Jurista Vārda satura arhīvs

06/12/16 - 20/12/16

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Informācija par 2016. gada 29. novembra Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes lēmumi

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Tieslietu padome 28. novembra sēdē atbalstīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša Jāņa Neimaņa virzīšanu Satversmes tiesas tiesneša amatam, uzklausīja Tieslietu ministrijas informāciju par plānoto Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas un Kurzemes rajona tiesas reorganizāciju, uzdeva vairākiem Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnešiem pildīt tiesneša amata pienākumus Rīgas apgabaltiesā un izskatīja citus jautājumus. ...

žurnāls / Numura tēma

Atlīdzības apmērs nevar būt vienāds vai līdzīgs

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Tematiskajā numurā par personai nodarīto nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu papildus Jāņa Kārkliņa, Jāņa Rozenberga, Alda Gobzema un Ivetas Ļaksas rakstiem lūdzām vairākus "Jurista Vārda" autorus, kuri iepriekš publicējuši rakstus par šo tēmu, piedalīties aptaujā un sniegt komentāru, iekļaujot atbildes uz šādiem jautājumiem: kā jūs vērtējat tiesu praksi morālā kaitējuma apmēra noteikšanā; vai likumdevējam vajadzētu normatīvi regulēt kaitējuma kompensāciju apmēra robežas; kāpēc kaitējuma atlīdzības apmēri Latvijā ir zemāki nekā citās Eiropas valstīs; kāds ir jūsu viedoklis par publiski izskanējušo vienošanos Zolitūdes traģēdijas lietā? ...

žurnāls / Numura tēma

Apdrošināšanas atlīdzību novērtējums par nemantisko kaitējumu ceļu satiksmes negadījumos

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Starptautiskajā praksē ir izveidojies princips: atlīdzībai, ciktāl iespējams, ir jālikvidē visas prettiesiskas darbības sekas un jāatjauno situācija, kas visdrīzāk būtu, ja šāda darbība nebūtu paveikta. Vērtības restitūcija vai, ja tas nav iespējams, tādas naudas summas samaksa, kas atbilst vērtības restitūcijai, – tādi ir principi, atbilstoši kuriem būtu jānosaka kompensācijas apmērs.1 ...

žurnāls / Numura tēma

Par ārpustiesas vienošanos Zolitūdes “Maximas” lietā

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Atsaucoties žurnāla "Jurista Vārds" aicinājumam, kas man tika adresēts kā Zolitūdes "Maximas" traģēdijas lietā cietušo advokātam, sniegt savu skaidrojumu par panākto ārpustiesas vienošanos ar SIA "Maxima Latvija" un SIA "Tineo", vēlos norādīt uz dažiem apsvērumiem. ...

Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs

žurnāls / Numura tēma

Par publiski izskanējušo vienošanos Zolitūdes traģēdijas lietā

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Zolitūdes traģēdija, kas neapšaubāmi bija viena no lielākajām nelaimēm Latvijas vēsturē, aiz sevis atstāja ne vien sāpes un ciešanas, bet izraisīja arī vairākas tiesvedības, kurās cietušie un bojāgājušo tuvinieki ir vērsušies pret vairākiem atbildētājiem ar prasībām par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Šīs civillietas ir viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē: faktiskie apstākļi ir sarežģīti, un piemērojamas līdz šim praksē maz skaidrotas tiesību normas. Arī traģēdijas cēloņu un seku krimināltiesiskai vērtēšanai veiktais kriminālprocess nesolās būt nedz ātrs, nedz vienkāršs. Tiesu darbu neatvieglo arī morālais spiediens, ko izraisa saprotamā sabiedrības pastiprinātā vēlme pēc ātra procesa un taisnīga atlīdzinājuma cietušajiem. ...

žurnāls / In memoriam

Ruta Marjaša (1927–2016)

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

2016. gada 29. novembrī 89 gadu vecumā mūžībā aizgājusi juriste, sabiedriskā darbiniece un rakstniece Ruta Marjaša. Viņas ieguldījums Atmodas politiskajos procesos, tai skaitā veicinot Latvijas mazākumtautību lojalitāti Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas idejai, nav pārvērtējams. Iesaistījusies Latvijas Tautas frontes darbā, R. Marjaša 1990. gadā tika ievēlēta Augstākajā padomē, vēlāk arī 5. un 6. Saeimā. 1990. gadā viņa piedalījās Latvijas Neatkarības deklarācijas sagatavošanas darba grupā, izstrādājot deklarācijas tulkojumu krievu valodā. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Pestīšanas, dzīvības, nāves un vakcīnu jautājums

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

2016. gada 3. decembrī norisinājās jau XVIII profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēle, kurā dalībnieki no Latvijas tiesību zinātņu izglītības iestādēm kaislīgi argumentēja par savas pārstāvāmās puses viedokli pa vidu tiesībām uz izglītību un reliģijas brīvību un obligāto pienākumu vakcinēties. ...

žurnāls / Notikums

Vienpadsmitais žurnāla “Jurista Vārds” studentu pētniecisko darbu konkurss ir noslēdzies

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

LU Bibliotēkas Konferenču zālē 6. decembrī notika svinīgs ikgadējā mūsu žurnāla rīkotā studentu pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākums. Tajā tika paziņoti sekciju uzvarētāji, kā arī galvenās balvas ieguvējs – par to 2016. gadā kļuva Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes maģistrantūras absolvents Ingus Meimers. Šogad jau vienpadsmito gadu pēc kārtas žurnāls "Jurista Vārds" vienkopus pulcēja daudzu Latvijas augstskolu studentus, lai veicinātu jauno tiesībnieku aktīvu un kvalitatīvu iesaisti Latvijas juristu diskusijās par aktuāliem tiesību teorijas un prakses jautājumiem. Arī šis gads nav izņēmums – gan žūrija, gan redakcija, kā arī visi konkursa atbalstītāji varēja pārliecināties par to, ka jaunā juristu paaudze spēj ne tikai noformulēt interesantu un līdz šim Latvijā nepētītu tematiku kādā šaurākā tiesību jomā, bet arī kvalitatīvi to izpētīt un izstrādāt priekšlikumus problēmu risināšanai nākotnē. Tas rada pārliecību, ka arī 2017. gadā lasītāji ar interesi varēs iepazīties ar jauno tiesībnieku rakstiem, kuru pamatā būs konkursā labus rezultātus ieguvuši darbi (tapuši Latvijas vadošo tiesību ekspertu vadībā). Jāuzsver kāda laba tendence: liela daļa no kādreizējiem "Jurista Vārda" konkursa uzvarētājiem turpina ne tikai veiksmīgu profesionālo karjeru gan lielākajos Latvijas advokātu birojos, gan citur tiesu sistēmā, bet arī turpina studijas doktorantūrā un raksta publikācijas. ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņemti grozījumi Nacionālās drošības likumā

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Lai mazinātu iespējamos drošības riskus saistībā ar militāro dienestu trešajās valstīs, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem aizliegts dienēt ārvalstu armijās, kā arī policijā un drošības iestādēs. To paredz grozījumi Nacionālās drošības likumā, kurus 8. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Grozījumi aizliedz Latvijas pilsonim dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, ...

žurnāls / Īsziņas

Saglabā valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Saeimas vairākums 8. decembrī, skatot grozījumus Maksātnespējas likumā, noraidīja priekšlikumu atcelt dublējošo normu par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms parlamenta sēdes bija paudis aicinājumu deputātiem neatbalstīt rosinājumu no likuma izslēgt normu, ka maksātnespējas administratoriem ir valsts amatpersonas statuss. KNAB pievienojas Tieslietu ministrijas ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesas tiesneša amatam virza Artūru Kuču

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Ministru kabinets 6. decembrī atbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikumu Satversmes tiesas tiesneša amatā virzīt Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītāju, asociēto profesoru Artūru Kuču. 2007. gadā A. Kučs absolvējis LU Juridisko fakultāti un Orhūsas universitāti Dānijā, iegūstot tiesību zinātņu doktora grādu. LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas ...

žurnāls / Īsziņas

Saeima izsludina sesiju starplaiku

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Saeima 8. decembrī nolēma šā gada rudens sesiju slēgt 27. decembrī, bet ziemas sesiju sākt 2017. gada 9. janvārī. Kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības jebkurā brīdī var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija. ...

Ilona Kronberga

žurnāls / Viedoklis

Bērna tiesības kā tiesību nozare šobrīd Latvijā faktiski nepastāv

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Manas vērtības, mērķi, prioritātes, uzdevumi un iestādes attīstības perspektīva, stājoties jaunajā – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieces – amatā. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Noraida Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību lietā par ārvalstīs gūtiem ienākumiem

12. Decembris 2016

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 12. decembrī noraidīja Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums un Valsts ieņēmumu dienestam uzlikts pienākums atmaksāt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli pieteicējai. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

Sāks Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu

12. Decembris 2016

Līdz 2016. gada beigām tiks izsludināts būvniecības iepirkums jaunajam cietuma kompleksam Liepājā. Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta līdz 2017. gada nogalei. Liepājas cietums ir pēdējās desmitgades nozīmīgākais infrastruktūras objekts drošākas sabiedrības un ieslodzīto resocializācijas īstenošanas jomā. ...

Tiesu administrācija

jaunumi

Latvijas delegācija viesojas Eiropas Savienības Tiesā

12. Decembris 2016

No 6. līdz 7. decembrim Latvijas delegācija projekta “ECLI ieviešana” ietvaros viesojās Eiropas Savienības Tiesā Luksemburgā. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām no 12. līdz 16. decembrim

12. Decembris 2016

Augstākās tiesas informācija par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām laikā no 12. līdz 16. decembrim. ...

Latvijas Vēstnesis

jaunumi

Izsludināts likums “Par valsts budžetu 2017. gadam”

12. Decembris 2016

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 10. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinājis likumu “Par valsts budžetu 2017. gadam” un to pavadošos likumus. ...

jaunumi / afiša

“Jurista Vārda” lasītāju un juristu aptauja: situācija Latvijas tieslietās 2016. gadā

12. Decembris 2016

Žurnāls "Jurista Vārds" aicina Latvijas juristus līdz 14. decembrim piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par norisēm tieslietās šajā, teju jau aizvadītajā, 2016. gadā. Aptaujas rezultāti tiks publicēti “Jurista Vārda” 20. decembra numurā. ...

Raimonds Lejnieks-Puķe

domnīca / brīvais mikrofons (arhīvs)

Kā ņemot hipotekāro kredītu mēs tiekam apkrāpti no bankas puses – 2. daļa

10. Decembris 2016

Latvijā komercbankas ir izvērtušas neaptveramu apmēru krāpšanu pret kredītņēmējiem. Par to iesāku jau rakstīt šīs rakstu sērijas pirmajā daļā (http://www.juristavards.lv/mikrofons.php?id=115). Bet lai saprastu, kā veidojas pasaules un Latvijas monetārā sistēma, iesaku jums, dārgie lasītāji noskatīties filmu “KĀPĒC VISUR TRŪKST NAUDAS” (https://www.youtube.com/watch?v=tzTecRuM0dM) Pēc filmas noskatīšanās šajā rakstu sērijas daļā paskaidroju to, ka principā cilvēks jau sākot ar hipotekārā kredīta līguma parakstīšanu ir jau apkrāpts pēc būtības. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

AT izbeidz blakus sūdzības tiesvedību pagaidu aizsardzības jautājumā Latvijas Gāzes strīdā ar SPRK

9. Decembris 2016

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 9. decembrī, sakarā ar to, ka blakus sūdzības iesniedzējai – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai – nebija tiesību iesniegt blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 21. oktobra lēmumu, izbeidza blakus sūdzības tiesvedību lietā. AT lēmumā norādījusi – lai varētu pārsūdzēt tiesas lēmumu, ir nepieciešams konstatēt sūdzētāja subjektīvo tiesību aizskārumu. ...

Raimonds Lejnieks-Puķe

domnīca / brīvais mikrofons (arhīvs)

Kā ņemot hipotekāro kredītu mēs tiekam apkrāpti no bankas puses – 1. daļa

9. Decembris 2016

Latvijā ļoti daudziem cilvēkiem ir kredītsaistības. Ātrie kredīti, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti, kredītlīnijas. Lielākā daļa šo cilvēku uzskata, ka ja ir paņēmuši kredītu, tad viņi ir kaut ko paradā kredītiestādei. Tomēr tā nav. Rakstu sērija “KĀ ‘ŅEMOT HIPOTEKĀRO KREDĪTU MĒS TIEKAM APKRĀPTI NO BANKAS PUSES” , jums dārgie lasītāji , izskaidros, kā faktiski cilvēks, kas ir paņēmis kredītu ir kļuvis par krāpniecības upuri. ...

Saeimas Preses dienests

jaunumi

Saeima konceptuāli atbalsta jaunu likumu autortiesību jomā

8. Decembris 2016

Saeima ceturtdien, 8. decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus efektīvai autortiesību un blakustiesību kolektīvai pārvaldībai. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

Notiks konference par korporatīvās pārvaldības lomu ekonomikas attīstībā

8. Decembris 2016

2016. gada 13. decembrī AS “Latvijas valsts meži” telpās notiks konference “Korporatīvā pārvaldība kā ekonomikas attīstības virzītājs”, kurā tiks diskutēts par labas korporatīvās pārvaldības nozīmi un lomu Latvijas kapitālsabiedrībās. ...

Saeimas Preses dienests

jaunumi

Publisko izdevumu komisijas deputāti pauž atbalstu valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas atkārtotai iecelšanai amatā

8. Decembris 2016

Septiņi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti pauduši atbalstu pašreizējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai atkārtotai iecelšanai amatā, iesniedzot E. Krūmiņas kandidatūru Saeimas Prezidijam. ...

Raimonds Lejnieks-Puķe

domnīca / brīvais mikrofons (arhīvs)

Ikviens, kas lieto elektrību ir no valsts puses apkrāpts

8. Decembris 2016

Satversmes VIII nodaļas sadaļas Cilvēka pamattiesības ir rakstīts 91. punkts nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Taču, realitatē, šo Satversmes punktu daudzas valsts amatpersonas ignorē, bieži pieņem pretlikumīgus, pret tautas interesēm vērstus, lēmumus un paliek nesodītas. Šāda Satversmes un citu spēkā esošu likumdošanas aktu prasību ignorēšana, patvaļīga traktēšanas ir pretlikumīga. Latvijas likumdošanas sargiem (Tai skaitā arī Latvijas prokuratūrai) ir pienākums tautas priekšā šādus gadījumus atklāt, izmeklēt un sodīt vainīgās personas. ...

Latvijas Vēstnesis

jaunumi

Apbalvoti žurnāla “Jurista Vārds” studentu pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

7. Decembris 2016

Noslēgusies 11. nacionāla mēroga sacīkste tieslietās, ko rīko žurnāls "Jurista Vārds". Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas Konferenču zālē 6. decembrī svinīgā konkursa noslēguma pasākumā tika paziņoti sekciju uzvarētāji, kā arī galvenās balvas ieguvējs – par to 2016. gadā kļuvis LU Juridiskās fakultātes maģistrantūras absolvents Ingus Meimers. ...

Saeimas Preses dienests

jaunumi

Izglītības komisija konceptuāli atbalsta jaunu likumu autortiesību jomā

7. Decembris 2016

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 7. decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai. ...

Linards Baumanis

domnīca / Eseja

Vai Latvijas tiesu praksē primārais apsvērums tiešām ir bērnu intereses

7. Decembris 2016

Visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm.1 Vai Latvijas veidotajā tiesu praksē primārais apsvērums tiešām ir bērnu intereses? ...

jaunumi

Latvijas Universitātes studentes pārstāv Latviju starptautiskā seminārā cilvēktiesībās

7. Decembris 2016

No 2016. gada 22. līdz 26. novembrim Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes studentes Lolita Bērziņa, Kristīne Gailīte un Eva Vīksna, kā arī lektore Anita Kovaļevska Maskavā piedalījās starptautiskā studentu seminārā “Pilsoniskās un politiskās tiesības: jēdziens un nozīme starptautiskajās tiesībās un nacionālajās tiesību sistēmās” (Civil and Political Rights: Concept and Meaning in International Law and National Legal Systems). ...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

jaunumi

Aicinājums neatbalstīt grozījumus Maksātnespējas likumā

7. Decembris 2016

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šī gada 8. decembra sēdē izskatīšanai paredzētos grozījumus Maksātnespējas likumā, jo valsts amatpersonas statusa noteikšanai ir būtiska loma maksātnespējas jomas sakārtošanai valstī kopumā. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

MK atbalsta priekšlikumu ST tiesneša amatam virzīt asociēto profesoru Artūru Kuču

6. Decembris 2016

Otrdien, 6. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikumu Satversmes tiesas tiesneša amatā virzīt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītāju, asociēto profesoru Artūru Kuču. ...

jaunumi

Patentu valdes direktors ievēlēts par ES Intelektuālā īpašuma biroja Budžeta komitejas priekšsēdētāja vietnieku

6. Decembris 2016

Kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai, Latvijas Republikas Patentu valde (PV) aktīvi sadarbojas ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO). Ārpus Sadarbības fonda un Konverģences programmas projektiem, kuros iesaistījusies PV, abu iestāžu sadarbība tiek nodrošināta, darbiniekiem apmeklējot dažādas darba grupas, veicot sabiedrības informēšanas pasākumus Eiropas Savienības preču zīmju un Kopienas dizainparaugu jomā, piedaloties starptautiskos pasākumos un izstādēs ar mērķi palielināt sabiedrības informētību rūpnieciskā īpašuma jomā. ...

Konkurences padome

jaunumi

KP priekšsēdētāja iekļauta elites sieviešu – pasaules vadošo konkurences tiesību profesionāļu sarakstā

6. Decembris 2016

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama iekļauta starptautiskā izdevuma Global Competition Review (GCR) veidotajā sarakstā Women in Antitrust 2016, tādējādi ierindojoties starp ievērojamākajām pasaules sievietēm, kas darbojas konkurences tiesību aizsardzības un piemērošanas jomā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Uz priekšu skatoties

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Tieši šonedēļ, 9. decembrī, mūsu valsts konstitucionālās kontroles orgāns – Latvijas Republikas Satversmes tiesa – atzīmē 20 gadu jubileju. Tieši šajā "dzimšanas dienā" 1996. gadā tiesneša zvērestu deva tie jaunieceltie Satversmes tiesas locekļi, kas iepriekš nebija bijuši tiesneša amatā: Romāns Apsītis, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš un Anita Ušacka. Kopā ar viņiem pirmajā Satversmes tiesas sastāvā iekļāvās Andrejs Lepse un Ilze Skultāne, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesību normu, kuras Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei, piemērošana

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Tiesību normas piemērošana nošķirama no Satversmes tiesas sprieduma piemērošanas. Satversmes tiesas spriedums, kurā apstrīdētā norma atzīta par spēkā neesošu, uzskatāms par tiesību avotu tiesību normas interpretācijai un piemērošanai. Ja apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka normām un tādējādi par spēkā neesošu, šāda tiesību norma saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta otro daļu ir piemērojama atbilstoši Satversmes tiesas nolēmumā sniegtajai interpretācijai. Taisnīga rezultāta sasniegšanas interesēs tiesību normas piemērotājam ir pienākums tiesību normu interpretēt atbilstoši augstāka spēka tiesību normām. Satversmei atbilstoša tiesību normu piemērošana ietver piemērojamās tiesību normas atrašanu un atbilstošu iztulkošanas metožu izmantošanu, intertemporālās un hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu, judikatūras un tiesību doktrīnas izmantošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu. Turklāt tiesību normu piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir arī tiesisko seku konkretizēšana. Proti, tiesību piemērotājam, izmantojot tiesību normas interpretācijas metodes, jāapsver tiesiskās sekas un jāizvēlas tās, kuras sakrīt ar tiesību normas mērķi. Jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās rezultāts – taisnīgs spriedums, kas ir neatņemams taisnīgas tiesas elements. Tādējādi tiesību piemērotāja kompetencē ir arī jautājums par tādas tiesību normas piemērošanu laikā, kuru Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei. ...

Sandijs Statkus, Andrejs Stupins

žurnāls / Numura tēma

Ultra vires pieņemtas tiesību normas spēks laikā Satversmes tiesas praksē

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Īss ieskats ultra vires jēdziena saturā Termins ultra vires tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "pārsniedzot pilnvaras" jeb "ārpus pilnvarām".1 Ultra vires doktrīna raksturo vienu no valststiesību pamatprincipiem, proti – lai personu tiesības būtu maksimāli aizsargātas pret iespējamību, ka izpildvaras institūcijas savas pilnvaras izmanto ļaunprātīgi, šīs institūcijas drīkst darboties tikai un vienīgi tām likumdevēja piešķirto ...

Laura Bugne, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis iespējamas normatīvā akta nepilnības gadījumā

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) nacionālā tiesību regulējuma nepilnību1 gadījumā varētu tikt uzskatīta par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, kas saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 35. panta 1. punktu jāizmanto pirms vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Rakstā tiks aplūkota ECT prakse lietās, kurās tā vērtējusi Satversmes tiesas kā individuālo tiesību aizsardzības līdzekļa efektivitāti normatīvo aktu iespējamo nepilnību labošanā, kā arī pašas Satversmes tiesas prakse, kad tai konstitucionālās sūdzības ietvaros tieši vai netieši lūgts vērtēt regulējuma nepilnību iespējamo neatbilstību Satversmei. ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas kolēģija: vēsture, kompetence, prakse

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad Satversmes tiesā ir vairāki zīmīgi notikumi: Satversmes tiesas divdesmit gadi, konstitucionālās sūdzības institūta piecpadsmitā gadadiena,1 kā arī piecpadsmit gadi kopš Satversmes tiesas kolēģiju izveidošanas. Šo gadu laikā tieši Satversmes tiesas kolēģija (turpmāk – kolēģija) ir kļuvusi par aktīvāko lēmumu pieņēmēju Satversmes tiesā. Par minēto vispirms liecina statistika – kopš 2001. gada kolēģijās izskatīti 3407 pieteikumi.2 Savukārt Satversmes tiesas likums kolēģijai piešķir noteicošo lomu vienā no Satversmes tiesas procesa stadijām. Šā raksta mērķis ir ieskicēt kolēģijas kā institūta rašanos, aplūkot kolēģijas darba organizācijas un kompetences regulējumu, kā arī ar to saistītos problēmjautājumus un interesantākos piemērus no kolēģiju prakses. ...

Elīna Kursiša

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu atsevišķās domas: jēdziens un Satversmes tiesas regulējums

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Ievads1 Satversmes tiesas spriedums ir tiesnešu kopdarbs, kurā katrs tiesnesis sniedz savu intelektuālo ieguldījumu. Taisot spriedumu, visiem Satversmes tiesas tiesnešiem ir vienlīdz nozīmīga loma.2 Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris norādījis: "[..] ja es kā jurists nepiekrītu saviem kolēģiem, tad tas bija vienkārši – jāraksta atsevišķās domas."3 Tiesneša atsevišķās domas4 ir demokrātisks mehānisms, ar ...

Aldis Laviņš, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Sarunas par Luksemburgu. Satversmes tiesas dialogs ar citu valstu konstitucionālajām tiesām

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Satversmes tiesas starptautiskā sadarbība Satversmes tiesa savā praksē ir norādījusi, ka, lai risinātu konkrētas tiesiskas problēmas, netieši var tikt piemērots funkcionāli līdzīgs citu valstu likumu regulējums.1 Citiem vārdiem sakot, Satversmes tiesa, īstenojot konstitucionālo kontroli, mācās no citu valstu pieredzes. Kā norādījusi Satversmes tiesas tiesnese Kristīne Krūma, "nacionālo, starptautisko un pārnacionālo tiesu dialogs mūsdienās ...

Aldis Laviņš, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas pieredze saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šajā rakstā vispirms tiks aplūkots jautājums, vai varētu rasties situācijas, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesai (turpmāk – Satversmes tiesa) būtu pienākums vai nepieciešamība uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST). Lai atbildētu uz šo jautājumu, uzmanība tiks pievērsta Satversmes tiesas procesa tiesiskajam regulējumam un uzsvērtas tiesas kompetences robežas, kā arī minēti atsevišķi procesuāli jautājumi, kas būtu jāņem vērā, ja Satversmes tiesa izlemtu uzdot prejudiciālo jautājumu. Pēc tam tiks sniegts ieskats Satversmes tiesas darba praktiskajos aspektos un tās sadarbībā ar vispārējās jurisdikcijas tiesām. Noslēgumā tiks piedāvātas dažas domas par to, kas gaidāms no EST un Satversmes tiesas sadarbības nākotnē. ...

Dita Plepa, Jānis Pleps

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas ietekme uz Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad aprit divdesmit gadu kopš Satversmes tiesas izveidošanas Latvijas tiesiskajā sistēmā un darbības uzsākšanas. 1996. gada 5. jūnijā, grozot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 85. pantu,1 konstitucionālais likumdevējs Latvijas tiesiskajā sistēmā nostiprināja vienu no efektīvākajiem konstitucionālo vērtību aizsardzības mehānismiem. Proti, tika izveidota Satversmes tiesa un tai piešķirta kompetence īstenot konstitucionālo kontroli. ...

žurnāls / Numura tēma

Zīmīgākie notikumi Satversmes tiesas vēsturē

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

1996 05.06.1996. Pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā, kas noteic, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa (stājās spēkā 26.06.1996.). Pieņemts Satversmes tiesas likums (stājās spēkā 28.06.1996.). 09.12.1996. Tiesneša zvērestu dod un amatā stājas Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Anita Ušacka un Ilma Čepāne. Amatā stājas tiesneši Andrejs Lepse un Ilze Skultāne. Satversmes tiesas izveidošanas diena. 11.12.1996. Satversmes ...

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesa divdesmit gados: no idejas līdz šodienai

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad aprit divdesmit gadi, kopš Latvijā tika izveidota un savu darbību uzsāka Satversmes tiesa. Tās izveidošana līdz šim ir bijis lielākais jauninājums Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.1 Latvijā ideja par konstitucionālās kontroles nepieciešamību tika ieskicēta un apspriesta jau starpkaru periodā, diskutējot par iespēju pārbaudīt Saeimas un Ministru kabineta pieņemto lēmumu atbilstību Satversmei.2 Tomēr atsevišķa konstitucionālā tiesa tika izveidota tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Tieši ar Satversmes tiesas izveidošanu ideja par konstitucionālās kontroles nepieciešamību pārtapa konkrētā institucionālajā risinājumā. Šajā rakstā3 tiks aplūkota Satversmes tiesas izveidošana un tās darbības attīstība, uzsverot konstitucionālās kontroles institucionālo ģenēzi Latvijā. Tas ļaus vēlreiz4 – pēc vairāk nekā divdesmit gadiem – atskatīties uz Satversmes tiesas izveidošanas procesu, aplūkot tās darbības posmus, kā arī akcentēt būtiskākās tiesas prakses atziņas. ...

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas atziņas: zelta fonds

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Latvijas valsts tika izveidota kā nacionāla valsts, pašnoteicoties latviešu tautai tās apdzīvotajās teritorijās – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē.1 Latvijas valsts balstās uz tādām pamatvērtībām, kas citstarp ietver pamattiesības un pamatbrīvības, demokrātiju, valsts un tautas suverenitāti, varas dalīšanu un likuma varu. Šīs vērtības valstij ir pienākums garantēt.2 Latvijā ir tiesiska demokrātiska iekārta, kas atzīst demokrātiskas ...

žurnāls / Numura tēma

Kas ir Satversme

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Satversmes tiesas nolēmumos paustos uzskatus, tiesas pozīciju citu konstitucionālo orgānu vidū, prestižu un autoritāti sabiedrībā nosaka tās sastāvs – Satversmes tiesas tiesneši. Kopš dibināšanas Latvijas Republikas Satversmes tiesā darbojušies: Dr. iur. Aivars Endziņš, Dr. iur. Romāns Apsītis, Dr. iur. Ilma Čepāne, Dr. iur. Anita Ušacka, Ilze Skultāne, Andrejs Lepse, Juris Jelāgins, Aija Branta, Gunārs Kūtris, Dr. iur. Kristīne Krūma, Viktors Skudra, Vineta Muižniece. Pašlaik Satversmes tiesas sastāvu veido: Aldis Laviņš (priekšsēdētājs), Dr. iur. Uldis Ķinis (priekšsēdētājs vietnieks), Dr. iur. Kaspars Balodis, Dr. iur. Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Dr. iur. Ineta Ziemele un Dr. iur. Daiga Rezevska. Tiesa parasti "runā" tikai ar savu nolēmumu starpniecību, un, izņemot gadījumus, kad spriedumam pievienotas atsevišķās domas, tas ir tiesnešu kopīgs skatījums uz tiesiskas problēmas risinājumu, kur katra individuālā tiesneša "balsi" ir grūti saskatīt. Tāpēc, lai ļautu tuvāk iepazīt šā brīža Satversmes tiesas tiesnešu uzskatus, šajā tiesas līdzšinējiem 20 gadiem veltītajā "Jurista Vārdā" publicējam viņu atbildes uz principiāliem jautājumiem – kas ir Satversme, kāda ir konstitucionālās tiesas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī, vai godīgums un taisnīgums var nonākt pretrunā, u.c. ...

2

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls