7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas par Senāta darbības efektivitāti
12
Aldis Laviņš
Augstākās tiesas Civillietu departamenta senators 

Nekas dzīvē nestāv uz vietas, viss plūst, viss mainās. Minētajam dzīves likumam, gribam to vai negribam, ir pakļautas arī tiesības un tiesu sistēma. Šajā rakstā pievērsīšos tam, kādas pārmaiņas mainīgā dzīve ir ienesusi kasācijas instances tiesas darbā, kā arī minēšu dažus priekšlikumus, kas varētu sekmēt tiesu sistēmas attīstību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Crystal endless
9. Maijs 2013 / 13:59
0
ATBILDĒT
Varbūt sākotnēji CL atjaunošana bija prātīga doma, tomēr atsevišķos gadījumos CL iztulkošanas rezultāts krasi atšķiras no tā, kā tas tika darīts starpkaru perioda. Daudzās postpadomju valstīs tika pieņemti jauni Civillikumi vai kodeksi ar laiku, piemēram, Igaunijā, bet pie mums cenšas ļoti piesardzīgi reformēt CL pa daļām. Starp citu, mūsdienu tendences civiltiesībās ir vairāk saistītas ar anglo-sakšu doktrīnu un nevis ar vācu, piemēram, vainojamības teorija nāk no anglo-sakšu sistēmas.

Es arī nedomāju, ka krimināltiesībās problēmas tiktu atrisinātas, ja tiktu pieņemts jauns likums, jo problēma ir nevis likumā, bet tajā, kādā veidā tas tiek piemērots un vai ir vēlme kaut ko mainīt.
Baraks Osama
9. Maijs 2013 / 12:23
0
ATBILDĒT
Manuprāt, Latvijas krimināltiesības vēl gaida savu kārtu postpadomju reformai, kas civiltiesībās principā notika pirms 20 gadiem (CL atjaunošana), bet administratīvajās tiesībās pirms 10 gadiem (APL pieņemšana). Šo reformu rezultātā atsaukšanās uz padomju laika tiesībām un pirmajiem postpadomju pārejas laika normatīvajiem aktiem kļuvušas par zinātnisku retumu un kalpo pārsvarā pārmaiņu ilustrācijai. Tikmēr Krimināllikums nav nekas vairāk kā mazliet \"uzfrišināts\" un nekomunistiskas valsts vajadzībām pielāgots bijušais Kriminālkodekss, kas attiecīgi atspoguļojas arī doktrinālajos darbos (ieskaitot avotu izvēli) un tiesu praksē. Pat juridiskā tehnika KL ir saglabāta vecā. Ļoti šaubos, vai šādos apstākļos iespējama kaut kāds judikatūras un tiesu nolēmumu kultūras augšupeja. Salīdzinājumam - ir interesanta sajūta, lasot kaut vai tos pašus M.Lejas rakstus, kas pamatā balstās uz vāciski runājošo zemju tiesību avotiem, un ik pa brīdim konstatējot - re kā, izrādās, var arī tā. Kaut arī vēsturiski Latvijas krimināltiesībām bijusi krietni mazāka saikne ar ģermāņu tiesībām kā abām pārējām lielajām nozarēm.
Matemātiķis
9. Maijs 2013 / 10:55
0
ATBILDĒT
Re, Krimināllietu departamenta radošuma un pienesuma piemērs, kas tika publicēts kā judikatūra: \"Senāts uzskata par nepieciešamu uzsvērt, ka, aprakstot lietas faktiskos apstākļus krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās, apsūdzībā jānorāda konkrētas objektīvās puses pazīmes par katra konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Konkrētajā lietā, Senāta ieskatā, šo prasību neievērošana nav novedusi pie nelikumīga nolēmuma un nav pārkāptas apsūdzētā Kriminālprocesa likuma 20.pantā noteiktās tiesības uz aizstāvību.\" Objektīvā puse ir vai nav, nav nekādas nozīmes. Senāta nolēmums vairs nav pārsūdzams.

Ja vēlāk kāds iet sūdzēties uz ECT pēc šāda sprieduma, tad var palasīt godāto senatoru rakstu, piemēram, \"Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis\", lai saprastu, ka ECT pirms maisīties kur nevajag, bija jāpadomā, cik Latvijā ir unikālā situācija. Ja šādu nostāju pret ECT publiski pauž divi ļoti godātie senatori, par kādām publiski tiesiskām interesēm, kuras Senātam jāaizsargā, cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanu, vispār ir runa?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties