Jurista Vārda satura arhīvs

I. Jēdziena “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse” noskaidrošanas metodoloģija II. Korespondentattiecību būtības raksturojums un īpatnības banku tiesībās III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos. Turpinājums IV. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne ...

domnīca / Eseja

Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses kā tiesību palīgavota vieta un loma kredītiestāžu savstarpējās attiecībās, sniedzot korespondentbanku pakalpojumus (V)

6. Marts 2025

I. Jēdziena “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse” noskaidrošanas metodoloģija II. Korespondentattiecību būtības raksturojums un īpatnības banku tiesībās III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos Volfsberga grupas materiāli un prakses rekomendācijas Starptautisko regulatīvo iestāžu vidū ierasts minēt arī Volfsberga grupu (Wolfsberg Group). Tā ir 1999. gadā dibināta ...

domnīca / Eseja

Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses kā tiesību palīgavota vieta un loma kredītiestāžu savstarpējās attiecībās, sniedzot korespondentbanku pakalpojumus (IV)

20. Februāris 2025

I. Jēdziena “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse” noskaidrošanas metodoloģija II. Korespondentattiecību būtības raksturojums un īpatnības banku tiesībās III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos Viens no vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izziņas avotiem ir starptautiskie tiesību avoti un prakse, kas tiek veidota, balstoties uz šiem avotiem. Banku tiesību regulējums ...

domnīca / Eseja

Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses kā tiesību palīgavota vieta un loma kredītiestāžu savstarpējās attiecībās, sniedzot korespondentbanku pakalpojumus (III)

4. Februāris 2025

Turpinājums. Raksta sākums pieejams ŠEIT. II. Korespondentattiecību būtības raksturojums un īpatnības banku tiesībās Ievērojot pētījuma apakšmērķi – noskaidrot korespondentbanku savstarpējo tiesisko attiecību būtību un tiesisko raksturu, iekams pievērsties vispārpieņemto starptautisko banku praksi reglamentējošo tiesību avotu vērtējumam, būtu nepieciešams vismaz lakoniski raksturot korespondentbanku darbību un korespondentattiecību būtību, ...

domnīca / Eseja

Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses kā tiesību palīgavota vieta un loma kredītiestāžu savstarpējās attiecībās, sniedzot korespondentbanku pakalpojumus (II)

23. Janvāris 2025

Globālajā, reģionālajā un nacionālajā ekonomikā kredītiestāžu darbībai piemīt būtiska loma. Tā sekmē noguldījumu un investīciju piesaisti, veicina līdzekļu ieguldījumu gan īstermiņa kapitāla tirgos, gan dažādos ilgtermiņa aktīvos, tādējādi nodrošinot līdzekļu apriti ekonomikā.[1] Vienlaikus kredītiestādes, piedāvājot dažādus finanšu pakalpojumus plašam subjektu lokam,[2] nodrošina ekonomikas stabilitāti,[3] kas saistīta ar noguldījumu patstāvību ...

domnīca / Eseja

Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses kā tiesību palīgavota vieta un loma kredītiestāžu savstarpējās attiecībās, sniedzot korespondentbanku pakalpojumus (I)

13. Janvāris 2025

Kopš savu darba gaitu sākuma pirms vairāk nekā 40 gadiem frāze «piecelties, tiesa nāk!» šķita sakramentāla. Lai arī šī frāze izskan arvien retāk, tā ir pašsaprotamība, būtībā – reflekss, kad tiesas sastāvs ienāk tiesas sēžu zālē. ...

domnīca / Eseja

"Piecelties, tiesa nāk!"

16. Decembris 2024

Kopš neatkarības atjaunošanas materiālo krimināltiesību joma Latvijas tiesību sistēmā piedzīvojusi vismaz divas būtiskas reformas, kas cita starpā ievērojami mainīja kriminālsodu politiku: vienu – 1999. gadā, spēkā stājoties Krimināllikumam, bet otru – 2013. gada 1. aprīlī, ietverot jaunus sodu noteikšanas principus un kopumā mazinot soda piedraudējuma bardzību. [1] ...

domnīca / Eseja

II. Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās

5. Janvāris 2024

Ievads Novembra izskaņā Tieslietu ministrija publicēja informatīvu ziņojumu, ka Ministru kabinets devis “zaļo gaismu” divu likumprojektu – grozījumu Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā – tālākai virzīšanai uz Saeimu.[1] Piedāvāto grozījumu esence raksturota tādējādi, ka turpmāk paredzēts atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas.[2] Tā vietā, acīmredzami nivelējot abus jēdzienus, tiek piedāvāts šo institūtu mehāniski ...

domnīca / Eseja

Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās

19. Decembris 2023

domnīca / Eseja

II. Teorētiskā ceļakarte tiesiskuma maiņas krustcelēs

6. Decembris 2023

I. Kas bija pirmā – vista vai ola? ...

“Nihil novi sub sole.” [1] Pirms kāda laika nedēļas žurnālā “Jurista Vārds” bija lasāma intervija ar pašreizējo ģenerālprokuroru Juri Stukānu. [2] Līdztekus ne mazumam interesi un pārdomas raisošu apgalvojumu šīs esejas autoru uzmanību saistīja kāds J. Stukāna izteikums, raksturojot problēmas, ar ko šobrīd sastopoties demokrātiskas tiesiskas valsts kriminālprocesuālā sistēma Latvijā. Proti, noregulējot radušās krimināltiesiskās attiecības, sasniegtais rezultāts teju vienmēr mēdzot būt tiesisks, bet krietni retāk – taisnīgs. Meklējot atbildi uz jautājumu, kā šo defektu koriģēt, piedāvāta panaceja bija visnotaļ lakoniska – “[..] ja tiesiskums nenodrošina taisnīgumu, tad tiesiskums ir jāmaina” [3]. Jeb, izsakoties citiem vārdiem, jāgroza rakstītais likums, ja esošā regulējuma ietvaros sasniegtais tiesību normu piemērošanas rezultāts netiek uzskatīts par taisnīgu. ...

domnīca / Eseja

Tiesiskuma un taisnīguma identitātes krīze

13. Novembris 2023

IV. Tiesas apspriedes institūta korelācija ar sabiedrības uzticību tiesu varai (turpinājums) III. Tiesas apspriedes institūta korelācija ar sabiedrības uzticību tiesu varai II. Rakstveida un mutvārdu procesa modalitātes kasācijas kārtībā I. Kasācijas instances tiesa permanentā spriedzē starp jābūtību un realitāti ...

domnīca / Eseja

V. Juridiskā relatīvisma filozofija un tiesību uz taisnīgu tiesu realizēšana (nobeigums)

25. Oktobris 2023

domnīca / Eseja

IV. Tiesas apspriedes institūta korelācija ar sabiedrības uzticību tiesu varai (turpinājums)

10. Oktobris 2023

III. Tiesas apspriedes institūta korelācija ar sabiedrības uzticību tiesu varai II. Rakstveida un mutvārdu procesa modalitātes kasācijas kārtībā I. Kasācijas instances tiesa permanentā spriedzē starp jābūtību un realitāti ...

II. Rakstveida un mutvārdu procesa modalitātes kasācijas kārtībā I. Kasācijas instances tiesa permanentā spriedzē starp jābūtību un realitāti Iepriekš ieskicētās īpatnības, kas saistāmas ar tiesību uz taisnīgu tiesu realizācijas iespējām kasācijas instances tiesā, apstiprina, ka šajā tiesvedības posmā rakstveida procesam kā atsevišķai praktiskās norises formai iebildumi patiešām arī nevarētu tikt izteikti, tiesa, ievērojot nosacījumu, ka ...

domnīca / Eseja

III. Tiesas apspriedes institūta korelācija ar sabiedrības uzticību tiesu varai

28. Septembris 2023

I. Kasācijas instances tiesa permanentā spriedzē starp jābūtību un realitāti Kriminālprocesa likumā likumdevējs ir noteicis divus procesa veidus, kādos lieta izskatāma kasācijas instancē: rakstveida procesā un mutvārdu procesā. Tā ir viena no svarīgākajām novitātēm kasācijas instances tiesā, salīdzinot ar Kriminālprocesa kodeksu, kas Latvijā bija spēkā līdz 2005. gada 1. oktobrim.[1] Tādējādi krimināllietās rakstveida process kasācijā ir pazīstams ...

domnīca / Eseja

II. Rakstveida un mutvārdu procesa modalitātes kasācijas kārtībā

6. Septembris 2023

Interpretējot Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmo teikumu, Satversmes tiesa ir paudusi vērtējumu, ka jēdziens “taisnīga tiesa” ietilpina divējādus aspektus – gan neatkarīgu tiesu varas institūciju, gan pienācīgu un tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā lieta izskatāma. [1] Neatņemama tiesību uz taisnīgu tiesu realizēšanas komponente ir arī tādu tiesisko garantiju un taisnīguma principu ieviešana un ievērošana lietu izspriešanā, kas ...

domnīca / Eseja

Tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanas īpatnības kriminālprocesā kasācijas instances tiesā

23. Augusts 2023

domnīca / Eseja

Kādas nodevības ģenealoģija (II)

10. Augusts 2023

Kādas nodevības ģenealoģija (I) ...

“Jūs negribat nokaut, jūs tiesneši un upurētāji, iekām kustonis nav nodūris galvu? Redziet, bālais noziedznieks ir nodūris galvu: iz viņa acīm runā lielā nicināšana. – “Mans es ir kaut kas, kas uzvar: mans es ir mana lielā nicināšana pret cilvēku,” tā runā viņa acs. Kā viņš pats sevi notiesāja, tas bija viņa dzīvē augstākais acumirklis: neļaujiet tam, kas pacēlies, atkrist atpakaļ viņa zemumā! Nav atpestīšanas tam, kas pats caur sevi cieš, lai tad nāk drīza nāve. Jūsu nokaušana, soģi, lai ir līdzcietība, nevis atriebība. Un nokaudami pielūkojiet, lai jūs paši dzīvi attaisnotu. Vēl nav gana, ka jūs izlīdzināties ar to, ka jūs nokaujat. Jūsu skumjas, lai ir mīlestība pret pārcilvēku: tā attaisnojat jūs savu dzīves turplikumu. – “Ienaidnieks,” jums jāsaka, bet ne “ļaundaris”; “slimnieks”, jums jāsaka, bet ne “blēdis”, “bezprātis”, jums jāsaka, bet ne “grēcinieks”. Un tu, sarkanais tiesnesi, ja tev gribētos izteikt, ko tu domās jau esi izdarījis: tad visi kliegtu: “Prom ar šo izmeslu un indekli.” Bet citāda ir doma, un citāds darbs, citāds darba tēls.” [1] /Frīdrihs Nīče, “Tā runāja Zaratustra”, 1939/ ...

domnīca / Eseja

Kādas nodevības ģenealoģija

27. Jūlijs 2023

Rakstiskuma un mutiskuma sinerģijas problemātika Latvijas kriminālprocesā (II) Rakstiskuma un mutiskuma sinerģijas problemātika Latvijas kriminālprocesā (I) Lai gan rakstiskuma elementi Latvijas kriminālprocesā nav sevišķa novitāte, Covid-19 pandēmijas laiks uz tā šķietamajām “priekšrocībām”, bez šaubām, lika paraudzīties kā uz “svaigu risinājumu”, mēģinot salāgot vīrusa izplatības ierobežošanas prasības ar raitu lietu izskatīšanas gaitu. ...

domnīca / Eseja

Rakstiskuma un mutiskuma sinerģijas problemātika Latvijas kriminālprocesā (Nobeigums)

16. Maijs 2023

Rakstiskuma un mutiskuma sinerģijas problemātika Latvijas kriminālprocesā (I) Retoriskais jautājums par kriminālprocesa objektīvu norisi un nereti vērojamo šī fakta atrašanos pilnīgā pakārtotībā tam, kāda ir individuāli piemītošā taisnīguma izpratne tiesību normas piemērotājam un gala nolēmuma pieņēmējam, līdz ar to pilnvērtīgi nav aplūkojams, abstrahējoties no tiem faktoriem, kas ietekmē šīs taisnīguma izpratnes iedibināšanos un turpmāko attīstību. ...

domnīca / Eseja

Rakstiskuma un mutiskuma sinerģijas problemātika Latvijas kriminālprocesā (II)

9. Maijs 2023

Ideja par taisnīgu kriminālprocesu šī jēdziena visplašākajā nozīmē nav nošķirama no vērtējuma par atsevišķu tiesiskās kārtības komponenšu saderīgumu ar attiecīgā laikposma politiskajās nostādnēs postulēto mērķu sasniegšanas iespējamību tiklab konstitucionalitātes, kā, bez šaubām, efektivitātes dimensijās. Pamazām pierimstot koronavīrusa izraisītās pandēmijas disputu vētrām, kriminālprocesa jomā praktizējošie juristi un tiesībzinātnieki pievērsušies ...

domnīca / Eseja

Rakstiskuma un mutiskuma sinerģijas problemātika Latvijas kriminālprocesā (I)

26. Aprīlis 2023

Egons Rusanovs, Irina Koropa , Linda Lielbriede

domnīca / Eseja

III. Napoleons un viņa laikmets

20. Aprīlis 2023

I. Puškina un citu impērisko simbolu piemiņas kari II. Napoleona kriminālprocesuālās kodifikācijas idealizācija “Franču jurisprudences lielākā alošanās balstās faktā, ka tumšas vientulības skartu personību sapņi un reizēm pat viscietsirdīgākie maldi, ko tie apņēmušies paust skaļi, bieži vien tiek atzīti par likumu.”[1] /Voltērs/ Viens no priekšnosacījumiem ģeogrāfiskajām un valstiskajām pārmaiņām Francijā bija 1789. gada maija notikumi, ...

Egons Rusanovs, Irina Koropa , Linda Lielbriede

domnīca / Eseja

II. Napoleona kriminālprocesuālās kodifikācijas idealizācija

6. Aprīlis 2023

I. Puškina un citu impērisko simbolu piemiņas kari Ieskicējot aplūkojamā temata aprises, autori jau iepriekš norādīja, ka jebkurš piemineklis simbolizē sava laika novērtējumu kādam notikumam vai indivīdam, taču, mainoties laikmetam un tā vērtībām iegūstot citu veidolu vai svaru, arī konkrētu pieminekļu esība tiek pakļauta intelektuālai revīzijai.[1] Tomēr no šī apgalvojuma ir atvasināms vēl kāds gluži pašsaprotams retorisks vaicājums – kas ...

Egons Rusanovs, Irina Koropa , Linda Lielbriede

domnīca / Eseja

Piemiņas idealizācija: kas kopīgs Puškinam un Napoleonam

4

24. Marts 2023

“Kamēr lauvām nebūs savu vēsturnieku, medību stāsti vienmēr cildinās mednieku.”[1] /Afrikāņu paruna/ Esejai izraudzītais nosaukums, iespējams, varētu lasītājā raisīt mulsumu, asociējot to ar labi zināmo anekdošu lērumu, kas sākas aptuveni šādi – “[k]as kopīgs deputātiem un autiņbiksītēm? Abi bieži jāmaina viena un tā paša iemesla dēļ.” Patiesībā, lai cik tas arī paradoksāli nebūtu, Aleksandram Puškinam[2] un Napoleonam[3], neraugoties uz viņu ...

Viens no Apgaismības laikmeta intelektuālajiem jaunievedumiem saistāms ar tā dēvēto “līdzīgo tiesas” koncepciju, kas, rosinot atmest līdz tam daudzu gadsimtu laikā iekapsulējošos apziņu par priviliģētāku kārtu pārstāvju tiesībām spriest tiesu arī par tiem, kas sava statusa vai sabiedriskās kārtas dēļ apveltīti ar mazāk tiesībām, mudināja veidot tādu justīcijas sistēmu, kas par personas vainu ļautu lemt arī vienkāršajiem cilvēkiem atbilstoši savai ...

domnīca / Eseja

Miertiesu darbības institucionālā loma Latvijas starpkaru perioda kriminālprocesā

3. Marts 2023

I. Ievads II. Termiņu un stadiju izpratne kriminālprocesuālajā sistēmā III. Paziņošanas par tiesas sēdi procesuāli tiesiskā evolūcija IV. Tiesību uz aizstāvību realizācijas korelācija ar paziņojuma par nopratināmajām personām sagatavošanu V. Tiesību uz aizstāvību realizācijas korelācija ar paziņojuma par nopratināmajām personām sagatavošanu (turpinājums) Jebkuru pēdējā laika Kriminālprocesa likuma grozījumu centrālais mērķis ...

domnīca / Eseja

VI. Tiesībpolitiskā izšķiršanās par līdzekļiem ceļā uz iztiesāšanas paātrināšanu (nobeigums)

3. Februāris 2023

I. Ievads II. Termiņu un stadiju izpratne kriminālprocesuālajā sistēmā III. Paziņošanas par tiesas sēdi procesuāli tiesiskā evolūcija IV. Tiesību uz aizstāvību realizācijas korelācija ar paziņojuma par nopratināmajām personām sagatavošanu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas[1] (turpmāk – Cilvēktiesību konvencija) 6. panta 3. punkta d. apakšpunkts noteic, ka ikvienam, kurš tiek apsūdzēts noziedzīgā ...

domnīca / Eseja

V. Tiesību uz aizstāvību realizācijas korelācija ar paziņojuma par nopratināmajām personām sagatavošanu (turpinājums)

27. Janvāris 2023

I. Ievads II. Termiņu un stadiju izpratne kriminālprocesuālajā sistēmā III. Paziņošanas par tiesas sēdi procesuāli tiesiskā evolūcija Aizstāvības mērķis kriminālprocesā ir atjaunot taisnīgu līdzsvaru kriminālprocesā, taču šīs funkcijas realizēšana ir būtiski apgrūtināta, ja personai tiek liegtas iespējas jēgpilni jau kriminālās tiesvedības sākumstadijā zināt to, kādu iemeslu dēļ apsūdzības funkcijas īstenotājs krimināllietas materiālos ...

domnīca / Eseja

IV. Tiesību uz aizstāvību realizācijas korelācija ar paziņojuma par nopratināmajām personām sagatavošanu

18. Janvāris 2023

I. Ievads II. Termiņu un stadiju izpratne kriminālprocesuālajā sistēmā Likumdevēja darbs, radot vai pilnveidojot kriminālprocesuālās kārtības noregulējumu mūsdienīgā un demokrātiskā valstī, no vienas puses raugoties, noteikti ir kļuvis daudz raitāks un, iespējams, pat vieglāks nekā tas bija Eiropas valstu likumdevējiem, piemēram, 19. un 20. gadsimta mijā. Kaut vai tālab, ka neviena mūslaiku kriminālprocesa reforma vai tā sektorāla modifikācija ...

domnīca / Eseja

III. Paziņošanas par tiesas sēdi procesuāli tiesiskā evolūcija

6. Janvāris 2023

I. Baznīcas un valsts attiecību regulējums Konfesionālie rekvizīti tomēr nebūt nebija vienīgā joma, ko autoritārais režīms ekspluatēja savās interesēs; līdzīgs laikmetīgs korektīvs, kas cieši savijās ar jau sniegto ieskatu baznīcas un laicīgās varas abpusējā izdevīgumā balstītajās attiecībās, skāra arī starpkaru perioda kriminālprocesuālo kārtību – likumdevēja uzmanības lokā, līdzīgi kā mūsdienās, ar nemainīgu aktualitāti, bet bez lieliem panākumiem ...

domnīca / Eseja

Daži sekulārisma aspekti Latvijas Republikā starpkaru periodā

19. Decembris 2022

Simts gadus – no 1521. gadam līdz 1621. gadam – Livonija bija divu konfesiju cīņu lauks, kuru bez tam vēl plosīja ilgstošie kari.[1] Šodien Latvijas kristīgā baznīca un valsts saskaras ar fundamentāli citiem izaicinājumiem. Modernitāte – proti, tehnoloģiskās ražošanas domāšanas paradigmas un birokrātija ir atsvešinājusi indivīdus no primārajām institūcijām un piespiedusi tos veidot savrupas publiskās un privātās dzīves sfēras. Modernajā pasaulē ...

domnīca / Eseja

Daži sekulārisma aspekti Latvijas Republikā starpkaru periodā

15. Decembris 2022

Mēdz sacīt, ka problēmjautājuma definēšana jau ir pussolis ceļā uz tā risinājumu meklējumiem, tādējādi turpmākā izklāsta skaidrības labad visupirms būtu nepieciešamu konspektīvi aplūkot tiesību uz taisnīgu tiesu saturā ietilpstošās garantijas, kam sevišķa nozīme piemīt tieši Kriminālprocesa likuma 489. panta pirmās daļas praktiskajā piemērošanā. Tiesa gan, nepretendējot uz tamlīdzīga izklāsta pilnīgumu, jāuzsver, ka uzmanība galvenokārt akcentējama ...

domnīca / Eseja

II. Termiņu un stadiju izpratne kriminālprocesuālajā sistēmā

2. Decembris 2022

Par velti kāvās Aurēlijs, Par velti domāja viņš domas, Jo jaunai Rīgai neder tas, Kas derēja priekš senās Romas. /Jānis Rokpelnis. “Ziņģe par Marku Aurēliju”/ Epigrāfs no Luī Ferdinanda Selīna[1] komēdijas “Baznīca”[2], ar ko franču eksistenciālisma filozofijas pārstāvis Žans Pols Sartrs[3] iesāk savu pirmo romānu “Nelabums”[4], vienlaikus ir manifests, iespējams, vislakoniskāk izteiktajai politiskās, filozofiskās un jebkuras citas pārliecības ...

domnīca / Eseja

Par homeostāzes saglabāšanu apsūdzētā tiesību apjomam jaunajā Kriminālprocesa likuma 489. panta redakcijā

16. Novembris 2022

Daži kritiski apsvērumi par pierādījumu pārbaudes kārtības maiņu iztiesāšanā (sākums) Daži kritiski apsvērumi par pierādījumu pārbaudes kārtības maiņu iztiesāšanā (turpinājums) Dažāda satura un nozīmes politikas plānošanas un valsts pārvaldes darbības efektivitātes izvērtējumam veltītajos dokumentos nereti tiek akcentēts, ka policijas un prokuratūras, kā arī citu ne–tiesas iestāžu darbībai pirmstiesas kriminālprocesa stadijā esot raksturīga ...

domnīca / Eseja

Daži kritiski apsvērumi par pierādījumu pārbaudes kārtības maiņu iztiesāšanā (nobeigums)

30. Septembris 2022

Daži kritiski apsvērumi par pierādījumu pārbaudes kārtības maiņu iztiesāšanā (sākums) Kriminālprocesa efektivitātes stiprināšanas nepieciešamība, allaž būdama politikas veidotāju un likumdevēja rūpe, kas pēdējos gados arvien biežāk nodarbinājusi arī tiesnešu prātus, ar dažādiem sociāli orientētiem mērķiem un vērtībām pamanās aizstāt vispārcilvēciskās vērtības (šī jēdziena piepildīšanu ar saturu gan ir atstājama lasītāju pašu ziņā), tādējādi, ...

domnīca / Eseja

Daži kritiski apsvērumi par pierādījumu pārbaudes kārtības maiņu iztiesāšanā (turpinājums)

23. Septembris 2022

Nav šaubu, ka par nopietniem tematiem, tajā skaitā kliedzošām netaisnībām kriminālprocesa praktiskajā norisē, dažkārt ir vērts runāt arī ar humoru un ironiju.[1] Turklāt mēģinājumi artikulēti parafrāzēt [2] uz sabiedriskās morāles robežas balansējošus izteikumus, kā izrādās, tamlīdzīga publicistikas žanra autoriem nebūt nav tas vieglākais uzdevums. Tomēr arī tamlīdzīgu argumentu pamatā ir jābūt loģiskiem un no realitātes neatrautiem praktiskiem ...

domnīca / Eseja

Daži kritiski apsvērumi par pierādījumu pārbaudes kārtības maiņu iztiesāšanā

16. Septembris 2022

I. Kopsavilkums II. Kriminālvajāšanas izpratne starpkaru periodā III. Kriminālvajāšanas izpratne starpkaru periodā – turpinājums IV. Kriminālvajāšanas izpratne padomju un postpadomju periodā Nolūkā salīdzināt dažādu tiesību sistēmu rezultātus, atgūstoties no padomju kriminālprocesa izpratnes, autori uzskatīja par iespējamu vērst uzmanību arī uz mūsdienu Krievijas kriminālprocesu, kur pēc apsūdzības akta iesniegšanas un lietas ...

domnīca / Eseja

Kriminālvajāšanas jēdziena (ne)izpratne kā sistēmisks Latvijas kriminālprocesa trūkums un disfunkcijas iemesls

30. Augusts 2022

I. Kopsavilkums II. Kriminālvajāšanas izpratne starpkaru periodā III. Kriminālvajāšanas izpratne starpkaru periodā – turpinājums Turpinot atbilžu meklējumus par kriminālvajāšanas kā procesuāla institūta normatīvās un doktrinārās izpratnes deformāciju cēloņiem, kuru sekas savukārt jau uzskatāmi izpaužas mūsdienu Latvijas kriminālprocesā, noskaidrojama arī padomju tiesību telpai raksturīgā izpratne par šo pēc būtības par fundamentālu ...

domnīca / Eseja

Kriminālvajāšanas jēdziena (ne)izpratne kā sistēmisks Latvijas kriminālprocesa trūkums un disfunkcijas iemesls

24. Augusts 2022

I. Kopsavilkums II. Kriminālvajāšanas izpratne starpkaru periodā Jau tuvāk pievēršoties jautājumam par kriminālvajāšanas būtisko nozīmi un procesuālajām sekām, Alfrēds Linde pauda viedokli, ka kriminālvajāšanas ierosinātājam vēl nebūtu gluži piešķirams tiesības uzsākt kriminālvajāšanu. Turklāt A. Linde nepiekrita nedz profesoram I. Foiņickim,[1] nedz profesoram P. Mincam,[2] ka jau ar kriminālvajāšanas ierosināšanu tā uzskatāma par uzsāktu, ...

domnīca / Eseja

Kriminālvajāšanas jēdziena (ne)izpratne kā sistēmisks Latvijas kriminālprocesa trūkums un disfunkcijas iemesls

15. Augusts 2022

domnīca / Eseja

Kriminālvajāšanas jēdziena (ne)izpratne kā sistēmisks Latvijas kriminālprocesa trūkums un disfunkcijas iemesls

9. Augusts 2022

“Ja nepastāvētu ļaunums, kāda nozīme būtu labajam, un kā izskatītos zeme, ja no tās vaiga izzustu visas ēnas?”[1] ...

Ja uz kriminālprocesu raugās kā uz lielāka vai mazāka cilvēciskā prāta radītu mākslīgu konstruktu, tad attiecībā uz dažādu vēsturisko periodu Latvijas likumdevējiem gluži vietā ir pazīstamais izteikums, ka “ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli”. Taču, kā zināms no mitoloģijas un reliģijas filozofijas, tad elles saimniekam velnam ir bijis arī cits visnotaļ izplatīts apzīmējums – haoss. Kāds modernāks, lai arī ne pārāk populārs, krievu filozofs ...

domnīca / Eseja

Kriminālvajāšanas jēdziena (ne)izpratne kā sistēmisks Latvijas kriminālprocesa trūkums un disfunkcijas iemesls

2. Augusts 2022

Šī raksta virsmērķis ir atklāt atteikšanās no apsūdzības institūta pašreizējā brīža izpratni vai nu kā padomju kriminālprocesa kļūdainas doktrīnas deformējošu rudimentu, vai arī kā ļoti fragmentāru un turklāt pilnīgi no pārējā Latvijas kriminālprocesuālā noregulējuma konteksta izrautu “amerikānismu” kā dekoratīvu elementu, kas abos gadījumos kopumā ne tikai nevajadzīgi kompromitē neapšaubāmi nozīmīgo prokurora procesuālo figūru, bet arī var nodarīt (vai jau nodara) būtisku kaitējumu sabiedrības uzticībai tiesiskumam. ...

domnīca / Eseja

Postpadomju telpas kriminālprocesa “identitātes meklējumu mokas” jautājumā par prokurora atteikšanos no apsūdzības tiesā

22. Jūlijs 2022

Pirms vairākiem gadiem Juris Stukāns, tobrīd būdams Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, pauda viedokli, ka “tiesas izmeklēšanas būtībai un pamata saturam ir jābūt tiesas debatēm, kad jebkurš var būt klāt tiesas sēdē un dzirdēt, uz kādiem pierādījumiem un pierādījumos fiksēto savu pārliecību par personas vainu balsta prokurors un kāpēc aizstāvība nepiekrīt izvirzītajai apsūdzībai, vienlaikus izklāstot, kādi ir aizstāvības ...

domnīca / Eseja

Apsūdzības raksta būtības eliminācija kā Latvijas kriminālprocesa liktenīgā kļūda

8. Jūlijs 2022

Dogmatiskā jurisprudence, tās piekritējiem nereti nekritiski pieņemot un par nemainīgu patiesību atzīstot kādu tēzi,[1] reti kad spēj patstāvīgi risināt kolīzijas starp likuma normas formālo juridisko ietvaru un kādas tiesības patieso tvērumu un būtību. Taču prasme tiesiski un drosmīgi abstrahēties no tiesībpolitiskām vai sociālām finesēm, kas caurvij to vai citu personai piemītošo tiesību juridisko audeklu, ir vienīgais veids, kā godprātīgi atšķetināt ...

domnīca / Eseja

Apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē obligātums kā akmenī cirsta dogma mūsdienu Latvijas kriminālprocesā

2. Jūnijs 2022

Savāds šķiet šis laiks, kad vienu satraucošu notikumu, kas vēl īsti nav paguvis iegult sabiedrības domās, drīz nomaina jau nākamais, strauji tukšojot empātijas un laikam gan arī cilvēcības rezervuārus, kuros rādās esam atlicis gaužām maz gara jaudas uzturēt sevī dzīvu iejūtību un spēju nenogurstoši koncentrēties uz ģeopolitisko norišu būtiskumu. Vienlaikus Putina īstenotā kara liesmu atblāzma Eiropā ļauj daudz spilgtāk saskatīt sabiedrības morālā ...

domnīca / Eseja

Rašisma murgu terapija demokrātiskā sabiedrībā

25. Maijs 2022

I. Vakardienas ļaudis šodienas pasaulē II. Ievads II. Vai meliem vienmēr ir “īsas kājas”? Kriminālprocesam kā jebkurai citai organizētai un praktiski virzītai norisei ir jāatbilst noteiktai kārtībai, kas gan iespējama vien tādā gadījumā, ja kriminālprocesu veicošajām amatpersonām un citiem procesa dalībniekiem ir vienāds zināšanu un izpratnes līmenis par jēdzienu būtību un “spēles noteikumiem” jeb procesuālo normu saturu un to tiesiski ...

domnīca / Eseja

Sievietes un vīrieša līdztiesība melu un dezinformācijas kultūrā. IV. Vai procesa virzītāji nekad nemelo?

29. Aprīlis 2022

I. Vakardienas ļaudis šodienas pasaulē II. Ievads Domājams, ka vairumam lasītāju, ievērojot zināma laika perioda īpatnības un ideoloģiskās didaktikas toni, nebūs svešs angļu utopista Herberta Velsa[1] vārds un viņa piedāvātā četrdimensiju ģeometrijas teorija – hipotēze par laiku kā cilvēka pūlēm pārvaramu telpas dimensiju.[2] Turklāt gluži ticams, ka pats H. Velss, 19. gadsimta izskaņā revolucionāru ieceru pārsātinātajai pasaulei piedāvājot ...

domnīca / Eseja

Sievietes un vīrieša līdztiesība melu un dezinformācijas kultūrā. III. Vai meliem vienmēr ir “īsas kājas”?

1

19. Aprīlis 2022

I. Vakardienas ļaudis šodienas pasaulē Pēdējo gadu laikā ievērojamu sabiedrības uzmanību saistījušas plašās un nereti visai asās diskusijas par vardarbību, sevišķu uzmanību veltot vienam no vardarbības veidiem – seksuālai vardarbībai, kas vērsta pret sievietēm (vardarbība dzimuma dēļ). Paustā attieksme ir nelokāma – uz šādiem noziegumiem acis vairs netiks pievērtas. Un tam nevar nepiekrist! Vardarbībai nav vietas civilizētā pasaulē, un sabiedrībā ...

domnīca / Eseja

Sievietes un vīrieša līdztiesība melu un dezinformācijas kultūrā. II. Ievads

26. Marts 2022

Teju trīs nedēļas pēc tam, kad Krievijas Federācijas armijas raķešu zalves no jauna pāršķēla nogaidošo rīta klusumu brīvajā un neatkarīgajā Ukrainas zemē, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā tiesa izdeva rīkojumu, ar kuru Krievijai tika tūlītēji pieprasīts “[..] pārtraukt militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā”.[1] Balsojot “par” Krievijas militārās brutalitātes nosodīšanu, 13 no ANO Starptautiskās ...

domnīca / Eseja

“Demokrātija – tikai demokrātiem”

21. Marts 2022