Jurista Vārda satura arhīvs

Dina Gailīte Volfgangs Hoizels

žurnāls / Redaktora sleja

Labi domātu reformu ēnā

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Valdības centieni tās deklarēto mērķu sasniegšanai ir palikuši bez likumdevēja nepieciešamā atbalsta, turklāt nav notikuši uzlabojumi arī laba likumdošanas procesa nodrošināšanai – tik kritiskus secinājumus izteica Valsts prezidents, pirms Jāņiem, 22. jūnijā, uzrunājot Saeimu pavasara sesijas noslēgumā (pilnu runas tekstu skat. 4. lpp.). Lai situāciju mainītu un Saeima arī turpmāk nevarētu "ērti iekārtoties savos krēslos un no malas ...

žurnāls / Redaktora sleja

Neguļat Jāņu nakti!

20. Jūnijs 2017 /NR. 26 (980)

Klāt latviešu svarīgākie svētki – Jāņi. Tiem veltīts vislielākais tautasdziesmu skaits citu gada svētku vidū – digitālajā Dainu skapī (dainuskapis.lv), kas ikvienam dara pieejamu Krišjāņa Barona veidotā oriģinālā Dainu skapja saturu, Jāņu dziesmu kolekcijā ir vairāk nekā 4500 vienību. Jāņu dziesmās tāpat kā citās dainās atspoguļojas latviešu tautas pamatatziņas – gan par pasaules iekārtojumu, cilvēku un dievu attiecībām, gan dzīves ritējumu, ...

žurnāls / Intervija

Inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti

13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)

Pašlaik Ilma Čepāne ir "tikai" Latvijas Universitātes profesore – lasa lekcijas savā iecienītajā vides tiesību nozarē un vada maģistra darbu izstrādi. Taču vēl pirms neilga laika viņa vadīja Juridisko komisiju – vienu no Saeimas svarīgākajām struktūrām likumdošanas procesā. Vēl pirms tam viņa bija tiesnese Satversmes tiesas pirmajā sastāvā, kas lika ne vien konstitucionālās kontroles orgāna institucionālos pamatus, bet ar savu principialitāti arī nodrošināja, ka šī tiesa ieņem patstāvīgu un stingru pozīciju varas orgānu savstarpējā līdzsvara sistēmā Latvijā. Un vēl pirms tam I. Čepāne bija starp tiem Augstākās padomes deputātiem, kas nobalsoja par 4. maija Neatkarības deklarāciju. Šī gada aprīlī profesore nosvinēja apaļu dzīves jubileju, kas vienmēr ir labs iemesls atskatīties uz aizvadīto dzīves posmu, izdarīt secinājumus, kā arī paraudzīties uz priekšu. "Jurista Vārds" ir gandarīts, ka viņa piekrita intervijai mūsu žurnālā – pēc tam, kad dažiem citiem preses izdevumiem bija atteikusi. Mūsu lasītāji, kas I. Čepāni savulaik aptaujās vairākkārt ierindojuši starp labākajiem "Jurista Vārda" autoriem, to noteikti augstu novērtēs un ar interesi lasīs profesores atziņas, kas gūtas tik ļoti daudzpusīgajā līdzšinējā dzīvesceļā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes komentāri – dāvana Latvijai

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Pagājušajā nedēļā, 31. maijā, Rīgas pils Svētku zālē tika atvērts ceturtais Satversmes komentāru sējums. Tajā tiesību zinātnieku un praktiķu grupa prof. Ringolda Baloža vadībā komentējusi Satversmes III nodaļu "Valsts prezidents" un IV nodaļu "Ministru kabinets". Neskatoties uz Satversmes normu lakonismu, komentāri ir ļoti apjomīgi – grāmata ir gandrīz 900 lappušu bieza. VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā kopš 2011. gada iznākošo Satversmes komentāru fundamentālo sēriju plānots noslēgt līdz Latvijas valsts simtgadei – jau šobrīd norit darbs pie pēdējām divām vēl nekomentētajām Satversmes nodaļām (II nodaļa "Saeima", V nodaļa "Likumdošana"). Komentāri Satversmei – vienai no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā – ir simboliska juristu saimes dāvana Latvijai tās gaidāmajā jubilejā. Vienlaikus komentāri ir arī praktisks palīgs Satversmes normu piemērotājiem, kā arī jebkuram Latvijas sabiedrības loceklim, kas vēlas pamatīgāk izprast mūsu valsts konstitucionālos pamatus. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Potēt vai nepotēt

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

20. gadsimta sākumā un vidū Eiropā (arī Latvijā) un citās attīstītajās valstīs plaši uzsāktā vakcinācija daudzu ļoti postošu infekcijas slimību izplatību samazināja tiktāl, ka tās mūsdienās tiek uzskatītas gandrīz par izskaustām. Tā, piemēram, pēdējos gadu desmitos Latvijā faktiski neviens nav saslimis ar ļoti bīstamo bērnu trieku (poliomielītu) vai stingumkrampjiem. Vienlaikus ārsti ziņo par aizvien pieaugošo tendenci atteikties no bērnu ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Triju Baltijas valstu tiesību pārskats – starptautiskā izdevniecībā

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Prestižajā zinātnisko pētījumu starptautiskajā izdevniecībā Springer klajā nācis pirmreizējs izdevums – vairāk nekā 500 lappušu bieza grāmata, kurā vienkopus aplūkotas triju Baltijas valstu mūsdienu tiesību sistēmas, – The Law of the Baltic States (T. Kerikmäe, K. Joamets, J. Pleps, A. Rodiņa, T. Berkmanas, E. Gruodytė, Eds., Springer International Publishing, 2017). Grāmata adresēta auditorijai bez dziļām iepriekšējām zināšanām par Baltijas valstu tiesību sistēmu – tādēļ nenoliedzama jaunā izdevuma vērtība ir iespēja pilnīgam nezinātājam no autoritatīva avota iepazīt Latvijas un citu Baltijas valstu tiesību sistēmu. Šādu iespēju noteikti labprāt izmantos juristi, kas konsultē starptautiskus uzņēmumus, kuri varētu plānot investīcijas šajā reģionā. Tāpat grāmata noderēs ārvalstu un dažādu starptautisku organizāciju pārstāvjiem, kam jāgūst priekšstats par Baltijas valstu tiesībām. Tā kā izdevums veidots kā lakonisks pārskats par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas publiskajām un privātajām tiesībām, Latvijas juristi par mūsu valsts tiesībām šajā izdevumā daudz jauna neuzzinās. Taču nodaļas par Lietuvu un Igauniju noteikti būs interesantas tiem mūsu juristiem, kas vēlas gūt priekšstatu par kaimiņvalstu tiesību sistēmām (kā tas noteikti ir nepieciešams, piemēram, daudzo Baltijas mēroga juridisko biroju darbiniekiem un, protams, arī tiesību zinātniekiem). Vēl jāpiebilst, ka izdevums pierāda triju Baltijas valstu zinātnieku spēju efektīvi sadarboties, kā arī apliecina mūsu tiesību zinātnieku atzīšanu starptautiskā mērogā – ja reiz šādu darbu publicē izdevniecība Springer. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vērtības pret interesēm

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,Par tiesnešiem cienīti blēži sēžUn "godīgi" ādu nost citiem plēš [..] Tieši tik skeptisks par norisēm valstī un sabiedrībā, ko mēs mūsdienās sauktu par cilvēktiesību pārkāpumiem, 19. gadsimtā bija Tērbatas Universitātes tieslietu students Eduards Veidenbaums. Protams, ir dzīves jomas, kurās viņa atziņas joprojām diemžēl ir aktuālas, tomēr vilkt ...

žurnāls / Redaktora sleja

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Tieši šajā dienā pirms 67 gadiem dzima vienotā Eiropa: piecus gadus pēc Otrā pasaules kara, Eiropai joprojām laizot drausmīgās brūces, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis (Robert Schuman, 1886–1963) nāca klajā ar plānu, kam bija jānovērš vēstures atkārtošanās. 1950. gada 9. maijā publiskotais Šūmaņa plāns paredzēja Rietumeiropas valstu apvienošanos tobrīd stratēģiski svarīgo resursu – akmeņogļu un tērauda – ražošanā, kas tādējādi ...

žurnāls / Intervija

No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Pagājušā gada vasarā dienasgaismu ieraudzīja samērā neparasta grāmata – pirmie nozīmīga starptautiska civiltiesiska līguma komentāri, kas turklāt tapuši Latvijā. Runa ir par Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kas tika noslēgts 1951. gadā (bet vēlāk vairākkārt grozīts, visbūtiskāk – 2015. gadā1). Nolīgums nosaka tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi kravu pārvadājumiem 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa telpā. Tā oficiālās valodas ir krievu un ķīniešu valoda. SMGS depozitārijs un jumta organizācija ir Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD),2 kuras darba valodas tāpat ir krievu un ķīniešu, tādēļ arī līguma komentāri ir krievu valodā. SMGS līguma 25 pašreizējās dalībvalstis pārstāv galvenokārt bijušo "sociālistisko nometni" – līdzās Austrumeiropas valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija, Slovākija, Ungārija, Baltkrievija, Ukraina) līgumā piedalās arī dzelzceļa kravu pārvadājumu lielvalstis Krievija un Ķīna, kā arī citas Eirāzijas kontinenta valstis (Gruzija, Azerbaidžāna, Afganistāna, Vjetnama, Irāna, Kazahstāna, Ziemeļkoreja, Kirgizstāna, Mongolija, Moldāvija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna). Jāatzīmē, ka vairākas SMGS dalībvalstis (arī Latvija) vienlaikus ir arī Rietumeiropas dzelzceļa kravu pārvadājumus regulējošā starptautiskā līguma COTIF3 jeb Bernes konvencijas dalībnieces. Laikā, kad Latvijas politiķi un uzņēmēji aktīvi cenšas veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus un pozicionēt mūsu valsti kā Āzijas un Eiropas transporta plūsmu tranzīta vietu, SMGS komentāri ir jo īpaši nozīmīgs ieguldījums dzelzceļa transporta organizācijas juridisko un praktisko risinājumu uzlabošanā – ja tiešām izdosies izveidot nozīmīgu kravu plūsmu starp Ķīnu un Latviju, tad tā noritēs tieši saskaņā ar SMGS. Tādēļ sevišķi jāuzteic autoru kolektīvs, kas AS "Latvijas dzelzceļš" paspārnē un pieredzējušā jurista Ulda Pētersona vadībā ir veikuši šo lielo darbu, kas, būdams pirmais un pagaidām vienīgais šī līguma komentārs, jādomā, tiks izmantots visās SMGS dalībvalstīs. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam SMGS komentāru darba grupas vadītāja U. Pētersona skaidrojumu par SMGS līgumu, kura revīzijā viņš ir piedalījies, un tā komentāriem, kā arī interviju, kas skar ne vien grāmatu, bet arī viņa plašo jurista darba pieredzi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Aprīļa sākumā Vāciju satricināja uzbrukums futbola komandai Borussia Dortmund – uz spēlētāju autobusu tika mērķēti trīs sprādzieni, bet notikuma vietā atrastas vairākas zīmītes, kam vajadzēja izmeklētājus vest nepareizā virzienā, liekot domāt, ka terora aktu rīkojusi bēdīgi slavenā “Islāma valsts". Desmit dienas vēlāk policija notvēra domājamo vainīgo – kādu elektronikas lietās izglītotu Sergeju, kurš, iespējams, paveicis šo noziegumu, ...

žurnāls / Informācija

Piektais ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Šī gada 10. aprīlī publiskots piektais ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – The 2017 EU Justice Scoreboard. Dokumentā apkopoti rādītāji par 28 dalībvalstu tiesu sistēmu darba kvalitāti, tiesu neatkarību un tiesas spriešanas efektivitāti, koncentrējoties galvenokārt uz civilo un administratīvo tiesvedību. Ziņojuma galvenie pozitīvie secinājumi: tiesu sistēmas efektivitāte lielā daļā ES dalībvalstu ir palielinājusies, un vairums valstu, kam tas ir bijis nepieciešams, ir veikušas reformas tiesu sistēmā vai vismaz tās sākušas. Šie procesi atspoguļojas arī galvenajos tiesu sistēmas darba rādītājos – lielākajā daļā ES dalībvalstu pēdējos gados ir samazinājušies lietu izskatīšanas termiņi (tai skaitā Latvijā), kas vienlaikus daudzējādā ziņā tomēr saistāms arī ar ekonomiskās krīzes izraisītā lietu pieauguma pārvarēšanu. Taču ziņojumā konstatētas arī problēmas, piemēram, vairākās dalībvalstīs trūcīgām personām ir apgrūtināta pieeja tiesai, sarežģīta informācijas ieguve par tiesu procesiem, augstas tiesu sistēmas izmaksas, lielas tiesu nodevas, sabiedrības neuzticība tiesām u.c. Ziņojums guvis atbalsi arī Latvijā – Tieslietu ministrija ar gandarījumu konstatējusi, ka Latvijas rādītāji šajā pētījumā ir uzlabojušies, savukārt Tieslietu padome Justice Scoreboard 2017 secinājumus apspriedusi savā 24. aprīļa sēdē. ...

žurnāls / Redaktora sleja

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Šis "Jurista Vārds" ir veltīts apjomīgajiem Administratīvā procesa likuma (APL) grozījumiem, kas stājās spēkā šī gada 1. martā. Mūsu lasītājiem tiek piedāvāta unikāla iespēja pirmajiem tikt pie likuma jaunās redakcijas komentāriem, kurus izstrādājuši tiesībnieki, kas ir ne vien atzīti administratīvā procesa tiesību teorētiķi un praktiķi, bet arī paši bijuši klāt šo APL grozījumu tapšanā – no pirmajiem projekta uzmetumiem Tieslietu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Trāpīt savā kājā

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2016-07-01, kurā tika izskatīta AS DNB bankas konstitucionālā sūdzība. Tika pārbaudīta Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas (kas attiecīgi nosaka procesu, kādā mantu atzīst par noziedzīgi iegūtu pirmstiesas kriminālprocesa laikā un atdod pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam) konstitucionalitāte, un abas apšaubītās normas ...

žurnāls / Redaktora sleja

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Mūsu dienās sabiedrības uzmanība zibenīgi ceļo no viena objekta uz otru. Trampa ievēlēšana lika izbalēt "breksita" šokam, ebolas vīrusa histēriju aizēnoja putnu gripas globālie draudi utt. Tikpat ātri publiskā dienaskārtība mainās arī Latvijas mērogā – no kapu tramvaja līdz cūku mērim, no augstskolu apvienošanas līdz nodokļu reformām. Tomēr tieslietu sistēmas un tiesu varas (šī jēdziena visplašākajā nozīmē) kritika ir nemainīga ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidenta pilnvaru inventarizācija tuvojas noslēgumam

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupas divu gadu aktivitātēm, apsverot iespējas grozīt Satversmē noteiktās Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību. 21. februārī noritēja darba grupas kārtējā – desmitā – sēde, un tajā tika aplūkots Satversmes 53. pants (Valsts prezidenta politiskā "neatbildība" un kontrasignācijas institūts), kā arī Valsts prezidenta kreatīvās funkcijas (dalība amatpersonu kandidātu izvēlē, iecelšanā un apstiprināšanā). Sēdē klāt bija gan darba grupas aicinātie konstitucionālo tiesību un politikas eksperti, gan amatpersonas un institūcijas, kuras varētu skart Valsts prezidenta funkciju eventuālā paplašināšana (Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, Tieslietu padome, KNAB), ko apsver Saeimas deputāti. Tāpat savu viedokli par Satversmes normām izteica divi bijušie prezidenti – Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers. Paredzams, ka 21. martā notiks darba grupas pēdējā sēde (par Satversmes 35., 36. un 54. pantu), kam sekos darba grupas ziņojums Saeimai, kurā tiks pausti deputātu priekšlikumi par Satversmes III nodaļu "Valsts prezidents". Ziņojumu plānots pabeigt šī gada pavasarī, un tas acīmredzot varētu ietvert priekšlikumus izdarīt grozījumus šajā Satversmes nodaļā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sapņu grāmata

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

"Mēs kā valsts varam pastāvēt tikai tad, ja mēs esam kulturāla valsts, un kulturāla valsts mēs varam būt tikai tad, ja mēs esam demokrātiska valsts."1 Šo Satversmes sapulces deputāta Raiņa fundamentālo atziņu, kas izteikta, apspriežot Satversmes projektu, pēdējos gados citē bieži. Un arī šajā, Satversmes 95. gadadienai veltītajā "Jurista Vārdā", tai ir jāizskan. Jo Raiņa vārdi izrādījās pravietiski – pēc demokrātijas likvidācijas ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdoti Atlīdzības likuma komentāri

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Janvārī ceļu pie lasītājiem sācis izdevums "Atlīdzības likums ar komentāriem", ko ar Vācijas fonda "Friedrich Ebert Stiftung" un juridiskā biroja "Cobalt" atbalstu izdevusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Grāmatā, kuras līdzautori ir zvērināts advokāts Edgars Pastars, VARAM ierēdne Inga Ošiņa un LBAS jurists Kaspars Rācenājs, publicēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (lietots saīsināts likuma nosaukums – Atlīdzības likums), katru likuma pantu papildinot ar komentāru. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

"Mūsu valsts galvenais tiesībnieks", "pārbaudīta vērtība", un zinātnieks, "bez kura darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne". Runa, protams, ir par profesora Kārļa Dišlera zinātnisko mantojumu. "Tiesu namu aģentūras" apgādā tikko kā nācis klajā atkārtots 1930. gada grāmatas "Ievads Latvijas valststiesību zinātnē" izdevums, ko publicēšanai, komentējot to atbilstoši mūsdienu Latvijas situācijai, sagatavojuši zinātniskie redaktori Dr. iur. Jānis Pleps un Mg. iur. Signe Terihova. Grāmatas svinīgā atvēršana paredzēta 13. februārī – Latvijas Universitātes 75. konferences juridiskās zinātnes plenārsēdes laikā. Notikumi ir simboliski saistīti, jo visi plenārsēdes priekšlasījumi koncentrēsies uz Latvijas Republikas Satversmi – tās pieņemšanu, situāciju pēc 1934. gada valsts apvērsuma, Satversmes darbības atjaunošanu un Satversmes tiesas praksi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Acis, ausis ciet

24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)

Kā kukaiņu apsēsts vecāsmātes skapis – tā varētu teikt par plaģiatoru rosību Latvijas izglītības sistēmā. Ķirmji paklusām (bet arī īpaši neslēpjoties) čirkstina savās alās, bet skapja īpašnieks vai nu nedzird, vai izliekas to nedzirdam. Diemžēl kādā brīdī izkurtējusī mēbele var sabrukt – pat ne simboliskā, bet visai burtiskā nozīmē. Piemēram, kad ar nopirktu "rēgu rakstnieku" palīdzību būvnieka diplomu ieguvis censonis uzprojektēs ...

žurnāls / Redaktora sleja

Baļķis un skabarga

17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)

Divās drausmīgās traģēdijās Dobelē un Rēzeknē šī gada sākumā bojā gājuši bērni – tik briesmīgs ir 2017. gada sākums Latvijā. Nesen darbu sākusī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga atzinusi, ka mūsu valstī ir problēmas to institūciju saziņā un sadarbībā, kas atbild par bērnu tiesību aizsardzību, kā arī norādījusi, ka daudzas Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas ir deklaratīvas un faktiski nedarbojas. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesu prakse sniega jautājumos

10. Janvāris 2017 /NR. 2 (956)

Šis "Jurista Vārds" beidzot tapa īstos ziemas apstākļos – pagājušajā nedēļā redakcijas darbinieki tāpat kā citi Rīgas un Latvijas iedzīvotāji bija spiesti uzmeklēt biezākos mēteļus un siltākos zābakus, lai nokļūtu uz darbu daudzmaz patīkamā veidā. Sniegs atnesa sengaidīto ziemas sajūtu, taču arī darba pilna rokas tiem, kas atbildīgi par tā novākšanu. "Neredzamās frontes" karotāji metās cīņā ar stihiju – sētnieki, ielu ...

žurnāls / Intervija

Viens pats ar savām idejām, mokām un šaubām

10. Janvāris 2017 /NR. 2 (956)

Latvijas tiesībnieku saime lepojas ar ikviena mūsu jurista starptautiskiem panākumiem – arī "Jurista Vārds" cenšas informēt lasītājus gan par ārvalstīs aizstāvētiem zinātniskajiem grādiem un izdotām grāmatām, gan nozīmīgiem profesionālās karjeras sasniegumiem. Šāds stāsts, kas liek ne vien lepoties, bet noteikti var iedvesmot jaunos Latvijas tiesībniekus, arī šoreiz – par latviešu juristi Magdu Papēdi, kas vispirms absolvējusi Latvijas Universitāti (Dipl. iur.), pēc tam Vācijā Freiburgas Universitātē (Albert-Ludwigs-Universität Freiburg) ieguvusi maģistra grādu (LL.M), bet 2015. gadā turpat aizstāvējusi arī doktora grādu (Dr. iur.) un savu promocijas darbu 2016. gadā publicējusi prestižajā Vācijas juridiskās literatūras izdevniecībā Carl Heymans Verlag, un šobrīd Hamburgā gatavojas otrajam valsts eksāmenam (Zweite Juristische Prüfung), kura nokārtošanas gadījumā iegūs tiesības praktizēt visās reglamentētajās jurista profesijās Vācijas tiesu sistēmā un valsts pārvaldē. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Katrs atsevišķi un visi kopā

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Vairāk laika ģimenei un mazāk darbam? Vai tomēr profesionālā izaugsme un jauni karjeras pakāpieni? Varbūt veselīgs dzīvesveids? Svētceļojums ar kājām uz Aglonu vai Santjago de Kompostelu? Gleznošanas kursi iesācējiem? Kādus solījumus, cienījamais "Jurista Vārda" lasītāj, Tu devi sev un kādus plānus kaldini, iesoļojot Jaunajā gadā? Vismaz viens Tavs lēmums mūs patiešām ļoti iepriecina – ja esi atvēris šo pirmo 2017. gada " ...

žurnāls / Redaktora sleja

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

"Kāpēc mani sapņi nav realizējušies? Liekas, ka tādēļ, ka aizrāvos ar ceļojumiem pa horizontāli, bet neesmu attiecīgi stipri meklējis piedzīvojumus pa vertikāli. Neesmu piekopis gara ceļojumus." – savā dienasgrāmatā rakstījis Imants Ziedonis. Dzejnieka pašvērtējumam gan ir grūti piekrist, ja vien neņem vērā, ka katram ir savi atskaites punkti un savs apvārsnis. Un no tā, savukārt, izriet – ja pat Ziedonim ir šķitis, ka viņš ir par ...

žurnāls / Numura tēma

Kā garantēt nekustamā īpašuma darījumu drošību

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par diskusijām, kas tieslietu nozarē norit ap iespējām novērst krāpniecību un nelegālu līdzekļu apriti darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Vairākus gadus kā risinājums tiek piedāvāta obligātas notariālās formas ieviešana šāda veida darījumu slēgšanai (šo pozīciju aktīvi pārstāv Zvērinātu notāru padome un Latvijas tiesību zinātnieki), tomēr šai idejai līdz šim nav rasts politisks atbalsts (tai skaitā arī šoruden, kad darbu bija beigusi attiecīgā darba grupa, TM un MK lēma par labu alternatīviem pasākumiem). Turpinot sekot domu apmaiņai par nekustamo īpašumu darījumu jomas sakārtošanu, šajā laidienā publicējam informāciju par Tieslietu ministrijas vadītās darba grupas sagatavoto ziņojumu "Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem" (un vienu no diviem ziņojumā piedāvātajiem tālākās rīcības variantiem, kuru atbalstīja TM un MK), kā arī Saeimā šogad notikušās konferences1 materiālus (referentu ziņojumus, kuros aplūkotas nekustamo īpašumu darījumu problēmas un iespējamie risinājumi Latvijā un citās valstīs, notariālas formas prakse Igaunijā, Lietuvā, Vācijā u.c.), ko saviem lasītājiem bijām solījuši jau rudenī. Tā kā Tieslietu ministrijai uzdots līdz 2017. gada 1. septembrim izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas ļautu ieviest tās izvēlēto nekustamo īpašumu nozares darījumu sakārtošanas scenāriju (paredzēts, ka zvērinātiem notāriem un bāriņtiesām turpmāk būs jāieskenē un jānosūta zemesgrāmatu tiesnešiem elektroniski un pa pastu ne vien nostiprinājuma lūgums, bet arī dokumenti, uz kuriem tas pamatojas), var prognozēt, ka diskusijas par nekustamā īpašuma aprites drošību un šī procesa efektivitāti Latvijas juristu un tiesībpolitikas veidotāju vidū turpināsies. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Uz priekšu skatoties

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Tieši šonedēļ, 9. decembrī, mūsu valsts konstitucionālās kontroles orgāns – Latvijas Republikas Satversmes tiesa – atzīmē 20 gadu jubileju. Tieši šajā "dzimšanas dienā" 1996. gadā tiesneša zvērestu deva tie jaunieceltie Satversmes tiesas locekļi, kas iepriekš nebija bijuši tiesneša amatā: Romāns Apsītis, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš un Anita Ušacka. Kopā ar viņiem pirmajā Satversmes tiesas sastāvā iekļāvās Andrejs Lepse un Ilze Skultāne, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ātri un sāpīgi

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Arī tad, kad (ja) būs notikusi Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, šī procesa fanāts Tomass Mairs (Thomas Mair) nevarēs pilnībā izbaudīt sapņa piepildījumu – jo līdz mūža galam vadīs savas dienas cietumā, bez tiesībām tikt atbrīvotam. Šādu spriedumu britu tiesa 23. novembrī pasludināja parlamenta locekles Džo Koksas (Jo Cox) lietā. Labējais ekstrēmists, neonacisma interesents, kurš tiesā sevi dēvēja par "nāvi nodevējiem, ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Vai pamatvērtības vēl ir vērtības

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Divas dienas, 16.–17. novembrī, Latvijas Universitātē risinājās Juridiskās fakultātes reizi divos gados rīkotais starptautiskais akadēmiskais forums – starptautiskā zinātniskā konference, kas šoreiz tika veltīta tematam "Konstitucionālās vērtības mūsdienu tiesiskajā telpā". Uz konferenci pulcējās ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu tiesībnieki, kopumā pārstāvot 15 valstis. Jau pirms konferences iznāca rakstu krājums, kam drīzumā sekos otrs. Pasākuma laikā tika nolasīti 57 referāti, bet vēl gandrīz 40 pētījumi tika publiskoti stenda referātu formā. Ņemot vērā aktuālās norises pasaulē (Brexit balsojumu Lielbritānijā un dažas dienas pirms LU konferences notikušās ASV prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru guva labējais populists Donalds Tramps), sen iepriekš plānotais konferences temats izrādījās sevišķi aktuāls – laikmetā, kad Eiropas kontinents un ASV pārdzīvo vērtību pārvērtēšanu un tiek apšaubītas daudzas lietas, kas vēl pirms pāris gadiem šķita nesatricināmi stabilas. LU prorektors Dr. sc. pol. Jānis Ikstens konferences atklāšanas pasākumā šo laikmetu pārmaiņu mēroga ziņā pat salīdzināja ar kristietības laikmeta sākotni pirms 2000 gadiem un novēlēja pasākuma dalībniekiem nonākt pie atziņām, kas izrādītos noderīgas sarežģītajām diskusijām pasaulē un pašu mājās. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Viens nopietns sējums, otrs – aizraujošs

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Laika sprīdī starp diviem valsts svētkiem, 14. novembrī, Latvijas Universitātē (LU) tika svinīgi atvērts jauns divsējumu izdevums – rakstu un dokumentu krājums "Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā". Idejas autors – Saeimas deputāts prof. Ringolds Balodis pie šādas ieceres nonācis, sākot darbu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas parlamentārās komisijas vadībā un saprotot, ka liecības par iepriekšējo komisiju darbu nav sistemātiski apkopotas, turklāt Latvijā līdz šim nav bijis arī nekādu plašāku zinātnisku un praktisku pētījumu par šo tematu. R. Baloža ieceri veidot grāmatu atbalstīja VSIA "Latvijas Vēstnesis" (projektu vadīja Daina Ābele). Tagad pēc vairāk nekā gada un pamatīgiem projekta līdzdalībnieku pūliņiem vienas grāmatas vietā iznākuši divi sējumi, no kuriem viens turklāt sasniedz gandrīz 1000 lappušu apjomu. Par jauno izdevumu īsumā var teikt: pirmais sējums (zinātniskas un populāras apceres par parlamentu demokrātiskā valstī, kā arī parlamentārās kontroles formām utt.) solās būt nopietna lasāmviela juristiem un politikas pētniekiem; savukārt otrais sējums (31 līdz šim strādājušās parlamentārās komisijas darba materiāli, ziņojumi, deputātu portreti, atmiņas u.c.) cītīgam lasītājam tumšajos rudens un ziemas vakaros sagādās daudzus aizraujošus un arī šokējošus mirkļus, iegremdējoties Saeimas darba nezināmajās dzīlēs. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sabangotā okeānā

22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)

Sagaidot 2016. gadu, kāds astrologs Latvijas interneta portālos bija plaši izrunājies par to, ka paredzams vētrains – mērkaķa kūleņiem līdzīgs – gads. Diemžēl šīs, un ne jau tikai astrologu, bet arī politologu un citu sabiedrības pētnieku, prognozes ir piepildījušās: pēc Brexit balsojuma un Trampa ievēlēšanas nekas vairs neliekas neiespējams. Pat atturīgākie diplomāti un politiķi nespēj atturēties no "bažu paušanas" par situāciju ...

žurnāls / Redaktora sleja

Aicinājums uz randiņu

8. Novembris 2016 /NR. 45 (948)

Kāda meitene dodas uz pirmo randiņu ar jaunekli. Neliels stresiņš. Par ko runāsim? Kāds viņš būs? Savukārt jauneklim, kurš dodas uz to pašu tikšanos, satraukums ir krietni mazāks. Tādēļ, ka formālie fakti par jauno paziņu viņam jau ir zināmi: kur meitene strādā, cik pelna, cik ir aizņēmusies, kā tērē savu naudu un arī, starp citu, vai viņas radu vai ciešu draugu vidū ir politiski nozīmīgas personas, vai varbūt viņa pati tāda ir. Tieši šāds ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Starptautisks ceļvedis Latvijas konstitucionālās iekārtas izpratnei

25. Oktobris 2016 /NR. 43 (946)

Pagājušajā nedēļā, 18. oktobrī, Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) notika šīs augstskolas prorektores, iepriekš Satversmes tiesas tiesneses Dr. iur. Kristīnes Krūmas (1974-2016) un Satversmes tiesas padomnieces Ditas Plepas kopdarba – grāmatas IEL Constitutional Law in Latvia (Latvijas konstitucionālās tiesības) – atvēršana. No vienas puses, bez šaubām, svinīgs un nozīmīgs notikums Latvijas tiesību zinātnē, no otras puses – piemiņas pasākums vienai no izdevuma autorēm – K. Krūmai, kas šovasar aizgāja aizsaulē, būdama profesionālo un akadēmisko spēku plaukumā. Tādēļ grāmatas atvēršanas svētkos līdzās apsveikuma runām skanēja arī sirsnīgi piemiņas vārdi, turklāt tika paziņots par K. Krūmas stipendijas izveidi Latvijas Universitātes (LU) un RJA tiesību zinātņu maģistrantūras programmu studentiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

18. Oktobris 2016 /NR. 42 (945)

Latvijas juristu saimes "galvenais korespondents" miglainajā Albionā – DPhil Mārtiņš Paparinskis aizvadītajā nedēļā ar sociālo tīklu starpniecību atkārtoti vērsa mūsu uzmanību uz procesu, kas 13. oktobrī sākās Augstajā tiesā. Lietas būtība: vairāki pieteicēji, kas iestājas pret Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības, cenšas panākt, lai lēmums par valsts iesniegumu, kas iedarbinātu ES līguma 50. pantu un sāktu izstāšanās ...

žurnāls / Redaktora sleja

Par likumiem  – bez aizspriedumiem

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Šis "Jurista Vārds" veltīts likumdošanas kvalitātes jautājumiem. Žurnālā lasāmos viedokļus rosinājusi Valsts prezidenta iniciatīva, kas tagad nonākusi Saeimas deputātu ziņā un, jādomā, kļūs par pamatu rīcībai, kas nesīs uzlabojumus. Tomēr, kā to var spriest no apkopotajiem viedokļiem, bet mūsu lasītāji – paši no savas bagātīgās pieredzes, iespējas veicināt likumdošanas kvalitāti ir vēl daudz plašākas par prezidenta priekšlikumiem. ...

žurnāls / Numura tēma

Kas jādara, lai uzlabotu likumdošanas kvalitāti Latvijā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Rudens aizsācies ar diskusijām par Latvijas likumdošanas procesa uzlabošanas iespējām: 10. septembrī Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisija (vadītājs – prof. Aivars Endziņš) Rīgas pilī rīkoja semināru "Likumdošanas procesa pilnveide", 12. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus likumu kvalitātes uzlabošanai, savukārt jau 18. oktobrī šo vēstuli apspriedīs Saeimas darba grupa, kurā visu frakciju deputāti pašlaik strādā pie grozījumiem Saeimas kārtības rullī un kas apsvērs iespēju prezidenta ierosinājumus iekļaut kārtības ruļļa eventuālo grozījumu skaitā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lapkritis un cenkritis

4. Oktobris 2016 /NR. 40 (943)

Cienījamais lasītāj! Kaut arī astronomiskā 2016. gada beigas vēl tālu, preses izdevumi, dzīvodami pēc sava specifiskā kalendāra, jau šobrīd atskatās uz aizvadīto gadu un uzrunā lasītājus sadarbībai arī turpmāk. Tā darām arī mēs – vienīgais nacionāla mēroga juridiskais žurnāls Latvijā "Jurista Vārds". Ar pateicību varam atskatīties uz šo gadu, kad savu uzticību "Jurista Vārdam", to abonējot un lasot, ir apliecinājusi ...

žurnāls / Informācija

Būt vai nebūt notariālai formai nekustamā īpašuma darījumos

27. Septembris 2016 /NR. 39 (942)

Turpinot diskusijas par nepieciešamību veikt reformas, kas paaugstinātu tiesisko drošību darījumos ar nekustamiem īpašumiem, 16. septembrī Saeimas namā notika Saeimas Juridiskās komisijas un Latvijas Zvērinātu notāru padomes kopīgi rīkota konference "Vai vajadzīga nekustamo īpašumu darījumu procesu reforma? Iespējamo likumprojektu ex-ante izvērtējums", kurā tika aplūkots šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums un iespējamās izmaiņas Latvijā nekustamo īpašumu darījumu jomā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Starptautisko tiesību ne-jautājumi

20. Septembris 2016 /NR. 38 (941)

Kad nu veiksmīgi aizritējis lielākais šī gada tieslietu forums Latvijā – Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (ESIL) konference (un šī pasākuma dalībnieki pat tikuši uz pirmo svinīgo pieņemšanu Rīgas pils svētku zālē!), rīkotāji var beidzot atviegloti uzelpot. Savukārt mēs "Jurista Vārda" slejās, neskatoties uz smagajām problēmām, ar kurām patlaban nodarbojas starptautisko tiesību eksperti, varam mēģināt paraudzīties uz šo tiesību ...

žurnāls / Redaktora sleja

Divu kungu kalps

13. Septembris 2016 /NR. 37 (940)

Ar jaunākajiem, 2013. gadā Pilsonības likumā izdarītajiem grozījumiem tika veikta reforma arī dubultpilsonības jomā. Proti, 1994. gadā likuma pamatā liktais koncepts par dubultpilsonības aizliegumu tika nomainīts pret daudz atvērtāku pieeju – neierobežotu atļauju apvienot Latvijas Republikas pilsonību ar konkrētu valstu (Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācija dalībvalstu, Austrālijas ...

žurnāls / Redaktora sleja

Gada svarīgākais tieslietu forums Latvijā

6. Septembris 2016 /NR. 36 (939)

Šīs nedēļas otrā puse Rīgā noritēs starptautisko tiesību gaismā: Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (European Society of International Law (ESIL)) 12. konference, uz kuru plāno ierasties vairāk nekā 400 dalībnieku no 43 pasaules valstīm. Paši konferences rīkotāji izvirzījuši divus pamatjautājumus, uz kuriem cer rast atbildes: vai starptautiskās tiesības spēj mazināt globāla mēroga krīzes un ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Trīs juridiskās literatūras izdevumi ar vēsturisku vērtību

30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)

Pēc Mg. iur. Haralda Neverževska iniciatīvas turpinās vērtīgu pirmskara juridiskās literatūras dārgumu atkārtota izdošana. Kā pirmais šajā sērijā 2015. gadā tika izdots Vladimira Bukovska fundamentālais 1935. gada darbs "Civilprocesa mācības grāmata", bet 2016. gadā pie lasītājiem devušās šādas grāmatas: Kārlis Ducmanis "Iz Baltijas provinču tiesībām" (pirmizdevums 1913. gadā), Konstantīns Čakste "Civilporocess" (1937.–1938. gadā Latvijas Universitātē lasīto lekciju konspekts) un 1934. gadā publicētais Sodu likuma izdevums, kur likuma tekstu ar komentāriem un alfabētisko rādītāju papildinājuši Sodu likuma projekta autori Pauls Mincs, Herberts Ēlerss, Pēteris Jakobi un Jānis Lauva. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vienkāršota atbilde uz sarežģītu jautājumu

9. Augusts 2016 /NR. 32 (935)

Kad gada sākumā redakcijā konstatējām, ka šogad aprit 20 gadi kopš nāvessoda faktiskās atcelšanas Latvijā (ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa izsludinātā moratorija palīdzību) un nolēmām šim notikumam veltīt redakcijas sleju, likās, ka tēma nav plašākas apspriešanas vērta, jo ir pilnībā "izsmelta" un Latvijas sabiedrība, vēl jo vairāk juristu saime, ir vairāk vai mazāk vienota, ka nāvessods ir barbarisks arhaisms, kam humānā un demokrātiskā ...

Juris Janums, Dina Gailīte

žurnāls / Numura tēma

Izskaitļoti ASV “nāvējošākie” prokurori

9. Augusts 2016 /NR. 32 (935)

Kaut arī turpina pieaugt to ASV štatu skaits, kas izslēdz nāvessodus, kā arī kopumā samazinās piespriesto nāvessodu skaits tajās ASV daļās, kur šāds soda veids krimināllikumos joprojām paredzēts, ASV juristu un mediju vidē ir labi zināmi "nāvējošie" prokurori (America"s deadliest prosecutors), kuri, personīgas pārliecības vadīti, konsekventi atbalsta un tiesās panāk nāvessoda piemērošanu. Šo skaitliski nedaudzo prokuroru vadītajās lietās piespriesto nāvessodu kopskaits veido lauvas tiesu no visiem ASV nāvessodiem. Turklāt gadījumos, kad "nāves eņģeļi" aizgājuši pensijā, viņu kādreizējās darbības teritorijā piespriesto nāvessodu skaits parasti dramatiski krīt, jo jaunieceltie prokurori šādu praksi vairs neatbalsta. Vairākos gadījumos arī izrādījies, ka "nāvējošo" prokuroru vadītajās lietās pieļautas kļūdas, tai skaitā atklājies, ka personas apsūdzētas nepatiesi (piemēram, ar mūsdienās pieejamām DNS analīzēm pierādīts agrāk notiesāto personu nevainīgums). Šie "nāvējošie" ASV prokurori izpelnījušies "nāves eņģeļu" slavu, turklāt savas pārliecības un darbības dēļ viņi labi zināmi ne vien ASV tieslietu aprindās, bet arī tiek bieži iesaistīti sabiedriskajās debatēs par nāvessoda pieļaujamību un atcelšanas nepieciešamību. Viens no viņiem – Luiziānas prokurors Deils Kokss, kura "kontā" ir gandrīz puse no nesen piespriestajiem nāvessodiem šajā štatā, sarunā ar presi 2015. gadā viņš atzina, ka uzskata – "mums ir jānogalina vairāk cilvēku". Šādu apgalvojumu prokurors izteicis, kad ticis intervēts sakarā ar ASV satricinājušo Glena Forda lietu. Šis cilvēks 1983. gadā tika apsūdzēts juveliera nogalināšanā, un viņam tika piespriests nāvessods, kura izpildi G. Fords cietumā "gaidīja" 29 gadus, līdz tika pierādīts, ka viņš tomēr apsūdzēts nepamatoti. Gadu pēc izlaišanas brīvībā G. Fords nomira no plaušu vēža. Komentējot šo konkrēto gadījumu, prokurors Kokss atzina, ka nevainīga cilvēka sodīšana ar nāvi būtu "briesmīga netaisnība" (horrible injustice), tomēr "nāvessods mums ir nepieciešams vairāk nekā jebkad". ...

žurnāls / Numura tēma

Nāvessoda vēsture Latvijā

9. Augusts 2016 /NR. 32 (935)

Pirmais neatkarības periods Nodibinoties Latvijas valstij, Tautas Padome lēma par to Krievijas impērijas likumu atstāšanu spēkā, kas bija izdoti līdz 1917. gada 24. oktobrim un kas nebija pretrunā ar jaunās valsts pamatiem. Tādējādi Latvijā līdz jauna kriminālkodeksa izstrādei darbojās Krievijas Sodu likumi, kurus cars Nikolajs II apstiprināja 1903. gadā un kurus Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā, to pakāpeniski okupējot, ieviesa ...

žurnāls / Intervija

Nāvessods: gan par, gan pret

9. Augusts 2016 /NR. 32 (935)

Šī gada pavasarī pēc vairāk nekā 30 Augstākajā tiesā nostrādātiem gadiem (galvenokārt tiesneša, bet pēdējos dažus gadus – tiesas darbinieka amatā) pensionējās ilggadējais Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks un Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš – viens no pieredzējušākajiem krimināllietu tiesnešiem Latvijā. P. Gruziņa atmiņas par ilggadējo tiesneša darbu – gan padomju tiesu sistēmā, gan neatkarību atguvušajā Latvijas Republikā –, kā arī par tiesu sistēmas transformāciju no padomju iekārtas uz demokrātiskas valsts tiesu sistēmu ir aizraujošs stāsts, ko būtu vērts dzirdēt katram mūsdienu juristam. Tā, piemēram, viņš atgādina, ka padomju tiesas darbojās kā divpakāpju sistēma (rajona tiesas un LPSR Augstākā tiesa), bet sarežģītākajos gadījumos lietas nonāca uzreiz Augstākajā tiesā, kura sprieda kā pirmā un reizē arī galīgā instance, jo tās spriedums faktiski bija nepārsūdzams (vienīgi atsevišķos gadījumos, piemēram, ja tika piespriests nāvessods, to "pārbaudīja" PSRS Augstākā tiesa). Tāpat pieredzējušais jurists labprāt dalās atmiņās par tiesas spriešanu kopā ar padomju tiesu sistēmai raksturīgajiem piesēdētājiem. ...

žurnāls / Numura tēma

20 gadi kopš nāvessoda atcelšanas Latvijā

9. Augusts 2016 /NR. 32 (935)

Šogad Latvijas tiesību sistēma var atskatīties uz nozīmīgu gadadienu – ir apritējuši 20 gadi kopš pēdējiem izpildītajiem nāvessodiem 1996. gada janvārī, savukārt 24. septembrī tikpat ilgs laiks būs pagājis kopš nāvessoda faktiskās atcelšanas – nāvessoda izpildes moratorija pasludināšanas, ko 1996. gadā izdarīja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzstājoties Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un paziņojot: "Izsludinu nāvessodam Valsts prezidenta moratoriju."1 Vienlaikus viņš starptautiskajai sabiedrībai atzina, ka sabiedriskā doma Latvijā vēl nav pilnībā gatava akceptēt nāvessoda pilnīgu izslēgšanu no kriminālsodu veidiem un Latvijas parlaments par to vēl tikai sāks debatēt. Vēlāk izrādījās, ka ne tikai plašāka sabiedrība, bet arī likumdevējs nav gatavs atteikties no nāvessoda. Krimināllikumā, kas brīdī, kad Valsts prezidents apņēmās apžēlot visus uz nāvi notiesātos, bija projekta stadijā, tomēr tika saglabāts nāvessods – Krimināllikumu Saeima pieņēma gandrīz divus gadus pēc moratorija izsludināšanas, 1998. gada jūnijā, bet spēkā tas stājās 1999. gada 1. aprīlī. Pilnīga nāvessoda izslēgšana no Krimināllikuma notika tikai 2011. gadā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiešās demokrātijas problēma

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Kopš vasaras sākumā notikušā Lielbritānijas pilsoņu balsojuma par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības gan tiesībnieku vidū, gan masu medijos tiek plaši apspriests jautājums par referendumu rīkošanas lietderību un problēmām. Visai vienkāršotos priekšstatus, ka "tauta vienmēr zina labāk" un "vēlētājiem ir tiesības izlemt pašiem" strauji aizstājusi izteikta piesardzība un argumenti par labu gadsimtos pārbaudītās pārstāvnieciskās ...

Dina Gailīte, Vija Kalniņa, Sannija Matule

žurnāls / Notikums

Bīriņu seminārā  – par demokrātijas un tiesiskuma nākotni Latvijā, Eiropā un pasaulē

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Šā gada konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, kas jau 13. reizi Publisko tiesību institūta direktora Arvīda Dravnieka vadībā noritēja Bīriņos, koncentrējās uz tiesiskas un demokrātiskas valsts apdraudējumiem pašreizējo Eiropas un globāla mēroga drošības krīžu kontekstā. Seminārā tika apspriestas Eiropas Savienības (ES) attīstības perspektīvas – "Brexit", bēgļu krīzes un dalībvalstu ekonomiskās mazspējas kopsakarā. Šie notikumi veicinājuši vienotas Eiropas idejas pievilcības mazināšanos, dalībvalstu egoisma saasināšanos un savstarpējās solidaritātes kritumu, kā arī vietējo politiķu uzkurinātu populismu un šķeltniecības tendences, kas savukārt ved uz Eiropas kā pasaules ekonomikas attīstības un politikas centra marginalizēšanos, konkurētspējas zudumu un kopējā labklājības līmeņa samazināšanos. Šādā perspektīvā tiek apdraudētas arī Eiropas kontinenta valstu tradicionālās pamatvērtības – tiesiskums, demokrātija un ilggadējais miers, kas valdījis šajā pasaules daļā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Melošanas spožums un posts

5. Jūlijs 2016 /NR. 27 (930)

Jāņu dienas rītā uzzinājām: "breksiteri" ir uzvarējuši konsultatīvajā referendumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), turklāt, šķiet, paši sev par lielu pārsteigumu. It kā vairs nav lielas jēgas spriest par to, kādu iemeslu dēļ valsts nonāca līdz šādam referendumam un konkrētajam iznākumam, tomēr ir vērts šos iemeslus atcerēties: britu politiķiem tiek pārmesta savu politiskās karjeras ambīciju risināšana ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vienot, nevis šķirt

28. Jūnijs 2016 /NR. 26 (929)

Laiku pa laikam Latvijā uzplaiksnī priekšlikums grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, ļaujot tīkamāko kandidātu izvēlēties tautai, nevis parlamentam. Viens no galvenajiem argumentiem parasti ir cerība, ka šādi ievēlēta valsts galva spēs vienot un saliedēt neviendabīgo Latvijas sabiedrību. Vielu pretējām domām šobrīd piedāvā Austrija, kuras prezidents ir apveltīts ar burtiski tādām pašām funkcijām kā Latvijas valsts galva, taču atšķirībā ...

...

5

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls