Tiesas sēdē prokurors, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Markus pret Latviju, lūdza Senātu atjaunot kriminālprocesu jaunatklāto apstākļu dēļ daļā par pieteicējam piemēroto papildsodu – mantas konfiskāciju – un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai zemākas instances tiesā.

Senāts atzina, ka ir atceļams Augstākās tiesas lēmums un Rīgas apgabaltiesas lēmums daļā par pieteicējam noteikto papildsodu – mantas konfiskāciju. Tāpat Senāts atzina, ka arī attiecībā uz otru lietā notiesāto minētie nolēmumi ir atceļami, kriminālprocess atceltajā daļā atjaunojams, un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

2020.gada 11.septembrī stājās spēkā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020.gada 11.jūnija spriedums lietā Markus pret Latviju. Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmā protokola 1.panta pārkāpums. Tiesa konstatēja, ka tiesiskajam regulējumam, uz kura pamata pieteicējam tika piemērota visas mantas konfiskācija kā obligāts papildsods, trūka skaidrības un paredzamības, tas nenodrošināja nepieciešamās procesuālās garantijas un aizsardzību pret patvaļu. Ņemot vērā, ka konfiskācijai tika pakļauti pieteicējam piederošie īpašumi, neapstrīdot to likumīgo izcelsmi, Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā mantas konfiskācija ir atzīstama par sodu, un tā ietilpst Konvencijas Pirmā protokola 1.panta otrās rindkopas vērtēšanas jomā, kas paredz valsts tiesības kontrolēt īpašuma izmantošanu.

Tiesa arī secināja, ka nacionālās tiesas nav sniegušas individualizētu izvērtējumu par iesniedzējam piemērojamo sodu un savos nolēmumos nav norādījušas konkrētu konfiskācijai pakļauto mantu, kā arī nav izvērtējušas, vai konfiscējamā īpašuma apjoms atbilst noziedzīgā nodarījuma smagumam, un to, vai konfiskācija nerada pieteicējam pārmērīgu slogu.

Kaut arī lietā Markus pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā nav tieši norādījusi, ka piemērotākais atlīdzinājuma veids būtu kriminālprocesa atjaunošana, Senāts atzina, ka kriminālprocesa atjaunošana ir piemērotākā, ņemot vērā Konvencijas pārkāpuma būtību un nozīmīgumu.  Apelācijas instances tiesai, iztiesājot lietu no jauna, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā konstatētie Konvencijas pārkāpumi ir jāņem vērā.

Lieta Nr. SKK-J-88/2021 (16870004106)