26. Februāris 2014 10:44
Jaunumi
KNAB Saeimā skaidro 2013.gada korupcijas uztveres indeksu Latvijā

Otrdien, 25.februārī, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē tika spriests par 2013.gada korupcijas uztveres indeksu (KUI) Latvijā.

Sēdē piedalījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kā arī biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna” un biedrības „Sabiedriskās politikas centrs „Providus”” pārstāvji.

Klātesošajiem KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks skaidroja, kā KUI tiek veidots un kādiem aspektiem jāpievērš uzmanība.

Saskaņā ar ikgadējā publiskotā korupcijas uztveres indeksa datiem, kurus 2013.gada decembrī publiskojusi nevalstiskā organizācija "Transparency International", 177 pasaules valstu vidū Latvija ierindojas 49.vietā ar 53 punktiem no 100. Kopš 2008.gada šogad ir vērojams kāpums par 4 punktiem, tādējādi pirmo reizi Latvija nav to valstu vidū, kur korupcija ir uzskatāma par nopietnu problēmu.

KNAB priekšnieks J.Streļčenoks uzsvēra, ka KUI, kas balstās uz starptautisko biznesa ekspertu un politikas analītiķu vērtējumiem un aptaujām, parāda sabiedrībā esošās tendences, kas Latvijai ir pozitīvas un labvēlīgas, jo vairākos pētījuma rādītājos ir vērojami rezultātu uzlabojumi.

Indeksa rezultāti, kas pēdējo divu gadu laikā ir ar augšupejošu tendenci, tiek ņemti vērā, arī plānojot KNAB darbu. KNAB priekšnieks J.Streļčenoks uzsvēra, ka specializēto pretkorupcijas iestāžu neatkarības nodrošināšana ir viens no stūrakmeņiem efektīvai cīņai ar korupciju, norādot, ka būtiski ir tas, ka tieši viena iestāde centralizēti vēršas pret korupciju, veicot korupcijas novēršanu, apkarošanu un kontroli pār politisko partiju finanšu līdzekļu izlietojumu. Līdz ar to veiktās darbības vienas iestādes ietvaros ir vieglāk plānojamas, saskaņojamas un koordinējamas, gūstot labākus rezultātus.

Komisijas sēdē tika diskutēts arī par ziņotāju aizsardzības jautājumiem, apspriežot jautājumu par valsts amatpersonas deklarāciju publisko pieejamību.

KNAB priekšnieks J.Streļčenoks uzskata, ka Latvijā pastāvošā valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas sistēma ļauj realizēt ar deklarēšanu saistīto likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķi – novērst personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonu darbību. Valsts amatpersonu deklarāciju sistēma ir nodrošinājusi sabiedrības, t.sk. plašsaziņas līdzekļu, līdzdarbību valsts amatpersonu darbības tiesiskuma uzraudzībā un interešu konfliktu novēršanā. Savukārt valsts amatpersonām valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšana un to publiskā pieejamība kalpo kā preventīvs līdzeklis, jo attur no tādām darbībām, kas var radīt šaubas par valsts amatpersonas darbību sabiedrības interesēs.

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 181 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties