17. Decembris 2019 09:32
Jaunumi
Latvija starp vadošajām ES dalībvalstīm trauksmes cēlēju aizsardzībā

Otrdien, 17. decembrī, spēkā stājas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem jeb Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīva. Latvija ir viena no tām 10 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās Trauksmes celšanas likums jau ir spēkā.

Direktīvas mērķis ir nodrošināt ES valstīs kopējus minimālos standartus to personu aizsardzībai, kuras ziņo par tiesību aktu pārkāpumiem. Atgādinām, ka Trauksmes celšanas likums palīdz Latvijas iedzīvotājiem novērst pārkāpumus, pirms nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm, vienlaikus aizsargājot trauksmes cēlējus no nelabvēlīgām sekām.

Direktīvā noteiktais ES dalībvalstīm jāpārņem divu gadu laikā. Tā paredz Latvijā jau zināmo trauksmes celšanas kanālu izveidi un lietošanas nosacījumus, darbības jomas, trauksmes cēlēju atbalsta un aizsardzības pasākumus, kā arī iestāžu un uzņēmumu pienākumu nodrošināt atgriezenisko saiti un iestāžu pienākumu informēt sabiedrību. Latvijas Trauksmes celšanas likuma izstrāde aizsākās vēl pirms, taču ilgstošā saskaņošanas procesa rezultātā tapa teju vienlaikus ar ES direktīvu, tāpēc abi regulējumi ir balstīti vienādā pieejā un principos.

Tomēr tuvāko divu gadu laikā jāvērtē izmaiņu nepieciešamība tiesiskajā regulējumā, tostarp arī Trauksmes celšanas likumā, un ir gaidāmas pārmaiņas.

Piemēram, direktīva paredz, ka konfidencialitātes aizsardzība nebūtu jāpiemēro, ja ziņojošā persona saistībā ar publiskotu informāciju ir apzināti atklājusi savu identitāti.  Tāpat direktīva paredz, ka var ziņot arī par pārkāpumiem pirms direktīvas stāšanās spēkā.  Aizsardzība būs jāpiemēro arī anonīmu ziņojumu iesniedzējiem, kuri tiek identificēti un cieš no represijām. 

Šobrīd Trauksmes celšanas likuma grozījumi par soda sankciju noteikšanu gaida izskatīšanu Saeimā 3. lasījumā. Viena no likuma autorēm, Valsts kancelejas eksperte Inese Kušķe norāda, ka ar laiku atbilstoši direktīvai soda sankcijas būs vēl jāpaplašina, iekļaujot visas direktīvas 19. pantā minētās.

“Šobrīd aktuālie grozījumi Trauksmes celšanas likumā paredz atbildību tiem, kuri vērsīsies pret trauksmes cēlēju, kā arī tiem, kuri trauksmes celšanas mehānismus izmantos, lai apzināti sniegtu nepatiesu informāciju, piemēram, lai grautu kādas personas vai organizācijas reputāciju. Taču direktīvas prasības sodu jomā ir vēl stingrākas. Direktīva ietver prasību noteikt sodu arī tiem, kuri apzināti publisko nepatiesu informāciju, traucē trauksmes celšanai, izpauž trauksmes cēlēja identitāti un uzsāk maldinošu tiesvedību pret trauksmes cēlēju. Direktīva ļaus pilnveidot likumu, tostarp stiprinot prasības, kuras šobrīd rekomendāciju formā ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes sistēmas izveidei”, skaidro I. Kušķe.

Ja likuma grozījumi Saeimā 3. lasījumā tiks apstiprināti un izsludināti, tie stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gada jūnijā.

Trauksmes cēlēju aizsardzība ES līdz šim bijusi sadrumstalota. Tikai 10 no 28 valstīm spēkā ir visaptverošs regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai – Latvijā, Beļģijā, Lietuvā, Čehijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Maltā, Nīderlandē un Portugālē. Līdz 2021. gada 17. decembrim šāds tiesiskais regulējums būs jāievieš visās ES dalībvalstīs.

Visplašākā informācija par trauksmes celšanas iespējām Latvijā pieejama www.trauksmescelejs.lv.

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 184 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties