domnīca / Eseja
III. Inkvizitors, kurš sarunājās ar savu sirdsapziņu
22. Janvāris 2021
I. Ievads
II. Lūdes kāzusa fabula jeb “savādā krimināllieta”
Pārdomājot Lūdes kāzusu, izrādās, nemaz nav tik pārsteidzoši, ka arī šodien, vairāk kā pēc divsimt gadiem, cilvēce, lai arī nereti atsevišķos jautājumos diametrāli pilnīgi pretēji, joprojām turpina risināt precīzi tieši to pašu būtisko eksistenciālo jautājumu kompleksu (turklāt izmantojot tos pašus atslēgas vārdus: brīvība, morāle un sirdsapziņa[1]), kas arī toreiz, izmeklējot ...
domnīca / Eseja
Post Scriptum rakstu sērijai par Seru Rodžera Skrutonu. Vai Latvijā patiešām ir kāda konservatīva politiskā partija?
1
13. Novembris 2020
Pārlasot nule kā pabeigto rakstu sēriju “Konservatīvisms R. Skrutona izpratnē”, autori pieļauj iespēju, ka prasīgāks lasītājs varētu palikt neapmierināts ar to, ka šis projekts netika pabeigts ar tradicionālo kopsavilkumu, kurā būtu ietvertas arī atbildes uz iepriekš izvirzītajām hipotēzēm. Jāatzīst, ka patiešām, vēl ievadot šo rakstu kopu, autori norādīja, ka, “iespējams, ir pilnīgi pamatots jautājums, vai nav tā, ka jēdzienu “konservatīvisms” ...
domnīca / Eseja
Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē IV.
Konservatīvisms-patriotisms, kārtība un brīvība
3. Augusts 2020
Rodžers Skrutons būtisku savas intelektuālās dzīves daļu bija veltījis tam, lai definētu un aizstāvētu konservatīvismu kā “sociālo filozofiju un politisko programmu”.Viņš uzskatīja, ka būt par konservatīvo nozīmē novērtēt kultūras un politiskās tradīcijas, kuras ir mantotas no pagātnes, pieturēties pie tām un nodot tās tālāk nākamajām paaudzēm. Proti, pēc R. Skrutona ieskatiem, konservatīvisms ir pieķeršanās filozofija, jo “mēs esam pieķērušies lietām, kuras mīlam, ar mērķi aizsargāt tās pret sabrukšanu”. Jau iepriekš raksta autori ir norādījuši, ka R. Skrutona darbu vienotā tēma ir mīlestība pret mājām.
...
domnīca / Eseja
Par upuri var kļūt jebkurš
15
10. Marts 2016
Vēl 19.gadsimta Eiropā goda aizskārums dižciltīgo vidū izraisītu dueli. Japānā samurajs, ja viņam nebūtu iespējams cīnīties, tomēr, lai pierādītu savu nodomu tīrību un glābtu aptraipīto godu, veiktu seppuku rituālu. Taču laiks ir darījis savu, un viss ir sajaucies. Masu vērtības ir ne tikai nodeldējušas izpratni par godu, bet arī laupījušas iespēju to aizstāvēt principiāli un konsekventi. Zudušas arī cilvēciskas elementāras distances un barjeras. Katrs, kuram ienāk prātā, var gandrīz nesodīti pazemot, apvainot, ignorēt vispārcilvēciskas normas. ...
