Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 7 autori

žurnāls / Redaktora sleja

Glābties uz pilsētas zemes

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

Ņemot vērā, ka šī ir pēdējā augusta nedēļa, gribētos pievērsties nevis kādai tiesību problēmai, bet gan ķert vasaru "aiz astes" un dalīties iespaidos par, iespējams, labāko brīvā laika pavadīšanas veidu – grāmatām. Šoreiz ne par augstajiem žanriem, bet tiešām izklaides literatūru – kriminālromānu. Un, proti, par Maimas Grīnbergas no igauņu valodas tulkoto Indreka Harglas (Indrek Hargla) romānu "Aptiekārs Melhiors un Olevistes ...

žurnāls / Informācija

Meklē Zolitūdes traģēdijas sistēmiskos cēloņus un rosina likumu grozījumus

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

Noslēgumam tuvojas abu pašlaik funkcionējošo parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbības mandāts. Gan Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija,1 gan bankas "Citadele" pārdošanas procesa izmeklēšanas komisija2 tika izveidota drīz pēc Saeimas ievēlēšanas 2014. gada novembrī tikai ar dažu dienu starpību. Abām komisijām tika dots laiks darbībai uz gadu. Tas nozīmē, ka šoruden gaidāmi arī abu komisiju ziņojumi vai arī Saeimas lēmums par komisiju darba pagarināšanu – arī šādu iespēju paredz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums. Tomēr abu komisiju priekšsēdētāji šobrīd pauž apņēmību pabeigt darbu laikā un apgalvo, ka deputātiem parlamentārās izmeklēšanas ietvaros ir izdevies nonākt pie vērā ņemamiem rezultātiem, tādējādi laužot līdzšinējās parlamentārās izmeklēšanas tradīcijas Latvijā, kad komisijas nereti beigušas darbu bez nozīmīgiem secinājumiem vai arī vispār nav iesniegušas Saeimai ziņojumu par savu darbu. "Jurista Vārda" rīcībā nonācis Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas ziņojuma projekts, par kurā iekļautajiem būtiskākajiem secinājumiem varam informēt lasītājus jau šobrīd. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kad es vakar gāju gulēt

18. Augusts 2015 /NR. 32 (884)

Par spiegošanu un terorismu aizdomās turamie Krievijas pilsoņi Andrejs Popko un Aleksandrs Kurkins arī turpmāk paliks apcietinājumā – tā pagājušajā nedēļā, 12. augustā, lēma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Plaši ziņots, ka šīs personas vasaras sākumā tika aizturētas brīdī, kad bija nelikumīgi iekļuvušas NATO dalībvalsts Latvijas militārajā bāzē Ādažos, kad tur notika starptautiskas mācības. Visai prognozējamajai ziņai par ...

Sannija Matule, Dina Gailīte

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jaunumi latviešu juridiskās literatūras klāstā

18. Augusts 2015 /NR. 32 (884)

Klajā nākušas vairākas grāmatas, papildinot latviešu valodā iznākušās juridiskās literatūras klāstu. Starp jaunumiem ir gan Augstākās tiesas 2014. gada judikatūras apkopojums, gan uz Dr.iur. Olgas Beinarovičas promocijas darba balstīts izdevums "Ārpus laulības kopdzīve. Tiesiskais regulējums Eiropā", gan arī Dr.iur. Ulda Ķiņa monogrāfija "Kibernoziedzība, kibernoziegumi un jurisdikcija". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atvaļinājuma problēma

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Uz katru lietu var paskatīties no dažādām pusēm un nonākt pie pārsteidzoši pretējiem slēdzieniem. Tā, piemēram, ģeopolitikā: kas vienam agresīvs iekarotājs, tas otram sengaidīts atbrīvotājs, kas vienam nabagu aizstāvis, tas otram – privātīpašuma laupītājs... Arī "atvaļinājuma problēma" izskatās dažādi, ja to aplūko darba devējs un darba ņēmējs. No darba devēja pozīcijām atvaļinājums nozīmē darbinieka prombūtni, kas ne vien traucē ...

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas tiesneša amats ir prestižākais Latvijas jurista darbs

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās augstskolas prorektori, – ieņemot amatu, kas kļuvis vakants pēc tam, kad līdzšinējais RJA prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits tika izvēlēts par Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Darbu Satversmes tiesā K. Krūma turpinās līdz 15. oktobrim, lai pabeigtu iesāktās lietas. Par K. Krūmas lēmumu tiesa jau informējusi Saeimu, kurai jāsāk meklēt kandidāts gaidāmajai vakancei. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Krūma atklāj, ka lēmums pamest Satversmes tiesu galvenokārt balstās bažās par adekvātas darbavietas atrašanas iespējām pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām. Ar šādu problēmu jau iepriekš saskārušies gados jaunie tiesneši, kam pēc darba Satversmes tiesā nav izdevies atrast atbilstošu nodarbi Latvijas tieslietu sistēmā, tostarp bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kas patlaban pievērsies politiskajai darbībai un kļuvis par Saeimas deputātu. K. Krūma arī nav pirmā, kas pirms pilnvaru termiņa beigām pēc pašas vēlēšanās pārtrauc darbu Satversmes tiesā: tā darījusi arī Dr.iur. Anita Ušacka (tiesnese no 1996. līdz 2003. gadam, kad aizgāja no amata, jo bija iecelta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi), Ilze Skultāne (tiesnese no 1996. līdz 2004. gadam, kad tika apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori) un Dr.iur. Ilma Čepāne (tiesnese no 1996. līdz 2006. gadam, kad atstāja tiesneses amatu, lai kļūtu par Saeimas deputāti). Kristīni Krūmu Satversmes tiesas tiesneša amatā Saeima apstiprināja 2007. gada aprīlī, 32 gadu vecumā (tobrīd Satversmes tiesas likumā vēl nebija iekļauts tiesnešu vecuma minimālais slieksnis – 40 gadi). Viņas desmit gadu pilnvaru termiņš šajā amatā beigtos 2017. gadā. K. Krūmas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzīja Saeima, tādēļ arī viņas pēcteča izvēle būs parlamenta rokās (Satversmes tiesas likums nosaka, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma). K. Krūma 1996. gadā ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1998. gadā ieguva tiesību maģistra grādu Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā, bet 2012. gadā turpat aizstāvējusi doktora grādu starptautiskajās tiesībās. 2014. gadā starptautiskais apgāds "Brill/Nijhoff" izdeva viņas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge", kas veltīta Eiropas Savienības pilsonības institūtam. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Vai ilgtspēja varētu kļūt par jaunu tiesību principu

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Šā gada 29.–31. jūlijā Bīriņu pilī jau divpadsmito reizi notika Konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, uz kuru tradicionāli pulcējas Latvijas tiesību zinātnieki, tiesībpolitikas veidotāji, kā arī tiesību piemērotāji – tiesneši, ierēdņi u.c. tiesībnieki, kas aizvadītajos gados pakāpeniski jau guvuši kopīgu apzīmējumu – "Bīriņu tauta". Pasākumu kā parasti rīko Publisko tiesību institūts, bet finansiāli to šoreiz atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija un fonds "Dots", kā arī citi labvēļi. Kā norāda semināra iniciators un galvenais virzītājspēks Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, šī tiesībnieku un valstsvīru ikgadējā tikšanās notiek ar mērķi "rast juridiskus risinājumus rītdienas izaicinājumiem". Tādējādi šogad diskusiju centrā bija izvirzīta ilgtspējas ideja – šajā kontekstā tika diskutēts gan par sabiedrības un valsts (jo īpaši demokrātiskas valsts) ilgtspēju no politiskā un tiesiskā viedokļa, gan par indivīda kā ķermeņa, prāta un dvēseles vienības ilgtspēju. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Numura tēma

Publiskais iepirkums Latvijā: starp “gandrīz labi” un “ļoti labi”

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Publiskajam – valsts un pašvaldību – iepirkumam Latvijā ik gadu tiek izlietoti līdzekļi aptuveni 2 335 324 tūkstošu eiro apmērā, kas atbilst teju 10 procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta.1 Diemžēl šī joma sabiedrības acīs nereti ir aizdomu tīta, savukārt iepirkuma speciālistiem un valsts un pašvaldību amatpersonām, kas īsteno publisko iepirkumu, tas sagādā nopietnus profesionālus pārbaudījumus. Bez rezultāta noslēgušies vairāki lieli valsts iepirkuma konkursi, neprasmīgi sastādīti līgumi, cīņa ar konkursu uzvarētājiem par nekvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu, nepieciešamība līdz nākamajam gadam ieņemt jaunus, ES direktīvām atbilstošus likumus – šīs problēmas mudināja “Jurista Vārda” redakciju pievērsties publiskajam iepirkumam Latvijā. Tā radās doma par žurnāla speciālo laidienu, kurā būtiskākās publiskā iepirkuma problēmas klātienē apspriestu šīs nozares lietpratēji, kā arī vienkopus tiktu apkopotas publikācijas par atsevišķiem publiskā iepirkuma jautājumiem. Jāuzsver, ka redakcijas rīkotā ekspertu klātienes saruna, ņemot vērā “Jurista Vārda” profilu, apzināti nefokusējās uz acīmredzamajiem iepirkumu problēmu politiskajiem cēloņiem, bet gan uz nozares juridiskajiem, organizatoriskajiem un tiesībpolitiskajiem problēmjautājumiem. Uz klātienes diskusiju žurnāla redakcijā maija nogalē pulcējās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja Juridiskā departamenta direktores vietniece Monta Oga, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece Gundega Šulca, VAS “Latvijas dzelzceļš” Iepirkumu biroja vadītāja vietniece Dina Smilktena un ZAB “Eversheds Bitāns” partneris, zvērināts advokāts Māris Logins. Jautājumus sarunas dalībniekiem uzdeva “Jurista Vārda” tieslietu redaktors Gatis Litvins un galvenā redaktore Dina Gailīte. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Intervija

Straujas reformas tiesu sistēmā nav vēlamas

16. Jūnijs 2015 /NR. 24 (876)

Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt sāksies viņa otrais termiņš augstākajā tiesu varas amatā Latvijā – šoreiz gan tie būs nevis septiņi, bet pieci gadi. "Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Augstākās tiesas priekšsēdētāja "priekšvēlēšanu" norisēm, kad uz augsto amatu līdztekus I. Bičkovičam pretendēja arī otrs kandidāts – viņa priekšgājējs AT priekšsēdētāja postenī, šobrīd AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns. Abas kandidatūras tika izvērtētas un atzītas par piemērotām Tieslietu padomē 20. aprīlī, savukārt Augstākās tiesas plēnums 24. aprīlī nosliecās par labu I. Bičkovičam, kurš tad arī tika virzīts Saeimas apstiprināšanai (I. Bičkoviča kandidatūra plēnumā ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis). "Jurista Vārds" I. Bičkoviču iztaujāja par AT priekšsēdētāja iecelšanas procesu, AT tiesnešu dažādo noskaņojumu, tiesu varas un likumdevēja attiecību dinamiku, iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu, kā arī iespējām izvairīties no skandalozi gariem tiesu procesiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Nosmacēt viedtālruni

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

Neizturējis savu audzēkņu nepārtraukto "ņemšanos" ar viedtālruņiem un ar to saistīto nespēju sekot mācību procesam (jo par to daudz svarīgāka ir virtuālā realitāte!), skolotājs iegādājās mobilo sakaru slāpēšanas ierīci un slepus to darbināja mācību stundu laikā. Konkrētais, daudzu pasaules mediju pagājušajā nedēļā apspriestais gadījums fiksēts ASV Floridas štatā, kaut gan tikpat ticama šāda izmisuša skolotāja rīcība varētu būt ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Par tiešajām prasībām Eiropas Savienības Tiesā

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

AS "Tiesu namu aģentūra" apgādā iznācis divu autoru – Ulda Krastiņa un Normunda Vasariņa – Eiropas tiesībām veltītais kopdarbs: grāmata "Tiesību akta apstrīdēšana Eiropas Savienības Tiesā. Tiešās prasības". Izdevums papildina joprojām nelielo Eiropas tiesībām veltītās juridiskās literatūras klāstu latviešu valodā un apskata vienu no Eiropas Savienības Tiesas (EST) darbības jomām – lietas, kurās tiek prasīts atcelt Eiropas Savienības (ES) iestāžu izdotos tiesību aktus vai tiesiski kontrolēt ES iestāžu bezdarbību. Grāmata iecerēta kā detalizēts ceļvedis EST procesā – sākot ar prasības pieņemšanu tiesā un beidzot ar tiesas nolēmumu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atklāti aizklāti

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Rīt, 3. jūnijā, notiks Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas – vismaz pirmais šī svarīgā Saeimas uzdevuma mēģinājums. Sagaidot šo dienu, "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem vairākus tematiski saistītus materiālus: nelielo pārskatu par vēlēšanām pieteiktajiem četriem kandidātiem turpina līdzšinējo Latvijas Valsts prezidentu ievēlēšanas procesa hronoloģija (šāds apkopojums veikts pirmo reizi!). Tēmu turpina Dr.iur. Jāņa Plepa pārdomas ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

V. Bukovska “Civīlprocesa mācības grāmatas” atkārtots izdevums

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Līdzšinējais bibliogrāfiskais retums – Latvijas Senāta senatora un Latvijas Universitātes profesora Dr.iur. Vladimira Bukovska 1933. gadā iznākusī "Civīlprocesa mācības grāmata" 2015. gadā piedzīvojusi jaunu izdevumu: pēc jurista Haralda Neverževska iniciatīvas to izdevusi SIA "Limited Company" – uzņēmums, kas Latvijas grāmatniecībā ir jaunpienācējs. ...

žurnāls / Notikums

Konstitucionālā tiesa kā valsts konstitucionālās identitātes sargs

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Maija pirmajā pusē Satversmes tiesā viesojās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesneši un ar saviem Latvijas kolēģiem apsprieda šobrīd būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumus – valstu nacionālo konstitucionālo identitāti un tās saglabāšanas iespējas Eiropas Savienībā, nacionālo tiesu un Eiropas tiesu attiecības, tiesas spriešanu ekonomiskās krīzes apstākļos utt. Vācu tiesībnieki tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kā arī ar Latvijas un Vācijas žurnālistiem. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesnešu vizīte Latvijā ir ļoti nozīmīgs notikums – ņemot vērā gan Vācijas lomu Eiropas politikā, gan tiesas aktīvo pozīciju un neapšaubāmo autoritāti visu pārējo ES dalībvalstu konstitucionālo tiesu vidū. Latvijas mērogā būtisks ir fakts, ka Satversmes tiesa savā praksē nereti izmanto vācu kolēģu izstrādātās atziņas. Svarīgi arī norādīt, ka delegāciju vadīja tiesas priekšsēdētājs un tajā ietilpa viņa vietnieks, kā arī vēl vairāki tiesneši. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesa ārvalstu kolēģus apmeklē tikai dažas reizes gadā, tādēļ delegācijas viesošanās Latvijā uzskatāma par ļoti veiksmīgu šīs vizītes iniciatoru un organizatoru darba rezultātu. Šajā rakstā tiks sniegts īss ieskats sarunā, kas 15. maijā risinājās starp Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas vadību un Latvijas un Vācijas mediju pārstāvjiem. ...

žurnāls / Intervija

Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām fotogrāfijām, kuras aizsāk 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā vadītāja Dr.iur. Augusta Lēbera attēls. K. Strada-Rozenberga ir ne vien pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo Latvijas tieslietu sistēmai svarīgo amatu, bet, iespējams, arī pati jaunākā, jo dekāna amatā stājusies tikai 30 gadu vecumā (arī viņas priekštecis Kaspars Balodis par dekānu kļuva pašā akadēmiskās karjeras sākotnē – 31 gada vecumā). Astoņos gados, ko K. Strada-Rozenberga nostrādājusi Juridiskās fakultātes vadībā, šajā senākajā Latvijas tieslietu studiju centrā ir notikušas daudzas pārmaiņas. No vienas puses, būtiski sarucis studējošo skaits un mazinājusies kādreiz milzīgā jurisprudences popularitāte vidusskolu absolventu vidū, no otras puses – pieaugusi fakultātes aktivitāte zinātniskajā pētniecībā, kā arī jaunu darbības virzienu meklējumos, tai skaitā profesionālo juristu tālākizglītošanā. Pa šo laiku fakultāte pārdzīvojusi likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas studentu integrāciju, atjauninājusi savu mācībspēku sastāvu, būtiski palielinot tiesību zinātņu doktoru īpatsvaru tajā. Savukārt fakultātes atbalstītā politiķu iecere par vienota juridiska eksāmena ieviešanu Latvijā, kas ļautu paaugstināt un vienādot tieslietu izglītības līmeni valstī, palikusi vien koncepcijas stadijā. Noslēdzot astoņu gadu darba posmu, K. Strada-Rozenberga sarunā ar "Jurista Vārdu" atskatās uz dekāna amatā paveikto. ...

žurnāls / Notikums

Augstākā tiesa priekšsēdētāja amatam virza Ivara Bičkoviča kandidatūru

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Pagājušajā nedēļā divās tiesu sistēmas institūcijās tika vērtētas Augstākās tiesas (AT) tiesnešu izvirzītās Ivara Bičkoviča un Andra Guļāna kandidatūras AT priekšsēdētāja amatam. AT priekšsēdētāja izvēles process notiek, jo šī gada 16. jūnijā beidzas līdzšinējā AT priekšsēdētāja I. Bičkoviča pilnvaru laiks. Pirmdien, 20. aprīlī, abus kandidātus uzklausīja un vērtēja Tieslietu padome, piektdien, 24. aprīlī, – AT plēnums. I. Bičkoviča kandidatūra ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis. Līdz ar to uz Saeimu apstiprināšanai AT priekšsēdētāja amatā tiks virzīta I. Bičkoviča kandidatūra. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tikumības sardzē

21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)

Pateicoties Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa lēmumam neiziet no sēžu zāles, neskatoties uz to, ka viņš zaudējis tiesības piedalīties Saeimas sēdēs, 16. aprīlī tika izsludināts Saeimas sēdes pārtraukums līdz 23. aprīlim, parlamentam tā arī nenonākot līdz likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" skatīšanai otrajā lasījumā. Viens no priekšlikumiem šajā projektā tapis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, balstoties uz ...

žurnāls / Redaktora sleja

14. Aprīlis 2015 /NR. 15 (867)

Pavasaris Latvijā šogad uzziedēs amatu konkursu un vēlēšanu krāšņajos ziedos. Dažviet kandidātu pieteikšana jau beigusies, citur vēl tikai priekšā. Līdzās visas sabiedrības plaši apspriestajām Valsts prezidenta vēlēšanām, uz kurām oficiāla pretendentu pieteikšana vēl tikai priekšā ("ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām"), kandidātu izvirzīšana tieslietu sistēmai svarīgiem ...

žurnāls / Redaktora sleja

Zemākie instinkti, likuma burts un nožēlas trūkums

31. Marts 2015 /NR. 13 (865)

Sebastians Edatijs (Sebastian Edathy) reiz bija ļoti daudzsološs Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) vidējās paaudzes politiķis. Sācis ar dalību partijas jaunatnes organizācijās, no 1998. līdz 2014. gadam – 16 gadu garumā – viņš bija Vācijas Bundestāga deputāts, no tiem četrus gadus vadīja ietekmīgo parlamenta Iekšlietu komisiju, vēlāk – Nacionālsociālistiskā terorisma parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Kopš 2000. gada Edatijs bija ...

žurnāls / Redaktora sleja

Aspazija un Latvijas tiesu sistēma

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Dienu pirms šī "Jurista Vārda" iznākšanas – 16. martā – pirmajai lielajai latviešu dzejniecei Aspazijai apritēja 150 gadi. Tas ir iemesls, kāpēc viņas portreti šobrīd rotā daudzu Latvijas preses izdevumu vākus un pasākumu afišas – un arī šo "Jurista Vārda" laidienu. Tomēr mūsu lappusēs nav runa par viņas brīnišķīgo dzeju vai simboliskajām lugām. Prof. Sanita Osipova (pati vizuāli iejuzdamās Aspazijas laikmetā) mūs iepazīstina ...

žurnāls / Juristu likteņi

Rozālija Purgale (Bandere): pirmā sieviete tiesnese Latvijā

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Šobrīd, kad tiesneša amatos Latvijā ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, turklāt arī rajona tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājas ir pārsvarā sievietes, vienu no Augstākās tiesas departamentiem vada tiesnese un uz īsu brīdi arī Satversmes tiesas vadība bija sievietes rokās, ir grūti iedomāties, ka vēl 20. gadsimta pirmajā pusē sievietes nonākšana tiesneša krēslā Eiropas valstīs bija gandrīz neticama varbūtība. Tomēr Latvijas Republikas pamatos 1918. gadā tika likti demokrātiskas valsts principi, tai skaitā dzimumu līdztiesība. Un jau 30. gadu sākumā Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes absolvente Rozālija Purgale (dzimusi Bandere) ieguva tiesneša tiesības, t.i., tiesības patstāvīgi iztiesāt lietas. Savās atmiņās viņa uzsver, ka šāds panākums ir bijis iespējams, vienīgi pateicoties Satversmē iekļautajam dzimumu līdztiesības principam (kas expressis verbis tolaik izpaudās vienīgi abiem dzimumiem piešķirtajās vēlēšanu tiesībās) un "to vīru laikmetīgiem uzskatiem, kas kā Latgales apgabaltiesas kopsapulces locekļi mani pieņēma un deva man tālākās iespējas". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Oficiālo žurnālu lasot

24. Februāris 2015 /NR. 08 (860)

Diezin vai Eiropas Savienības "Oficiālais Žurnāls" līdz šim ir bijusi iecienīta Krievijas Federācijas Valsts domes deputāta Josifa Kobzona lasāmviela. Varbūt Krievijā pazīstamais estrādes mākslinieks un politiķis par šādu izdevumu iepriekš pat nebija dzirdējis. Tomēr 2015. gada 16. februārī šajā "Oficiālajā Žurnālā" (OJ, Vol. 58, 16.02.2015.) bija lasāms, ka "Josifs (Josefs) Davidovičs Kobzons, dzimis 11.09.1937. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kad taisnīgs atrisinājums nav iespējams

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

Uz Dailes teātra izrādi "Visas viņas grāmatas" pagājušajā nedēļā aizgāju, jāatzīst, pilnīgi nesagatavojusies – iepriekš neizlasot nevienu recenziju un pat nezinot, kāds literārs darbs ir šī iestudējuma pamatā. Režisora Dmitrija Petrenko ar aktieriem Daini Grūbi un Esmeraldu Ermali veidotais iestudējums izrādījās ļoti labs. Tomēr ne jau šīs manas – teātra ierindas skatītājas – atziņas dēļ gribētos pievērst "Jurista Vārda" ...

žurnāls / Intervija

Atkal ministra amatā – pēc 16 gadu pārtraukuma

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

Šonedēļ aprit 100 dienas, kopš darbojas 12. Saeimas 2014. gada 5. novembrī apstiprinātā valdība Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā. Tieslietu ministrs šajā Ministru kabinetā ir Dzintars Rasnačs, kuram tā ir atgriešanās šajā amatā pēc ilgāka laika – iepriekš tieslietu ministrs viņš ir bijis no 1995. līdz 1998. gadam trijās valdībās (Andra Šķēles un Guntara Krasta vadībā). Starplaikā Dz. Rasnačs ir bijis 7., 8., 9., 10. un 11. Saeimas deputāts (ievēlēts arī 12. Saeimas sastāvā, bet pašlaik nolicis pilnvaras uz ministra amata pildīšanas laiku) un gandrīz nepārtraukti darbojies Saeimas Juridiskajā komisijā, kas arī parlamentārieša statusā ļāvis tieši sekot procesiem tieslietu nozarē. Aizritot pirmajiem trim mēnešiem tieslietu ministra amatā, Dz. Rasnačs intervijā "Jurista Vārdam" cita starpā atklāj, kā 16 gadu laikā mainījusies Tieslietu ministrija un kā Latvijai veicas ES Padomes prezidentūrā, ko darīt ar sāpīgo dalītā īpašuma problēmu un kādā veidā būtu jānorit kvalitatīvu likumprojektu sagatavošanai, kā labāk reformēt maksātnespējas administratoru darba organizāciju, kādu labumu nesīs elektronisko izsoļu ieviešana un kāpēc partnerattiecību likuma vietā viņš atbalsta notāra reģistrētas laulības ieviešanu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Šaurajā Bezizejā

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

– Skaidrs, – Trusītis teica. – Tu esi iespriedies. – Tikai tāpēc, – Pūks dusmīgi sacīja, – ka dažiem ir pārāk šauras durvis. – Nē, tāpēc, ka daži pārāk daudz ēd, – Trusītis atcirta. Tas, protams, ir fragments no Alana Aleksandra Milna vienreizējās grāmatas par lācīti Pūku "Otrās nodaļas, kurā Pūks iet ciemos pie Trusīša un nokļūst Šaurajā Bezizejā" (starp citu, Vizmas Belševicas ģeniālajā tulkojumā). Šajā žurnāla laidienā atspoguļojam ...

žurnāls / Redaktora sleja

Būt brīvam un smieties

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

7. janvārī teroristi, acīmredzot zinādami, ka trešdienās notiek iknedēļas sapulce, iebruka satīriskā žurnāla Charlie Hebdo telpās Parīzē un, piesaukdami Allāhu, "pēc saraksta" nošāva galveno redaktoru un vēl trīs ievērojamus karikatūristus, kā arī citus redakcijas darbiniekus un divus policistus, kopumā – 12 cilvēkus, vēl 11 tika ievainoti. Iespējams, šis uzbrukums varētu būt atriebība par to, ka Charlie Hebdo jaunākais numurs ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Žurnāla “Juridiskā zinātne” septītais laidiens

6. Janvāris 2015 /NR. 01 (853)

"Jurista Vārda" lasītāji jau vasarā tika informēti par 2014. gada 12.–13. jūnijā Rīgā un Jūrmalā notikušo konferenci "Tiesībpolitiskā situācija Baltijas jūras reģionā pirms un pēc Pirmā pasaules kara (1917–1922). Jaunu valstu dibināšana un to konstitucionāli tiesiskā dimensija". Deviņi konferencē nolasītie referāti apkopoti un izdoti Latvijas Universitātes (LU) žurnāla "Juridiskā Zinātne" septītajā laidienā, kas iznāca 2014. gada decembrī. Gan konferences rīkotājs, gan žurnāla galvenais redaktors ir LU profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Mieru, spēku un pārliecību!

23. Decembris 2014 /NR. 50 (852)

Pagājušo gadu "Jurista Vārds" noslēdza ar vēlējumu lasītājiem, citējot Dalailamu: "Nopietnāk domājiet par to, kā mainīt sabiedrību. [..] Izmantojiet savas prāta, gara spējas vislabākajā jums iespējamā veidā!" Šos pašus vārdus varam teikt arī 2014. gada decembrī, tikai papildinot tos ar jaunu saturu – katra individuālo un mūsu kopīgi šogad gūto pieredzi. 2014. gadā situācija Latvijā, Eiropā, pasaulē ir ievērojami mainījusies. ...

žurnāls / 2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tieslietu gads Latvijā: nopietns kopsavilkums svētku noskaņās un brīvā formā

23. Decembris 2014 /NR. 50 (852)

Jūsu priekšā ir "Jurista Vārda" 2014. gada pēdējais laidiens, kas turklāt iznāk tieši pirms Ziemassvētkiem – 23. decembrī. Šis ir laiks, kad ierasts apkopot aizejošā gada lielākās veiksmes un sasniegumus un vienlaikus apzināt arī nepadarītos darbus, kā arī kalt plānus jaunam laika posmam. Tādēļ, domājot par šī žurnāla saturu, redakcijas apspriedē nolēmām izdarīt zināmu kopsavilkumu gan par "Jurista Vārda" 2014. gada gaitām, gan arī par Latvijas tieslietu nozari kopumā. Un, ņemot vērā šī žurnāla iznākšanas datumu, likās, ka šim atskatam uz aizgājušo gadu varētu būt kāds neparastāks un svētku reizei atbilstošāks formāts. Tā radās ideja par dažādu nozaru un amatu juristu aicināšanu uz draudzīgu un neformālu tikšanos, kuras laikā tie cits citu cienātu ar pašgatavotiem ēdieniem un pie svētku galda apspriestu savas un kolēģu 2014. gada veiksmes, sasniegumus un neizdarītos darbus, kā arī apdomātu 2015. gada svarīgākos uzdevumus. ...

Dina Gailīte, Gatis Bārdiņš

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesa atzīmē 18 gadu darba cēlienu

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Par labu tradīciju kļuvusi ikgadējā Satversmes tiesas konference, kas norit decembra sākumā un ar kuru tiek atzīmēta Latvijas konstitucionālās tiesas dibināšanas gadadiena. Šī gada konferences tēma bija "Satversmes tiesas spriedums kā tiesību avots", un tiesību zinātnieku un praktiķu uzmanības centrā bija jautājumi, kas attiecas uz Satversmes tiesas spriedumu kā tiesību avotu, tā vietu un ietekmi tiesību sistēmā, tajā skaitā tiesību jaunradē. 2014. gadā Satversmes tiesai aprit jau 18. gadskārta, jo 1996. gada 9. decembrī, sešus mēnešus pēc Satversmes tiesas likuma pieņemšanas, zvērestu deva tie Saeimas ieceltie Satversmes tiesas pirmā sastāva tiesneši, kas iepriekš nebija bijuši tiesneša amatā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lielākā mieru mīlošā valsts pasaulē

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Pirms 75 gadiem, 1939. gada 30. novembrī, pēc tam, kad Somija bija noraidījusi PSRS izvirzīto ultimātu atdot tai lielu daļu valsts teritorijas, Sarkanā armija iebruka Somijā. Sākās 105 dienas ilgais Ziemas karš – viena no pirmajām Otrā pasaules kara epizodēm, ko izraisīja divu agresoru – nacionālsociālistiskās Vācijas un Padomju Savienības – ar Molotova–Ribentropa paktu apstiprinātā "ietekmes sfēru" sadalīšana. Neskatoties uz iebrucēja ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Krievijas juristu viedoklis par Latvijas valsts iekārtu

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Latvijas kā nelielas valsts tiesību sistēma ārvalstu tiesībnieku padziļinātu interesi izraisa visai reti un arī tad galvenokārt vēsturiskā vai salīdzinošo tiesību aspektā. Tādēļ īpašu mūsu uzmanību izpelnās katrs ārvalstīs tapis pētījums, kas veltīts kādam Latvijas tiesību institūtam, likumam vai tiesību nozarei. Tā, piemēram, pirms dažiem gadiem lielu mūsu tiesībnieku ievērību guva vācu jurista Filipa Švarca (Philipp Schwartz) Vācijā aizstāvētais un grāmatas formā publicētais promocijas darbs, kas bija veltīts Civillikuma tapšanas apstākļiem un Vācijā tika izdots grāmatas formā (vēlāk tulkots latviski un izdots Latvijā Tiesu namu aģentūras apgādā). Šī paša iemesla dēļ "Jurista Vārda" redakcijas interesi piesaistīja arī Maskavā izdota divu autoru (Valērijs Vorobjovs un Maksims Kacevs) monogrāfija, kas veltīta Latvijas konstitucionālās iekārtas izpētei: Валерий Воробьев, Максим Кацев. Конституционно-правовая система Латвийской Республики. Москва: МГИМО-Университет, 2011, 156 с. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju ziņojumus lasot

2. Decembris 2014 /NR. 47 (849)

Lielā vienprātībā – ar 90 deputātu balsīm – 12. Saeima pagājušajā nedēļā izveidoja divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Neskatoties uz jaunizveidoto komisiju visai komplicētajiem nosaukumiem (viens ir 42, bet otrs 32 vārdus garš!), apņemšanās ir skaidra: deputāti pētīs Zolitūdes traģēdijas apstākļus un valsts rīcību tās sakarā, kā arī bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu. Savās pirmajās sēdēs jaunizveidoto komisiju ...

žurnāls / Informācija

Filma par Satversmi un zīmējumu konkurss par Latvijas valsti

25. Novembris 2014 /NR. 46 (848)

Vienlaikus ar Satversmes komentāru kārtējā sējuma ("Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. Vispārējie noteikumi") svinīgo atvēršanu 10. novembrī Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā tika apbalvoti arī Jūrmalas pilsētas domes un prof. Dr.iur. Ringolda Baloža vadītā Tiesību zinātņu pētniecības institūta kopīgi rīkotā zīmējumu un eseju konkursa "Kas ir Latvijas valsts?" uzvarētāji. Savukārt 11. novembrī, noslēdzot LU Juridiskās fakultātes rīkoto konferenci "Jurisprudence un kultūra: pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi", Tiesību zinātņu pētniecības institūts prezentēja ar Jūrmalas domes atbalstu uzņemto dokumentālo filmu "Vai Satversme jau gatava?", kas veltīta Latvijas Republikas Satversmes tapšanai un vēsturei, kā arī jaunākajiem grozījumiem, t.i., ievada paplašināšanai. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tieslietu izglītībai Latvijas Universitātē – 95 gadu jubileja

25. Novembris 2014 /NR. 46 (848)

Līdz ar Latvijas Universitātes 95. gadadienu tādi pati gadskārta šogad aprit arī tieslietu studijām šajā augstskolā. 1919. gadā dibinātajā Latvijas augstskolā (kopš 1923. gada – Latvijas Universitātē) jau no pašiem pirmsākumiem varēja studēt arī jurisprudenci – fakultātē, ko sākotnēji sauca par Ekonomiski juridisko, bet kopš 1923. gada – par Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti un kurā darbojās atsevišķa Tiesību zinātņu nodaļa. Kaut arī Juridiskā fakultāte kā atsevišķa akadēmiskā vienība augstskolā tika izveidota tikai 1944. gadā (un pēc tam vēl dažas reizes reformēta), tieši iepriekšminētās tieslietu studiju tradīcijas, kas Latvijas Universitātē pastāv kopš augstskolas dibināšanas, bija iemesls, lai Juridiskā fakultāte šogad svinētu 95 gadu jubileju. Tai par godu 10. novembrī, ievadot Juridiskās fakultātes rīkoto starptautisko konferenci "Jurisprudence un kultūra: pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi", Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika svinīga fakultātes sēde, kā arī tika atvērta grāmata "Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. 1919–2014". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Satversme bunkurā

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

"Cilvēka dzīve laika plūdumā ir tikai īss mirklītis, un no nāves neviens nespēs izglābties, lai arī kā tas to nemēģinātu. Mirs varoņi, mirs vergi, bet starpība starp tiem būs tā, ka pirmie būs pierādījuši savu cilvēka vērtību, būs baudījuši to, ko tikai brīva un cēla dzīve var dot, un cilvēki tos atcerēsies." 1919. gada rudenī izšķīrās pirms gada dibinātās Latvijas Republikas liktenis. Jauno valsti vienlaikus apdraudēja divi ienaidnieki ...

žurnāls / Domu mantojums

Frīdrihs Georgs fon Bunge

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

1864. gada 12. novembrī Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges sastādīto Baltijas provinču tiesību kodifikācijas trešo, privāttiesību nodaļu – Livonijas, Igaunijas un Kurzemes privāttiesības (vācu valodā – Liv-Est-und Curlaendisches Privatrecht, krievu valodā – Сводъ гражданскихъ узаконенiй губернiй Остзейскихъ). Baltijas Civillikums jeb Bunges civillikums (kā bieži vien apzīmē šo kodifikāciju) tiek uzskatīts par ievērojamāko tiesību vēstures pieminekli Baltijas telpā, kā arī par Eiropā unikālu romiešu tiesību recepcijas piemēru. Turklāt šī kodifikācija – tikai koncentrētā un modernizētā veidā – turpina attīstību spēkā esošā Latvijas Civillikuma veidolā. Ņemot vērā šos apstākļus, "Jurista Vārds", kas iznāk tikai dienu pirms Baltijas Civillikuma apstiprināšanas 150 gadu jubilejas, ir veltīts šai kodifikācijai un tās autoram F.G. fon Bungem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tieslietas un māksla

4. Novembris 2014 /NR. 43 (845)

Visiem zināms, ka tiesības caurauž organizētu cilvēku kopdzīvi jeb sabiedrību. Domājot par to, vispirms prātā nāk likumi (plašākā nozīmē), ko izdod valsts institūcijas un kas autoritatīvi nosaka pilsoņu tiesības un pienākumus. Tomēr tiesību izpratni un tiesību kultūru, protams, veido ne tikai tiesību normas un to piemērošanas prakse tiesās, valsts iestādēs un citur. Liela loma attieksmē pret tieslietām vienmēr ir bijusi arī mākslai. Atzīstot ...

žurnāls / Diskusija

Pretestība reformām maksātnespējas jomā ir ļoti spēcīga

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Pirms divām nedēļām, 15. oktobrī, tika izsludināti 25. septembrī Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, līdz ar to nākamgad stāsies spēkā arī norma, kas maksātnespējas administratorus pielīdzina valsts amatpersonām. Tā kā biju šāda priekšlikuma iesniedzējs, vēlētos atkārtoti norādīt uz minētās normas mērķi un perspektīvām sekām, kas no tā izriet. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznācis profesora Meļķiša rakstu krājums

14. Oktobris 2014 /NR. 40 (842)

Godinot Latvijas Universitātes profesora Dr.iur.habil. Edgara Meļķiša (1929–2009) piemiņu, viņa jubilejas gadā iznācis rakstu krājums "Latvijas tiesiskās sistēmas ceļš uz demokrātisku tiesisku valsti". Grāmatu veidojuši tiesību zinātnieka audzēkņi un darba turpinātāji, bet izdevusi Tiesu namu aģentūra (TNA). Rakstu krājuma atvēršanas svētki notika 30. septembrī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, un šī pasākuma dalībnieki tika aicināti dalīties atmiņās par profesoru Meļķisi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tikai “Jurista Vārds”! Tikai oktobrī! Tikai par 85%!

7. Oktobris 2014 /NR. 39 (841)

Esi sveicināts, cienījamais "Jurista Vārda" lasītāj! 2014. gads jau tuvojas savai nogalei, un līdz ar rudeni atkal klāt ir arī preses abonēšanas sezona. Žurnāla veidotāju vārdā vēlos Jums sirsnīgi pateikties par mums līdz šim dāvāto uzticību un cerēt uz mūsu sadarbības turpināšanu arī nākotnē! Arī šogad žurnāls "Jurista Vārds", kas ir vienīgais nacionāla mēroga profesionāls preses izdevums Latvijas juristiem, turpināja ...

žurnāls / Redaktora sleja

Bez diskotēkas

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Vācijas federālās zemes Ziemeļreinas – Vestfāles industriālā pilsēta Vupertāle kopš 20. gadsimta sākuma Vācijā ir plašāk pazīstama ar tās unikālo sabiedriskā transporta līdzekli – piekārto tramvaju (Schwebebahn). "Sliedes" tam atrodas nevis, kā ierasts, apakšā, bet gan virs vagonu griestiem, bet maršruts virzās virs ielām un pat kanāliem. No malas piekārtā tramvaja sliežu konstrukcija atgādina simtkāji, kas, kājas (balstus) ...

žurnāls / Redaktora sleja

Skotijas jautājumi

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Nākamajā ceturtdienā, 18. septembrī, Lielbritānija un arī pārējā Eiropa ievilks elpu, gaidot, kā Skotijas iedzīvotāji referendumā atbildēs uz jautājumu "Vai Skotijai jābūt neatkarīgai valstij?" (Should Scotland be an independent country?). Jā vai nē? Mediji ziņo, ka socioloģiskās aptaujas pašlaik uzrāda lielu neizlēmīgo vēlētāju skaitu, turpretī starp tiem, kas jau izlēmuši, pagaidām it kā ir neliels "kopā labāk", resp., ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu konferencē vērtē Tieslietu padomes darbu

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Piektdien, 5. septembrī, Kongresu namā Rīgā notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference. Šoreiz tās dienaskārtības svarīgākais punkts – Tieslietu padomes (TP) pirmo četru gadu darbības izvērtējums, kā arī sešu TP locekļu vēlēšanas. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Turies, Ukraina!

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Biju nolēmusi redakcijas slejās karu Ukrainā vairs nepieminēt. Pirmkārt, tādēļ, ka jau vairākkārt bijām rakstījuši par šīs krīzes "tiesiskajiem" aspektiem. Otrkārt, tāpēc, ka likās – situācija uzlabojas. Ukrainas spēki ziņoja par panākumiem cīņā pret Doņeckas un Luhanskas teroristiem, savukārt Krievija bija pieklusinājusi agresīvo retoriku un Putins pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko Minskā izteicās par miera nepieciešamību ...

žurnāls / Redaktora sleja

Bezdievju likumi

26. Augusts 2014 /NR. 33 (835)

Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa uzruna Aglonas Krusta ceļa dalībniekiem 14. augustā sasniedza ne vien reliģiskajos svētkos klātesošo dalībnieku, bet arī daudzu citu Latvijas iedzīvotāju sirdis. Jo ļoti precīzā veidā pauda to, kas uztrauc katru, kurš vēro un cenšas saprast Krievijas Federācijas agresijas raisītos notikumus Ukrainā. Bīskapa runa it kā kondensēja spriedzes miglu, kas pārņēmusi mūs visus. Atsevišķas pagātnes, tagadnes ...

Sannija Matule, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Tiesībsargs: cilvēktiesībām valsts budžeta priekšā nav jāpiekāpjas

26. Augusts 2014 /NR. 33 (835)

"Man un manai komandai mūsu mērķi ir skaidri. Ir jāpanāk, lai mūsu sabiedrība kļūst arvien zinošāka par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Lai aizvien mazāk būtu iemeslu iedzīvotājiem sūdzēties par mūsu valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kuri savā darbā nav ievērojuši labas pārvaldības principus," – tā nepilnus divus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā 2011. gada pavasarī, nosakot savas darbības stratēģiju turpmākajiem trim gadiem, pauda jaunais tiesībsargs Juris Jansons. Tagad, jau atskatoties uz šiem gadiem, sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš ir spiests atzīt: cilvēktiesību jomā Latvijā esam iesācēju līmenī, un vēl ļoti daudz jāstrādā, lai pietuvotos tiem standartiem un izpratnei, kāda par cilvēktiesībām valda attīstītajās demokrātijās. Juri Jansonu – pēc kārtas otro Latvijas Republikas tiesībsargu, kurš nomainīja savu priekšteci Romānu Apsīti, – Saeima amatā uz pieciem gadiem ievēlēja 2011. gada 3. martā, un attiecīgi viņa pilnvaru termiņš ir no 2011. gada 17. marta līdz 2016. gada 16. martam. J. Jansonu uz sarunu "Jurista Vārds" aicināja laikā, kad tradicionāli – vasaras sākumā – ir sagatavots Latvijas Republikas tiesībsarga pārskata ziņojums par iepriekšējā gada darbu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Terora imports un eksports

19. Augusts 2014 /NR. 32 (834)

Tā kā daudzi ārvalstnieki pievienojas dažādiem islāma fanātiķu bruņotajiem grupējumiem, iesaistoties Sīrijas un Irākas pilsoņu karos, arī mierīgajās Rietumvalstīs saasinājies iekšējās drošības jautājums. Šo valstu pilsoņi, galēji radikalizēti un ar Tuvajos Austrumos gūto praktisko kaujaslauka "rūdījumu", atgriežas savās mītnesvietās un, protams, sāk cīņu pret "neticīgajiem" arī tur. Ekstrēms ceļojošā terorisma piemērs ...

žurnāls / Redaktora sleja

Quod licet Iovi, non licet Bovi

15. Jūlijs 2014 /NR. 27 (829)

Pagājušajā nedēļā, 9. jūlijā, Krievijas Federācijas padome (parlamenta augšpalāta) apstiprināja Valsts domes (apakšpalātas) 4. jūlijā pieņemto likumprojektu "Par grozījumiem Krievijas Federācijas Krimināllikuma 280.1 pantā", ar ko paredzēts pastiprināt sodus par aicinājumiem uz separātismu. Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā Krievijas Federācijā par publisku aicinājumu uz separātismu varēs sodīt ar naudas sodu no 100 000 līdz ...

žurnāls / Redaktora sleja

Jurists un vasara

8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)

Meteorologiem neatlaidīgi uzturot cerības uz pienācīgu atvaļinājumu sezonu, jāsāk domāt par šim laikam piemērotām nodarbēm. Viena no inteliģenta cilvēka (tātad arī tiesībnieka) pazīmēm ir klātesoša lasāmviela pat pludmalē, turklāt šajā gadalaikā tie var nebūt jaunākie Satversmes vai Civilprocesa likuma komentāri, jo – laiks atvilkt elpu! Tālāk noteikti nesekos "ieteicamās literatūras" saraksts, jo – cik cilvēku, tik gaumju un ...

...

8

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls