7. Septembris 2021 /NR. 36 (1198)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša un advokāta lomas attīstība modernajā civilprocesā
1
Aldis Laviņš
Satversmes tiesas tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors 

Raksts iecerēts ar mērķi veicināt diskusiju par Latvijas civilprocesa modernizēšanas nepieciešamību.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
860
9. Septembris 2021 / 11:05
0
ATBILDĒT
Manuprāt, liela daļa no problēmām Latvijas civilprocesā patiešām varētu būt saistīta ar tiesnešu izpratni par viņu vietu un nozīmi tiesvedības procesā. Šī izpratne gan ir balstīta Latvijas juridiskajā kultūrā, kas ir plašāka nekā Civilprocesa likums vien. Nedomāju, ka uz to var skatīties atrauti no sociālistiskās tiesību skolas atstātā mantojuma tiesību normu piemērošanas procesā. Jau 1999. gadā Egils Levits rakstīja par to, ka tiesiskais regulējums Latvijā ir vismaz ciešams, taču tiesību normu piemērošanas process klibo. Līdzīgas tēzes par viņa pētītajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm 2004. gadā izteica Zdeneks Kūns. Abi autori pēc būtības vērsa uzmanību uz to, ka tiesību normu piemērotāji postpadomju valstīs faktiski neveic tiesību normu augstāko kritiku. Būtu kritiski jāparaugās arī uz šodienas realitāti vispārējās jurisdikcijas tiesās visos līmeņos, piemēram, saistībā ar acīmredzami netaisnīgu kompensācijas sistēmu dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu gadījumā vispārējās jurisdikcijas tiesas, tostarp Senāts, iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā tikai pēc tam, kad to jau bija izdarījusi privātpersona, uz kuras konstitucionālās sūdzības lieta arī tika ierosināta. Zīmīgi, ka šīs privātpersonas civillietā Senāts bija atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību.

Nedomāju, ka ir pareizi runāt par civilprocesa modernizāciju, neanalizējot attiecīgās valsts juridisko kultūru, tajā skaitā vispārīgas tiesību normu piemērošanas procesa iezīmes. Arī raksta autors norāda, ka “nacionālais civilprocess atspoguļo nācijas politisko organizāciju, sociālo un ekonomisko struktūru, tās konstitucionālo un sociālo identitāti”. Tas ir vēl jo vairāk būtiski tādēļ, ka ir arī aspekti, kuros Padomju Savienības tiesību institūti Latvijas civilprocesā saglabājušies vēl šodien, piemēram, prokurora iesaiste civilprocesā publisko interešu aizsardzības nolūkā.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties