29. Septembris 2022 15:32
Jaunumi
Saeima atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā

29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā - līdz 2025. gada septembrim.

Izmaiņas likumos pieņemtas, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē un veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs. Tāpat grozījumi Izglītības likumā paredz, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguve tiks nodrošināta interešu izglītības programmas ietvaros atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām.

"Nevienam nav noslēpums, ka tieši bērnībā apgūt valodu ir visvieglāk. Turklāt, ja no pirmsskolas līdz vidusskolas absolvēšanai bērni un jaunieši mācās vienā valodā, tas sniedz būtisku pamatu saliedētībai, kopīgām interesēm un vienotas informatīvās telpas lietošanai. Es pat uzdrīkstos teikt, ka tieši izglītība vienā valodā, nešķirojot bērnus, ir labākais instruments, kā saliedēt Latvijas iedzīvotājus un panākt, lai mūsu bērni nākotnē nesaskartos ar tādām problēmām, ar kādām šodien saskaramies mēs. Mācības latviešu valodā nekādā veidā nav pretrunā ar iespējām papildus vispārējai izglītībai apgūt ģimenē runāto valodu un kultūru," norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Lai pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā norisinātos veiksmīgi, ir paredzēti daudzveidīgi atbalsta pasākumi un tam nepieciešamais finansējums. Jau šajā mācību gadā pirmsskolas pedagogiem būs iespēja apgūt jaunu metodiku un pilnveidot latviešu valodas prasmes kombinētos 60 stundu kursos "Rotaļnodarbības latviski". Kopumā trīs gadu pārejas periodā plānoti visaptveroši profesionālās kompetences pilnveides pasākumi - pieredzes apmaiņa, tālākizglītības kursi, metodikas klases par konkrētiem pedagoģijas un metodikas jautājumiem, konsultācijas un atbalsta grupas darbam neviendabīgā valodas vidē u.c. Papildu atbalsta pasākumi plānoti mazākumtautību izglītojamiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu. Atsevišķas pozīcijas veido valsts budžetā paredzētais finansējums mācību līdzekļu iegādei mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanai, kā arī mācību līdzekļu nomaiņai tajos mācību priekšmetos, kur skolas 1.-6. klases posmā šobrīd izmanto mācību līdzekļus mazākumtautību valodā, piemēram, matemātikā un dabaszinībās.

Papildu valsts budžeta finansējums visiem plānotajiem atbalsta pasākumiem pa gadiem sadalās šādi:

  • 2022. gadā - 35 856 eiro
  • 2023. gadā - 512 641 eiro
  • 2024. gadā - 869 510 eiro
  • 2025. gadā - 1 142 789 eiro
  • 2026. gadā (un turpmāk ik gadu) - 864 348 eiro

Saskaņā ar grozījumiem likumos, no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra - pievienosies arī 3., 6. un 9. klases. Jāatgādina, ka vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1.-6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei - vismaz 80% apmērā.

Pamatizglītības pakāpē mazākumtautību skolēni interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguvi finansēs valsts ar mērķdotāciju pašvaldībām, kā arī pašvaldības pašas.

Šodien pieņemtās izmaiņas likumos attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, ja to dibinātāji ir izvēlējušies sniegt izglītību, par kuras apguvi skolēni saņem valsts atzītu izglītību apliecinošu dokumentu.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, bet nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot jauniešu integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu. Mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt valsts valodu, lai nodrošinātu viņiem iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu.

Likumprojekts pilnveido arī regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Lai piedalītos izglītības programmu īstenošanā, pedagogiem ir jāspēj lietot valsts valoda C līmeņa pirmajā pakāpē.

Pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 256 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties