Gadījumā, ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēs pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no tās prioritāri plānots noteikt pacienta pilnvarotajai personai, paredz ceturtdien, 25. novembrī, Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Pacientu tiesību likumā.
Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka prioritāte pārstāvēt un pieņemt lēmumu par pacienta piekrišanu ārstniecībai ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, - tuvākajiem radiniekiem.
Likumprojekts paredz noteikt pacienta pilnvarotajai personai prioritāti pār laulāto un personas radiniekiem. Tādējādi tiks atrisinātas praksē novērotās neskaidrības un problēmas, ar kurām sastopas ārstniecības personas brīdī, kad nepieciešams iegūt informāciju par personas piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības, kā arī sniegt informāciju par pacienta veselības stāvokli, ārstēšanas metodēm un iespējām, atzīmē likumprojekta autori.
Iecerētās likuma izmaiņas paredz, ka ikviens pacients varēs pilnvarot savu pārstāvi, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir radinieks, faktiskās kopdzīves partneris vai jebkura cita uzticības persona, ko pacients ir izraudzījies savu interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, uzsver par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.