8. Novembris 2005 /NR. 42 (397)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalstu vēstniecību imunitāte darba strīdu jautājumos
11
DPhil (Oxon)
Mārtiņš Paparinskis
 

2005.gada 18.maijā Satversmes tiesas 4.kolēģija pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. Viens no pieteikuma pieļaujamības kritērijiem atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajai daļai ir vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošana. Konkrētajā gadījumā pieteicējs nebija pārsūdzējis Centra rajona tiesas lēmumu Rīgas apgabaltiesā, tādēļ vispā rējie tiesību aizsardzības līdzekļi nevarēja tikt uzskatīti par izmantotiem.

Ārvalstu vēstniecību imunitāte darba strīdu jautājumos

M. Jur. (Dist.) (Oxon) Mārtiņš Paparinskis, M. Phil. (Oxon) students, jurists zv. advokātu birojā “Sorainen un Vilgerts”1
PAPARINSKISJAUNS.JPG (10858 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

2005.gada 18.maijā Satversmes tiesas 4.kolēģija pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. Viens no pieteikuma pieļaujamības kritērijiem atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajai daļai ir vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošana. Konkrētajā gadījumā pieteicējs nebija pārsūdzējis Centra rajona tiesas lēmumu Rīgas apgabaltiesā, tādēļ vispā

rējie tiesību aizsardzības līdzekļi nevarēja tikt uzskatīti par izmantotiem. No Satversmes tiesas lēmuma var secināt, ka, pat ja, arguendo, pieteicēja pamattiesības ir aizskartas un šī aizskāruma esamība ir pietiekami juridiski pamatota Satversmes tiesas likuma izpratnē, jebkurā gadījumā pieejamie un neizmantotie vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi liedz atzīt pieteikumu par pieļaujamu. Satversmes tiesa neuzskatīja par nepieciešamu veikt dziļāku konkrētās lietas tiesisko apstākļu analīzi, kas pilnībā ir attaisnoti no konstitucionālā procesa perspektīvas. Tomēr apstāklis, ka procesuālu apstākļu dēļ Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietu, nenozīmē, ka materiāltiesiskajā līmenī strīds Centra rajona tiesā ir ticis atrisināts pareizi, un nemazina strīda interesanto un komplicēto raksturu. Balstoties uz Centra rajona tiesas lēmumā un pieteikumā Satversmes tiesai ietvertajām tēzēm, autors centīsies izvērtēt ārvalstu vēstniecību imunitātes apjomu Latvijas tiesās lietās, kas saistītas ar darba tiesībām. Pirmkārt, tiks dots īss lietas faktu kopsavilkums. Otrkārt, tiks izvērtēti Centra rajona tiesas argumenti attiecībā uz ārvalstu tiesībsubjektību Latvijas tiesībās, diplomātiskās imunitātes attiecināmību uz vēstniecību noslēgtajiem darba līgumiem un izpildes imunitāti. Treškārt, autors pārskatīs valsts imunitātes normas vēstniecību darba līgumu jautājumos starptautiskajās tiesībās. Nobeigumā autors centīsies atbildēt uz jautājumu, vai ir iespējams novilkt skaidru robežu ārvalstu vēstniecību imunitātei Latvijas tiesībās un kur šai robežai vajadzētu atrasties, kā arī izteiks savu vērtējumu šībrīža valsts imunitātes regulējumam Latvijas tiesībās.

Lietas fakti2

Normunds V. (turpmāk – prasītājs) strādāja par apsargu ASV vēstniecībā (turpmāk – vēstniecība). Darba līgumā kā piemērojamās tiesības bija norādītas Latvijas tiesības, tajā skaitā Darba likums. Vēstniecība uzteica darba līgumu. Prasītājs uzskatīja, ka vēstniecība nav ievērojusi Darba likuma normas un vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā (turpmāk – tiesa) ar prasības pieteikumu par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un vidējās izpeļņas piedziņu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītājs
14. Novembris 2006 / 11:46
0
ATBILDĒT
Kāpēc vēstniecības tiesībsubjektīva tiek risināta pēc Latvijas Civillikuma normām par juridiskām personām? Civillikuma 8.p. skaidri pasaka pēc kuras valsts likumiem nosaka juridiskas personas tiesībspēju.
Hel
13. Novembris 2005 / 21:15
0
ATBILDĒT
Uzskatu, ka tiesa tikusi politiski ietekmēta (tiešā vai netiešā veidā, drizāk jau tiešā, jo Ārlietu ministrija devusi "aktīvās norādes"), līdz ar to tā nosprieda, tā kā bija nepieciešams. Tomēr nevisai dzīļa orientēšanās starptautiskajās publiskajās tiesības arī nospēlēja savu lomu. Ja tiesa kaut nedaudz vairāk būtu papētījusi tiesību normas un būtu iegūvusi kādu pārliecību par to piemērošanas rezultātiem - iznākums varēja būt cits. Tomēr šīs raksts ir noderīgs. Un ļoti apsveicāmi, kā "raksta autors ar svaigam zinasanam" var "paspidet Latvijas meroga".
Mārtiņš Paparinskis
9. Novembris 2005 / 15:16
0
ATBILDĒT
Es piekritu Jusu premisai - ka atbildetajs ir ASV. Man ir nedaudz grutak piekrist Jusu secinajumam - ka Latvijas tiesai nav jurisdikcijas par citu valsti. Pirmkart, vajag noskirt jurisdikciju un imunitati. Latvijas tiesai ir jurisdikcija, diskusija var but par to, vai uz so lietu attiecas imunitate. Otrkart, tiek visparigi atzits, ka musdienas valsts imunitate nav absoluta, bet ierobezota, t.i. imunitate attiecas tikai uz jure imperii, nevis jure gestionis darbibam. Protams, pienemot ierobezoto imunitati par normu, nakamais jautajums ir pat jure imperii noskirsanu no gestionis. Jautajumu, vai valsts imunitate attiecas uz darbtiesiskam attiecibam pret vestniecibam, es esmu analizejis raksta dala, ko publices nakamnedel. Jautajums ir diezgan komplicets, bet es Jums nevaru piekrist, ka starptautisko tiesibu norma ir absoluta imunitate. Sk.kaut vai 72.gada Eiropas konvenciju, 2004.gada ANO, jebkuras valsts likumu par imunitati un jebkuru mainstream gramatu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties