8. Februāris 2014 00:58
Jaunumi
Aicina īstenot noteikumus par personām, kas ir notiesātas vai gaida tiesu citā ES dalībvalstī

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 5.februārī publicēto ziņojumu tikai apmēram puse no 28 ES dalībvalstīm ir īstenojusi vienbalsīgi pieņemtos kopīgos noteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanu. Ziņojumā pētīts, kā tiek īstenoti trīs atsevišķi ES pamatlēmumi saistībā ar 1) ieslodzīto nodošanu, 2) probāciju un alternatīvām sankcijām un 3) Eiropas uzraudzības rīkojumu.

Šie trīs ES tiesību akti ļauj izpildīt cietumsodu, probācijas lēmumus vai alternatīvas sankcijas, kā arī pirmstiesas uzraudzības pasākumus citā ES dalībvalstī, nevis tajā, kurā persona ir notiesāta vai gaida tiesu. Tā var būt vai nu pilsonības valsts vai valsts, kurā personai ir parastā dzīvesvieta, vai kāda cita ES dalībvalsts, ar kuru personai ir cieša saikne.

Noteikumi, kurus laikā no 2008. līdz 2009.gadam vienbalsīgi pieņēma visas dalībvalstis, bija jāīsteno attiecīgi līdz 1) 2011.gada 5.decembrim, 2) 2011.gada 6.decembrim un 3) 2012.gada 1.decembrim. Tomēr šobrīd tikai 18 dalībvalstis ir īstenojušas pamatlēmumu par ieslodzīto nodošanu, 14 -  pamatlēmumu par probāciju un alternatīvām sankcijām un tikai 12 dalībvalstis ir īstenojušas Eiropas uzraudzības rīkojumu.

Minēto noteikumu mērķis ir uzlabot Eiropas tiesu iestāžu savstarpējo uzticību – tā ir Eiropas kopējās tiesiskuma telpas būtiska sastāvdaļa. Šie trīs pamatlēmumi ir svarīgi rīki arī ieslodzīto tālākai sociālai rehabilitācijai un pirmstiesas ieslodzījumu izmantojuma samazināšanai. Šo lēmumu pienācīga īstenošana ir ļoti svarīga.

Pamatlēmumu novēlota vai nepilnīga īstenošana vairākās dalībvalstīs ir vērtējama īpaši negatīvi tāpēc, ka šiem lēmumiem ir potenciāls samazināt tos cietumsodus, ko tiesneši piespriež personām, kuras nav attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāji. Lēmumu īstenošana palīdzētu samazināt cietumu pārblīvētību, un tādējādi uzlabotu ieslodzījuma apstākļus, kā arī palīdzētu veikt ievērojamus ietaupījumus dalībvalstu cietumu budžetos.

Tāpēc Komisija mudina visas tās dalībvalstis, kas vēl to nav paveikušas, nekavējoties veikt pasākumus šo ES tiesību aktu pilnīgai īstenošanai.

5.februāra ziņojumā sniegts sākotnējais novērtējums par dalībvalstu veikto minēto trīs pamatlēmumu īstenošanu. Taču ziņojumā nav izvērtēts, cik veiksmīgi šie noteikumi tiek piemēroti, ņemot vērā to, ka puse dalībvalstu tos vispār vēl nav īstenojušas.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Komisija pašlaik nav pilnvarota uzsākt pārkāpumu procedūru saskaņā ar LESD 258.pantu attiecībā uz pamatlēmumiem, kas pieņemti, pirms stājās spēkā Lisabonas līgums (skat. Līgumu 36.protokola 10.panta 1.punktu).

Ar 2014.gada 1.decembri Komisija varēs uzsākt pārkāpumu procedūru. Tādējādi attiecīgajā ziņojumā ir sniegts pārskats par jomām, kurās dalībvalstīm vēl jāiegulda papildu darbs, lai saskaņotu valstu tiesību aktus.

Vispārīga informācija

Katru gadu saistībā ar desmitiem tūkstošu ES pilsoņu tiek veikta izmeklēšana par iespējamiem noziegumiem vai arī pilsoņi tiek notiesāti kādā citā ES dalībvalstī. Ļoti bieži krimināltiesas pieņem lēmumu par personu, kuras nav attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāji, brīvības atņemšanu pirmstiesas posmā, jo valda bažas par aizbēgšanu un iespēju, ka attiecīgās personas neieradīsies uz tiesas sēdi. Aizdomās turētai personai, kas ir attiecīgās valsts iedzīvotājs, līdzīgā situācijā bieži vien tiktu piemērots ne tik stingrs uzraudzības līdzeklis, piemēram, pieteikšanās policijas iestādē vai aizliegums izbraukt.

Pamatlēmumi ir paredzēti kā saskaņoti papildnoteikumi, ar ko pievēršas jautājumam par ES pilsoņu brīvības atņemšanu citās dalībvalstīs, un šiem lēmumiem ir potenciāls samazināt pirmstiesas apcietinājumu vai atvieglot ieslodzīto sociālo rehabilitāciju pārrobežu kontekstā. Šo pamatlēmumu darbība ir savstarpēji saistīta, bet saikne pastāv arī starp šiem pamatlēmumiem un Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi.

Komisija 2011.gada jūnijā nāca klajā ar Zaļo grāmatu par brīvības atņemšanas jautājumiem, kurā novērtēja, kā pirmstiesas brīvības atņemšana un tās apstākļi ietekmē savstarpējo uzticību un efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm un – plašākā tvērumā – kādai būtu jābūt ES nozīmei šajā jomā (IP/11/702). Šajā sakarā tika saņemtas daudzas atbildes, un to novērtējums parādīja, ka ir svarīgi vispirms pienācīgi un savlaicīgi īstenot pastāvošos ES tiesību aktus, kuru mērķis ir pilnveidot alternatīvus risinājumus brīvības atņemšanai.

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 182 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties