Rubriku katalogs: Tiesību prakse – Jurista Vārds

Tiesību prakse

žurnāls / Tiesību prakse

Kritēriji, vērtējot pieteikuma pieļaujamību (blakus lēmums)

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: senators J. Neimanis, tiesnese V. Kakste, senators A. Guļāns, rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tukuma auto", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ogres autobuss", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles ATU", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "AIPS" un sabiedrības ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kritēriji, vērtējot pieteikuma pieļaujamību

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Pieteicēja subjektīvo tiesību esamības pārbaude ir veicama pēc tam, kad pārbaudīts pieteikuma veids jeb tā mērķis. Nav izšķirošas nozīmes, kādiem tieši vārdiem lēmumā par lietas ierosināšanu ir formulēts pieteikuma priekšmets, par kuru lieta ierosināta. Izšķiroši ir, kāds lietā ir pieteicējas mērķim atbilstošais pieteikuma priekšmets. Pretējā gadījumā pieteikuma pieņemšana, lietas ierosināšana un sekojošā lietas izskatīšana būtu bezmērķīga. Ja prasījums ir neskaidri vai nepareizi formulēts, tiesnesim ir pienākums prasījumu iztulkot. Tiesnesim ir pienākums izdibināt pieteicēja patieso gribu. Rezultātam ir jāatbilst gan kopējam rakstītajam burtam, gan tajā iekļautajam atpazīstamajam mērķim. Saņemot pieteikumu, jāvērtē, vai pieteikumā ietvertais prasījums nav saistīts ar kādu citu tiesas tiesvedībā esošu lietu. Tas, ka pieteicējs lūgumu pirms vēršanās tiesā ir izteicis arī iestādē, nenozīmē, ka tādēļ tā vērtējama kā jaunas administratīvās lietas uzsākšana par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Objektīvās izmeklēšanas principa pārkāpums

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Iestādei, izskatot lietu par nodokļa uzrēķinu, ir jāiegūst visa informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, tādējādi panākot tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu. Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un soda nauda piedzenami no personas, kuras valdījumā ir alkoholiskie dzērieni, ar kuriem veiktas nelikumīgas darbības, vai no personas, kas veica nelikumīgās darbības ar tiem, ja netiek konstatēts alkoholisko dzērienu valdītājs. Administratīvā pārkāpuma lietā par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu konstatētie apstākļi nav vienīgie pierādījumi lietā par akcīzes nodokļa un soda naudas uzrēķinu. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtajā lēmumā, kas ir izpildīts, nodibinātiem faktiem nav prejudiciāla nozīme, izskatot jautājumu par akcīzes nodokļa un soda naudas uzrēķinu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Sprieduma izpildes atlikšana

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Kriminālprocesa likuma 638. pants "Sprieduma izpildes atlikšana" ietverts Kriminālprocesa likuma 60. nodaļā "Spriedumu un lēmumu nodošana izpildei". No minētā un Kriminālprocesa likuma 634. panta pirmās daļas izriet, ka jautājumu par sprieduma izpildes atlikšanu izlemj pirmās instances tiesa pēc tam, kad spriedums stājies likumīgā spēkā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par piedziņu no juridiskās personas

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Civilprocesa likuma 572. pantā ir noteikta piedziņas vēršanas secība uz juridisko personu mantu: tiesu izpildītājs vispirms vērš piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs, ja šo līdzekļu nepietiek, lai piedzītu parādu, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 573. panta otro daļu, ja tiesu izpildītājam rodas šaubas par mantas piederību, viņam jāpieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par lietu piederību parādniekam, kā arī jānoskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Skaidrā naudā veiktu darījumu deklarēšanas pienākums

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. panta pirmajā daļā likumdevējs ir noteicis soda naudu par skaidrā naudā veiktu darījumu nedeklarēšanu vispār, nevis par deklarēšanas nokavējumu. Ja nodokļu maksātājs ir deklarējis skaidrā naudā veikto darījumu, taču ir nokavējis deklarācijas iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātājam nevar piemērot minētajā tiesību normā noteikto soda naudu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Latgaliešu valoda pielīdzināma svešvalodai

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Ar jēdzienu "latviešu valoda" Latvijas Republikas Satversmes 4. panta pirmajā teikumā apzīmēta latviešu literārā valoda. Dokuments jāraksta skaidri salasāmā rakstā literārā valodā, ievērojot valsts valodas pareizrakstības normas un terminoloģiju. Latviešu literārās valodas kā valsts valodas atzīšanas mērķis ir nostiprināt valsts administratīvo vienotību. Atsevišķas latviešu valodas izloksnes izdalīšana un valsts valodas statusa piešķiršana būtu pretēja likumdevēja noteiktajam mērķim. Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmās daļas izpratnē valsts valoda ir latviešu literārā valoda un citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110. panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas, un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā. Blakus sūdzības pieņemšanas brīdī ir ļoti būtisks tiesvedības valodas jautājums, un arguments, ka tiesvedības valodas jautājumu tiesnesis nevar skatīt, bet to var izskatīt tikai tad, ja lietu skata pēc būtības, nav pareizs. Administratīvā procesa likuma 292. panta pirmā daļa un 318. panta pirmā daļa tieši nenoteic, ka apelācijas vai blakus sūdzībai būtu jābūt noformētai valsts valodā. Tomēr tas nenozīmē, ka varētu atstāt bez ievērības Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmajā daļā iekļauto pamatprincipu, ka tiesvedība notiek valsts valodā. Pretējā gadījumā tiesnesim būtu jālemj par apelācijas vai blakus sūdzības pieņemšanu, kuras saturu viņš nesaprot. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā izteiktā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu, kā arī apelācijas instances tiesa lietu izskata tikai daļā par sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lietas nepamatota skatīšana bez pierādījumu pārbaudes

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Apelācijas instances tiesai ir pienākums pārliecināties par to, vai lietu pirmās instances tiesa bez pierādījumu pārbaudes skatījusi pamatoti. ...

Kristīne Dārzniece

žurnāls / Tiesību prakse

Īres līguma atzīšana par spēkā neesošu

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Šajā rakstā sniegts komentārs par Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 31. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC–395. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa izbeigšana tiesā sakarā ar kriminālatbildības noilgumu

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Izskatot lietu, tiesai, pirms tā lemj par kriminālprocesa izbeigšanu noilguma sakarā, ir jākonstatē, vai šī persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, kurš satur visas nepieciešamās un obligātās konkrētā Krimināllikuma pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pierādījumu un konstatēto apstākļu novērtēšanu un solidāras atbildības nodibināšanu

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Atbilstoši Civilprocesa likuma 193. panta piektajai daļai tiesai spriedumā jāizvērtē un juridiski jāpamato arī atbildētāju iebildumi pret celto prasību. Nekustamo īpašumu, kurā domājamās daļas pieder vairākiem īpašniekiem, nevar uzskatīt par nedalāmu, tādēļ, pamatojoties uz Civillikuma 1674. pantu, attiecībā pret kopīpašniekiem nevar nodibināt solidāru saistību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sekām, ja zemesgrāmatā neierakstīts nomas līguma priekšmets tiek atsavināts

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Kā noteikts Civillikuma 2126. pantā, nomnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā pret trešajām personām, tikai ierakstot nomas līgumu zemesgrāmatā. Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 12. pantā noteikts, ka līdz Zemesgrāmatu likuma atjaunošanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās nekustamās mantas nomas līgumi var tikt noslēgti uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, ja likumos nav paredzēti citi termiņi. Likumam neatbilstoša vienošanās par nomas līguma termiņu nerada tiesiskas sekas neatkarīgi no līguma reģistrācijas pašvaldībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par komersanta firmas izvēles ierobežojumiem

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Komersanta veids ir komerctiesiskajā apgrozībā svarīgs apstāklis. Komersanta firmā ir jāietver norāde uz komersanta veidu un tādējādi firma, citastarp, sniedz nozīmīgu informāciju trešajām personām par konkrēto komersantu, proti, informāciju par komersanta veidu. Tādējādi firmas regulācija kalpo gan paša komersanta, gan trešo personu interesēm. Firmas regulācijas mērķis ir, pirmkārt, aizsargāt komersantu pret viņam piederošas firmas prettiesisku izmantošanu, otrkārt, novērst trešās personas maldināšanas iespēju. Mērķis novērst trešās personas maldināšanas iespēju tiek panākts, nosakot komersanta veida norādes obligātu iekļaušanu firmā un nosakot firmas izvēles ierobežojumus. Tiesību normas tieši noteic, ka firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu (Komerclikuma 29. panta pirmā daļa). Komerclikuma 29. panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums firmā ietvert maldinošas ziņas nav saprotams tādējādi, ka šī tiesību norma aizliedz iekļaut tikai tādu informāciju, kura nepārprotami sniedz īstenībai neatbilstošas ziņas par komersanta veidu. Maldināt var arī tāda informācija, kura netieši vai neapzināti norāda uz iespējamiem faktiski nepastāvošiem apstākļiem, vai informācija, kura ir savstarpēji pretrunīga, un tādējādi uz tās pamata trešā persona var izdarīt nepareizu secinājumu par attiecīgo komersantu. Komerclikuma 29. panta sestā daļa, kas noteic, ka preču zīmju vai to daļu izmantošanu firmā regulē preču zīmes regulējošie normatīvie akti, neietekmē šā paša panta pirmās daļas interpretāciju un piemērošanu. Pretējā gadījumā, reģistrējot firmu atbilstoši preču zīmei vai tās daļai, bet neizvērtējot firmas atbilstību komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, netiktu ievērotas trešo personu tiesiskās intereses, kas neatbilstu vienam no firmas regulācijas mērķiem. Tādējādi nav atzīstams, ka tajos gadījumos, kad firmā tiek izmantota preču zīme vai tās daļa, ir reģistrējamas arī tādas firmas, kas pretēji Komerclikuma 29. panta pirmās daļas regulējumam trešās personas faktiski var maldināt par attiecīgā komersanta veidu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesībsargs atskaitās Saeimas deputātiem

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Šā gada 16. jūlijā tiesībsargs Romāns Apsītis Saeimas deputātiem sniedza ziņojumu par Tiesībsarga biroja paveikto un par nozīmīgākajiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem Latvijā 2008. gadā. Tiesībsarga likuma 15. pants un Saeimas kārtības ruļļa 131. pants paredz, ka tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas. Ar ziņojumu tiesībsargam Saeimā bija paredzēts uzstāties pavasara darba sesijas pēdējā plenārsēdē 18. jūnijā, tomēr līdz galam nezināmu iemeslu dēļ tiesībsargs uz to neieradās. Tādēļ tikai jūlija vidū tiesībsargs Saeimas ārkārtas sēdē ziņoja par pērnā gada rezultātiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Blakus sūdzības iesniegšana par atteikumu pieņemt prasības pieteikumu

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Šajā publikācijā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Civilprocesa likuma 442. panta pirmās daļas piemērošanu attiecībā uz atteikumu pieņemt prasības pieteikumu bez lietas dalībnieka klātbūtnes.1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa likuma 20. pantā garantēto apsūdzētā tiesību pārkāpums

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Tikai apelācijas instancē mainot attaisnotai personai noziedzīga nodarījuma būtiskus faktiskos apstākļus, tiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 20. pantā garantētās apsūdzētā tiesības arī tad, ja pati apsūdzība kopumā nemainās uz smagāku. Kriminālprocesa likums neparedz tādu jēdzienu kā "apsūdzības precizēšana", savukārt, grozot apsūdzību un mainot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu, tiek mainīti lietas faktiskie apstākļi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina atsevišķās domas

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas netiek paziņotas kopā ar tiesas spriedumu, bet tiek pievienotas lietas materiāliem slēgtā aploksnē. Atsevišķās domas tiek publiskotas trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas (Satversmes tiesas reglamenta 225. punkts). Pēc tam Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas tiek publicētas Satversmes tiesas mājaslapā un Satversmes tiesas spriedumu krājumā. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi publicēt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina 2009. gada 21. aprīļa atsevišķās domas par Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-35-01 "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam". Sprieduma teksts publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 9. aprīlī. Spriedumā Satversmes tiesa atzina, ka likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" ir pieņemts Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā un līdz ar to atbilst Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības un privātpersonas noslēgta līguma tiesiskā daba

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, izpildes pareizību, tiesai vispirms jāpārbauda publisko tiesību līguma esamība. Savukārt, lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas paredz iestādei tiesības noslēgt publisko tiesību līgumu un vai ir saistošs iestādes apsolījums slēgt publisko tiesību līgumu. Publisko tiesību līgums ir elastīga valsts pārvaldes darbības forma, kura pieļauj ar privātpersonu risināt kompleksus dzīves gadījumus sadarbības attiecību formā. Tā kā publisko tiesību līgumu slēdz līdzīgi kā privāttiesisku līgumu, apmainoties ar saskanīgiem gribas izteikumiem, ir jānorobežo publisko tiesību līgums no privāttiesiska līguma. Latvijā publisko tiesību līgumu tipus likumdevējs ir uzskaitījis Valsts pārvaldes iekārtas likumā (12. panta pirmā daļa). Vienlaikus likumā var būt paredzēti arī citi publisko tiesību līgumu tipi un nosacījumi. Jēdziens "likums" ir jāsaprot nevis formālā, bet materiālā izpratnē, iekļaujot šajā jēdzienā Ministru kabineta noteikumus, bet ne pašvaldības saistošos noteikumus, jo no valsts pārvaldes vienotības principa izriet, ka vienā pašvaldībā nevar ieviest tikai tur pastāvošu jaunu publisko tiesību līguma tipu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto publisko tiesību līgumu tipu uzskaitījuma jēga ir tipizēt valsts pārvaldes slēgtos publisko tiesību līgumu veidus un katram no tiem noteikt īpašus, tiesā pārbaudāmus pieļaujamības un satura priekšnoteikumus, kā arī noteikt likumā pieļautajiem publisko tiesību līgumu tipiem zināmus nosacījumus, kuriem tie ir pakļauti. Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Uz kapitālsabiedrībām attiecas Komerclikuma 30. pantā noteiktais tādu personu vārdu un uzvārdu izmantošanas aizliegums, kas aizskar personu subjektīvās tiesības un maldina trešās personas. Firmai pašai par sevi jābūt nepārprotamai, kas izslēdz iespēju radīt maldīgu priekšstatu par tās saistību ar kādu citu personu. Kapitālsabiedrības firmā var izmantot tikai dibinātāja vai dalībnieka vārdu un uzvārdu. Vienīgā atkāpe no šīs prasības ir tikai ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pārstāvja izdevumu atlīdzību

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Strīds par izdevumu atlīdzību, kas radies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietas vešanai, tiesā izšķirams saskaņā ar Civilprocesa likuma normām (44. pants) un materiālo tiesību norma (Civillikuma 1786. pants) nav piemērojama (Civilprocesa likuma 44. pants). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vienošanās protokola saturs

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Vienošanās protokolā jābūt skaidri un nepārprotami norādītam, kādu sodu prokurors lūgs tiesu piespriest. Minētais nosacījums attiecas arī uz lūgumu par nosacītas notiesāšanas piemērošanu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 437. panta pirmās daļas 9. punkta jēgai arī nosacītas notiesāšanas piemērošana jānorāda vienošanās protokolā konkrēti, bet ne pieļaujamības formā ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības faktisko rīcību; pienākums nodrošināt siltumapgādes pakalpojumus

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Viena no pašvaldību pastāvīgajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, ieskaitot siltumapgādi (likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punkts). Pienākums organizēt siltumapgādi nozīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja saņemt siltumapgādes pakalpojumus. Tas, vai pašvaldība minētos pakalpojumus sniedz pati vai deleģē to sniegšanu privātpersonai, ir pašvaldības izvēle. Tā kā pašvaldībai ir ar likumu uzlikts pienākums nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt siltumapgādes pakalpojumus, pašvaldības bezdarbība, nepildot šo pienākumu, ir saistīta ar publisko tiesību jomu. Šo funkciju nepildot, tiek aizskartas iedzīvotāju likumā garantētās tiesības. Vērtējot, vai pašvaldības rīcība pakalpojumu sniegšanas gadījumā ir publiski tiesiska vai privāttiesiska, var tikt izmantota divpakāpju teorija. Pirmajā pakāpē pašvaldība lemj, vai iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja pakalpojumiem. Minētajā gadījumā pašvaldības rīcība ir publiski tiesiska. Savukārt otrajā pakāpē tiek risināts jautājums, kā pakalpojumi tiks sniegti. Šajā gadījumā rīcība var būt publiski tiesiska vai privāttiesiska. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu atziņas

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Par ierakstu koncesiju līgumu reģistrā Koncesiju likuma 1. panta 1. punktā noteiktais personu loks, kas var būt par koncedentu, nav izsmeļošs. Ministru kabinets var deleģēt savas funkcijas slēgt valsts vārdā koncesijas līgumu citām personām to likumā noteikto kompetenču ietvaros. Ja pilnvarotā persona ir noslēgusi koncesijas līgumu valsts vārdā, tad valsts notāram ir pienākums koncesiju līgumu reģistrā ierakstīt šīs Ministru kabineta ...

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesu praksi lietās par krāpšanu

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Apspriedusi tiesu praksi lietās par krāpšanu, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulce Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā pieņēmusi lēmumu, kurā izteikts viedoklis par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Pēdējos gados tiesās palielinās lietu skaits par krāpšanu, tai skaitā par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, nav vienveidības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Lēmumā izteikts viedoklis, kas attiecas uz noziedzīgā nodarījuma pamatsastāva un kvalificējošām pazīmēm. Ja vainīgā persona ir izdarījusi divas vai vairākas krāpšanas, kas katra par sevi satur visas Krimināllikuma (KL) 177. panta attiecīgajās daļās paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc smagākās KL 177. panta daļas. Kvalificēt pēc KL 177. panta trešajā daļā norādītās kvalificējošās pazīmes – liels apmērs – var tikai tad, ja kaut viens no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir kvalificējams pēc šīs panta daļas. Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce vērš uzmanību, ka Krimināllikumā nav speciāla panta, kas paredzētu atbildību par nelikumīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai kvalificētu nekustamā īpašuma izkrāpšanu atbilstoši KL 177. pantam, jākonstatē visas krāpšanas pamatsastāva pazīmes. Gadījumos, kad persona savu iepriekš atsavināto nekustamo īpašumu atkārtoti atsavinājusi citai personai, izmantojot faktu, ka pirmais ieguvējs nav ierakstījis nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, jāapsver jautājums, vai noziedzīgie nodarījumi nav kvalificējami kā piesavināšanās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Skaidrojums sniegts arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu. Ja ir konstatēts, ka vainīgā persona sniegusi nepatiesas ziņas subsīdiju, kredītu vai citu aizdevumu saņemšanai, bet nav vēlējusies radīt kredīta vai aizdevuma devējam materiālus zaudējumus, nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar KL 210. pantu, tas ir, par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Savukārt gadījumā, ja vainīgā persona izdarījusi minētās darbības, lai izmantotu saņemto aizdevumu pēc saviem ieskatiem, un jau aizdevuma saņemšanas brīdī zinājusi, ka neizpildīs līguma nosacījumus un neatmaksās saņemto aizdevumu, izdarītais papildus KL 210. pantam kvalificējams arī kā krāpšana saskaņā ar KL 177. vai 180. pantu. Rekomendāciju izstrādāšanai izmantots tiesu prakses apkopojums lietu iztiesāšanā par krāpšanu, ko veikusi Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar speciālistu krimināltiesību jautājumos asociēto profesoru A. Judinu. Pētījumā izanalizēti 150 krimināllietu materiāli, kuros apsūdzības saskaņā ar Krimināllikuma 177., 180., 177.1, 178., 204. un 321. pantu uzrādītas 202 personām. Analizētās krimināllietas izskatītas pirmās instances tiesā laikā no 2004. gada līdz 2008. gadam, bet galīgie nolēmumi pieņemti 2007. un 2008. gadā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likuma atrunas princips

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Likuma atrunas princips ierobežo jebkura nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, neesot Satversmes, likuma vai starptautisko tiesību normu pilnvarojumam. Likuma atrunas princips attiecas uz publisko pārvaldi, ja tā iejaucas privātpersonas tiesību sfērā un ierobežo tās brīvības vai īpašumu, proti, ja iestāde uzliek privātpersonai pienākumu vai apgrūtinājumu. Analoģija šajā gadījumā nav pieļaujama. ...

Liene Pierhuroviča

žurnāls / Tiesību prakse

Vai vispārējās jurisdikcijas tiesa var lemt par pašvaldības lēmuma tiesiskumu

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 4. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–1761 ir interesants ar to, kā Senāts tajā pamatojis vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences robežu pārkāpšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša kompetence, lemjot par sūdzības virzību

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Ja tiesā ir iesniegta sūdzība, rajona tiesas tiesnesim par tās virzību ir jālemj atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām, kas nosaka sūdzības izskatīšanas kārtību, nevis jāpieņem lēmums kā par pieteikumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Ja cietušais laikus nav pamatojis pieprasītās kompensācijas apmēru un tiesa nenosaka kompensāciju, to nevar atzīt par cietušā tiesību aizskārumu. Tas nav atzīstams par Kriminālprocesa likuma 22. panta nosacījumu pārkāpumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpums Krimināllikuma izpratnē

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Lietas būtiskie faktiskie apstākļi [1] Ar Siguldas tiesas (kā pirmās instances tiesas) 2008. gada 15. janvāra spriedumu I. Lejiņa atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma (KL) 230.1 panta pirmās daļas par to, ka viņa 2005. gada 8. maijā pārkāpusi dzīvnieku turēšanas noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums. Siguldas tiesa konstatējusi, ka I. Lejiņa pārkāpusi Dzīvnieku aizsardzības likuma (DzAL) 5. panta ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu un pierādījumu vērtēšanu

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

Iespējamības formā izteiktam eksperta atzinumam lietā ir tikai tāda nozīme, ka tas ļauj spriest par citu tādu pierādījumu ticamību, kas norāda, ka parakstu izpildījusi konkrēta persona. Proti, ja ir šādi citi pierādījumi attiecībā uz konkrētu personu, eksperta atzinums, ka parakstus, iespējams, izpildījusi šī persona, netieši pastiprina šo citu pierādījumu ticamību. Tomēr tādā gadījumā jābūt šādiem citiem pierādījumiem, jo iespējamības formā izteikts atzinums pats par sevi nepierāda, ka parakstu izpildījusi konkrēta persona. Tiesai pierādījumu vērtēšanā jāievēro Administratīvā procesa likuma 162. panta pirmā un ceturtā daļa, atbilstoši kurai liecinieka liecības attiecas uz lietā noskaidrojamiem faktiem. Liecinieku liecības ir izmantojamas kā pierādījums lietā, ja tās satur ziņas par lietā noskaidrojamo faktu. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai ir jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par administratīvo līgumu

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Kredītam pielīdzināto stipendiju zinātniskā grāda ieguvei studentam piešķir, pamatojoties uz stipendiju piešķiršanas komisijas vai šobrīd augstākās izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās personas lēmumu un augstskolas un studenta noslēgta līguma pamata. Administratīvi tiesiskās attiecības starp augstākās izglītības iestādi un studentu, piešķirot studentam subjektīvās tiesības saņemt stipendiju, tiek nodibinātas ar stipendiju piešķiršanas komisijas lēmumu. Augstākās izglītības iestāde, noslēdzot līgumu par stipendijas saņemšanu, vairs nedibina ar personu ne jaunas publiski tiesiskās, ne jaunas privāttiesiskās attiecības, bet pēc būtības papildina administratīvā akta – lēmuma par stipendijas piešķiršanu – saturu. Tā kā līgums par kredītam pielīdzinātās stipendijas saņemšanu ir paredzēts kā palīginstruments stipendijas saņemšanas procedūrā, līgums par šādas stipendijas saņemšanu ir administratīvais līgums. Tādējādi jautājums par tā izpildi ir skatāms administratīvā procesa kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par mantojuma substitūtu

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Civillikuma 477. panta pirmajā daļā noteikts, ka testamentā ieceltam mantiniekam, ja tas negribētu vai kaut kāda iemesla dēļ nevarētu mantojumu pieņemt, testators var iecelt atvietotāju, kuru sauc par substitūtu. Šā panta otrajā daļā noteikts, ka testators var iecelt substitūtu pēc sava ieskata vai nu tikai vienam no šajā pantā norādītajiem gadījumiem, vai abiem; tomēr, ja rodas šaubas, jāpieņem, ka viņš domājis abus gadījumus, kaut arī būtu minējis tikai vienu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Par izmaiņām kapitālsabiedrības statūtos Kapitālsabiedrības statūtos nevar iekļaut normu, kas dod tiesības valdei nosūtīt dalībniekiem paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu vēlāk nekā divas nedēļas pirms sapulces. Uzņēmumu reģistram nav tiesiska pamata tulkot Komerclikuma 214. panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktās dalībnieku tiesības tādā veidā, kas dalībniekiem liegtu laikus uzzināt par dalībnieku sapulces sasaukšanas faktu ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesību un interešu ievērojams apdraudējums

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Satversmē garantēto tiesību aizskārums katrā ziņā atzīstams par personas tiesību un interešu ievērojamu apdraudējumu likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Galīgā soda noteikšana, ja ar otro spriedumu piespriests nosacīts brīvības atņemšanas sods

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Nosakot galīgo sodu, tiesai jāizvērtē, vai, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, apsūdzētajam būtu jāizcieš arī ar otro spriedumu piespriestais nosacītais brīvības atņemšanas sods. Krimināllikuma 50. panta piektās daļas piemērošana, lai noteiktu galīgo sodu, saistīta ar visu to apstākļu izvērtēšanu, kas attiecas uz soda noteikšanu vispār. Tiesai jāvērtē, vai jāpiemēro soda ietveršanas, daļējas saskaitīšanas vai pilnīgas saskaitīšanas princips, kā arī – vai galīgais sods apsūdzētajam jāizcieš. Ja apelācijas instances tiesa, neievērojot Kriminālprocesa likuma 562. panta prasības, nosakot galīgo sodu, apsūdzētā stāvokli pasliktinājusi, tad ir ierobežotas apsūdzētās personas tiesības pārsūdzēt šādu spriedumu faktisku iemeslu dēļ. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atlīdzinājuma saņemšanu

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību, ietilpst mantiskā zaudējuma kategorijā, jo, izmantojot juridisko palīdzību, personai rodas izdevumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniedzēja darba apmaksu. Turpretim par mantisko zaudējumu nav uzskatāms laiks un pūles, ko privātpersona pati veltījusi konkrētas lietas risināšanai, jo šādā gadījumā personai izdevumi nerodas. Tādēļ izskatīšanai nav pieņemams personas prasījums par šādu izdevumu atlīdzināšanu. Personas pašas veikts darbs lietas atrisināšanai nav arī darbs darba tiesisko attiecību izpratnē, jo persona tikai sagatavo dokumentus savu interešu aizsardzībai, nevis tiek nodarbināta citas personas labā. Tādēļ šādā gadījumā nav piemērojamas tiesības bez jebkādas diskriminācijas saņemt līdzīgu apmaksu par līdzīgu darbu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darba devēja uzteikuma patiesās dienas noteikšana; darba ņēmēja uzteikuma tiesiskais raksturs un sekas

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Izlemjot jautājumu par to, kad ir izdarīts darba devēja uzteikums darba tiesisko attiecību izbeigšanai, noteicošā nozīme ir nevis uzteikuma sastādīšanas datumam, bet dienai, kad uzteikumu ir saņēmis darbinieks, tikai pēc uzteikuma saņemšanas darbinieks spēj realizēt Darba likumā šim gadījumam paredzētās tiesības un noteiktās garantijas. Darbinieka uzteikums atbilstoši Darba likuma 100. panta pirmajai daļai ir viņa gribas brīvs izpaudums un šī vienpusēji izteiktā griba ir obligāta darba devējam. Darbinieka uzteikuma izvērtējumam ir piemērojamas vispārējās saistību tiesību normas par gribas izteikumu un īstumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas

7. Aprīlis 2009 /NR. 14/15 (557/558)

2008. gada decembrī Senāta Administratīvo lietu departamentā izskatītas 61 lieta: no tām 18 pabeigtas ar spriedumu, 20 ar rīcības sēdes lēmumu, bet pārējās lietās taisīti lēmumi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Kopienu tiesa: svarīgākie spriedumi

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Turpinot publicēt Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta sagatavotos apkopojumus par Eiropas Kopienu tiesas (EKT) svarīgākajiem spriedumiem, šajā "Jurista Vārda" numurā piedāvājam 2008. gada pēdējā ceturksnī EKT pieņemto spriedumu apskatu. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšana

24. Marts 2009 /NR. 12 (555)

Spēkā stājies vispārējās jurisdikcijas tiesas lēmums, ar kuru atzīts, ka lieta nav izskatāma civilprocesa kārtībā, liedz personai atkārtoti iesniegt prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā. Personas tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšana ir būtiskāka tiesiska vērtība par precīzu kompetences sadalījuma ievērošanu starp dažādām tiesām. Tāpēc, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu uz tā pamata, ka lieta izskatāma administratīvā procesa kārtībā, un persona attiecīgi iesniegusi pieteikumu administratīvajā tiesā, administratīvajai tiesai pieteikums jāpieņem izskatīšanai pat tad, ja tā atzīst, ka lieta atbilstoši likumam izskatāma civilprocesa kārtībā. Pretējā gadījumā (nepieņemot lietu izskatīšanai ne civilprocesa, ne administratīvā procesa kārtībā) tiktu pārkāpts Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmais teikums, kas noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta pirmā daļa, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu pamatotību, uz lietas izskatīšanu tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas

17. Marts 2009 /NR. 11 (554)

2009. gada janvārī Senāta Administratīvo lietu departamentā izskatītas 52 lietas: no tām sešas pabeigtas ar spriedumu, 25 – ar rīcības sēdes lēmumu, bet 21 lietā taisīti lēmumi par iesniegtajām blakus sūdzībām. Šoreiz lietās dominējuši ir sociālo tiesību jautājumi un procesuālie jautājumi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par priekšnoteikumiem viltus konstatēšanai

10. Marts 2009 /NR. 10 (553)

Lai kādas personas izdarītu maldinājumu, kas pamudinājis otru personu noslēgt darījumu, atzītu par viltu Civillikuma 1459. panta izpratnē, ir obligāti jākonstatē priekšnoteikumi: 1) maldinājums, 2 ) cēloņsakarība starp maldinājumu un pieviltās personas gribas izteikumu, 3) maldinājuma prettiesiskums, 4) tīšs maldinājums. Ja kāds no priekšnoteikumiem nepastāv, tad nav arī viltus un maldinātajai personai nav nekādu no viltus izrietošu prasījumu. Maldinātajai personai, prasot līguma atcelšanu, ir jāpierāda visu iepriekš norādīto priekšnoteikumu esamība. Prasījums par pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ nav apmierināms, ja nav pierādīta atbildētāja ļaunprātīga rīcība. Civillikuma 2043. panta izpratnē pierādījumi, ka zaudējumu nodarītāja puse rīkojusies ļaunprātīgi, ir obligāts priekšnoteikums līguma atcelšanai pārmērīga zaudējuma gadījumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārsūdzības termiņš apgabaltiesas lēmumam par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei

3. Marts 2009 /NR. 9 (552)

Apelācijas instances tiesas tiesnesis, izlemjot jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu, izvērtē, vai pirmās instances tiesas tiesnesis, pieņemot apelācijas sūdzību un nosūtot to izskatīšanai apgabaltiesā, nav kļūdījies, proti, vai nav palaidis garām kādu apstākli, kas ir šķērslis apelācijas sūdzības pieņemšanai un apelācijas tiesvedības ierosināšanai. Šo jautājumu apelācijas instances tiesnesis izlemj tādā pašā kārtībā kā pirmās instances tiesas tiesnesis lemj par apelācijas sūdzības pieņemšanu un nosūtīšanu izskatīšanai apgabaltiesā – bez tiesas sēdes (bez procesa dalībnieku piedalīšanās). Tādējādi nav objektīva pamata noteikt atšķirīgu pārsūdzības kārtību pirmās instances tiesas tiesneša lēmumam atteikt pieņemt apelācijas sūdzību vai atstāt apelācijas sūdzību bez virzības un apgabaltiesas tiesneša lēmumam par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību vai par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību veikšanai. Līdz ar to atzīstams, ka šādiem lēmumiem pārsūdzības termiņš skaitāms no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, kā tas likumā tiešā tekstā ir noteikts attiecībā uz pirmās instances tiesas tiesneša attiecīgajiem lēmumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Kopienu tiesa atbildējusi kolēģiem Latvijā

24. Februāris 2009 /NR. 8 (551)

Eiropas Kopienu tiesa 12. februārī pieņēmusi pirmo spriedumu Latvijas tiesas uzdotajā prejudiciālajā jautājumā par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Minētās tiesas viedoklis strīdīgajā jautājumā (lieta C-93/08), pēc būtības sakrīt ar Valsts ieņēmumu dienesta nostāju, kas apstrīdēta administratīvajā tiesā, nonākot līdz pat kasācijas instancei, kura attiecīgi arī vērsusies pēc skaidrojuma Eiropas Kopienu tiesā (EKT). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām

24. Februāris 2009 /NR. 8 (551)

Mantas iegūšanas fakts laulības kopdzīves laikā pats par sevi nedod pamatu uzskatīt šo mantu par kopīgu mantu, uz kuru attiecināmi Civillikuma 89. panta otrās daļas noteikumi, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Civillikuma 91.panta pirmajā daļā dotais laulātā atsevišķas mantas uzskaitījums nav pilnīgs, par ko liecina Civillikuma 90. panta pirmā daļa, atbilstoši kurai katram laulātajam visā laulības pastāvēšanas laikā ir noteikta tiesība pārvaldīt un lietot visu savu mantu – kā pirms laulības piederējušo, tā arī laulības laikā iegūto. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzības grozīšana iztiesāšanā

17. Februāris 2009 /NR. 7 (550)

Ja prokurors nelūdz pārtraukumu jaunas smagākas apsūdzības sastādīšanai, tiesa pēc savas iniciatīvas nevar grozīt apsūdzību uz smagāku. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Soda noteikšana par pārbaudes laikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu

17. Februāris 2009 /NR. 7 (550)

Gadījumos, kad jauns noziedzīgs nodarījums izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā, jāievēro Krimināllikuma 55. panta 2. un 10. daļā noteiktais, ka iepriekš piespriestais sods ir izpildāms un sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52. panta nosacījumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu atziņas

17. Februāris 2009 /NR. 7 (550)

Turpinot iepriekš aizsākto praksi šajā rubrikā publicēt tematiskos tiesu nolēmumu atziņu apkopojumus, šoreiz piedāvājam atziņas, kas izriet no tiešās valsts pārvaldes iestādes – Uzņēmumu reģistra – galvenā valsts notāra Ringolda Baloža lēmumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošana administratīvajā procesā tiesā

10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)

I. Ievads [1] Tiesu prakses apkopojuma mērķis ir noskaidrot svarīgākās administratīvo tiesu prakses atziņas par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu administratīvajā procesā tiesā. [2] Vairākas tiesu prakses atziņas par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu izklāstītas jau Augstākās tiesas 2007. gada tiesu prakses vispārinājumā "Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā iekļauto tiesību normu interpretācija ...

...

13

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls