Uz mazākumtautību izglītību Latvijā jāraugās no trim skatupunktiem: bērnu tiesības, mazākumtautību tiesības un vienotas Latvijas sabiedrības veidošanās. Bērnam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kas ir pamats personības attīstībai, turpmākai sekmīgai izglītībai augstskolā un dalībai darba tirgū. Mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras unikalitāti ir nostiprinātas Satversmē. Savukārt vienotas Latvijas sabiedrības esamība ir būtisks nosacījums labklājīgas valsts attīstībai.

Tiesībsarga organizētās diskusijas „Bilingvālās izglītības problēmas un iespējamie risinājumi” mērķis bija izzināt mazākumtautību izglītības iestāžu vadītāju viedokli par iespējamiem risinājumiem bilingvālās izglītības izpētes laikā konstatētajām nepilnībām.

Diskusijā tika analizēti šādi jautājumi (plašāk skat. šai ziņai pievienoto prezentāciju):

• normatīvo aktu prasības un praksē identificētās neatbilstības un pretrunas;
• izglītības kvalitātes nodrošināšanas problemātika;
• izglītības kvalitātes kontroles mehānismi;
• izglītības procesa realizācijā iesaistīto pušu atbildība.

Jāpiebilst, ka šīs tēmas aktualitāti apstiprina 2013.gada novembrī – decembrī Tiesībsarga biroja veiktās monitoringa vizītes 49 mazākumtautību skolās visā Latvijā ar mērķi izpētīt, kā tiek īstenota bilingvālā izglītība, intervējot skolu direktorus, novērojot mācību procesu klasē un aptaujājot vairāk nekā trīs tūkstošus skolēnus. Izpētes gaitā tiesībsargs identificēja vairākus trūkumus bilingvālās izglītības praksē. Tiesībsarga konstatētie bilingvālās izglītības prakses trūkumi sakrīt arī ar starptautisko organizāciju secinājumiem par mazākumtautību izglītību Latvijā.

Bilingvālās izglītības monitoringu gaitā novērota cēloņsakarība starp skolas administrācijas, skolotāju nostāju par izglītības kvalitāti, valsts valodas nepieciešamību un bērnu zināšanu līmeni. Skolās, kur skolas vadībai ir stingra nostāja par normatīvo aktu ievērošanu, mācību priekšmets tika pasniegts atbilstoši programmā noteiktajam un netika konstatēti gadījumi, ka skolotāji nezina valsts valodu.

Izglītības, pedagogu darba kvalitāte pārbaudāma neatkarīgi no tā, cik valodas izglītības darbā tiek izmantotas. Pedagogu zināšanām ne tikai valsts valodā, bet visā, kas attiecas uz jaunu, mūsdienīgu izglītošanu, mācību metodiku, ir jābūt tādām, lai pasniegtu mācību priekšmetu pēc visaugstākajiem kritērijiem. Patlaban izglītības kvalitātes kontrole no valsts iestāžu puses ir nepietiekama. Izglītības kvalitātes nodrošināšanai Saeimai un valdībai ir pienākums noteikt gan prasības normatīvajos aktos, gan regulāri veikt kvalitātes kontroli par mācību procesa īstenošanu, kā arī nodrošināt pedagogiem atbilstošas izglītības iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu.

Diskusijas  „Bilingvālās izglītības problēmas un iespējamie risinājumi” prezentācija.