Rubriku katalogs: Tiesību prakse – Jurista Vārds

Tiesību prakse

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 15. pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas, kura dzīvo ārvalstī, aicināšana uz tiesas sēdi

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Jautājumu par personas, kura dzīvo ārvalstī, konkrētajā gadījumā – Zviedrijā – aicināšanu uz tiesas sēdi regulē 1959. gada 20. aprīļa "Eiropas padomes Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās" (Latvijas Republikā spēkā no 1997. gada 31. augusta), kā arī 2000. gada 29. maija "Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu" (Latvijas Republikā spēkā no 2005. gada 23. augusta). Ja ir iemesls uzskatīt, ka adresāts nesaprot valodu, atbilstoši starptautisko tiesību normām nav pieļaujama situācija, ka tiesas pavēste tiek nosūtīta tieši pa pastu latviešu valodā bez attiecīga tulkojuma. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Īres maksas paaugstināšanas brīdinājuma kārtības ievērošana, mainoties izīrētājam

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Mērķis sešu mēnešu brīdinājumam par īres maksas paaugstināšanu ir īrnieka savlaicīga un pienācīga informēšana par būtisku līguma nosacījumu – īres maksas grozīšanu, lai viņš varētu izšķirties piekrist vai nepiekrist piedāvātajam īres maksas apmēram. Tādējādi, ja ir izteikts priekšlikums paaugstināt īres maksu un šī priekšlikuma nosacījumi netiek grozīti, jaunais izīrētājs, uzturot iepriekšējā izīrētāja priekšlikumu, nepārkāpj likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13. panta otrajā daļā paredzēto brīdinājuma kārtību, jo savu tiesību neizmanto pretēji šīs tiesību normas mērķim vai par ļaunu citai personai – īrniekam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apelācijas instances tiesas kompetence naudas soda apmēra noteikšanā

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Naudas sods ir mazāk bargs sods nekā piespiedu darbi, līdz ar to apelācijas instances tiesai, konstatējot, ka pirmās instances tiesas apsūdzētajam noteiktā naudas soda minimālais apmērs neatbilst likuma prasībām, ir tiesības to palielināt, ja par apsūdzētajam noteikto sodu iesniegts apelācijas protests, pat ja tajā norādīts uz pirmās instances tiesas noteiktā soda neatbilstību likuma prasībām un vienlaikus lūgts noteikt piespiedu darbu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma nodokļa objekts

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

Nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir dabā esoša ķermeniska lieta, tādējādi, ja nodokļa maksātājs pašvaldībai iesniedz ticamus pierādījumus par to, ka nodokļa objekts dabā vairs nepastāv, kaut arī noteiktā kārtībā par to nav izdarītas attiecīgas izmaiņas Kadastra reģistrā, pašvaldībai sniegtie pierādījumi ir jāvērtē un jāveic nodokļa pārrēķins, lai netiktu iekasēts nodoklis par neesošu objektu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

Šajā numurā publicējam kārtējo Tieslietu ministrijas sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā – EST un Tiesa) šā gada otrajā ceturksnī izskatītajām lietām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Naudas sods nosakāms Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

Atbilstoši Krimināllikuma 41. panta otrajai daļai naudas sodu nosaka Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vecāku tiesības saņemt informāciju par bērna privāto dzīvi

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Bērna privātā dzīve jārespektē ikvienam, pat ja tas ir bērna likumiskais pārstāvis. Kaut arī bērnam savu tiesību īstenošanai ir nepieciešams likumiskais pārstāvis, tas nenozīmē, ka bērna pārstāvim ir absolūtas tiesības, jo dažkārt datu aizsardzības tiesības var būt pārākas par vecāka vai cita likumiskā pārstāvja vēlmēm. Tiesības uz datu aizsardzību vispirms piemīt pašam bērnam, nevis likumiskajam pārstāvim, kas šīs tiesības īsteno. Informācija, ko bērns ir uzticējis citām personām un kas attiecas uz viņa privāto dzīvi, var tikt nodota vienam vai abiem vecākiem, ja tas nepieciešams viņu kā likumisko pārstāvju pienākumu pildīšanai un bērna interešu aizstāvībai, taču, lemjot par šādas informācijas izpaušanu, ir jāizvērtē bērna viedoklis, ņemot vērā viņa brieduma pakāpi, kā arī viņa tiesības uz privāto dzīvi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Krāpšana un piesavināšanās ir mantas nolaupīšanas veidi

7. Augusts 2012 /NR. 32 (731)

Starp pazīmēm, kas raksturo piesavināšanās kā noziedzīga nodarījuma sastāva subjektu un subjektīvo pusi, norādāms tas, ka sveša manta atrodas vainīgās personas pārziņā vai manta tai uzticēta, t. i., manta pie šīs personas nonākusi tiesiski, un tikai pēc tam vainīgajai personai rodas nodoms mantu prettiesiski pārņemt savā valdījumā, t. i., nolaupīt. Starp pazīmēm, kas raksturo krāpšanas kā noziedzīga nodarījuma subjektu un subjektīvo pusi, norādāms, ka nodoms prettiesiski iegūt svešu mantu savā valdījumā vainīgajai personai rodas pirms tam, kad manta nonākusi pie šīs personas, vai mantas saņemšanas brīdī, un viltus, uzticēšanās tiek izmantots kā mantas prettiesiskas iegūšanas veids. Krāpšanas gadījumā svešas mantas saņemšanas brīdī vainīgā persona jau zina, ka saņemto mantu neatgriezīs cietušajam, un tādā veidā izpaužas uzticības ļaunprātīga izmantošana. Vienošanās starp cietušo un vainīgo personu par mantas nodošanu nākotnē nenozīmē to, ka manta jau ir uzticēta vainīgajai personai vai manta jau atrodas vainīgās personas pārziņā. Tā ir uzticības izrādīšana vainīgajai personai, kura turpmāk šo uzticību var izmantot ļaunprātīgi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Slēgtas tiesas sēdes materiālu publiskošana un privātās dzīves aizskārums

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

2010.gada 8.jūnijā Tiesībsarga birojā tika saņemts Jūsu iesniegums (reģistrēts ar Nr.xxx), kurā norādījāt, ka 2010.gada maijā izdotajā A.Grūtupa grāmatā "Maniaks" autors, publiskojot slēgtā tiesas sēdē izskatītus materiālus, ir pārkāpis A.B. garantēto privātās dzīves neaizskaramību, kā arī aizskāris viņas cieņu un godu. Izskatījis minēto iesniegumu, tiesībsargs pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 24.panta otro daļu, ierosināja ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nedzimuša bērna tiesībām

24. Jūlijs 2012 /NR. 30 (729)

Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija 2012. gada 12. jūnija sēdē aicināja Latvijas Republikas tiesībsargu Juri Jansonu izteikt viedokli par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību un attīstības aizsardzību. Atsaucoties šim aicinājumam un paužot savu viedokli, tiesībsargs norāda, ka atbalsta iniciatīvu samazināt abortu skaitu Latvijā. Tomēr vienlaikus viņš arī uzskata, ka šāds mērķis ir sasniedzams ar citiem līdzekļiem, nevis piedāvātajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Proti, piedāvātā redakcija pēc sava gara ir atbalstāma un saprotama, tomēr, tiesībsarga ieskatā, ar aizliegumu nav iespējams atrisināt problēmu. Viņaprāt, valsts uzdevums ir samazināt nevēlamu grūtniecības skaitu, izglītojot sabiedrību, it īpaši jauniešus, un sniedzot finansiālu un sociālu atbalstu esošajiem un potenciālajiem vecākiem. Valstij ir jāvelta īpašas rūpes, informējot ikvienu potenciālo vecāku par valsts un pašvaldību atbalsta iespējām. Izvērstāks tiesībsarga viedoklis atspoguļojas 12.06.2012. vēstulē Nr. 1-5/159 Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājam I. Parādniekam (sk. tālāk). Kā pagājušajā nedēļā "Jurista Vārdam" apliecināja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa, vēstulē paustais viedoklis ir aktuāls joprojām, jo tiesībsargs savas domas šajā jautājumā nav mainījis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2011. gadā

17. Jūlijs 2012 /NR. 29 (728)

Nesen Satversmes tiesa ir publiskojusi pārskatu par tās darbu aizvadītajā gadā. Kā jau ierasts, šajā pārskatā bez vispārīgiem statistikas datiem tiek publicētas arī būtiskākās Satversmes tiesas atziņas, kas izriet gan no lēmumiem par tiesvedības izbeigšanu, gan no spriedumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nedzīvojamo telpu jēdziens likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpratnē

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Lai kādu telpu dzīvojamā mājā varētu atzīt par neapdzīvojamu telpu un kā tādu privatizēt, tai vienlaikus ir jāatbilst visām likumā izvirzītām prasībām, proti, ne tikai jābūt iezīmētai mājas inventarizācijas lietā kā neapdzīvojamai telpai, bet arī jābūt funkcionāli nesaistītai ar kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Sabiedrisko pakalpojumu regulators formāli vērtējis elektroenerģijas tarifus

3. Jūlijs 2012 /NR. 27 (726)

Pagājušajā nedēļā, 25. jūnijā, par pārsteigumu daudziem Latvijas iedzīvotājiem un amatpersonām Administratīvā apgabaltiesa ar spriedumu lietā Nr. A43004511 (A43–0018–12/1) atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011. gada 16. februāra lēmumu Nr. 40. Lēmums atcelts ar tā pieņemšanas dienu. Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2011. gada 27. janvārī tika publicēti AS “Latvenergo” (turpmāk – trešā persona) elektroenerģijas tirdzniecības diferencētie tarifi saistītajiem lietotājiem (turpmāk – Tarifi), kuru spēkā stāšanās datums norādīts 2011. gada 1. aprīlis. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – SPRK vai atbildētāja) izvērtēja Tarifus un, nekonstatējusi to neatbilstību ar SPRK 2007. gada 12. decembra lēmumu Nr. 592 apstiprinātajai metodikai “Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem” (turpmāk – Metodika), 2011. gada 16. februārī pieņēma lēmumu Nr. 40 “Par SPRK 2008. gada 20. februāra lēmuma Nr. 52 atcelšanu” (turpmāk – Lēmums), ar kuru atcēla savu 2008. gada 20. februāra lēmumu Nr. 52 “Par AS “Latvenergo” elektroenerģijas tirdzniecības diferencētajiem tarifiem saistītajiem lietotājiem”. Šajā “Jurista Vārdā” publicējam Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 25. jūnija sprieduma (vēl nav stājies spēkā un, iespējams, tiks pārsūdzēts) motīvu daļas fragmentus un sprieduma pirmos komentārus: pieteicēja pilnvaroto pārstāvju zvērinātu advokātu Daces Cīrules un Sanda Bērtaiša (16.–20. lpp.), kā arī AS “Latvenergo” (25. lpp.), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (27. lpp.) un Latvijas Republikas tiesībsarga (29. lpp.) viedokļus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kooperatīva biedra statusa iegūšana

26. Jūnijs 2012 /NR. 26 (725)

Ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 18. panta piektās daļas normu, nosakot, ka biedra tiesības un pienākumi ir spēkā ar brīdi, kad valde pieņēmusi lēmumu par viņa uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā, valdes lēmumam ir piešķirts kooperatīva biedra statusu nodibinošs spēks. Kooperatīvo sabiedrību likuma 18. panta piektās daļas otrajā teikumā noteiktais viena mēneša termiņš attiecas uz maksājumu izdarīšanu, bet neattiecas uz biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) sasaukšanu. Valdes lēmums par biedra uzņemšanu ir atzīstams par spēkā neesošu, ja biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) to ir izvērtējusi un nav apstiprinājusi. Tādējādi, lai attiecībā uz konkrēto kooperatīvās sabiedrības biedru valdes lēmumu par uzņemšanu atzītu par spēkā neesošu, ir jābūt negatīvam kopsapulces (pilnvaroto sapulces) balsojumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pavēstes nogādāšana pa pastu

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Ja pavēste aicināmajai personai nogādāta šā likuma 330. pantā noteiktajā kārtībā pa pastu, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prokurors, kas var iesniegt kasācijas protestu

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Par apelācijas instances tiesas nolēmumu kasācijas protestu iesniedz prokurors, kurš uzturējis valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā vai amatā augstāka prokurora uzdevumā cits prokurors. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Subsidāra un solidāra atbildība galvojuma saistībās

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Galvojuma un solidārām saistībām ir procesuāla līdzība, t. i., prasījumu var vērst gan pret galvinieku, gan parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie uzņemas atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vienošanās par jurisdikciju strīdu izšķiršanā

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

No Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 "Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās" preambulas un 23. panta izriet, ka pušu vienošanās par strīda izšķiršanu kādā no dalībvalsts tiesām piešķir pušu izvēlētajai tiesai izņēmuma jurisdikciju, ja vien līdzēji līgumā nav noteikuši alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību. Regulas 23. pants attiecas arī uz gadījumiem, kad abas līguma puses atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un ir vienojušās par Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas jurisdikciju. Ja puses, kuru domicils ir Latvijā, ar vienošanos piešķīrušas izņēmuma jurisdikciju citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai, strīds starp pusēm nav pakļauts izskatīšanai Latvijas tiesās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas tiesības iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455. panta otro daļu tiesa ir tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē tikai tad, ja apsūdzētais aizstāvību īsteno pats, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā. Ekspertīze ir procesuāla darbība, kuras rezultātā tiek iegūts pierādījums – eksperta atzinums. Tā kā apsūdzētais aizstāvību īstenoja kopā ar aizstāvi, tad tiesai nebija tiesību pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus, tostarp ekspertu atzinumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes robežas

22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)

Personu var saukt pie kriminālatbildības, tiesāt un izpildīt sodu tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

15. Maijs 2012 /NR. 20 (719)

Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (tekstā – Tiesa) svarīgākajiem un interesantākajiem spriedumiem šā gada pirmajā ceturksnī. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ceļu uzturēšana tehniskā kārtībā nav darbība publisko tiesību jomā

8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)

Attiecībā uz ceļu satiksmi publisko tiesību jomā tiek veikti īpašie satiksmes drošības pienākumi, piemēram, satiksmes regulēšana ar luksoforiem un ceļa zīmēm. Šajos gadījumos valsts izmanto valsts varu, lai piespiedu (obligātā) kārtā nodrošinātu vienveidīgu ceļu satiksmes dalībnieku rīcību noteiktās situācijās. Vispārējie satiksmes drošības pienākumi, kuri ietver ceļu tīrīšanu, kopšanu un citus ceļa apsaimniekošanas pasākumus, proti, kuru veikšanai netiek izmantota valsts vara un kuru veikšanas pienākums vienādi attiecas uz jebkuru ceļa īpašnieku vai valdītāju, tiek veikti privāto tiesību jomā, tādējādi zaudējumi, kas nodarīti neatbilstoša ceļa stāvokļa dēļ, piedzenami civilprocesuālā kārtībā, jo tie nodarīti ar civiltiesisku deliktu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Latvijas pilsonības iegūšanas likumības izvērtēšana

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Iegūtā Latvijas pilsonība pēc Pilsonības likuma Pārejas noteikumu 3. punktā minētajiem iegūšanas diviem pamatiem nav apstrīdama, izņemot gadījumu, ja persona no Latvijas pilsonības ir atteikusies (likuma 23. pants) vai ja Latvijas pilsonība tai ir atņemta tiesas ceļā (likuma 24. pants). Pilsonības iegūšanas likumību ir tiesības izvērtēt un izvirzīt jautājumu par tās atņemšanu neatkarīgi no pilsonības iegūšanas laika, ja tiek konstatēti Pilsonības likuma 24. panta pirmajā daļā norādītie pārkāpumi, jo prettiesiski iegūtā pilsonība nekļūst leģitīma neatkarīgi no laika, kāds ir pagājis kopš tās piešķiršanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanas pamats; personu loks, kas var pārsūdzēt lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu

17. Aprīlis 2012 /NR. 16 (715)

No Krimināllikuma 69. panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 607. panta izriet, ka jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiesa izlemj, pamatojoties uz ārstniecības iestādes atzinumu par tās personas veselības stāvokli, par kuru iesniegts lūgums. Savukārt Kriminālprocesa likuma 608. panta trešajā daļā norādīts, ka gadījumā, ja tiesa šaubās par ārstu komisijas atzinumu, tā var noteikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, papildus pieprasīt medicīniska rakstura vai citus dokumentus, kā arī veikt citas darbības. Lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu vai arī atteikšanos to darīt pārsūdzēšanas kārtība noteikta Kriminālprocesa likuma 608. panta piektajā daļā. Šajā tiesību normā nekādi izņēmumi attiecībā uz to personu tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, kuras nav piedalījušās tiesas sēdē, nav paredzēti. Turklāt no Kriminālprocesa likuma 608. panta otrās daļas izriet, ka personu, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, tiesa uzaicina uz tiesas sēdi tikai nepieciešamības gadījumā. Ievērojot, ka jautājumu par personas uzaicināšanas nepieciešamību izlemj tiesa, nolēmuma pārsūdzēšanas tiesību ierobežošana atkarībā no tā, vai persona piedalījusies tiesas sēdē vai ne, nav atzīstama par tiesisku un pamatotu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par kritērijiem Latvijas pilsonības atņemšanai

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators referents V. Jonikāns, senatore V. Cīrule, senatore E. Vernuša, piedaloties prasītājas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvei I.V. un atbildētājas pārstāvim G.Ņ., atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētājas N.K. kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010. gada 26. janvāra ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ceļa kā publiskas lietas lietošanas tiesības

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Pašvaldības ielai, kuru bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, ir publiskas lietas statuss. Publisku lietu var izmantot tikai tiesību normās noteiktā veidā un apjomā, kā arī visām personām jābūt vienlīdzīgām tiesībām izmantot publisku lietu. Personai nav subjektīvo tiesību prasīt un publisko tiesību persona atsevišķām personām bez leģitīma mērķa nevar piešķirt plašākas sabiedriskās izmantošanas tiesības, kādas ir paredzētas pārējām personām. Transportlīdzekli atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, ja tas novietots stāvēšanai uz ceļa, netiek izmantots ilgāk par 15 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa, un transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate. Brīdinājuma uzlīmes mērķis ir noteikt laiku, pēc kura iestāde varēs pārvietot piespiedu kārtā transportlīdzekli, ja tas netiks izmantots, uz speciālu stāvvietu. Tādēļ nav nozīmes apstāklim, ka transportlīdzekļa īpašnieks brīdinājuma uzlīmi ir noņēmis. Ja brīdinājuma uzlīme transportlīdzeklim bija uzlikta un īpašnieks transportlīdzekli 15 dienu laikā nav sācis izmantot, tad iestāde var pārvietot šo transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu. Ja transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate, tas var piedalīties ceļu satiksmē tikai ar mērķi iziet tehnisko apskati, visos pārējos gadījumos dalība ceļu satiksmē ar to ir aizliegta. Līdz ar to apstāklis, ka transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate, liecina par to, ka tas netiek izmantots. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pirmās instances tiesas spriedums kā nederīgs procesuāls dokuments

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Ja ir neatbilstība starp pirmās instances tiesas saīsināto un pilnā sprieduma rezolutīvo daļu, tad pirmās instances tiesas spriedums nav derīgs kā procesuālais dokuments, līdz ar to apelācijas instances tiesai jāatceļ tas pilnībā, nevis tikai kādā tā daļā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ceļu policija var apturēt transportlīdzekli tikai likumā paredzētajos gadījumos

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Transportlīdzekļa apturēšana ir saistīta ar personas tiesību un brīvību ierobežošanu. Policijas darbinieks ir tiesīgs to darīt vienīgi likumā paredzētajos gadījumos: 1) pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus vai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; 2) ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā. Policijas darbinieks nevar pamatot apturēšanu tikai ar atsaukšanos uz likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 20. punktu. Proti, ir jāpastāv objektīvam un redzamam pamatam, lai transportlīdzekli apturētu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Divu personu faktiskās kopdzīves juridiskais statuss

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Pie partnerattiecību tiesiskā regulējuma neesības tiesa nav kompetenta tiesību tālākveidošanas ceļā divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam. Tas izriet no varas dalīšanas principa, kas nošķir likumdevēju no tiesu varas un leģitimē tiesu veikt tiesību jaunradi tikai gadījumos, kad tā nav saistāma ar iejaukšanos likumdevēja pilnvarās. Faktiskais laulātais nav atzīstams par īrnieka ģimenes locekli likuma "Par dzīvojamo telpu īri" izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Komerclikuma 238. panta otrās daļas norma nav tulkojama paplašināti, proti, akciju sabiedrības statūtos var paredzēt ierobežojumu tikai attiecībā uz akciju pārdošanu, nevis citiem iespējamajiem akciju atsavināšanas veidiem. Likumdevējs nav paredzējis, ka visos akciju atsavināšanas gadījumos var piemērot pirmpirkuma institūtu un akcionāru sapulces piekrišanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Indivīda tiesības prasīt amatpersonas viedokli

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Latvijas Republikas Satversmes 104. pants noteic tiesības uz atbildi uz iesniegumu pēc būtības, taču vienlaikus ietver norādi, ka persona var vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu likumā paredzētajā veidā. Proti, Satversme norāda uz to, ka tas, kā tiesības uz atbildi ir īstenojamas, ir regulējams ar zemāku normatīvo aktu – likumu. Indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kapitālsabiedrības vadības un pārstāvības funkciju robežas

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Tiesa uzskata, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumi atbilstoši Komerclikuma 221. panta pirmajai daļai ir vadīt un pārstāvēt sabiedrību. Savukārt remontdarbu un citu strādnieka darbu veikšana pēc savas būtības neietilpst kapitālsabiedrības vadības vai pārstāvības funkcijās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vai SIA īpašniekam un valdes loceklim ar sevi kā darbinieku ir jāslēdz darba līgums

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Lietā pēc būtības ir strīds par to, vai SIA ".." bija pienākums slēgt ar E.B. darba līgumu par autovadītāja pienākumu pildīšanu, neraugoties uz to, ka minētā persona vienlaikus bija arī SIA ".." īpašnieks un valdes loceklis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzības grozīšana uz smagāku

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Grozot apsūdzību, smagāks noziedzīgs nodarījums apsūdzētajam tiek inkriminēts ne tikai tajos gadījumos, kad uz smagāku tiek grozīta noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija, bet arī gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija paliek negrozīta, bet uz smagākiem mainās noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi. Ja iepriekšējais pirmās instances tiesas spriedums netika atcelts sakarā ar prokurora protestu vai cietušā sūdzību par nepieciešamību piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, bet atcelts sakarā ar apsūdzētā apelācijas sūdzību Kriminālprocesa likuma pārkāpumu dēļ, tiesai, iztiesājot lietu no jauna pēc sprieduma atcelšanas, nav tiesiska pamata piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izdevumu advokāta palīdzības samaksai atlīdzināšanu

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Ja puse atbilstoši Civilprocesa likuma 44. pantam lietas izskatīšanas gaitā nav pieteikusi lūgumus par tiesāšanās izdevumu, tostarp arī izdevumu advokāta palīdzības samaksai, piedziņu, tad šos jautājumus nevar izlemt citā, pavisam jaunā tiesvedības procesā, prasību pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu. Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta noteikums, kas ierobežo atlīdzības piedziņu par izdevumiem advokāta palīdzības samaksai līdz piecu procentu apmēram no prasījumu apmierinātās daļas, attiecas uz visu tiesvedības gaitu, nevis tikai uz vienu procesa stadiju vai procesuālu darbību (piemēram, iztiesāšanu pirmās, apelācijas vai kasācijas instances tiesā). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Salīdzināmo personu loks amatpersonu skaita samazināšanas un amata likvidēšanas gadījumos

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Gadījumā, ja ministrijas strukturālās izmaiņas ietver ne tikai amatpersonu atbrīvošanu, samazinot to skaitu pa atbildības līmeņiem un darbības jomām, bet arī ministrijas funkciju pārdali pa struktūrvienībām, lai piemērotu likuma "Par valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā" 10. panta pirmo daļu atbilstoši tās īstajai jēgai, konkurencei starp esošajiem darbiniekiem jāveidojas, ņemot vērā arī nākotnē veicamās funkcijas un to atbilstību, ne tikai atmesto iestādes struktūru ar attiecīgu amatpersonu atbildības sadalījumu. Ja jaunajā ministrijas struktūrā tā pati funkcija tiek nodota citai struktūrvienībai, tad, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, nav pamata izslēgt no konkurences personas, kas šo funkciju iepriekš pildījušas citā struktūrvienībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā jēdziena "advokāts" tulkojumu

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Apelācijas instances tiesa, konstatējot, ka kvītis par juridiskās palīdzības sniegšanu prasītājai ir izrakstījis nevis zvērināts advokāts, bet gan juristu asociācijas pārstāvis, pamatoti noraidījusi prasījumu par izdevumu juridiskās palīdzības samaksai piedziņu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Viendzimuma partnerattiecības nav pielīdzināmas laulībai

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

2011. gada maijā tiesībsargs tikās ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar Tiesībsarga stratēģiju 2011.–2013. gadam. Papildus stratēģijā izvirzītajām prioritātēm Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un nevalstiskās organizācijas aicināja tiesībsargu pievērst uzmanību partnerattiecību tiesiskajam regulējumam. Pēc konkrētā jautājuma izvērtēšanas tiesībsargs nosūtīja vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nostiprinājuma lūguma atsaukums

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Zemesgrāmatu likuma 76. panta ceturtā daļa paredz, ka līdz lēmuma pieņemšanai nostiprinājuma lūguma iesniedzējs var atsaukt savu lūgumu. Nostiprinājuma lūguma atsaukums noformējams tāpat kā nostiprinājuma lūgums, un nostiprinājuma žurnālā to ieraksta kā papildinājumu. No šīs tiesību normas nepārprotami izriet, ka nostiprinājuma lūguma atsaukums rada tiesiskas sekas tikai tad, ja tas noformēts tāpat kā nostiprinājuma lūgums. Tādējādi vienpusējs nostiprinājuma lūguma atsaukums, ja nostiprinājumu lūgušas vairākas personas, nav pieļaujams un ir pretrunā ar Zemesgrāmatu likuma 76. panta ceturtās daļas noteikumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas spriedums SIA "Palink" maksātnespējas lietā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Redakcijas piezīme. Pēdējos gados maksātnespējas process pastāvīgi ir uzmanības centrā. Šis tiesību institūts attīstījies tik tālu, ka šobrīd par maksātnespējīgu var atzīt ne tikai juridisku, bet arī fizisku personu. Tomēr maksātnespējas tiesību institūta izmaiņas ir radījušas daudz teorētisku un praktisku problēmu. Izmaiņu straujums un daudzums ir tik ievērojams, ka tiesību piemērotājs šajā mudžeklī nereti mēdz aizmirst pat pamatlietas. Šoreiz ārkārtīgi asa kritika tika veltīta Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012. gada 5. janvāra spriedumam, ar kuru pasludināta veikalu tīklu "IKI" un "Cento" operatora SIA "Palink" maksātnespēja. Ģenerālprokuratūra iesniegusi protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, jo tiesa, pieņemot spriedumu, pieļāvusi būtiskus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Turklāt komersants sajuta tik lielu savu tiesību aizskārumu, ka Eiropas Komisijā iesniedza oficiālu sūdzību par Latvijas Maksātnespējas likumu, kā arī par maksātnespējas procesu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Uzņēmums norādīja: sūdzības mērķis ir uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju un, ja likums, kas pārkāpj Eiropas tiesību aktus, un pretlikumīgā situācija netiek atsaukti, juridiskās sekas būs Eiropas Savienības Tiesas piemērotas smagas finansiālas sankcijas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesa neaptur izsludināto tautas nobalsošanu

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Sanita Osipova, izskatījusi lūgumu apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk – CVK) 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr. 1 izsludināto tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", konstatēja: 1. 2012. gada 20. janvārī Satversmes ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vērtēs Valsts prezidenta un Saeimas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta, tiesneši Kristīne Krūma un Uldis Ķinis, kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikuma reģ. Nr. 5/2012), ko iesnieguši trīsdesmit 11. Saeimas deputāti: Raivis Dzintars, Kārlis Krēsliņš, Raivis Blumfelds, Vineta Poriņa, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Romāns Naudiņš, Jānis Dombrava, Iveta Grigule, Einārs Cilinskis, ...

Saeimas Preses dienests

žurnāls / Tiesību prakse

Pieteikums Satversmes tiesā par referenduma konstitucionalitāti un apturēšanu

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Šā gada 12. janvārī Saeimas deputāti – Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums, Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš, Iveta Grigule – kopumā 30, izmantoja Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktās tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma "Par tautas nobalsošanu un tikumu ierosināšanu" 11. panta pirmās daļas un 25. panta pirmās daļas, Valsts prezidenta 2011. gada 20. decembra lēmuma Nr. 260 un Saeimas Prezidija 2011. gada 20. decembra atzinuma "Par likumprojektu" Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (Nr. 174/Lp11) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 77. pantam, 78. pantam un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam. Publicējam pieteikuma tekstu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Šobrīd Uzņēmumu reģistra politisko partiju reģistrā ir reģistrēts vairāk nekā pussimts politisko partiju un to apvienību. No citām nevalstiskajām organizācijām partijas atšķiras ar to, ka politisko organizāciju galvenais mērķis ir līdzdalība valsts varas īstenošanā. Partiju mērķis ir iegūt valsts varu, lai realizētu savu politiku, kas vēlētājiem ir darīta zināma priekšvēlēšanu kampaņu laikā.1 Partijām demokrātiskā valstī ir sevišķs, īpašs ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kopīpašums: tiesu prakses apkopojums

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

I Kopīpašuma lietošana, dalīšana, kopīpašnieku tiesības un atbildība Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas 2011. gada darba plānu ir izpētīta un vispārināta tiesu prakse lietās par kopīpašuma tiesisko regulējumu Civillikumā, kopīpašuma apgrūtinājumiem, lietošanu, dalīšanu un apsaimniekošanu, – tas veido vispārinājuma pirmo sadaļu (Civillikuma 1067.-1083.pants), ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesības tiesas ceļā prasīt slēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Likums neparedz lietās par publisko tiesību līgumu noslēgšanu taisīt spriedumu, saskaņā ar kuru iestādei vēlreiz būtu jāizdara rīcības brīvības apsvērumi. Likums paredz, ka tiesa taisa spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt publisko tiesību līgumu, tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta vērtējuma izdarīšana par vienošanās slēgšanu nav pārbaudāma administratīvajā tiesā. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 41. pants neuzliek pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam slēgt vienošanos ar nodokļu maksātāju, tādēļ nodokļu maksātājs nevar tiesas ceļā prasīt noslēgt šādu vienošanos. Vērtējums par to, vai valstij Valsts ieņēmumu dienesta personā būtu lietderīgi izlīgt ar nodokļu maksātāju, atlaižot soda naudu un pusi nokavējuma naudas, ir dienesta ģenerāldirektora kompetencē. Šāds vērtējums ir galīgs, un tas nav pārsūdzams tiesā. Lai privātpersona varētu iesniegt pieteikumu par publisko tiesību līguma noslēgšanu, pienākumam publisko tiesību subjektam slēgt publisko tiesību līgumu ir jāizriet no tiesību normām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (tekstā – EST un Tiesa) svarīgākajiem un interesantākajiem spriedumiem aizvadītajā, 2011., gadā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības nav diskriminācija

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

2011. gada 6. oktobrī Tiesībsarga birojā ir saņemts 2011. gada 27. septembra iesniegums (reģistrēts ar Nr. 1656), kurā vērsta uzmanība uz iespējamu nepilsoņu tiesību aizskārumu, norādot 79 spēkā esošās Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības, kā arī 54 bijušās atšķirības, kas vairs nepastāv. Katrā pielikumā īsumā raksturota tiesību apjoma atšķirība un konkrētā tiesību norma, kura, pēc iesniedzēja domām, diskriminē nepilsoņus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par lietas izpētes izbeigšanu, pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā noteikto aizliegumu pārkāpumiem AS “VCI”, SIA “Projekts 3”, SIA “PRO VIA”, SIA “Pk 19+93” un AS “Ceļu inženieri” darbībās ...

...

9

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls