7. Jūlijs 2021 11:04
Jaunumi
Valsts prezidenta Egila Levita otrā prezidentūras gada kopsavilkums

2021. gada 8. jūlijā aprit divi gadi kopš Valsts prezidenta Egila Levita stāšanās amatā.

Lai Latvija mērķtiecīgi attīstītos kā moderna valsts, kuras iedzīvotāji izjūt piederību un savstarpēju solidaritāti, Egils Levits kopš stāšanās Valsts prezidenta amatā 2019. gada 8. jūlijā ir īstenojis savu darbību šādos pamatvirzienos:

  • demokrātijas kvalitāte;
  • tiesiskums un valsts pārvaldes kvalitāte (tiesiska, taisnīga valsts);
  • piederība (nacionālā identitāte, vēsturiskā atmiņa, valsts valoda, latviskums un reģionālā piederība);
  • informācijas telpas un mediju politika, t. sk. tiesiskums digitālajā telpā;
  • drošības politika;
  • augstākā izglītība un zinātne;
  • inovācijas un digitalizācija.

Valsts prezidenta darbības otrā prezidentūras gada (2020. gada 8. jūlijs – 2021. gada 7. jūlijs) īss kopsavilkums:

Likumdošana

Valsts prezidents ir aktīvi izmantojis Satversmē paredzētās tiesības likumdošanas jomā (vairāk lasiet: https://www.president.lv/lv/darbiba-likumdosanas-joma-2):

  1. likumu izsludināšana: Valsts prezidents no 2020. gada 8. jūlija līdz 2021. gada 7. jūlijam izsludināja 308 likumus;
  2. likumdošanas iniciatīvas:
    1. Saeima 2021. gada 16. jūnijā pieņēma Latviešu vēsturisko zemju likumu, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā;
    2. Saeima atbalstīja Valsts prezidenta iniciatīvu un 2021. gada 16. jūnijā pieņēma grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", nosakot par atceres un atzīmējamās dienām 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 15. oktobri kā Valsts valodas dienu. Minētie grozījumi stājās spēkā 2021. gada 3. jūlijā;
    3. Iniciatīva paredzēt individuālo taisnīgumu netipiskos gadījumos okupācijas režīma laikā cietušajiem – Saeima 2021. gada 16. jūnijā pieņēma grozījumus likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu", kas stājās spēkā 2021. gada 3. jūlijā. Tāds regulējums tiks veidots arī par politiski represētas personas statusa piešķiršanu;
    4. Valsts prezidents Saeimu rosināja pieņemt likumu par samazināto PVN preses izdevumiem un grāmatniecībai – likuma ierosinājums tiek izskatīts Saeimā.
    5. Ierosinājis Saeimai izstrādāt un pieņemt likumu par Valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem.
    6. Saeima 2020. gada 11. jūnijā atbalstīja, un 2021. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz pēc Valsts prezidenta priekšlikuma mazināt Krievijas telekanālu skaitu televīzijas pakās, piedāvājot plašāku kanālu izvēles iespēju Eiropas Savienības oficiālajās valodās proporcijā 80 % / 20 %;
  3. aktīva iesaiste likumu uzlabošanā, tiekoties ar Saeimas komisijām, komisiju vai frakciju vadītājiem starp likumu lasījumiem parlamentā. Piemēram, šādā formātā ir pārrunāta Latviešu vēsturisko zemju likumprojekta nepieciešamība, Satversmes tiesas spriedumu izpildei nepieciešamie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, arī jautājumi, kas skar mediju politiku;
  4. diskusiju rīkošana ar sabiedrības un politiķu dalību par šādiem tematiem: augstskolu likuma pilnveidošana; nepieciešamība no valsts puses atbalstīt komerciālos medijus informatīvās telpas stiprināšanai; latviešu valodas attīstības politika; pretošanās kustības iedzīvināšana vēsturiskajā atmiņā;
  5. jauns instruments – Valsts prezidenta viedoklis par likumu:
    1. Valsts prezidents Egils Levits kā aktīva tiesiskā dialoga formu ar parlamentu un Ministru kabinetu ir iedibinājis Valsts prezidenta viedokli par likumu. Tas lietots gadījumos, kad nepieciešams izteikt Valsts prezidenta viedokli starp likumprojektu lasījumiem Saeimā, gan arī kopā ar likuma izsludināšanu, ja, piemēram, likumu pēc Satversmes nevar neizsludināt (valsts budžeta pieņemšanas gadījumā steidzamības kārtā) vai arī likums kopumā tiek akceptēts no Valsts prezidenta puses, bet Valsts prezidentam ir komentāri par likuma pieņemšanas gaitu, vai nākotnē ir nepieciešams darbs pie likuma iedzīvināšanas un citiem būtiskiem jautājumiem, kuros Valsts prezidents laikus vēlas pievērst deputātu un sabiedrības uzmanību. Valsts prezidenta viedoklī par pieņemto likumu tiek ietverts vērtējums par likuma saturu, ierosinājumi turpmākai regulējuma pilnveidei un arī ieteikumi tiesību piemērotājiem likuma piemērošanā.

Piemēri:

  1. Šāds viedoklis bijis par abām valsts budžeta likumprojektu paketēm, Administratīvi teritoriālo reformu, grozījumiem Augstskolu likumā un Valsts aizsardzības mācības un jaunsardzes likumu;
  2. Valsts prezidents ir sniedzis viedokļus par vairākiem Saeimas izskatīšanā esošiem likumprojektiem, piemēram, grozījumiem Augstskolu likumā un Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu;
  3. Valsts prezidenta viedoklis bija Saeimas deputātiem pieejams, arī strādājot ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu;
  4. Divās vēstulēs Saeimai tika skaidrots Latviešu vēsturisko zemju likums;
  5. Šeit minamas arī divas vēstules Saeimai ar Valsts prezidenta konkrētiem priekšlikumiem, tai skaitā konkrētiem likuma pantu formulējumiem, kas palīdzēja novērst daļu Administratīvi teritoriālās reformas vājo vietu – par iedzīvotāju vēlētām kopienām demokrātiskās līdzdalības stiprināšanai un par Latviešu kultūrvēsturisko zemju likuma nepieciešamību iedzīvotāju piederības nostiprināšanai;
  6. Vēstulē Ministru kabinetam Valsts prezidents izskaidroja iedzīvotāju vēlēto padomju nepieciešamību un principus, kas būtu jāietver jaunajā Pašvaldību likumā.

Tiesiskums

Valsts prezidents ir iedibinājis konstitucionālo orgānu regulāru sadarbību. Šī gada laikā Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētājs lēma par diviem būtiskiem jautājumiem – e-Saeimas darba tiesiskumu un par tiesisko ietvaru, nosakot pēc COVID-19 krīzes institūciju darbības atgriešanos ierastajā formātā.

Valsts prezidents izveidoja "tieslietu piecinieku" – kopā ar tieslietu ministru, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un apakškomisiju priekšsēdētājiem tika vairākkārt pārrunāti akūti tieslietu jomas jautājumi. Viens no sarunu rezultātiem ir izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas novērš iespēju novilcināt tiesu sēdes.

Valsts prezidents ar jauno ģenerālprokuroru Juri Stukānu 2020. gada 13. jūlijā apsprieda prokuratūras darba pilnveidošanu.

2020. gada 28. septembrī Valsts prezidents Tieslietu padomes 10 gadu jubilejā, izvērtējot padomes darbību, atgādināja 2020. gada sākumā Satversmes tiesas juridiskā gada atklāšanā sacīto tiesnešiem. Kontekstā ar tiesību piemērošanu un tiesas spriešanu Valsts prezidents nosauca tiesiskuma četrus "ienaidniekus", kam ir jāpievērš uzmanība tiesu kvalifikācijas celšanas kontekstā: tiesību nihilisms; formālisms; tiesību apiešana; tiesību ļaunprātīga piemērošana.

2021. gada 31. augustā E. Levits apspriedās par jaunizveidotās Eiropas Prokuratūras kompetenci un uzdevumiem ar Latvijas virzīto prokuroru Gati Doniku. Eiropas Prokuratūra, kurā G. Doniks ir sācis darbu kā prokurors, ir pirmā pārnacionālā prokuratūra, kurai ir tiesības neatkarīgi veikt noziedzīgu nodarījumu, kas apdraud Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

No 2020. gada 8. jūlija līdz 2021. gada 7. jūlijam Valsts prezidents pieņēma 16 tiesnešu zvērestus un svinīgos solījumus (15 zvēresti attālināti, viens klātienē).

Ārpolitika

Līdz ar 2020. gada pavasari Valsts prezidents savu ārpolitisko darbību īstenoja jaunos formātos atbilstoši pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem. Vairākas "ienākošās" un "izejošās" ārvalstu vizītes notika, tomēr daudzi starptautiski pasākumi tika atcelti vai pārcelti. To vietā Valsts prezidents intensīvi izmantoja digitālās platformas, lai uzturētu saziņu ar citu valstu vadītājiem un ministriem, ekspertiem, medijiem un sabiedrības pārstāvjiem, kā arī Latvijas kopienām ārvalstīs.

2020. gada 29.−30. septembrī Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze oficiālā vizītē Latvijā uzņēma Francijas Republikas prezidentu Emanuelu Makronu un Brižitu Makronas kundzi.

Valsts prezidents aktīvi izmantoja videokonferenču formātu, lai paustu viedokli, uzklausītu, diskutētu un dalītos pieredzē ar citu valstu un starptautisku organizāciju vadītājiem. Egils Levits vairākkārt sazinājās ar Igaunijas Republikas prezidenti Kersti Kaljulaidu un Lietuvas Republikas prezidentu Gitanu Nausēdu, kā arī sazvanījās ar Gruzijas Republikas prezidenti Salomi Zurabišvili, OECD ģenerālsekretāru Hosē Anhelu Guriju, Polijas Republikas prezidentu Andžeju Dudu un Islandes Republikas prezidentu Gudni Jouhannessonu.

Pandēmijas apstākļos Valsts prezidents tiešsaistē pārstāvēja Latviju Trīs jūru iniciatīvas samitā, OECD 60. gadadienas jubilejas tiešsaistes pasākumā, ikgadējās Jaltas Eiropas Stratēģijas konferences tiešsaistes diskusijā un ES informācijas sniedzēju forumā, diskutēja OECD videokonferencē par mājokļu pieejamības jautājumiem Latvijā, kā arī piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes sēdes atklāšanā. Tāpat Valsts prezidenta videouzrunas izskanēja tādos starptautiski nozīmīgos pasākumos kā ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesija, Parīzes Miera forums un īpašā ANO sesija par COVID-19.

Ar īpašu tikšanos par ANO Drošības padomi un diskusiju "Par Latvijas pienesumu ANO, ar skatu uz kandidēšanu Drošības padomes 2025. gada vēlēšanās" Valsts prezidents Egils Levits aizsāka publisku diskusiju par Latvijas mērķtiecīgu virzību, kandidējot uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu 2025. gadā.

Valsts prezidents 2020. gadā Latvijā tikās ar Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidenti Izabellu Morē, Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Dmitro Razumkovu, Slovākijas Republikas ārlietu ministru Miroslavu Lajčāku, Islandes Republikas ārlietu ministru Gudlaugiru Touru Tourdarsonu, Kanādas ārlietu ministru Fransuā Filipu Šampaņu, Saūda Arābijas Karalistes ārlietu ministru princi Faisalu bin Farhānu Āl Saūdu, Lietuvas Republikas ārlietu ministru Linu Linkeviču, Igaunijas Republikas ārlietu ministru Urmasu Reinsalu, Eiropas Komisijas viceprezidenti Dubravku Šuicu, Venēcijas komisijas darba grupas pārstāvjiem, kā arī Baltkrievijas Republikas politisko līderi, Baltkrievijas Koordinācijas padomes iniciatori Svjatlanu Cihanousku.

Latvijas−Krievijas miera līguma parakstīšanas 100. gadadienā Rīgas pilī 2020. gada 11. augustā notika svinīgs pasākums, kurā Valsts prezidents atgādināja: "Ar miera līgumu Krievija atzina Latvijas valsts neatkarību un uz mūžīgiem laikiem atteicās no visām suverēnajām tiesībām, kas Krievijai bija piederējušas uz Latvijas tautu un zemi. Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnā un Latvijas okupācijas neatzīšanas politikā bija iekļauta atsauce uz šo līgumu, uzrādot to kā vienu no starptautiskajiem līgumiem, ko Padomju Savienība nebija ievērojusi 50 Latvijas okupācijas gados."

Atsākoties starptautiskajām klātienes diplomātiskajām aktivitātēm, Valsts prezidents 2021. gada 9.–12. maijā devās oficiālajās vizītēs pie Svētā Krēsla, pie Neatkarīgā Maltas Ordeņa, uz Itālijas Republiku.

10. maijā Valsts prezidentam Egilam Levitam un Andrai Levites kundzei notika audience pie Viņa Svētības pāvesta Franciska. Sarunā ar Valsts prezidentu pāvests Francisks pievērsās galvenokārt sociālajiem un nevienlīdzības jautājumiem, novērtējot to, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kur mierīgi līdzās jau gadsimtiem ilgi sadzīvo trīs kristīgās konfesijas – luterāņi, katoļi un pareizticīgie. Tāpat tika pārrunāta virkne politisku un filozofisku jautājumu, kas skar reliģijas un zinātnes attiecības un ētiskas dilemmas, kur mūsdienu sabiedrībai ir jārod risinājumi.

Savukārt Berlīnē 2021. gada 18. maijā E. Levits tikās ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, pārrunājot aktualitātes Eiropas Savienībā un NATO darba kārtībā un tālākos soļus pandēmijas seku pārvarēšanā. E. Levits arī pateicās F. V. Šteinmeieram par Vācijas prezidenta lēmumu līdz ar Latvijas prezidentu kļūt par Rīgas Vāgnera nama patronu. Vizītes laikā Vācijā ar Frankfurtes grāmatu meses vadību prezidents apsprieda Latvijas dalības iespējas mesē 2025. gadā, kad atzīmēsim 500 gadu kopš pirmās drukātās grāmatas latviešu valodā.

Atzīmējot 100 gadu kopš Latvijas un Zviedrijas attiecību de iure gadskārtas, oficiālās vizītes laikā Zviedrijā 2021. gada 20.–22. jūnijā Valsts prezidenta sarunās ar Zviedrijas Karali Kārli Gustavu XVI, Zviedrijas premjerministru S. Levēnu, zinātnes, akadēmiskajiem, uzņēmēju un kultūras jomas pārstāvjiem tika uzsvērtas abu valstu kopīgās ambīcijas Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona attīstībā un Eiropas nākotnes jautājumos.

2020. gada 1. jūlijā Valsts prezidents piedalījās starptautiskajā klimata samitā Vīnē "Austrian World Summit 21", kurā uzsvēra Latvijas ceļu uz ilgtspējības un klimata mērķiem līdz 2030. un 2050. gadam. Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka "Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaulē un Latvijā tiek attīstīta jauna pieeja un projekti, lai veicinātu Baltijas jūras attīrīšanu caur zinātnes un tehnoloģiju stiprināšanu. Šādu pieredzi Latvija varētu piedāvāt arī citām valstīm klimata problēmu risināšanā".

Par godu Eiropas pirmās konstitūcijas 230. gadadienai 2021. gada 3. maijā Varšavā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Polijas prezidents Andžejs Duda svinīgā ceremonijā Polijas Karaliskajā pilī parakstīja kopīgu deklarāciju.

2021. gada 8. maijā Valsts prezidents tiešsaistē sazinājās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sarunas noslēgumā tika parakstīta kopīga deklarācija par Ukrainas tālāku virzību uz Eiropas Savienību.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes noteiktajām pilnvarām 2020. gadā Valsts prezidents Egils Levits saņēma akreditācijas rakstus no 18 ārvalstu vēstniekiem, bet darbam ārvalstīs nozīmēja 10 Latvijas vēstniekus.

Vairāk lasiet: https://www.president.lv/lv/jaunumi?category%5B0%5D=314&category%5B1%5D=314&created%5Bmin%5D=--.--.----&created%5Bmax%5D=--.--.----.

Nacionālā drošība

Valsts prezidents sasauca un vadīja Nacionālās drošības padomes sēdes. Nacionālās drošības padome (NDP) saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata valsts drošības un aizsardzības jautājumus likumā noteiktos, ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas, kā arī citus likumos noteiktus jautājumus. Laika posmā no 2020. gada 8. jūlija līdz 2021. gada 7. jūlijam ir notikušas septiņas NDP sēdes.

Novembrī Valsts prezidents kopā ar Igaunijas, Lietuvas un Somijas prezidentiem piedalījās noslēdzošajā diskusijā vienā no reģiona nozīmīgākajiem starptautiskās drošības un politikas forumiem – "Rīgas konference 2020".

Valsts prezidents kā Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis piedalījās Sauszemes spēku mehanizētās Kājinieku brigādes 3. Kājinieku bataljona karoga iesvētīšanā un pasniegšanā, Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla "Namejs 2020" viesu un mediju dienas pasākumā, Nacionālās Aizsardzības akadēmijas jauno leitnantu izlaiduma svinīgajā pasākumā.

Kā Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas goda prezidents Valsts prezidents apmeklēja organizācijas jauno līderu mācības Kuldīgas novadā, kā arī piedalījās Latvijas skautu un gaidu organizācijas 30 gadu tiešsaistes jubilejas pasākumā.

Ievērojot epidemioloģisko drošību, Valsts prezidenta dalība vairākos pasākumos notika tiešsaistē: Iekšlietu ministrijas operatīvajā sanāksmē; Latvijas Ārpolitikas institūta diskusijā "NATO 2030"; konferences "Rīgas dialogi" videosarunā. Atzīmējot Ziemeļatlantijas līguma 71. gadadienu, Valsts prezidents nosūtīja videosveicienu Latvijā izvietotajiem NATO sabiedroto valstu karavīriem un Ziemeļu daudznacionālās divīzijas štābam.

2021. gada 13. jūnijā Valsts prezidents piedalījās NATO samitā Briselē, kā ietvaros trīs Baltijas valstu prezidenti tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Valsts prezidents apmeklēja Beļģijas Gaisa spēku bāzi, lai pateiktos par Beļģijas ieguldījumu Baltijas gaisa patrulēšanā NATO ietvaros.

Valsts prezidents 2021. gada 10. maijā NATO Austrumu flanga (B9 – Bukarestes devītnieka) valstu vadītāju tiešsaistes sanāksmē, kurā piedalījās arī ASV prezidents Džo Baidens un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, izteica atzinību NATO ģenerālsekretāram par NATO attīstības plānu 2030 un par 2022. gada stratēģisko koncepciju. E. Levits pateicās tām 10 NATO dalībvalstīm, kas sniedz mūsu drošībai būtisku atbalstu, nosūtot savus kareivjus dienestā Kanādas vadībā Latvijā esošajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā.

Savukārt NATO Aizsardzības koledžā Romā 2021. gada 12. maijā E. Levits lekcijā "Vēstures mācības un NATO 2030" atsaucās uz NATO ģenerālsekretāra izvirzītajiem trīs galvenajiem uzdevumiem: kolektīvo aizsardzību; krīžu vadību; kooperatīvo drošību. Tāpat Valsts prezidents novērtēja transatlantisko saišu lomu un aicināja NATO un līdzīgi domājošos partnerus pievērst lielāku uzmanību noturības stiprināšanai.

Vairāk lasiet: https://www.president.lv/lv/jaunumi?category%5B0%5D=1311&category%5B1%5D=1311.

Veselības drošība

Sekojot līdzi epidemioloģiskās situācijas attīstībai, Valsts prezidents vairākkārt tikās ar Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu, kā arī uzklausīja Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības (PVO) Latvijā vadītāju Uldi Mitenbergu.

Veselības drošībai bija veltīta tiešsaistes publiska diskusija "Tēmturis – veselības drošība" par informāciju, dezinformāciju, valsts komunikācijas politiku un indivīda izvēli COVID-19 laikā, kurā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, veselības ministre Ilze Viņķele, PVO pārstāvniecības Latvijā vadītājs Uldis Mitenbergs, "Re:Baltica" līdzdibinātāja, žurnāliste Inga Spriņģe, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena, psihoterapeits Andris Veselovskis, Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un LU profesore, valsts pētījumu programmas "reCOVery-LV" vadītāja Inna Šteinbuka.

Ekonomikas transformācija

Tiekoties ar Ministru prezidentu, ministriem, nevalstiskajām organizācijām, Valsts prezidents ir uzsvēris Latvijas uzdevumu attīstīt ilgtspējīgu ekonomiku. Uzsverot Eiropas Savienības kopējā Zaļā kursa nozīmi, kas virza dalībvalstu ekonomikas transformāciju, inovācijas un digitalizāciju, Valsts prezidents ir skaidrojis sabiedrībai un politikas veidotājiem šī virziena atbilstību Latvijas ilgtermiņa interesēm.

Valsts prezidents uzsvēra gan aktuālos Latvijas ekonomikas attīstības jautājumus, gan ilgtspējas tematiku, tiekoties ar Ministru prezidentu, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Nodarbinātības valsts aģentūru, finanšu institūciju "ALTUM" u. c., kā arī nozaru un uzņēmēju asociācijām: Latvijas Darba devēju konfederāciju; Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru; Finanšu nozares asociāciju; Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju.

Kopš COVID-19 krīzes sākuma Valsts prezidents iesaistījās pandēmijas izraisītās veselības un ekonomikas krīzes risināšanā valstī. Regulārās tikšanās reizēs ar Ministru prezidentu tika pārrunāti aktuālie jautājumi valdības dienas kārtībā, tai skaitā par ierobežojumiem ekonomikai un uzņēmējdarbībai. Valsts prezidents tikās ar ekonomikas, finanšu, veselības nozaru ministriem, lai pārrunātu jautājumus par valsts sniegto atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Valsts prezidents regulārās sarunās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku sprieda par aktuālajām tendencēm Latvijas ekonomikā, pasaules un vietējā finanšu sektorā. Valsts prezidents aktīvi sekoja līdzi 2021. gada budžeta un nodokļa reformas veidošanas procesam, iestājās par tās uzlabojumiem, kā arī tikās ar sociālajiem partneriem. Tāpat Valsts prezidents tikās ar AS "RB Rail" vadību Latvijā un uzsvēra ciešākas Baltijas valstu sadarbības nepieciešamību.

Trīs Jūru iniciatīvas galotņu sanāksmē Igaunijā Valsts prezidents apliecināja Latvijas apņemšanos piedalīties labākas enerģētiskās, transporta un digitālās infrastruktūras savienojumu veidošanā starp tās dalībvalstīm. Iniciatīvas sniegtās iespējas tika pārrunātas arī Valsts prezidenta vizītē Zviedrijā. Ar Zviedrijas vadošajiem finanšu un telekomunikāciju uzņēmējiem tika uzsvērtas dažādu ilgtspējas un digitalizācijas projektu perspektīvas Latvijā un Baltijas reģionā.

Valsts prezidents pārrunāja Latvijas ekonomikai aktuālus jautājumus ar citu valstu vadītājiem (Francijas Republikas prezidentu Emanuelu Makronu, Itālijas prezidentu Seržo Matarellu, Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Igaunijas Republikas prezidenti Kersti Kaljulaidu, Zviedrijas premjerministru Stefanu Levēnu u. c.), kā arī tikās ar starptautisko organizāciju augstākajām amatpersonām (OECD ģenerālsekretāru Anhelu Guriju) un pārrunāja citu valstu pieredzi un stratēģiju ekonomikas atveseļošanai pēc COVID-19 pandēmijas.

2020. gadā notika vairākas tikšanās un diskusijas ar Ārlietu investoru padomi Latvijā un lielākajām ārvalstu tirdzniecības un rūpniecības kamerām Latvijā, lai ar tās biedriem aktualizētu ārvalstu investoriem svarīgus uzņēmējdarbības vides un ilgtermiņa reformu jautājumus.

Digitalizācija

Ar Valsts prezidenta kancelejas aktīvu iesaistīšanos tika sniegts praktisks atbalsts, lai iespējami ātri izstrādātu un ieviestu tādus risinājumus kā "e-Saeima" un kontaktu apzināšanas lietotne "ApturiCovid".

2020. gada rudenī notika Valsts prezidenta kancelejas iniciēts diskusiju cikls ar tehnoloģiju nozares ekspertiem privātā un publiskā sektorā, lai izvērtētu Latvijas digitālās politikas prioritātes. Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, aicinot valdību īstenot pārdomātu un koordinētu valsts digitālo politiku, kas nepieciešama sekmīgai Latvijas valsts turpmākajai attīstībai.

2021. gada 14. maijā Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, finanšu ministrs Jānis Reirs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis parakstīja sadarbības memorandu "Dators ikvienam bērnam", kā mērķis ir līdz 2025. gadam Latvijas skolēniem un skolotājiem nodrošināt mūsdienu izglītības prasībām atbilstošus datorus.

Mediju politika

Tiekoties ar Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, Valsts prezidents uzsvēra sabiedrisko mediju uzdevumu nodrošināt neatkarīgu un demokrātijā balstītu informāciju. Valsts prezidents pauda atbalstu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, lai tos atbrīvotu no reitingiem un ļautu pilnībā pildīt savu sabiedrisko uzdevumu.

Valsts prezidents nosūtīja Saeimai un Ministru kabinetam viedokli par nepieciešamo rīcību komerciālo plašsaziņas līdzekļu atbalstam to neatkarības, kvalitātes un pluralitātes veicināšanai, kurā uzsvērts, ka no Satversmes izriet valsts pozitīvais pienākums atbalstīt kvalitatīvus medijus, ja tie nevar pastāvēt tikai uz komerciāliem pamatiem un tādējādi nodrošināt demokrātiskai valstij atbilstošu satura dažādību. Viedokļa atspoguļošanai bija veltīta publiska konference. Valsts prezidents aicināja Saeimu izstrādāt un pieņemt likumu "Par valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem", kas paredzētu gan valsts pienākumu rūpēties par to, lai šāds piedāvājumu klāsts būtu, gan arī noteikt kritērijus tiem medijiem, kas vēlas šim atbalstam pieteikties.

Uzrunā pavasara sesijas noslēgumā Saeimai, Valsts prezidents norādīja, ka valsts demokrātiskajai iekārtai un attīstībai ir nozīmīgs ar 2021. gada 1. janvāri spēkā esošais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Informācija, ko cilvēki gūst no plašsaziņas līdzekļiem, veido viņu pasaules redzējumu un ietekmē viņu rīcību, tostarp arī vēlēšanās. Tādējādi no sabiedrībai pieejamās informācijas kvalitātes ir atkarīga arī politikas un valsts attīstības kvalitāte.

Vēsturiskā atmiņa

Valsts prezidents aicināja Saeimu 17. martu noteikt par visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu. Godinot nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņu, 2021. gada 17. martā Valsts prezidents rīkoja tiešsaistes konferenci "Cīņa par Latviju. Nacionālās pretestības kustības izpēte un atcere".

2021. gada 14. jūnijā, pieminot 80. gadadienu, kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas, visā Latvijā vienlaikus notika piemiņas pasākums "Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 1941. gada deportācijām". Tā laikā 119 pašvaldībās tika nolasīti vairāk nekā 15 000 izsūtīto personu vārdu. Pasākumu rīkoja Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar visām Latvijas pašvaldībām, medijiem un nevalstiskajām organizācijām. Valsts prezidents kopā ar Igaunijas un Lietuvas prezidentiem kopīgā paziņojumā atgādināja par pirms 80 gadiem notikušo Padomju Savienības noziegumu un aicināja starptautisko sabiedrību būt modriem šodienas drošības izaicinājumu priekšā.

2020. gada 23. septembrī Rīgas pilī tika godināta pirmā iekšlietu ministra, diplomāta un valstsvīra Miķeļa Valtera piemiņa pirms viņa svinīgās pārapbedīšanas I Meža kapos.

Valsts valoda

Valsts prezidents rosināja Saeimu 15. oktobri pasludināt par Valsts valodas dienu.

2020. gada 15. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī rīkoja diskusiju "Tēmturis − valsts valoda", lai kopā ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem, valodniekiem, literātiem un mācībspēkiem runātu par vienotu un rezultātos balstītu valsts valodas politiku, uzsverot latviešu valodas lietošanas svarīgumu visās sabiedrības grupās un darbības jomās.

Valsts prezidents lūdza valdību atlikt Valsts valodas pamatnostādņu pieņemšanu un iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijai vēstuli ar būtiskiem uzlabojumiem un papildinājumiem ar mērķi nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas konstitucionālo lomu.

Izglītība un zinātne

Lai diskutētu par labākajiem risinājumiem augstskolu reformā un augstskolu pārvaldības jautājumos, Valsts prezidents vairākkārt tikās ar izglītības un zinātnes ministri, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadību, Rektoru padomes priekšsēdētāju un Rektoru padomes ģenerālsekretāru un augstskolu rektoriem.

Valsts prezidents apspriedās par nozares aktuālajiem zinātnes jautājumiem ar vairākiem zinātniskajiem institūtiem. Uzsverot Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" devumu meža nozares kopējā attīstībā, E. Levits apmeklēja institūta laboratoriju kompleksu ar klimata regulēšanas iespējām un Molekulārās bioloģijas laboratoriju, kā arī piedalījās noslēguma diskusijā ar mežzinātniekiem par iespējamām pārmaiņām zinātnes pārvaldībā.

Savukārt Latvijas Biomedicīnas un pētījumu studiju centrā 2020. gada 1. septembrī E. Levits izteica atzinību Latvijas Genoma centram un Jāņa Kloviņa grupai par Latvijas teritorijā identificētā vīrusa COVID-19 paraugu sekvenēšanu, iegūstot vīrusu genoma datus. Īpašu paldies Valsts prezidents sacīja arī Kaspara Tāra un Andra Zeltiņa zinātnieku darba grupām, strādājot pie vakcīnu klīniskajiem pētījumiem.

Valsts prezidenta oficiālās vizītes laikā Zviedrijā tika panākts būtisks tālākās sadarbības apstiprinājums, noslēdzot Saprašanās memorandu starp LU un vienu no vadošajiem pasaules pētniecības centriem – Karolinskas Institūtu. Valsts prezidents uzsvēra, ka sadarbība starp Latvijas Universitāti un Karolinskas Institūtu sniegs ieguldījumu labākā datos balstītā Eiropas veselības sistēmā. "Parakstot kopīgo memorandu, mēs veicinām zinātnisku sadarbību starptautiskā projekta "Miljons cilvēka mikrobiomu" ietvaros. Tas arī pavērs iespēju attīstīt plašāku sadarbību onkoloģijas jomā," sacīja E. Levits.

Savukārt vizītē parakstītais LU un senākās augstskolas Zviedrijā – Upsalas universitātes – memorands paredz sadarbību pētniecībā un izglītībā, īpaši onkoloģijas, vēža izpētes un biobankas paraugu jomā.

Starptautiskajā klimata samitā Vīnē Valsts prezidents savukārt izcēla Latvijas zinātnieku ieguldījumu tīra ūdens pētniecībā un plānoto starptautisko darbu pie Baltijas jūras ūdeņu attīrīšanas.

2020. gada 20. jūlijā Valsts prezidents tikās ar projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" pārstāvjiem. 2020. gada 18. augustā, sakot uzrunu "Skola2030" konferencē "Skola katram bērnam', Valsts prezidents aicināja apzināties, ka pārmaiņas izglītībā ir process, kas sastāv no uzlabojumiem un arvien jaunām reformām, vienmēr cenšoties pietuvoties ideālajam mērķim.

Apžēlošana

Otrajā prezidentūras gadā Valsts prezidents izskatīja apžēlošanas lūgumus par 106 notiesātajām personām. Par piecām notiesātajām personām apžēlošanas lūgumi tika atbalstīti un izdoti apžēlošanas akti. Savukārt par 101 notiesāto personu apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti.

Vairāk lasiet: https://www.president.lv/lv/apzelosana.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 230 iestādes
COVID-19: tiesiskie aspekti
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties