8. Augusts 2019 12:45
Jaunumi / Tiesu prakse
Satversmes tiesa ierosina divas jaunas lietas

Trešdien, 7. augustā, Satversmes tiesa ir ierosinājusi divas jaunas lietas: "Par Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam" un "Par Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".

Lieta par Kriminālprocesa likuma normām, kas regulē termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2019. gada 7. augustā ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.

Apstrīdētās normas

Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešais teikums: “Tiesa var pieņemt lēmumu par pārsūdzības termiņa pagarināšanu par 10 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ.”

Kriminālprocesa likuma 570. panta pirmā daļa: “Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums.”

Augstāka juridiskā spēka norma

Satversmes 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Jāņa Lozes pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka apelācijas instances tiesa pasludinājusi saīsināto spriedumu krimināllietā, vienlaikus nosakot, ka kasācijas kārtībā to var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums. Tomēr pilnu spriedumu, kas esot juridiski sarežģīts un apjomīgs dokuments, šajā lietā tiesa esot gatavojusi vairāk nekā gadu. Tādēļ pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka divdesmit dienu termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai par to ir nesamērīgi īss.

Apstrīdētās normas ļaujot tiesai pagarināt termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai vienīgi par desmit dienām, kas atsevišķos gadījumos nolēmuma sarežģītības vai apjoma dēļ varot liegt personai sagatavot kasācijas sūdzību. Tādējādi apstrīdētās normas ierobežojot personai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz pieeju tiesai. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka pastāv citi līdzekļi apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai un šis pamattiesību ierobežojums nav arī samērīgs.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2019. gada 7. oktobrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 7. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Saistītā lieta: 2019-15-01

 

Lieta par normu, kas paredz, ka Senāts lēmumu civilprocesā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību var sastādīt rezolūcijas veidā

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2019. gada 7. augustā ierosināja jau otro lietu “Par Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.

Apstrīdētā norma

Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļa noteic, ka Augstākās tiesas rīcības sēdē pieņemto lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas paplašinātā sastāvā, kā arī par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229. panta otrajā daļā noteikto.

Augstāka juridiska spēka norma

Satversmes 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Aģentūra FREYJA” pieteikuma. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu, kas pieņemts, citstarp pamatojoties uz apstrīdēto normu, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību pēc tās kasācijas sūdzības.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo tā paredz, ka Senāts lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību var sastādīt rezolūcijas veidā, nenorādot lēmuma motīvus.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis nodrošināt strīdu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu. Taču šāds pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs, jo pastāvot citi, saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Tiesas process

Satversmes tiesa atzina, ka nav nepieciešams uzaicināt institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – iesniegt atbildes rakstu, jo 2019. gada 18. jūlijā ir ierosināta lieta Nr. 2019-13-01 "Par Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” un Saeima jau ir uzaicināta iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 7. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Saistītā lieta: 2019-16-01

 

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
TIESU PRAKSE
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 181 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties