaunumi, no kuriem būtiskākie tiks raksturoti šajā rakstā. ...

žurnāls / Informācija

Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma formas riski

10. Marts 2015 /NR. 10 (862)

2015. gadā 4. un 5. martā jau desmito reizi notika Notāru dienas. Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gadā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Līdzās citiem juridiskiem jautājumiem šogad īpaša uzmanība tika pievērsta nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem un no tiem izrietošajiem tiesiskajiem un cita veida riskiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Prezidentu runas

3. Marts 2015 /NR. 09 (861)

18. novembris, 16. februāris un 24. februāris. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības pasludināšanas dienas. Tradicionāli tajās prezidenti uzrunā savu valstu iedzīvotājus. Kas šoreiz prezidentu runās ir kopīgs un kas atšķirīgs? Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš runas sākumā uzsvēra Latvijas teritoriālo nedalāmību: "Mūsu uzdevums un sūtība ir rīkoties un dzīvot tā, lai Latvija būtu vienota, nedalāma un pašapzinīga valsts ...

žurnāls / Redaktora sleja

Oficiālo žurnālu lasot

24. Februāris 2015 /NR. 08 (860)

Diezin vai Eiropas Savienības "Oficiālais Žurnāls" līdz šim ir bijusi iecienīta Krievijas Federācijas Valsts domes deputāta Josifa Kobzona lasāmviela. Varbūt Krievijā pazīstamais estrādes mākslinieks un politiķis par šādu izdevumu iepriekš pat nebija dzirdējis. Tomēr 2015. gada 16. februārī šajā "Oficiālajā Žurnālā" (OJ, Vol. 58, 16.02.2015.) bija lasāms, ka "Josifs (Josefs) Davidovičs Kobzons, dzimis 11.09.1937. ...

žurnāls / Informācija

Diskusija par partnerattiecību reģistrāciju Latvijā un Igaunijas pieredze

24. Februāris 2015 /NR. 08 (860)

Igaunijas parlaments 2014. gada 9. oktobrī tikai ar divu balsu pārsvaru pieņēma Reģistrētas kopdzīves likumu (Registered Partnership Act – angļu val.), bet Latvijā par šādu iespēju vai kaut ko tamlīdzīgu vēl tikai diskutē, tai skaitā arī šajā "Jurista Vārda" numurā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Likumdošanas negatīvie simptomi

17. Februāris 2015 /NR. 07 (859)

Pēdējo gadu laikā Latvijā likumdošanā novērojami vairāki negatīvi simptomi. Šī jautājuma kontekstā un vēl jo vairāk ņemot vērā, ka šogad ir dzejnieka Raiņa 150. dzimšanas diena, pavisam vietā ir minēt viņa atziņu: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies." Tomēr, lai varētu saprast, kam ir jāpārvēršas, jākonstatē trūkumi. Likumdošanā ir konstatējami dažādi simptomi, kuri neļauj atzīt, ka Latvijā likumdošana ir efektīva. Minēšu dažus piemērus. ...

žurnāls / Informācija

Politiskās partijas ir demokrātijas pamats un balsts

17. Februāris 2015 /NR. 07 (859)

2015. gada 5. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2014-03-01 "Par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta pirmās daļas, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000, un republikas pilsētās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101. pantam". Konstitucionālo tiesību eksperts un "Jurista Vārda" autors Edgars Pastars savā twitter.com kontā 6. februārī secināja, ka Satversmes tiesas spriedums ir "ļoti neitrāls un de lege ferenda neiedod perspektīvu politisko partiju sistēmas izmaiņām". Komentējot E. Pastara ierakstu, PROVIDUS pētniece Iveta Kažoka 6. februārī uzdeva retorisku jautājumu: "Vai jauns Satversmes tiesas spriedumu stils – kuru leģitimitāte izriet ne no spēcīgas argumentācijas, bet no paša fakta, ka to pasludina tiesa?" ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kad taisnīgs atrisinājums nav iespējams

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

Uz Dailes teātra izrādi "Visas viņas grāmatas" pagājušajā nedēļā aizgāju, jāatzīst, pilnīgi nesagatavojusies – iepriekš neizlasot nevienu recenziju un pat nezinot, kāds literārs darbs ir šī iestudējuma pamatā. Režisora Dmitrija Petrenko ar aktieriem Daini Grūbi un Esmeraldu Ermali veidotais iestudējums izrādījās ļoti labs. Tomēr ne jau šīs manas – teātra ierindas skatītājas – atziņas dēļ gribētos pievērst "Jurista Vārda" ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada pārskats

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

2015. gada 29. janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents Dīns Špīlmans (Dean Spielmann) prezentēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2014. gada darbības pārskata sākotnējo versiju1 un darbības statistiku.2 D. Špīlmans norādīja, ka, salīdzinot ar 2013. gadu, ECT darbības rezultāti ir uzlabojušies, un aicināja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstis risināt ECT konstatētās problēmas un efektivizēt cilvēktiesību aizsardzību nacionālā līmenī. ...

žurnāls / Intervija

Atkal ministra amatā – pēc 16 gadu pārtraukuma

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

Šonedēļ aprit 100 dienas, kopš darbojas 12. Saeimas 2014. gada 5. novembrī apstiprinātā valdība Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā. Tieslietu ministrs šajā Ministru kabinetā ir Dzintars Rasnačs, kuram tā ir atgriešanās šajā amatā pēc ilgāka laika – iepriekš tieslietu ministrs viņš ir bijis no 1995. līdz 1998. gadam trijās valdībās (Andra Šķēles un Guntara Krasta vadībā). Starplaikā Dz. Rasnačs ir bijis 7., 8., 9., 10. un 11. Saeimas deputāts (ievēlēts arī 12. Saeimas sastāvā, bet pašlaik nolicis pilnvaras uz ministra amata pildīšanas laiku) un gandrīz nepārtraukti darbojies Saeimas Juridiskajā komisijā, kas arī parlamentārieša statusā ļāvis tieši sekot procesiem tieslietu nozarē. Aizritot pirmajiem trim mēnešiem tieslietu ministra amatā, Dz. Rasnačs intervijā "Jurista Vārdam" cita starpā atklāj, kā 16 gadu laikā mainījusies Tieslietu ministrija un kā Latvijai veicas ES Padomes prezidentūrā, ko darīt ar sāpīgo dalītā īpašuma problēmu un kādā veidā būtu jānorit kvalitatīvu likumprojektu sagatavošanai, kā labāk reformēt maksātnespējas administratoru darba organizāciju, kādu labumu nesīs elektronisko izsoļu ieviešana un kāpēc partnerattiecību likuma vietā viņš atbalsta notāra reģistrētas laulības ieviešanu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Laiks izskaidrot Igaunijas fenomenu

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

Latvija arvien tiek salīdzināta ar Igauniju. Piemēram, pagājušajā nedēļā 27. janvāra LTV raidījumā "Viens pret vienu" Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei nācās publiski skaidrot, kāpēc Igaunijā jau ilgu laiku ir jauni cietumi un ieslodzījuma vietu sistēma kopumā ir labāka. Savukārt ar Lietuvu Latvija tiek salīdzināta mazāk. Lai gan ir vērts kartē palūkoties gan uz augšu, gan uz leju, lai redzētu kopainu. No visām trīs Baltijas ...

Ilze Dubava, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Padarīts liels darbs

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

Kopš 2015. gada 8. janvāra Latvijas Republikas Satversmes tiesa pēc ilgāka laika atkal strādā pilnā – septiņu – tiesnešu sastāvā: šai dienā amatā stājās 2014. gada 11. septembrī Saeimas apstiprinātā tiesnese Ineta Ziemele. Pirms tam deviņus gadus viņa bija Latviju pārstāvošā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) tiesnese. Intervijā "Jurista Vārdam" I. Ziemele atskatās uz noslēgto darba posmu ECT, atceroties nozīmīgākās un sarežģītākās izskatītās lietas, kā arī dalās pārdomās par priekšā stāvošo darbu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Tā kā saruna notika īsi pēc terorakta Parīzē, "Jurista Vārds" izvaicāja I. Ziemeli arī par viņas skatījumu uz dažādu pasaules uzskatu sadursmēm Eiropas kultūras un tiesību telpā. ...

žurnāls / Informācija

Baltijas tiesību telpā: Lietuvas un Igaunijas likumdošanas apskats

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

2015. gada janvāris Lietuvā un Igaunijā bijis bagāts ar dažādiem likumdošanas jaunumiem, no kuriem būtiskākie tiks raksturoti šajā rakstā. Likumdošanas kvalitāti kaut daļēji apliecina arī pētniecības institūta Heritage Foundation un The Wall Street Journal izveidotais 2015. gada pasaules valstu ekonomiskās brīvības reitings. Indekss veidots, izvērtējot tādus faktorus kā tirdzniecības politika, nodokļu slogs, valsts iejaukšanās ekonomiskajos procesos, monetārā politika, kapitāla plūsmas un ārvalstu investīcijas, banku un finanšu sektors, īpašuma tiesības un korupcijas līmenis. Ekonomiskās brīvības reitingā Latvija ieņem 37. vietu, savukārt Lietuva un Igaunija ierindojas krietni augstāk – attiecīgi 8. un 15. vietā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Šaurajā Bezizejā

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

– Skaidrs, – Trusītis teica. – Tu esi iespriedies. – Tikai tāpēc, – Pūks dusmīgi sacīja, – ka dažiem ir pārāk šauras durvis. – Nē, tāpēc, ka daži pārāk daudz ēd, – Trusītis atcirta. Tas, protams, ir fragments no Alana Aleksandra Milna vienreizējās grāmatas par lācīti Pūku "Otrās nodaļas, kurā Pūks iet ciemos pie Trusīša un nokļūst Šaurajā Bezizejā" (starp citu, Vizmas Belševicas ģeniālajā tulkojumā). Šajā žurnāla laidienā atspoguļojam ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesību sistēmas atvērtība pasaulei

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Eiropas aktualitāte ir musulmaņu spēja integrēties mūsdienu Eiropas kultūras un tiesību sistēmā. Pat Latvijas medijos mūsu valsts prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nonākusi otrajā plānā. Pirmais ir eksistenciāls un ilgtermiņa, savukārt otrais ir formāls un īstermiņa jautājums. Pastāv dažādi viedokļi par musulmaņu integrāciju Eiropā. Viens no priekšlikumiem ir Eiropas noslēgšanās, jo nesenie notikumi Francijā un Vācijā pierāda, ka eiropiešu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Būt brīvam un smieties

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

7. janvārī teroristi, acīmredzot zinādami, ka trešdienās notiek iknedēļas sapulce, iebruka satīriskā žurnāla Charlie Hebdo telpās Parīzē un, piesaukdami Allāhu, "pēc saraksta" nošāva galveno redaktoru un vēl trīs ievērojamus karikatūristus, kā arī citus redakcijas darbiniekus un divus policistus, kopumā – 12 cilvēkus, vēl 11 tika ievainoti. Iespējams, šis uzbrukums varētu būt atriebība par to, ka Charlie Hebdo jaunākais numurs ...

žurnāls / Informācija

Baltijas tiesību telpā: Lietuvas un Igaunijas likumdošanas apskats

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Iepriekšējā gada decembrī un 2015. gada sākumā Lietuvā un Igaunijā bijuši dažādi likumdošanas jaunumi. Rakstā sniegts neliels ieskats abu valstu jaunumos. ...

žurnāls / Informācija

Satversmes tiesa: OCTA atlīdzības apmēri ir nesamērīgi mazi

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

2014. gada 29. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2014-06-03 "Par Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 3. punkta, 5.5. apakšpunkta, 7. punkta un 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Pamatiesības pārēsties, badoties un būt plikam

6. Janvāris 2015 /NR. 01 (853)

2014. gada nogales svētku maratons ir noslēdzies. Un līdz ar 1. janvāri nostājamies uz jaunas svētku svinēšanas starta līnijas. Jāņi, Ziemassvētki un Jaunais gads varētu būt visplašāk svinētie svētki Latvijā. Šiem svētkiem ir gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes. Kopīgs ir tas, ka tajos tiek ēsts un dzerts, kā arī izmantota uguns – šaujot raķetes vai lecot pāri ugunskuriem. Ēšanas, dzeršanas un uguns rituālu daudzums ir tāds, ka mediķi, policija ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Žurnāla “Juridiskā zinātne” septītais laidiens

6. Janvāris 2015 /NR. 01 (853)

"Jurista Vārda" lasītāji jau vasarā tika informēti par 2014. gada 12.–13. jūnijā Rīgā un Jūrmalā notikušo konferenci "Tiesībpolitiskā situācija Baltijas jūras reģionā pirms un pēc Pirmā pasaules kara (1917–1922). Jaunu valstu dibināšana un to konstitucionāli tiesiskā dimensija". Deviņi konferencē nolasītie referāti apkopoti un izdoti Latvijas Universitātes (LU) žurnāla "Juridiskā Zinātne" septītajā laidienā, kas iznāca 2014. gada decembrī. Gan konferences rīkotājs, gan žurnāla galvenais redaktors ir LU profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Mieru, spēku un pārliecību!

23. Decembris 2014 /NR. 50 (852)

Pagājušo gadu "Jurista Vārds" noslēdza ar vēlējumu lasītājiem, citējot Dalailamu: "Nopietnāk domājiet par to, kā mainīt sabiedrību. [..] Izmantojiet savas prāta, gara spējas vislabākajā jums iespējamā veidā!" Šos pašus vārdus varam teikt arī 2014. gada decembrī, tikai papildinot tos ar jaunu saturu – katra individuālo un mūsu kopīgi šogad gūto pieredzi. 2014. gadā situācija Latvijā, Eiropā, pasaulē ir ievērojami mainījusies. ...

žurnāls / 2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tieslietu gads Latvijā: nopietns kopsavilkums svētku noskaņās un brīvā formā

23. Decembris 2014 /NR. 50 (852)

Jūsu priekšā ir "Jurista Vārda" 2014. gada pēdējais laidiens, kas turklāt iznāk tieši pirms Ziemassvētkiem – 23. decembrī. Šis ir laiks, kad ierasts apkopot aizejošā gada lielākās veiksmes un sasniegumus un vienlaikus apzināt arī nepadarītos darbus, kā arī kalt plānus jaunam laika posmam. Tādēļ, domājot par šī žurnāla saturu, redakcijas apspriedē nolēmām izdarīt zināmu kopsavilkumu gan par "Jurista Vārda" 2014. gada gaitām, gan arī par Latvijas tieslietu nozari kopumā. Un, ņemot vērā šī žurnāla iznākšanas datumu, likās, ka šim atskatam uz aizgājušo gadu varētu būt kāds neparastāks un svētku reizei atbilstošāks formāts. Tā radās ideja par dažādu nozaru un amatu juristu aicināšanu uz draudzīgu un neformālu tikšanos, kuras laikā tie cits citu cienātu ar pašgatavotiem ēdieniem un pie svētku galda apspriestu savas un kolēģu 2014. gada veiksmes, sasniegumus un neizdarītos darbus, kā arī apdomātu 2015. gada svarīgākos uzdevumus. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauna tiesību zinātņu doktore

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

2014. gada 7. novembrī Latvijas Universitātē Olga Beinaroviča aizstāvēja promocijas darbu "Ārpus laulības kopdzīves ekskluzīvais statuss tiesībās un tās tiesiskais regulējums Eiropā" tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Promocijas darba vadītājs ir profesors Dr.habil.iur. Juris Bojārs un recenzenti profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš (Latvijas Universitāte), profesors Dr.iur. Osvalds Joksts (Rīgas Stradiņa universitāte) un profesors Dr.iur. Jans M. Smits (Māstrihtas Universitāte (Nīderlande)). ...

Dina Gailīte, Gatis Bārdiņš

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesa atzīmē 18 gadu darba cēlienu

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Par labu tradīciju kļuvusi ikgadējā Satversmes tiesas konference, kas norit decembra sākumā un ar kuru tiek atzīmēta Latvijas konstitucionālās tiesas dibināšanas gadadiena. Šī gada konferences tēma bija "Satversmes tiesas spriedums kā tiesību avots", un tiesību zinātnieku un praktiķu uzmanības centrā bija jautājumi, kas attiecas uz Satversmes tiesas spriedumu kā tiesību avotu, tā vietu un ietekmi tiesību sistēmā, tajā skaitā tiesību jaunradē. 2014. gadā Satversmes tiesai aprit jau 18. gadskārta, jo 1996. gada 9. decembrī, sešus mēnešus pēc Satversmes tiesas likuma pieņemšanas, zvērestu deva tie Saeimas ieceltie Satversmes tiesas pirmā sastāva tiesneši, kas iepriekš nebija bijuši tiesneša amatā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesas pamanītie dūmi paliek neizgaiņāti

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta pilnu 8. decembra sprieduma tekstu 12. Saeimas vēlēšanu balsu pirkšanas lietā, precīzāk – par Centrālās vēlēšanu komisijas 2014. gada 22. oktobra lēmuma Nr. 116 "Par 12. Saeimas vēlēšanu rezultātiem" atcelšanu daļā par vēlēšanu rezultātiem Latgales vēlēšanu apgabalā. Spiedumā ir vairākas interesantas atziņas par efektīvu tiesību aizsardzību, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lielākā mieru mīlošā valsts pasaulē

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Pirms 75 gadiem, 1939. gada 30. novembrī, pēc tam, kad Somija bija noraidījusi PSRS izvirzīto ultimātu atdot tai lielu daļu valsts teritorijas, Sarkanā armija iebruka Somijā. Sākās 105 dienas ilgais Ziemas karš – viena no pirmajām Otrā pasaules kara epizodēm, ko izraisīja divu agresoru – nacionālsociālistiskās Vācijas un Padomju Savienības – ar Molotova–Ribentropa paktu apstiprinātā "ietekmes sfēru" sadalīšana. Neskatoties uz iebrucēja ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Krievijas juristu viedoklis par Latvijas valsts iekārtu

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Latvijas kā nelielas valsts tiesību sistēma ārvalstu tiesībnieku padziļinātu interesi izraisa visai reti un arī tad galvenokārt vēsturiskā vai salīdzinošo tiesību aspektā. Tādēļ īpašu mūsu uzmanību izpelnās katrs ārvalstīs tapis pētījums, kas veltīts kādam Latvijas tiesību institūtam, likumam vai tiesību nozarei. Tā, piemēram, pirms dažiem gadiem lielu mūsu tiesībnieku ievērību guva vācu jurista Filipa Švarca (Philipp Schwartz) Vācijā aizstāvētais un grāmatas formā publicētais promocijas darbs, kas bija veltīts Civillikuma tapšanas apstākļiem un Vācijā tika izdots grāmatas formā (vēlāk tulkots latviski un izdots Latvijā Tiesu namu aģentūras apgādā). Šī paša iemesla dēļ "Jurista Vārda" redakcijas interesi piesaistīja arī Maskavā izdota divu autoru (Valērijs Vorobjovs un Maksims Kacevs) monogrāfija, kas veltīta Latvijas konstitucionālās iekārtas izpētei: Валерий Воробьев, Максим Кацев. Конституционно-правовая система Латвийской Республики. Москва: МГИМО-Университет, 2011, 156 с. ...

žurnāls / Informācija

Šķīrējtiesas kompetenci jāļauj apstrīdēt vispārējās jurisdikcijas tiesā

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Šā gada 28. novembrī Satversmes tiesa pieņēma būtisku spriedumu lietā Nr. 2014-09-01 "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam", kas ierosināta pēc SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra" konstitucionālās sūdzības. ...

...

9

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls