Uz autores secinājumiem:

1. Par darbnespējas periodu līdz 25.03.2010 NEVAR uzteikt darba līgumu.

Atbilstoši privāttiesībās valdošajam principam jaunai tiesību normai ir uz priekšu vērsts spēks, respektīvi, šāda tiesību norma piemērojama vienīgi nākamiem faktiem (sk. CL 3.p.).

Tas nozīmē, ka tiesību norma regulē visas tās tiesiskās attiecības, kuras nodibinās pēc attiecīgās šīm attiecībām piemērojamās normas spēkā stāšanās. Šis princips atbilst gan privāttiesiskās apgrozības stabilitātes, gan publiskās kārtības stabilitātes interesēm.



2. Gluži otrādi. Pārejas noteikumi nav nepieciešami, jo tikai likumā paredzētos izņēmuma gadījumos tiesību normai var būt tūlītējs vai atpakaļvērsts spēks.

Ja likumā nav paredzēti izņēmuma noteikumi par attiecīgās tiesību normas tūlītēju vai atpakaļvērstu spēku, jāvadās atbilstoši CL 3.pantā ietvertajai vispārīgajai normai.



Jāpiebilst, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām izņēmuma noteikumi par kādas tiesību normas tūlītēju vai atpakaļvērstu spēku parasti tiek ietverti jaunā likuma pārejas noteikumos, turklāt tie nav iztulkojami paplašināti, kā arī nav piemērojami pēc analoģijas.





Papildus diskusijai: darba devējs var uzteikt darba līgumu tiem darbiniekiem, kuriem darbnespēja sākās pirms 25.03.2010, bet 6 mēnešu termiņš jāsāk skaitīt no 25.03.2010.

Šajā gadījumā ir runa par ievadītiem jeb turpinātiem apstākļiem.



(vairāk var izlasīt E.Kalniņš \"Par darba likuma spēkā stāšanos\" un “Tiesību normu spēkā esamība un intertemporālā piemērojamība”)