10. Novembris 2021 13:00
Jaunumi
Senāts uzdod prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai par “apiešanas klauzulu” Eiropas atbalsta saņemšanā

Lietā par Lauku atbalsta dienesta neapstiprinātu projektu Senāta Administratīvo lietu departaments nolēmis uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST) par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (Finansējuma uzraudzības regula) piemērošanu. Tiesvedība lietā apturēta, līdz stāsies spēkā EST nolēmums.

Izskatāmajā administratīvajā lietā tiek pārbaudīts, vai Lauku atbalsta dienests pamatoti noraidīja pieteicējas projekta iesniegumu, pamatojot lēmumu ar to, ka cita kapitālsabiedrība, kuras īpašnieks ir arī pieteicējas īpašnieks, ir pieļāvusi pārkāpumus, kā arī ar to, ka šai kapitālsabiedrībai ir uzsākts maksātnespējas process.

Lauku atbalsta dienesta lēmums pamatots ar Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumiem Nr. 598 par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecību attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kas paredz, ka projekta iesniegumu noraida, ja konstatē, ka atbalsta pretendents ir apzināti radījis apstākļus, lai izvairītos no kāda atbalsta saņemšanas noteikuma ievērošanas. Šie noteikumi atspoguļo arī Finansējuma uzraudzības regulas 60. panta noteikumus (panta nosaukums ir „Apiešanas klauzula”), kas paredz, ka priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, ja konstatē, ka tās pretēji šo tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai. Līdz ar to šajā administratīvajā lietā ir vērtējama „apiešanas klauzulas” piemērošana.

Senātam radās šaubas par to, vai jauna uzņēmuma izveidošana ir Finansējuma uzraudzības regulā ietvertās „apiešanas aizlieguma” klauzulas pārkāpums tikai tādēļ, ka esošo uzņēmumu tā īpašnieks nevar izmantot, lai pretendētu uz jauniem atbalsta pasākumiem, iepriekšējā uzņēmuma maksātnespējas dēļ. 

Lauku atbalsta dienests paskaidrojumos tiesai norāda arī to, ka Finansējuma uzraudzības regulas 60.pantu var piemērot arī tad, ja pārkāpums ir pieļauts cita atbalsta pasākuma ietvaros. Proti, uzņēmuma īpašnieks negodprātīgi izmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļus ar viena uzņēmuma starpniecību, bet turpmāk nodibina jaunu uzņēmumu, tādējādi izvairoties no parāda maksāšanas pienākuma. Tādā veidā uzņēmuma īpašnieks var izvairīties no finansiālām sekām saistībā ar maksājumu atmaksāšanas pienākumu.

Senāts atzīst, ka pastāv iespēja, ka šādā veidā uzņēmuma īpašnieks negodprātīgi izmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tomēr vēlas noskaidrot, vai, lai piemērotu Finansējuma uzraudzības regulas 60.pantu, ir nepieciešams konstatēt konkrētā atbalsta pasākuma noteikuma apiešanu, vai var noraidīt projekta pieteikumu arī tad, ja pieteicējas īpašnieka cits uzņēmums ir pieļāvis pārkāpumu, kura finansiālās sekas nav pienācīgā kārtā novērstas. 

Senāts neatrod Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā atbildes šaubām par piemērojamo Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, tāpēc atzīst par nepieciešamu vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem.

Lieta Nr. SKA-47/2021 (A420255417)

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 256 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties