1. Jūnijs 2022 10:29
Jaunumi
Trauksmes celšana: aktualizētas vadlīnijas sistēmas izveidošanai un ziņojumu izskatīšanai

Līdz ar Eiropas Savienības trauksmes cēlēju direktīvas (turpmāk - Direktīva) pārņemšanu, Valsts kanceleja ir izstrādājusi un Saeima pieņēmusi jaunu Trauksmes celšanas likumu. Tāpēc ir precizētas arī abas likumā nosauktās vadlīnijas: trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un trauksmes celšanas sistēmas izveidei.

Trauksmes celšanas likums nosaka pienākumu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu veidot visām publiskā sektora institūcijām, kā arī vidējiem un lieliem uzņēmumiem un citām privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto. Turklāt ikviena publiskā sektora institūcija var būt arī kompetentā institūcija un saņemt trauksmes cēlēju ziņojumus ne tikai no savu darbinieku vidus. Vadlīnijas ir būtisks palīgs tiem, kuri vēl tikai pilnveido savu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, kā arī tiem, kuri konsultē potenciālos trauksmes cēlējus un izskata ziņojumus.

Jāatceras, ka Trauksmes celšanas likuma mērķis līdz ar atjaunoto regulējumu nemainās – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlēju, kurš ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, kas novēroti, pildot darba pienākumus, un, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Trauksmes celšanas vadlīnijās?

Vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai valsts pārvaldes institūcijās:

  1. precizēti atbildīgo amatpersonu (trauksmes cēlēju kontaktpersonu un citu iesaistīto personu institūcijās) pienākumi;
  2. norādīts, kā būtu nosūtāmi paziņojumu par trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanu;
  3. norādīti gadījumi, kādos nav lietderīgi pārsūtīt ziņojumus. Vienlaikus par nepārsūtīšanu iesnieguma autors ir jāinformē un, ja iespējams, jānorāda, kur tālāk vērsties;
  4. uzsvērts, ka trauksmes cēlējs jāinformē par ziņojuma izskatīšanas gaitu un par konstatētajiem faktiem un pieņemto lēmumu vai veiktajām darbībām;
  5. skaidrots, kā fiksējams mutisks ziņojums;
  6. ietverts Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta sniegtais skaidrojums par trauksmes cēlēja institūta būtību.

Labās prakses vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei:

  1. uzsvērts, ka trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas prakse privātajā un publiskajā sektorā līdz ar Direktīvas pārņemšanu ir pielīdzinātas viena otrai un nostiprinātas likumā. Tas nozīmē lielāku atbildību privātā sektora atbildīgajām personām;
  2. norādīts, ka iekšējo trauksmes celšanas sistēmu pēc savas iniciatīvas var veidot arī privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir mazāk par 50 nodarbinātajiem. Sniegts skaidrojums, kas šādā gadījumā jāņem vērā un kādas likuma normas jāpiemēro;
  3. precizētas likumā noteiktās prasības iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un skaidrota to īstenošana.

Institūciju, uzņēmumu un organizāciju atbildīgās personas par trauksmes celšanu ir aicinātas arī ar jautājumiem vērsties Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā: https://trauksmescelejs.lv/kontakti

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 256 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties