Jurista Vārda satura arhīvs

Dina Gailīte Volfgangs Hoizels

žurnāls / Redaktora sleja

Vienot, nevis šķirt

28. Jūnijs 2016 /NR. 26 (929)

Laiku pa laikam Latvijā uzplaiksnī priekšlikums grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, ļaujot tīkamāko kandidātu izvēlēties tautai, nevis parlamentam. Viens no galvenajiem argumentiem parasti ir cerība, ka šādi ievēlēta valsts galva spēs vienot un saliedēt neviendabīgo Latvijas sabiedrību. Vielu pretējām domām šobrīd piedāvā Austrija, kuras prezidents ir apveltīts ar burtiski tādām pašām funkcijām kā Latvijas valsts galva, taču atšķirībā ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesa un Brexit

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Pēc divām dienām mūs sagaida gan lokāla, gan kontinentāla mēroga notikumi: 23. jūnijā Latvija svinēs vasaras saulgriežus, bet visa pasaule koncentrēsies uz Lielbritānijas vēlētāju lēmumu – palikt vai nepalikt Eiropas Savienībā. Par Brexit dēvētais referendums pēdējās nedēļās pārņēmis ne tikai britu mediju pirmās lappuses – ar lielām bažām par gaidāmajām konsekvencēm to sagaida arī citas Eiropas un pasaules valstis. Turklāt pagājušajā nedēļā ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ieguldījums juridisko metožu pētniecībā

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

"Latvijas Vēstneša" apgādā iznācis Dr. iur. Māra Onževa Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē izstrādātais un 2015. gada pavasarī veiksmīgi aizstāvētais promocijas darbs "Tiesību normu laika aspekti tiesiskā un demokrātiskā valstī". Zinātniskās vadītājas Dr. iur. Daigas Rezevska ieskatā, šis pētījums ir viens no būtiskākajiem pēdējā laika pienesumiem tiesību teorijā Latvijā, konkrēti – juridisko metožu jomā. Savukārt pats autors uzsver, ka "šis ir pirmais Latvijas tiesību sistēmā izstrādātais padziļinātais pētījums, kas sniedz sistēmisku skatījumu uz tiesību un laika mijiedarbību, kā arī kliedē vairākus līdz šim pastāvošos juridiskos mītus, t.sk. par intertemporālo tiesību principu funkcionālo nozīmi un piemērošanu, kā arī par atpakaļejoša spēka konstatēšanu un pieļaujamību". ...

žurnāls / Intervija

Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas

14. Jūnijs 2016 /NR. 24 (927)

Ineta Ziemele ir ne vien tiesnese ar pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un šobrīd – Satversmes tiesā, bet arī ilggadēja augstskolu pasniedzēja un tiesību zinātniece. Tieslietas I. Ziemele ir studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā, Orhūsas Universitātē Dānijā, kā arī Kembridžas Universitātē Lielbritānijā (tur arī 1999. gadā ieguvusi doktora grādu), savukārt mācībspēka statusā darbojusies LU Juridiskajā fakultātē un Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur arī šobrīd ir profesores statusā. Par iemeslu šai sarunai kalpo I. Ziemeles darbība Eiropas Universitātes institūta (EUI) Zinātnes padomē, kas viņu mudinājusi uz samērā asām pārdomām par nepieciešamajām strukturālajām reformām kā Latvijas tiesību zinātnes veiksmīgas attīstības nosacījumu. Tieši šogad aprit 40 gadi, kopš izveidots EUI. Jāatzīmē arī, ka šajā augstskolā šobrīd studē vairāki Latvijas jaunie zinātnieki, turklāt šeit jau aizstāvēti arī vairāki zinātniskie grādi (tai skaitā doktora grādu tiesību zinātnēs EUI ieguvusi kādreizējā JV tieslietu redaktore Ilze Dubava). ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sieviete un tiesības

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais līgums (varbūt vienīgi izņemot līgumu par Eiropas Savienību un NATO), kam Latvijas sabiedrība pievērsusi tik pamatīgu uzmanību. Un šis ir arī viens no pirmajiem "Jurista Vārdiem", kas gandrīz pilnībā veltīts viena starptautiska līguma apskatam (vēl atceros tikai "Abrenes atdošanas" apspriešanu). Kaut arī Latvija Stambulas konvenciju jau ir parakstījusi, debates par ratifikāciju ...

Dina Gailīte, Vija Kalniņa

žurnāls / Notikums

Pareizā līdzsvara meklējumos: starp untumainu aktīvismu un bailīgu pašierobežošanos

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Šis gads Satversmes tiesai aizrit 20 gadu jubilejas zīmē – 1996. gadā noslēdzās tiesas izveidošanas process: tika pieņemts Satversmes tiesas likums un grozījumi Satversmes 85. pantā, kā arī iecelti pirmie seši Satversmes tiesas tiesneši – Romāns Apsītis, Anita Ušacka, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš, Andrejs Lepse un Ilze Skultāne (tikai 2000. gadā šim sastāvam pievienojās septītais tienesis – Juris Jelāgins). 1996. gada 9. decembris tiek uzskatīts par Satversmes tiesas dzimšanas dienu, jo šajā datumā tiesneša zvērestu deva tie Satversmes tiesas tiesneši, kas pirms tam nebija bijuši tiesneša amatā. 2016. gada 8. martā Satversmes tiesas jubilejas gads tika atklāts ar unikālu diskusiju, kurā piedalījās visi četri līdzšinējie Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis Laviņš. Savukārt 26. un 27. maijā Rīgā noritēja Satversmes tiesas sadarbībā ar Venēcijas komisiju rīkota starptautiska konference "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī" – pasākums, kurā piedalījās ne vien Satversmes tiesas bijušie un esošie tiesneši, bet arī Eiropas Savienības (ES) valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Eiropas Savienības Tiesas, ES Austrumu partnerības valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Venēcijas komisijas locekļi, Latvijas tiesu sistēmas darbinieki un citi valsts tiesību interesenti. Par konferences tematu bija izvēlēts konstitucionālo tiesu aktīvisma jautājums, kas raisīja visai kaislīgas diskusijas, viedokļiem svārstoties no uzskata, ka pārmērīgs un "untumains" tiesu aktīvisms ved uz neleģitīmu "tiesnešu valsti" un tiesu despotismu, līdz bažām par tiesu pārmērīgu pašierobežošanos, kas savukārt var pavērt ceļu citu varas zaru ietekmes neproporcionālam pieaugumam un tālāk novest pie tiesu nespējas pildīt savu pamatfunkciju – aizsargāt cilvēku pamattiesības, likuma varu un demokrātijas funkcionēšanu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesu (ne)atkarība

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Salīdzinājums un bezkaislīgs skats no malas bieži palīdz ieraudzīt problēmas, kuras citādi paliek nepamanītas, vai atzīt negribētas. Tiesu sistēmas darba vērtējumam šāds objektīva vērtējuma instruments ir Justice Scoreboard – Eiropas Komisijas pētījums, kas 2016. gadā iznācis jau ceturto reizi un kurā tiek aplūkota ES dalībvalstu tiesu sistēma no trim skatpunktiem – tiesu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība. Ziņojuma mērķis ir ...

žurnāls / Notikums

Tiesnešu konferencē – par Ētikas komisijas darbu un jaunajiem locekļiem

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

13. maijā notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference. Pasākums tika organizēts divās daļās: pirmā puse aizritēja, apspriežot tiesnešu ētikas jautājumus un izvērtējot Tiesnešu ētikas komisijas astoņu gadu darbu, bet dienas otrajā daļā tiesneši noklausījās referātus trijās tiesību nozaru sekcijās – civiltiesībās, krimināltiesībās un administratīvajās tiesībās. Savukārt 20. maijā notika Tiesnešu ētikas komisijas jaunā sastāva vēlēšanas, kurās uz deviņām pašlaik brīvajām vakancēm pretendēja 14 kandidāti. Vēlēšanās tiesneši piedalījās neklātienē, balsojot ar elektroniskās sistēmas palīdzību. Rezultāti līdz šī "Jurista Vārda" nodošanai uz druku vēl nebija zināmi, tādēļ lasītāji par tiem tiks informēti nākamajā žurnāla laidienā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Mērķis un līdzekļi

17. Maijs 2016 /NR. 20 (923)

Pagājušajā nedēļā Latvija tika pie sen kārotā uzaicinājuma kļūt par OECD jeb "pasaules bagātāko valstu kluba" locekli. Lai cik paradoksāli tas neliktos valstij ar vienu no skopākajiem dzīves līmeņiem Eiropas Savienībā, salīdzinot ar pārējo pasauli, acīmredzot esam starp veiksminiekiem un drīkstam šādam klubiņam sevi pieskaitīt. Pēdējā laikā bijis neparasti daudz publisku debašu un pat skandālu saistībā ar Latvijas ekonomikas attīstības ...

žurnāls / Redaktora sleja

Cieši saistītas personas

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Diezgan plašu rezonansi Latvijas tiesībnieku vidū guvuši normatīvo aktu grozījumi, kas paredz finanšu institūciju iesaisti, lai ierobežotu "netīrās" naudas un terorisma finansējuma kustību Latvijā. Šādus pasākumus paredz šī gada februārī Saeimas pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas normatīvi iezīmē tādus jēdzienus kā "politiski nozīmīga persona", ...

žurnāls / Notikums

Fotomeistars saņem apbalvojumu un izrāda juristu portretu galeriju

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienā, 4. maijā, arī šogad tradicionāli tika pasniegti valsts augstākie apbalvojumi, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru saņēma žurnāla "Jurista Vārds" ārštata korespondents Boriss Koļesņikovs. Šopavasar atzīmējot nozīmīgu dzīves jubileju, viņš rīko savu jaunāko darbu skati – Latvijas tiesībnieku fotoportretu izstādi, kas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē tiks atvērta 11. maijā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesiskā bezsamaņa

3. Maijs 2016 /NR. 18 (921)

Pagājušajā nedēļā Latvijas interneta mediji vairākkārt ziņoja par kādu Latvijas iedzīvotāju, kurš uzmanību bija piesaistījis ne vien ar īpaši ekstravagantu dzīvesveidu (neskatoties uz neskaidriem ienākumu avotiem) un vairākām sadegušām automašīnām, bet arī fenomenāli nekaunīgu plātīšanos sociālajos tīklos ar apzināti veiktajiem likumpārkāpumiem, tai skaitā regulāru auto novietošanu neatļautās vietās, agresīviem konfliktiem ar valsts un pašvaldības ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Grāmata par izcilu, bet maz zināmu Latvijas juristu

26. Aprīlis 2016 /NR. 17 (920)

Šī gada sākumā latviešu valodā iznākusi britu vēsturnieka Džona Haidena (John Hiden) monogrāfija "Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis", kas pirmo izdevumu piedzīvoja 2004. gadā Lielbritānijā (John Hiden. Defender of Minorities: Paul Schiemann, 1876–1944. – C. Hurst&Co). Klātesot Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, grāmata tika svinīgi atvērta Latvijas parlamentā 25. februārī. Ņemot vērā Dr.iur. Paula Šīmaņa (Paul Schiemann, 1876–1944) ievērojamo lomu Latvijas Republikas starpkaru perioda politiskajā dzīvē, kā arī viņa oriģinālās un savu laiku būtiski apsteidzošās idejas un darbību minoritāšu tiesību jomā ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā, šī personība un arī jaunā grāmata noteikti pelnījusi arī Latvijas tiesībnieku uzmanību. ...

žurnāls / Redaktora sleja

20 gadi bez nāvessoda

19. Aprīlis 2016 /NR. 16 (919)

Aprīļa sākumā klajā nāca ikgadējais Amnesty International ziņojums par nāvessodu piespriešanu un izpildi pasaulē. 2015. gadā pasaules mērogā sasniegts ceturtdaļgadsimta "rekords": organizācijai izdevies savākt pierādījumus par vairāk nekā 1634 nāvessodiem 25 pasaules valstīs (tas ir par vairāk nekā 50% lielāks skaitlis nekā 2014. gadā). Turklāt ir pamatotas aizdomas, ka skaitļi patiesībā ir pat daudzkārt lielāki. Aprēķinos nav iekļauta ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Oriģināls skatījums uz tiesas procesa būtību un uzdevumiem

12. Aprīlis 2016 /NR. 15 (918)

Šī gada 1. aprīlī Augstākajā tiesā tika atvērta grāmata "Dialoga loma tiesas spriešanā". Tās autors ir tiesību zinātņu doktors Gatis Bārdiņš, monogrāfijas pamatā ir viņa promocijas darbs par šo pašu tēmu. Grāmatas pamatmērķis – aplūkot tiesas spriešanu kā dialogu starp tiesu, procesa dalībniekiem un sabiedrību, kā procesu, kura mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku sapratni starp visām šīm pusēm. Tieši dialogs kā tiesiskā konflikta risinājuma labākā metode, pēc autora domām, varētu būt efektīvs risinājums tiesu sistēmas problēmu risināšanā un pārslodzes mazināšanā. Tāpat tiesu sistēmas darbu atvieglotu dialoga metodē balstītas strīdu ārpustiesas risināšanas formas (mediācija u.c.). Ņemot vērā G. Bārdiņa novatorisko, tiesību filozofijā un tiesību socioloģijā balstīto pieeju tiesas darba izpētei, izdevums būs interesants ne vien juristiem, bet krietni plašākam lasītāju lokam. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Temīdas grimases

5. Aprīlis 2016 /NR. 14 (917)

Aizvadītajā mēnesī pasauli aplidoja ziņas par diviem "kara tiesu" spriedumiem. 21. martā Krievijas Federācijas Rostovas apgabala Doņeckas tiesa ukraiņu lidotājai Nadijai Savčenko (Надія Савченко) piesprieda 22 gadu cietumsodu. N. Savčenko tika nolaupīta Ukrainas teritorijā un aizvesta uz Krieviju tās atbalstīto "separātistu" radītā militārā konflikta laikā 2014. gadā, lai tur tiktu apsūdzēta divu žurnālistu slepkavībā ...

žurnāls / Informācija

Valsts valoda – sabiedrības integrācijai un valsts drošībai

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

Latviešu valoda ir Latvijas kā nacionālas valsts identitātes sastāvdaļa, viens no valsts mērķiem ir latviešu valodas pastāvēšana un attīstība (skat. Satversmes preambulu). Vienlaikus latviešu valoda ir Latvijas sabiedrības integrācijas instruments un līdz ar to arī valsts iekšējās drošības pamats. Tieši tādēļ tik būtiska ir konsekventa valsts valodas politika jebkurā nozarē, bet jo īpaši mediju telpā. Reaģējot uz likumdevēja nekonsekvento rīcību, ar pretēja satura grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā regulējot (palielinot, bet pēc tam samazinot) valsts valodas apjomu Latvijas privātajās radiostacijās, Valsts prezidenta Valsts valodas komisija (VVK) 1. martā rīkoja semināru "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas". Pasākuma mērķis bija mudināt likumdevēju turpināt darbu pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pilnveides, tādēļ uz semināru bija aicināti ne vien valodas speciālisti, bet arī Saeimas deputāti. ...

žurnāls / Notikums

Četri priekšsēdētāji atklāj Satversmes tiesas jubilejas gadu

22. Marts 2016 /NR. 12 (915)

Šī gada nogalē apritēs 20 gadi, kopš darbu uzsāka Satversmes tiesa. Tam par godu 8. martā notika diskusija, kurā piedalījās visi četri Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis Laviņš. Pasākuma ietvaros Satversmes tiesas priekšsēdētājs A. Laviņš informēja arī par plānotajiem tiesas jubilejas gada notikumiem un Satversmes tiesas jauno mājaslapu internetā. ...

žurnāls / Informācija

Sabiedriska iniciatīva cilvēktiesību skaidrošanā

22. Marts 2016 /NR. 12 (915)

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota interneta platforma cilvektiesibugids.lv, ko veidojusi nevalstiskā organizācija Baltic Human Rights Society. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Pieci gadi līdz simtam

15. Marts 2016 /NR. 11 (914)

19. martā tiks svinēta Latvijas advokatūras 95 gadu jubileja. Šajā datumā, kas jau sesto gadu tiek dēvēts par Advokatūras dienu, 1921. gadā notika pirmā Latvijas advokātu kopsapulce – tajā 63 advokāti ievēlēja pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu padomi. Taču jau līdz šai sapulcei – gan pirms Latvijas valsts dibināšanas, gan pirmajos tās pastāvēšanas gados – "Latvijas advokatūra bija stāvējusi savu uzdevumu augstumos":1 latviešu ...

žurnāls / Numura tēma

Advokatūras nedēļā – bezmaksas juridiskās konsultācijas

15. Marts 2016 /NR. 11 (914)

Šis "Jurista Vārds" iznāk Advokatūras nedēļā, un viens no tās pasākumiem ir advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas. Tradīcija radusies reizē ar Advokatūras dienu 2011. gadā un lielā pieprasījuma dēļ no sākotnējās vienas dienas izaugusi līdz nedēļai, kuras ietvaros zvērināti advokāti Rīgā un ārpus galvaspilsētas Latvijas iedzīvotājiem sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas. Tas ir ne vien ieguvums konsultāciju saņēmējiem, bet arī laba iespēja advokātiem popularizēt advokatūru Latvijas sabiedrībā. Šogad akcijai dalību pieteikuši 140 advokāti. Konsultācijas būs pieejamas no 14. līdz 18. martam, akcentu liekot uz ģimenes tiesībām. Kopš pasākuma pirmsākumiem savus kolēģus uz bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu rosina un koordinē zvērinātas advokātes Dana Rone un Tatjana Rancāne. ...

žurnāls / Redaktora sleja

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Cik gan nesen likās – visa pasaule ir draudzīgi sadevusies rokās! Manas padomju bērnības civilās aizsardzības mācības bija izkūpējušas gaisā kā rēgs, kuru atcerēties vai nu ar kaunu, vai jokiem: papīra krustu līmēšana uz skolas logiem (un sekojošā nost kasīšana), paštaisītās sejas maskas no marles, kuras – visiem bija skaidrs – ir domātas nevis atomkara pārdzīvošanai, bet jautrībai pa ceļam uz stadionu vai ēdnīcu, kur skolēniem vajadzēja ...

žurnāls / Informācija

Jāpilnveido valsts aizsardzības normatīvais pamats

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Darbu turpina Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē 2015. gadā izveidotā, deputāta prof. Ringolda Baloža vadītā politiķu un lietpratēju darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Atsevišķās sēdēs 2015. gadā jau apspriesta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, kā arī Satversmes trešās nodaļas 35.–41. pants. Šī gada 23. februārī darba grupa, klātesot arī trim bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem – Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram, pulcējās, lai debatētu par Satversmes 41.–43. pantā noteiktajām Valsts prezidenta kā valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa funkcijām. Jautājums guvis īpašu aktualitāti, ņemot vērā pieaugušo Latvijas drošības apdraudējumu, ko raisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu, kā arī ar to saistītā spriedze NATO dalībvalstu un Krievijas starpā. Šādos apstākļos izskanējusi kritika par nepietiekamo un aktuālajai situācijai neatbilstošo aizsardzības normatīvo regulējumu, tai skaitā Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lobisms un laba likumdošana

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Šī "Jurista Vārda" numura tēma saistīta ar 2015. gada nogalē notikušajām cīņām par Latvijas radiostaciju normatīvo regulējumu valsts valodas lietojuma jomā. Jāatzīst, ka neiesaistītai personai ir pat ļoti sarežģīti izprast procesus, kas risinājās ap diviem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kuru mērķis 2014. gadā vispirms bija palielināt valsts valodas lietojumu Latvijas radiostacijās, savukārt 2015. gadā pieņemtie ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnesis Amerika

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Februārī mirušais tiesnesis Skalija 30 gadu garumā ASV Augstākajā tiesā stāvēja sardzē par konservatīvām vērtībām un sevišķi konservatīvām tiesību piemērošanas metodēm. Pasaulē nav daudz praktizējošu juristu, kuru aiziešanai tik lielu uzmanību pievērstu visu kontinentu masu mediji. Iemesls skaidrs: tiesnesis Skalija bija viens no deviņiem pasaules varenākās valsts ietekmīgākās tiesu institūcijas locekļiem, un tādējādi viņa viedoklim bija ...

žurnāls / Informācija

Tuvojas gada notikums jurisprudencē

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Šī gada rudenī, no 8. līdz 10. septembrim, Rīgā notiks līdz šim ievērojamākais tieslietu forums Latvijas vēsturē: Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (European Society of International Law, ESIL) ikgadējā konference, kas noritēs jau 12. reizi un kas ir Eiropas mērogā prestižākais starptautisko tiesību pasākums. Šī gada ESIL konferences tēma – "Starptautisko tiesību darbība krīzes laikā". Pasākumu, kurā plāno piedalīties ap 400 tiesībnieku, politiķu, diplomātu u.c. dalībnieku, rīko Rīgas Juridiskā augstskola un Latvijas Republikas Satversmes tiesa, bet atbalsta Tieslietu un Ārlietu ministrijas. Konference noritēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. ...

žurnāls / Redaktora sleja

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Pagājušajā nedēļā Saeimas atbalstu guva Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets, kurā tieslietu ministra amatu saglabā Dzintars Rasnačs. Arī vairāki citi ministri turpinās iesākto darbu savā nozarē. Tādējādi strauja kursa maiņa acīmredzot nav gaidāma nedz tieslietu nozarē, nedz izpildvarā kopumā. Jaunās valdības deklarācijā tieslietas nav izceltas kā atsevišķa prioritāte un tiesību "tematika" atrodama tikai kā viena no 11 apakšnodaļām ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Tieslietu sistēmas cilvēkvēsture: notāru biogrāfiskā rādītāja otrais sējums

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Pagājušā gada nogalē klajā nācis otrais Latvijas notāru biogrāfiskā rādītāja sējums: "Latvijas notariāts. Valsts notāri un zvērināti notāri biogrāfijās. 1944–2015", kas turpina notariāta vēstures izpētes un fiksēšanas procesu, ko 2013. gadā aizsāka Latvijas Zvērinātu notāru padomes izdotā pirmā notāru biogrāfiskā vārdnīca "Latvijas notariāts. Latvijas zvērināti notāri biogrāfijās. 1889–1945". Grāmatas svinīga atvēršana notika šī gada 4. februārī, klātesot ne vien zvērinātiem notāriem, bet arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Raivim Kronbergam un citiem viesiem. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tieslietu zinātnes lasījumi Latvijas Universitātes konferencē

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Latvijas zinātnē tieši gada sākums, nevis beigas ir lielākās "ražas" laiks, jo tieši tad tradicionāli notiek vadošās nacionālās akadēmiskās institūcijas – Latvijas Universitātes – zinātniskā konference, šogad jau 74. reizi. Konferences ietvaros ar saviem priekšlasījumiem uzstājas arī tieslietu zinātnieki: šogad juridiskajām tēmām tiek veltīta viena plenārsēde un deviņas sekcijas, programmā kopumā ieplānojot vairāk nekā 80 Latvijas un ārvalstu tiesībnieku referātus. Šis ir ne vien nozīmīgs notikums Latvijas tiesību zinātnē, bet arī laba iespēja praktiķiem sekot līdzi tiesību domas attīstībai, jo visi šie pasākumi ir pieejami plašai publikai. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Dvēseļu revīzija

9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)

Vairāki notikumi neilgā laika posmā liek domāt par to, ka Latvijas sabiedrība ir nobriedusi godīgai sarunai par mūsu vēsturi. Pagājušajā gadā klajā nāca literatūrzinātnieces Dr.philol. Evas Eglājas-Kristsones pētījums "Dzelzsgriezēji" par latviešu literātu iesaistīšanu Valsts drošības komitejas organizētajos "kultūras sakaros" ar latviešu trimdu padomju okupācijas laikā. Šo pašu tēmu, paplašinot diskusiju līdz visas ...

žurnāls / Numura tēma

Seju aizsedzošu galvassegu nēsāšana Latvijā: atļaut vai aizliegt

9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)

Kaut gan sievietes, kas publiskās vietās nēsā seju pilnībā aizsedzošu apģērbu, mūsdienu Latvijā ir ārkārtīgs retums – atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kurās dzīvo lielas musulmaņu kopienas, tomēr jautājums par šāda apģērba akceptēšanu vai aizliegšanu pēdējā laikā ir kļuvis aktuāls – kā daļa no visai emocionālajām un plašajām diskusijām par nepieciešamību Latvijai solidāri uzņemt daļu no Eiropu pārņēmušās imigrantu un bēgļu straumes. ...

žurnāls / Redaktora sleja

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Šajā "Jurista Vārdā" vairākas publikācijas turpina aplūkot situāciju, kas izveidojusies saistībā ar tiesībpolitiskajām norisēm Polijā – vienā no lielākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un, pavisam noteikti, šīs organizācijas ietekmīgākajā Centrālās un Austrumeiropas reģiona dalībniecē. Nesen pie varas nākušā politiskā spēka īsi pirms gadumijas aizsāktās reformas sabiedrisko mediju pārraudzības sistēmā, kā arī jau mazliet senākais ...

žurnāls / Redaktora sleja

Drošības cena

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Pirms neilga laika kādā televīzijas raidījumā tika demonstrēts sižets, kas vēstīja par krāpniecības shēmu, kuras ietvaros ar darījuma dokumentu un notariālu dokumentu viltojumu palīdzību (mirušai personai "pierakstīts" pārdošanas līgums un amatā vairs nestrādājoša notāra "apstiprināts" nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatai) kādam mantiniekam ir izkrāpta no mātes mantota māja Rīgā. Gadījums tagad ir policijas redzeslokā, ...

žurnāls / Domu mantojums

Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un vēsturisku apstākļu dēļ vēlāk Latvijā apzināti noklusēts, tāpēc noteikti lielāks, nekā šā brīža Latvijas tiesībnieki apjauš. Turklāt, ņemot vērā Latvijas valstisko, tai skaitā tiesību sistēmas, kontinuitāti, vācbaltiešu tiesībnieku pienesums vairākās nozarēs, bet jo īpaši civiltiesībās, plaši izpaužas arī mūsdienu Latvijas juridiskajā kultūrā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Maz produktīvie preses paradumi

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

"Ar gandarījumu jāsecina, ka preses darbinieki atmetuši samērā vieglo, bet maz produktīvo paradumu visu kritizēt un kritikas vietā plaši un nopietni cilā jautājumus, kādus rada latviešu cīņas par savu nacionālo stiprumu, par tautas vienošanu, par latviešu garīgo un materiālo kultūru." Un "kad, pārprastas brīvības vārdā, drukātu vārdu sāk izmantot naida sēšanai, cilvēku tikumu bojāšanai [..] tad sabiedrībai ir tiesības un pienākums ...

žurnāls / Redaktora sleja

Normatīvā migla

12. Janvāris 2016 /NR. 2 (905)

Likumdevējs, bet jo īpaši izpildvara Ziemassvētkus nesvin un Vecgada ballītei negatavojas. Tas jāsecina gandrīz katra gada nogalē, raugoties uz normatīvo aktu lavīnu, kas nobrūk pār Latvijas iedzīvotāju galvām. Arī šī reize nebija izņēmums. Likumi gan šoreiz uz pēdējo brīdi netika atlikti, toties Ministru kabineta noteikumi bira kā no pārpilnības raga: 28. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika izsludināti 46 Ministru ...

žurnāls / Redaktora sleja

Konstitucionālās cerības

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Tā bieži nav kā šajā gadumijā, kad gribēto visa laba vēlējumu vietā nākotnes prognozētāji var tikai izteikt cerību, ka nebūs vēl sliktāk. Pēdējos pāris gados gan Eiropas stabilitāte, gan pasaules drošība ir sašķobījusies neticamā ātrumā. Tomēr tieši juceklīgā laikā ļoti gribas atrast kādu stabilitātes punktu, kur meklēt drošības sajūtu. Miera avots katram ir atšķirīgs – no ģimenes vai draugiem līdz reliģiskai meditācijai, un labi, ja tādu ...

žurnāls / Intervija

Trīs Satversmes tiesas virsmērķi

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Esam izdarījuši 60 procentus no valdības deklarācijā plānotā

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pirms pāris nedēļām tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs valsts augstākajām amatpersonām nosūtījis vēstuli, tajā uzsverot, ka "vēlos iedibināt jaunu tradīciju valsts pārvaldē – līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju katram ministram sniegt pārskatu valsts augstākajām amatpersonām par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē". Tā kā šīs iniciatīvas aizsākums sakrīt ar gada izskaņu, šajā "Jurista Vārdā" apkopoti fakti un viedokļi par situāciju tieslietās 2015. gadā, tostarp Tieslietu ministrijas sagatavotā atskaite, žurnāla lasītāju aptauja un individuālu juristu komentāri. Šai gada pārskatā iekļaujas arī "Jurista Vārda" saruna ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Divas jaunas grāmatas kriminālprocesa tiesībās

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pagājušajā nedēļā, 16. decembrī, Latvijas Universitātē tika svinēta Kriminālprocesa likuma (KPL) pirmā desmitgade: notikumam par godu tika atvērtas divas grāmatas un norisinājās zinātniska konference. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Notikums

Aizritējusi Satversmes tiesas konference

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pirms 19 gadiem, 1996. gadā, Latvijā sāka darboties jaunizveidotais konstitucionālais uzraugs – Satversmes tiesa. Tieši 6. decembris tiek uzskatīts par šīs institūcijas darbības sākumpunktu, jo tad tiesneša zvērestu deva četri Satversmes tiesas tiesneši, kas nebija iepriekš bijuši tiesneša amatā. Lai atzīmētu šo Satversmes tiesas darbības sākumpunktu, par tradīciju kļuvusi ikgadēja Satversmes tiesas konferences rīkošana gada nogalē. Arī šogad 11. decembrī notika šāds pasākums, un konferences temats atbilstoši aktuālajiem pasaules drošības apdraudējumiem bija – "Pamattiesību ierobežojumu pieļaujamība demokrātiskā valstī". Uz pasākumu pulcējās Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki, bijušie Satversmes tiesas tiesneši, likumdevēja, tiesu varas un izpildvaras pārstāvji, ārvalstu konstitucionālo tiesu tiesneši u.c. Darbs ritēja trīs sesijās: pamattiesību ierobežojumu nepieciešamība; pamattiesību ierobežojumu noteikšana; pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšana. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijas krimināltiesību literatūras klasika – atkārtotā izdevumā

1. Decembris 2015 /NR. 47 (899)

VAS "Tiesu namu aģentūra" grāmatu apgāds piedāvā iegādāties divus pārizdotus un ar mūsdienu komentāriem papildinātus starpkaru perioda izcilākā Latvijas krimināltiesībnieka prof. Dr.iur. Paula Minca darbus krimināltiesībās – "Krimināltiesību kurss. Vispārējā daļa" (1934) un "Krimināltiesību kurss. Sevišķā daļa" (1939). Pirmo reizi abas grāmatas pārizdotas jau 2005. gadā, taču tagad izdevējs piedāvā tās iegādāties kā digitālu izdruku, ko izgatavo pēc pasūtījuma. ...

žurnāls / Redaktora sleja

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Jānis Pliekšāns (Rainis) un Pēteris Stučka (Paragrāfs). Dzimuši vienā gadā. Draugi kopš skolas vecuma. Kopā mācījušies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tam Pēterburgas Universitātes Tieslietu fakultātē. Jaunības gados vasarās bieži ciemojas viens pie otra ģimenes laukos, bet studiju laikā pat īrējuši kopīgu istabu. Neskatoties uz to, ka cēlušies no ļoti turīgām latviešu lauksaimnieku ģimenēm, abi aizraujas ar sociāldemokrātiskām idejām un aktīvi ...

žurnāls / Informācija

Kas ir padomju (sociālistiskās) tiesības

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Sabrūkot PSRS, kā arī visam Austrumeiropas sociālistisko valstu blokam, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pienāca gals arī vienam no sociālistiskās sistēmas fenomeniem – sociālistiskajām (padomju)1 tiesībām. Arī Latvijā, tai atgūstot valstisko neatkarību un sākoties demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas atjaunošanas procesiem, no PSRS okupācijas perioda mantotās padomju tiesības tika strauji atmestas. Latvijas tiesībnieki pievērsās jauniem izaicinājumiem, un padomju laikā gūtā pieredze un zināšanas par padomju tiesībām faktiski vairs nebija izmantojamas. Radikāla pārorientācija notika arī tiesību zinātnē un augstskolās. Tādējādi padomju tiesības ne vien pārtrauca darboties, bet visai ātri izzuda pat no padomju laikus piedzīvojušo Latvijas juristu apziņas, savukārt Latvijas tiesībnieku jaunākajai paaudzei tas faktiski ir pilnīgi svešs jēdziens. Neskatoties uz to, padomju tiesības tomēr ir intereses vērts objekts – gan kā Latvijas vēstures daļa, gan sava ļoti īpatnējā rakstura un ideoloģisko uzdevumu dēļ, gan tādēļ, ka padomju tiesību tuvāka iepazīšana ir viens no ceļiem, kā izprast padomju totalitārā režīma būtību. Turklāt tieši ar padomju tiesībām cieši saistīts ir starptautiski zināmākais latviešu izcelsmes jurists Pēteris Stučka, par kuru šajā "Jurista Vārdā" publicēti vairāki materiāli. Tādēļ šajā žurnālā lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts arī ļoti konspektīvs ieskats padomju tiesību svarīgākajos attīstības posmos. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesa kā noziedznieks

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Tiesneša amats, bez šaubām, ir svarīgākais no visām juridiskajām profesijām. Ne vien tādēļ, ka jebkurš tiesnesis ir tiesiskas valsts "atslēgas figūra" un ar savu darbu ikdienā atjauno taisnīgumu, bet arī tās īpašās atbildības dēļ, kas gulstas uz šo amatu: tiesneša rokās ir izlemt cilvēku likteņus, un tiesneša kļūdas tos var neatgriezeniski salauzt. Šādas emocionālas kategorijas reti tiek attiecinātas uz konstitucionālajām tiesām, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lai Tev būtu kas balts

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Retais nebūs dzirdējis par "tikumības" debatēm, kurās iesaistījušies vairāki politiķi, bet pēdējā laikā, spiestā kārtā – arī literāti un pedagogi. Domstarpību saknes aug šī gada pavasarī pieņemtajos Izglītības likuma grozījumos, ar kuriem tika izveidots jauns pants "Izglītība un tikumība", kas izglītības sistēmai nosaka pienākumu nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kā arī aizliedz mācību iestādēs mācību līdzekļus, ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ar zinātnisku konferenci atklāj Latvijas valsts tiesību avotu apkopojumu

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

"Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par pirmreizēja dokumentu krājuma iznākšanu "Tiesu namu aģentūras apgādā" – Latvijas Universitātes (LU) mācībspēku grupa prof. Jāņa Lazdiņa vadībā pirmo reizi ir apkopojusi un komentējusi 20. gadsimta Latvijas 113 tiesību avotus, kas aptver laika posmu no valsts dibināšanas līdz neatkarības atjaunošanai. 9. oktobrī Latvijas Universitātē notika krājuma "Latvijas tiesību avoti" oficiāla atvēršana, kas tika atzīmēta ar zinātnisku konferenci. Pasākumu atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, bet ar priekšlasījumiem uzstājās krājuma veidotāji – LU prof. J. Lazdiņš, asoc.prof. Artūrs Kučs, Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, prof. Guntis Zemītis un krājuma redaktore Signe Terihova. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Fīrers Berlīnes ielās

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Pagājušajā nedēļā Vācijas medijos parādījās pirmie kadri no filmas, kurā Sašas Barona Koena jeb "Borata" stilā ekranizēts pasaules mēroga vācu bestsellers – Timura Vermeša (Timur Vermes) parodija "Viņš ir atkal klāt" (latviski izdots 2014. gadā Silvijas Brices tulkojumā). Gan grāmatā, gan filmā Hitlers "pamostas" 2011. gadā kādā Berlīnes būvlaukumā, kur kādreiz bijis viņa bunkurs. Un klaiņo pa pilsētu, pamazām ...

žurnāls / Informācija

Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Pagājušajā nedēļā, 29. septembrī, žurnāla "Jurista Vārds" (JV) redakcijā pulcējās konsultatīvā padome. Tādējādi atjaunota JV stratēģiskā padomdevēja darbība. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Apkopoti Latvijas 20. gadsimta tiesību avoti

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

VAS "Tiesu namu aģentūra" sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) izdevusi pirmreizēju 20. gadsimta svarīgāko Latvijas valsts tiesību avotu apkopojumu – 113 Latvijas valsts dibināšanas, neatkarības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentu, kā arī īpašumu nacionalizāciju un denacionalizāciju regulējošos normatīvo aktu un citu dokumentu tekstus, kas apkopoti apjomīgā krājumā "Latvijas valsts tiesību avoti. Valsts dibināšana – neatkarības atjaunošana. Dokumenti un komentāri".1 Izdevums turpina Latvijas tiesību vēstures avotu apkopošanas procesu, ko aizsākuši krājumi "Vidzemes tiesību vēstures avoti: 1336.–1551." (1941), "Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10. gs.–16. gs." (1998) un "Poļu un zviedru laiku tiesību avoti (1561–1795)" (2006). ...

...

6

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls