Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Informācija

Eiropas tiesu sistēmas kvalitāte šķērsgriezumā

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komitejas (European Commission for the Efficiency of Justice) regulāri publicē ziņojumus par Eiropas Padomes valstu tiesu sistēmām ar mērķi uzlabot tiesu sistēmu kvalitāti un funkcionalitāti. Pirms kāda laika tika publicēts 2010. gada ziņojums "Eiropas tiesu sistēmas efektivitāte un kvalitāte", kurā apkopoti 2008. gada dati. Vērtēšanas intervāls ir divi gadi. Iepriekšējais ziņojums 2008. gadā bija par 2006. gada datiem. Šāda salīdzinoša informācija, kas tiek apkopota atbilstoši skaidrai un nemainīgai metodoloģijai, ļauj novērtēt Latvijas tiesu sistēmu un salīdzināt to ar citām Eiropas valstīm, kā arī ļauj konstatēt tiesu sistēmas attīstības tendences. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jaunas tiesību doktores

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Pēdējā laikā arvien biežāk var ziņot par jauniem tiesību doktoriem. Septembrī tiesību doktora grādu ieguva Violeta Zeppa-Priedīte un Ingrīda Veikša. 29. oktobrī promocijas darbu tiesību doktora grāda iegūšanai aizstāvēja LU Juridiskās fakultātes doktorantes Inga Kačevska un Solvita Olsena. Savukārt 23. novembrī paredzēta Erlena Kalniņa promocijas darba aizstāvēšana. ...

žurnāls / Notikums

Kas ir judikatūra un kāda ir tās nozīme

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Augstākā tiesa kļuvusi par vienu no retajām institūcijām, kura Latvijā organizē lielas tiesību konferences. Līdz šim tās bieži vien bija saistītas ar kādu nozīmīgu jubileju: 2007. gadā bija konference "Augstākā tiesa attīstībā: atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnei", 2009. gadā konference "Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā", bet šā gada 15. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltīta starptautiska konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā". Ir iedibinājusies tradīcija, ka gandrīz katru gadu Augstākā tiesa aicina kopā Latvijas un arī ārvalstu juristus, lai apspriestu aktuālus jautājumus. Šo tradīciju noteikti nedrīkstētu pazaudēt. Vēl vairāk, šāda veida juristu forumus vajadzētu veidot vairāk un plašāk, saglabājot katra pasākuma raksturu un kvalitāti. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Šķēršļi ceļā uz vēlēšanu urnu

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Vēlēšanas ir beigušās. Joprojām notiek balsu skaitīšana un oficiālo rezultātu gaidīšana. Tiek runāts ne tikai par provizoriskajiem rezultātiem, bet arī par pilsoņu aktivitāti un pieejamību. Kopumā 2. oktobrī savu izvēli izdarīja ap 62% Latvijas pilsoņu, kas, salīdzinot ar citām vēlēšanām, ir labs rezultāts. Tomēr joprojām 40% pilsoņu bija pasīvi, un tas ir viens no Latvijas demokrātijas vājuma elementiem. Jo īpaši traģiska ir ārvalstīs dzīvojošo ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Tieslietu padomes pirmā sēde

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Tieslietu padomes tapšanas procesu – vasarā izdarītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" sekoja padomes locekļu izvēles process, kuram beidzoties savukārt bija iespējams sasaukt pirmo Tieslietu padomes sēdi, un šis Latvijas tiesu sistēmas vēsturē nozīmīgais pasākums Latvijas Republikas Augstākās tiesas telpās notika 4. oktobrī. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jaunas tiesību doktores

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Atkal varam ziņot par jauniem iesību zinātņu doktoriem. Šā gada 24. septembrī Latvijas Universitātē promocijas darbu "Valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte Latvijas kriminālprocesa tiesībās" tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja Violeta Zeppa-Priedīte, bet Ingrīda Veikša aizstāvēja darbu "Autortiesību un blakustiesību ieguves un izmantošanas problēmas raidorganizāciju darbībā Eiropas apraides zonā". ...

žurnāls / Notikums

Seminārs par Eirojusta lomu krimināllietu izmeklēšanā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Latvijā ne īpaši bieži notiek tiesību konferences un semināri ar Eiropas un pasaules elpu. Turklāt, ja arī notiek, tad dažkārt vietējie juristi tos nenovērtē pietiekami atsaucīgi. Patīkams izņēmums bija 1. oktobrī notikušais seminārs, ko Latvijas prokuroriem, tiesnešiem un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem rīkoja Eiropas Savienības tiesu varas iestāžu sadarbības institūcija – Eirojusts (The European Union’s Judicial Cooperation Unit). Seminārs bija veltīts Eirojusta lomai starptautiskajā sadarbībā krimināllietās un Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu varas un tiesībsargājošo institūciju sadarbībai, izmantojot Eirojustu. ...

žurnāls / Īsziņas

Iekustējušies grozījumi par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Politiskais uzstādījums bija tāds, ka šīs Saeimas laikā ir jāpieņem trīs grozījumu bloki likumā "Par tiesu varu". Ir izveidota Tieslietu padome un Disciplinārtiesa, ir noskaidroti to locekļi, un tuvākajā laikā tās varēs uzsākt darbu. Līdz ar to divi no trīs likumu grozījumu blokiem ir pieņemti un jau stājušies spēkā, savukārt trešais – grozījumi par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu – ir aizkavējies tik ilgi, ka likumprojekts acīmredzami būs jāskata arī nākamajai Saeimai. Tikai šā gada 21. septembrī Saeimas Juridiskā komisija nolēma nodot grozījumu likumprojektu izskatīšanai pirmajam lasījumam. ...

žurnāls / Īsziņas

Iekustas bezstrīdus lietu izņemšana no tiesu kompetences

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Saeima sāk spert pirmos reālos soļus, lai tiesas un citas iestādes kaut daļēji tiktu atbrīvotas no tām neraksturīgām darbībām. Daļu pienākumu, ko līdz šim veica tiesas un Uzņēmumu reģistrs, plānots nodot zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi piecu normatīvo aktu grozījumus un iesniegusi tos izskatīšanai Saeimā. Šā gada 8. septembrī tos skatīja Saeimas Juridiskā komisija un nolēma nodot izskatīšanai Saeimā pirmajam lasījumam. ...

Gatis Litvins, Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Dana Rone, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska

žurnāls / Diskusija

Personas koda lietošana publiski pieejamos dokumentos

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone. Jautājumi ekspertiem: 1. Kāds ir personas koda statuss un aizsardzības līmenis? 2. Vai normatīvajos aktos (likumos, Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos) un oficiālajos sludinājumos ir pieļaujams lietot personas kodu kopā ar vārdu un uzvārdu? 3. Kā pareizāk ...

Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Latvijas tauta, nacionāla valsts un dubultpilsonība

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Tradicionāli jūlija nogalē Publisko tiesību institūts organizē konstitucionālās politikas semināru Bīriņos. Šajā seminārā jau septiņus gadus pulcējas valststiesību teorētiķi un praktiķi, lai kopā ar citu sociālo zinātņu nozaru pārstāvjiem apspriestu Latvijas valstiskumam būtiskus jautājumus un iespējas uzlabot demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanu. Šogad lielākoties diskusijas notika par latviešu nāciju un Latvijas tautu. Papildus tam tika diskutēts par nacionālas valsts jēdziena saturu un iespējām to savietot ar demokrātiskas valsts prasībām. Tāpat uzmanība tika veltīta dažādiem Latvijas iedzīvotāju juridiskajiem statusiem, īpaši debatējot par dubultpilsonības ieviešanas iespējām un nepilsoņa statusa problēmām. Netrūka arī ekspertu diskusijas par iespējamiem grozījumiem Satversmē, kā arī tika apspriests starptautisko līgumu regulējums un tā iespējamie uzlabojumi. ...

žurnāls / Informācija

Jaunais ģenerālprokurors – Ēriks Kalnmeiers

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ilgi apspriestais stāsts par ģenerālprokurora ievēlēšanu ir beidzies. Šā gada 12. jūlijā Saeima ārkārtas sēdē ar balsu vairākumu par ģenerālprokuroru uz pieciem gadiem apstiprināja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča izvēlēto kandidātu – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sekojot astoņkāja Paula pēdās

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Pēdējā laikā arvien vairāk visi publiski pareģo nākotnes notikumus. To dara visi dzīvnieku pasaules pārstāvji: gan dzīvnieki, gan cilvēki. Līdz ar to dzīvnieku un cilvēku vieno ne tikai bioloģiskā izcelsme, bet arī spēja prognozēt. Pasaules slavu ieguvis astoņkājis Pauls, kas līdz šim ārkārtīgi veiksmīgi prognozē notikumus futbolā. Stāvot uz trīs gadu darba sliekšņa, arī Valsts prezidents nevis atskatās uz līdz šim notikušo, bet prognozē nākamo ...

žurnāls / Notikums

Profesionālās darbības novērtēšana leģitimē tiesnesi

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Latvijas Tiesnešu mācību centrs šā gada 21. maijā Rīgas Juridiskajā augstskolā organizēja konferenci "Tiesvedības kvalitāte Latvijā – esošā prakse un nākotnes izaicinājumi". Konferences mērķis bija turpināt diskusiju tiesnešu un citu profesionāļu vidū par tiesvedības kvalitātes aspektiem un mērīšanas nepieciešamību, iepazīstināt ar kvalitātes mērīšanas praksi Eiropā un citur pasaulē, kā arī analizēt esošo praksi Latvijā, diskutējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tajā piedalījās ne tikai tiesneši un citas tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, bet arī kvalitātes eksperti un citi interesenti. Tā nebija tipiska konference. Darba metodes bija gan uzstāšanās, gan diskusijas un grupu darbs. Konferences nosaukums trāpīgi norāda uz kopīgo pasākuma noskaņojumu. Apspriestās tēmas ir izaicinājums visai tiesu sistēmai un katram tiesnesim un darbiniekam atsevišķi. Šī konference atspoguļoja noskaņojumu, kas valda patlaban saistībā ar tiesvedības kvalitāti. ...

žurnāls / Informācija

Rosina ieviest vienotu valsts eksāmenu juristiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Pagājušajā nedēļā jau ceturto reizi notika Saeimas un nevalstisko organizāciju forums. Šā gada 17. maijā notika sabiedrības pārstāvju un deputātu diskusijas Saeimas komisijās un īpašā sēdē Saeimas Sarkanajā zālē. ...

Gatis Litvins, Silvija Meiere, Vineta Muižniece

žurnāls / Informācija

Vai aktīvs politiķis var kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Tuvojoties pilnvaru termiņa beigām, Saeimai ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi par augstākajām valsts amatpersonām. Balsojums par ģenerālprokurora iecelšanu radīja neizpratni ne tikai sabiedrībā, bet arī pašā parlamentā. Notika pat "meļu medības", kas nākotnē, iespējams, var atsaukties konstitucionālās tiesas gaiteņos, jo dzirdēts, ka šai sakarā top pat pieteikums Satversmes tiesai. Līdz galam neatrisinājusi jautājumu par ģenerālprokuroru, Saeima ir kārtējā nozīmīgā lēmuma pieņemšanas priekšvakarā. Šoreiz tai jālemj par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu. Satversmes tiesas tiesnesim Jurim Jelāginam pilnvaru termiņš beidzas 8. jūnijā. Šī ir reize, kad kandidātus var izvirzīt Saeimas frakcijas. Līdz šim izvirzītas divas kandidātes: Satversmes tiesas padomniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Silvija Meiere un Saeimas deputāte, Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece. Publiski par abām kandidatūrām izteikti vairāki uzskati. Lai rezumētu viedokļus un uzdotu savus jautājumus, Saeimas Juridiskā komisija 12. maijā abas kandidātes aicināja uz sarunu. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs pētījums par atjaunojošo justīciju krimināltiesībās

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Sākotnēji darbojās arhaiskais asinsatriebības princips. Vēlāk kā panākums tika uztverta krimināltiesas izveidošanās un vairāku kriminālprocesa principu definēšana. Temīdas vienā rokā tika ielikti svari, bet otrā zobens, kas simbolizē tās divkāršo uzdevumu – gan aizsargāt, gan arī sodīt. Tagad krimināltiesību diskusiju epicentrā ir atjaunojošā justīcija (restorative justice). Līdz šim atjaunojošā justīcija tika vien apspriesta, turpretī tagad būtiskākās atziņas ir apkopotas vienā pētījumā. ...

Lauris Rasnačs , Kristīne Jarinovska, Gatis Litvins

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Divi jauni tiesību doktori

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Vairākās Latvijas augstskolās ir iespējams studēt doktorantūrā. Ir diezgan daudz tiesību doktorantu, tomēr salīdzinoši maz ir tādu, kas doktoranta ceļu veic līdz galam – aizstāv promocijas darbu. Tāpēc katra promocijas darba aizstāvēšana tiek uztverta kā sasniegums un ieguvums Latvijas zinātnei. Šoreiz mūs ir iepriecinājuši Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranti, tagad jau tiesību doktori Lauris Rasnačs un Kristīne Jarinovska. Šā gada 15. aprīlī promocijas darbu "Jurisdikcija un tās noteikšana civiltiesiska rakstura lietās" tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja L. Rasnačs, savukārt K. Jarinovska savu darbu "Informācijas atklātības princips un tā galējā robeža: teorijas īstenošana praksē" aizstāvēja 23. aprīlī. ...

žurnāls / Notikums

Egils Levits kritiski vērtē valsts pārvaldes reformas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Valsts pārvaldes iekārtas likums stājās spēkā 2003. gadā. Tika radīta iespējami labākā valsts pārvaldes struktūra un noteikti tās darbības pamatprincipi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā norādīts: "Šai koncepcijai atbilstoša likuma jēga būtu radīt instrumentus valsts rīcībā, lai samazinātu [..] pārvaldes trūkumus [..] un lai iezīmētu un nostiprinātu konstitucionāli noteiktos ietvarus, kādos jādarbojas valsts pārvaldei demokrātiskā valstī." Ir pagājuši septiņi gadi, un šajā laikā ne vienu reizi vien ir runāts par valsts pārvaldes reformēšanu. Jo īpaši šīs runas kļuvušas skaļākas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tā likusi domāt un diskutēt, tomēr nereti šīs diskusijas ir primitīvā līmenī un aprobežojas tikai ar jautājumu par kādas valsts iestādes likvidāciju. Lai rezumētu notiekošo sakarā ar valsts pārvaldes reformēšanu, minētās koncepcijas autors Egils Levits šā gada 5. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē uzstājās ar referātu "Valsts un valsts pārvaldes reforma: starp destruktīvu graušanu un konstruktīvu uzlabošanu". Referāta lasījums notika uz reāla valsts pārvaldes reformas mēģinājuma fona. Šā gada 27. aprīlī atsevišķi Saeimas deputāti iesniedza grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā saistībā ar Valsts kancelejas likvidēšanu no 2010. gada 1. septembra. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2010. gada 1. septembrim nodrošina Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. No 2010. gada 1. septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi.1 Saeima 6. maijā šo priekšlikumu noraidīja. ...

žurnāls / Diskusija

Vai ir jāmaina Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzības piekritība un pakļautība

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī atkarībā no prasījuma veida vai apmēra paveras iespējas ievērojami atslogot tiesas un atbrīvot tiesu resursus nozīmīgāku lietu izšķiršanai. Pētījumā kā pozitīvs piemērs minēts salīdzinoši nesen ieviestais modelis administratīvo tiesu darbā, kur pieteikumi par Konkurences padomes lēmumu atcelšanu tiek skatīti tikai divās instancēs (apgabaltiesa kā pirmā instance un Senāts kā kasācijas instance). Viens no šāda risinājuma iemesliem ir bijis tas, ka Konkurences padomes lēmumi tiek atzīti par profesionāli pietiekami kvalitatīviem. Ņemot vērā šo veiksmīgo risinājumu, pētījums aktualizējis jau diezgan senu diskusiju par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu. Pētījuma autori uzsver, ka atteikšanos no apelācijas instances varētu izmantot arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzēšanu, jo vairāk tāpēc, ka šeit turklāt pastāv arī iekšējās pārsūdzēšanas iespēja, kā rezultātā sūdzība faktiski tiek skatīta četrās instancēs (vienreiz pašā Uzņēmumu reģistrā un trīs reizes – tiesā). Šajos "reformācijas laikos" ideja par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu kļuvusi vēl aktuālāka. Uzņēmumu reģistra administrācijas sanāksmē šā gada 22. martā tika izvērtēts iepriekš minētais priekšlikums, un šobrīd ir pieņemts lēmums atbalstīt ierosināt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Jāveic grozījumi līdzīgi kā Konkurences likuma 8. panta otrajā daļā, kur noteikts: "Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību." Tiek prognozēts, ka iecerētās izmaiņas varētu sniegt vairākus pozitīvus ieguvumus. Lai gan pētījums un Uzņēmumu reģistra lēmums ir par piekritības maiņu, tomēr ne mazāk svarīgs jautājums ir par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pakļautības maiņu no administratīvās uz vispārējo tiesvedību. Visus ar konkrēto strīdu risināmos jautājumus izskatītu tiesa vienas lietvedības ietvaros. Šobrīd ar vienu tiesisko strīdu saistīti jautājumi tiek skatīti abās jurisdikcijās – par faktiskajiem apstākļiem vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu kā administratīvo aktu – administratīvajā tiesā. Tādēļ bieži vien administratīvā tiesvedība lietā ir jāaptur, kamēr nav izspriesta ar šo lietu saistīta civillieta par faktisko apstākļu vērtējumu, jo administratīvā procesa kārtībā faktiskie apstākļi netiek vērtēti. Strīds par faktiskajiem apstākļiem ir risināms civilprocesuālā kārtībā. Prasība, piemēram, par prettiesisku pilnsapulču, lēmumu un darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir civiltiesisks strīds, un šī civiltiesiskā strīda izšķiršana nav atkarīga no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kas radušās ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu. Tā kā likumdevējs ir paredzējis īpašu kārtību strīdu par faktiskajiem apstākļiem izlemšanai vispārējās kompetences tiesās, Uzņēmumu reģistrs ir atbrīvots no pienākuma pārbaudīt tos. Par pamatu secinājumam, ka administratīvs akts panākts ar prettiesiskām darbībām (nepatiesu ziņu sniegšana, viltojumu u. tml.), var kalpot tiesas spriedums, kas konstatē attiecīgu faktu. Tomēr jānorāda, ka tieši lielākajā daļā kā apstrīdēšanas pamatu norāda nevis valsts notāra rīcību, bet gan tieši pārkāpumus komersantu lēmuma pieņemšanā, ko nevar secināt no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem. Šādos gadījumos ir jāapstrīd nevis valsts notāra lēmums, bet gan tieši attiecīgā komersanta pārvaldes institūcijas lēmums.1 Gatis Litvins ...

žurnāls / Notikums

Parlaments neizpratnē pats par sevi

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Pirms kāda laika "Jurista Vārds" ziņoja, ka trīs līdzautoru stāstam "Prokuratūras attīstība turpmākajos piecos gados" pirmā nodaļa uzrakstīta (sk.: Litvins G. Jānis Maizītis – ģenerālprokurora amata kandidāts. Jurista Vārds, 30.03.2010., Nr. 13). Viens no līdzautoriem – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs – uzrakstījis un publiski prezentējis pirmo nodaļu. Viņš izvirzīja pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti par nākamo ģenerālprokurora amata kandidātu. Pagājušajā ceturtdienā Saeima iesāka savu nodaļu. Tomēr to nepabeidza. Parlaments atzina, ka pirmā nodaļa uzrakstīta nepareizi. Augstākās tiesas priekšsēdētājam savs darbs būs jāpārraksta. Saeimas nodaļā ieraugāms: "Par – 45, pret – 47 deputāti, divas vēlēšanu zīmes nederīgas. Ģenerālprokurors nav ievēlēts." Skatoties uz nodaļas kulmināciju, gandrīz visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas pauž neizpratni. ...

žurnāls / Notikums

Cilvēktiesību aizsardzības mehānisma reformas gaidās

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Bez tiesas spriešanas par cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas kontinentā jau ilgāku laiku Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk tekstā – ECT) nodarbina akūts jautājums par tās nākotnes perspektīvām. Nevienam nav noslēpuma par tiesas pārslodzi un neizskatīto lielu sablīvējumu. Tiesa ir ne visai omulīgā situācijā. No vienas puses, tai jāvērtē nacionālo valstu spēja nodrošināt lietu iztiesāšanu saprātīgā termiņā, no otras puses, pašai ECT rodas acīmredzamas problēmas ar šī principa ievērošanu. Pēc ilgas Krievijas Federācijas "stīvēšanās" ratificēt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) 14. protokolu beidzot 2010. gada 1. jūnijā tas stāsies spēkā, kas ievadīs jaunu ēru ECT darbā. Šis pietiekami fundamentālais notikums un citi nozīmīgi cilvēktiesību jautājumi 2010. gada 14. aprīlī pulcēja cilvēktiesību ekspertus un entuziastus Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotajā diskusijā par aktuālo cilvēktiesību jomā Latvijā. ...

žurnāls / Notikums

Jānis Maizītis – ģenerālprokurora amata kandidāts

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Ja Saeima tomēr nolems, ka stāsta pirmā nodaļa ir nepareizi uzrakstīta, tā liks Augstākās tiesas priekšsēdētājam to pārrakstīt. Bet tās jau ir spekulācijas. Uzmanīgi vērosim, kā viss norisināsies. Šoreiz tiks apskatīta šī pirmā nodaļa, lai varētu novērtēt tās kvalitāti. "Jurista Vārds" jau ir sekojis visa stāsta priekšvēsturei (sk.: Gailīte D., Pleps J. Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu; Litvins G. Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji runā. Jurista Vārds, 16.03.2010., Nr. 11) un noteikti turpinās sekot tam, kā tiks uzrakstītas atlikušās nodaļas. ...

žurnāls / Notikums

Kad iestādes pārstāvim nav ko teikt tiesā

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šā gada 10. martā ar spriedumu lietā Nr. SKA-34/2010 atcēla Administratīvās rajona tiesas 2009. gada 13. marta spriedumu un nolēma nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai. Ar rajona tiesas spriedumu bija atstāts spēkā Rīgas pilsētas izpilddirektora pagājušā gada lēmums aizliegt biedrībai "Daugavas Vanagi Latvijā" rīkot pasākumus 16. martā. Savukārt attiecībā uz šā gada 16. marta pulcēšanos 15. martā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams atcēla Rīgas pašvaldības lēmumus, ar ko tā bija aizliegusi biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" un biedrības "Latvijas Antifašistiskā komiteja" plānotos pasākumus. Konkrētā tiesas sēde izgaismo vairākas problēmas ne tikai pulcēšanās brīvības izpratnē, bet arī citos jautājumos. ...

žurnāls / Informācija

Korupcijas riski tiesā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Pirms pieciem, desmit gadiem, nemaz nerunājot par agrāku laiku, reti kad tika publiskoti pētījumi par tiesu varu un tiesu sistēmu, bet pēdējos gados arvien biežāk parādās pētījumi, kas analizē būtiskus tiesu varas jautājumus. 2008. gada beigās Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieki Valts Kalniņš, Iveta Kažoka un Gatis Litvins publicēja pētījumu "Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā". Turpinot ar tiesu sistēmu saistītu jautājumu analīzi, šā gada 3. martā Rīgas apgabaltiesas telpās "Providus" pētnieki V. Kalniņš un Linda Austere prezentēja pētījumu "Ētikas jautājumi un korupcijas riski Rīgas apgabaltiesā". Pētījumā izvērtēti korupcijas riski un izstrādātas konkrētas rekomendācijas risku mazināšanai. Lai arī pētīta ir tikai Rīgas apgabaltiesas darbība, tomēr pētījuma secinājumi un rekomendācijas noteikti varētu noderēt arī citām tiesām. ...

Gatis Litvins, Andris Guļāns, Gvido Zemribo

žurnāls / Numura tēma

Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji runā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Lai noskaidrotu, kā ģenerālprokurora amata kandidāts būtu izvirzāms, kādā procesā un kā līdz šim izvirzīšana ir notikusi, "Jurista Vārds" uzrunāja bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus. Te gan jāatzīmē, ka pašlaik tikai Andris Guļāns ir vienīgais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kas reāli ir izvirzījis ģenerālprokurora amata kandidātu. Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Gvido Zemribo neveica šādu uzdevumu. Tomēr viņš ir piedalījies likuma "Par tiesu varu" sākotnējās redakcijas izstrādē. Viņš sniedza viedokli par šī likuma noteikumu, t. sk. ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas, procedūras attīstību. ...

žurnāls / Notikums

Tiesnešu algas: patiesie skaitļi un viedokļi

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Lai vienotos par veidu, kā izpildīt Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra spriedumu lietā Nr. 2009-11-01 “Par likuma “Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7. punkta otrā teikuma un 17. punkta (2008. gada 14. novembra likuma redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107. pantam” jeb tā sauktajā tiesnešu algu lietā, šā gada 10. februārī Saeimas Juridiskās komisijas sēdes ietvaros notika starpinstitūciju sanāksme. Pie viena galda bija sapulcējušies Saeimas Juridiskās komisijas deputāti, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičš un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, kā arī pārstāvji no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Likums nedrīkst būt laupīšanas rīks

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Pagājušā gada decembrī Jānis Kļumels iztulkojis latviešu valodā un izdevis darbu, kurā atklāts likuma imanentais mērķis un pienācīgās robežas, kā arī kritizētas sociālistu idejas 19. gadsimta vidū Francijā, – Frederiks Bastiā. Likums. Rīga, 2009, 58 lpp. Grāmata ir interesanta ar tās autora Kloda Frederika Bastiā (Claude Frédéric Bastiat) liberālo skatījumu uz jautājumiem, kas ir cilvēks, kas ir leģitīma darbība, kāpēc sabiedrības inertums atrodas likumdevēja rokās, kāds ir likuma mērķis un uzdevums sabiedrībā, kur taisnīgi beidzas likumdevēja kompetence, kāpēc sociālisms apdraud indivīda brīvību utt. ...

žurnāls / Numura tēma

Saeimas loma starptautisko aizdevumu noslēgšanā

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Viens no visvairāk apspriestajiem Satversmes tiesas nolēmumiem nenoliedzami ir 2009. gada 21. decembra spriedums lietā Nr. 2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 2. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam" jeb, folklorizējot, – "Pensiju lieta". Viens no tajā analizētajiem jautājumiem ir "būtiskuma teorija". Satversmes tiesa konstatēja, ka konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, bija jāizlemj pašam likumdevējam. Kaut arī Saeima ir pieņēmusi ekonomikas stabilizācijas programmu, lēmusi par grozījumiem 2009. gada valsts budžetā un pieņēmusi 2010. gada valsts budžetu, tomēr šie lēmumi nevar aizstāt Satversmē noteiktās tiesības un vienlaikus arī pienākumu izlemt visus būtiskos jautājumus, kas attiecas uz minētajiem aizdevumiem, tostarp jautājumus par iespējamo pilnvarojumu Ministru kabinetam (sk. sprieduma daļu par "būtiskuma teoriju" šā "Jurista Vārda" 28.–29. lpp.). ...

žurnāls / Numura tēma

Vai iecerētā Tieslietu padome attaisnos cerības

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Iepriekšējā "Jurista Vārda" numurā (sk.: "Juridiskā komisija atbalsta Tieslietu padomes izveidi", JV, 21.01.2010., Nr. 3) jau tika ziņots, ka likumdevējs beidzot ir spēris noteiktus un mērķtiecīgus soļus Tieslietu padomes (turpmāk – TP) izveidošanas virzienā. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi un Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi likuma "Par tiesu varu" grozījumus. Ar tiem iecerēts izveidot jaunu institūciju – TP – pašreiz spēkā esošajā tiesu sistēmas "jumta" likumā, negaidot Tiesu iekārtas likuma pieņemšanu. Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi konkrēto grozījumu nodošanu pirmajam lasījumam. Šādu likumdevēja rīcību tiesu sistēmas darbinieki un visa sabiedrība ir gaidījusi gandrīz desmit gadus. Beidzot, kad sabiedrībai tiek piedāvāta iecere par TP veidolu, var sākties konkrēta diskusija par sagatavotā regulējuma saturu, cenšoties atbildēt uz jautājumu – vai tieši šādu TP vēlamies un vai tā attaisnos cerības? ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Arī "Turībā" notiks tiesas procesa izspēles

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Tagad var teikt, ka arī Biznesa augstskola "Turība" ir augstskola, kurā notiek studentu tiesas procesa izspēles. Ar šo gadu tā pievienojas augstskolām, kurās jau līdz šim ir noticis šis tik interesantais pasākums studentu un arī pasniedzēju dzīvē. Lai to oficiāli pieteiktu, šā gada 14. janvārī Biznesa augstskolā "Turība" notika tiesas procesa izspēles kāzusa prezentācija. Tās ietvaros studentiem un citiem klātesošajiem tika izklāstīti kāzusa galvenie fakti un izstāstīta tiesas procesa norise. Studentiem bija arī iespēja izjautāt personas, kuras ir piedalījušās šāda veida tiesas procesa izspēlēs un kuras tās ir arī organizējušas. ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Savienības nākamais attīstības solis – valsts

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Lai diskutētu un vērtētu konstitucionālo tiesu nostādnes Eiropas integrācijas jautājumā saistībā ar Lisabonas līgumu, šā gada 11. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās Baltijas un Vācijas Augstskolu birojs pulcēja Latvijas un ārvalstu konstitucionālo tiesību ekspertus un interesentus uz simpoziju “Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (III)”. ...

žurnāls / Notikums

Kā nodrošināt objektīvu tiesnešu karjeras attīstību

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Pašlaik viena no karstākajām tēmām tiesu sistēmā ir tiesu varas neatkarība no pārējiem valsts varas atzariem. Tiek meklēts līdzsvars, lai nodrošinātu ne tikai neatkarīgu tiesas spriešanu (šaurākā nozīmē), bet arī apolitisku un nopelnos balstītu karjeras sistēmu. Šo jautājumu kontekstā tiek runāts par patstāvīgas tiesnešu pašpārvaldes sistēmas izveidošanu. Lai diskutētu par šiem jautājumiem, jaundibinātā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība šā gada 25. novembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā organizēja diskusiju "Tiesneša neatkarība politisku izaicinājumu priekšā". Pasākumu vadīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, bet kā referenti uzstājās Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Anita Kovaļevska un Sabiedriskās politikas centra "Providus" jurists Gatis Litvins. Diskusija tika organizēta kā brīva domu apmaiņa, kurā bez minētajiem runātājiem iesaistījās arī citi klātesošie. ...

žurnāls / Notikums

Paziņoti "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursa rezultāti

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Jau ceturto gadu žurnāls "Jurista Vārds" iesaista jaunos juristus diskusijās par tiesību sistēmas un prakses problēmām. Arī šogad notika studentu pētniecisko darbu konkurss, kura rezultāti tika paziņoti šā gada 27. novembra konferencē "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi". ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Juristi pulcējas konferencē "Krīze un tieslietas"

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Saprast, cik tālu krīze ietekmējusi tieslietas, novilkt robežas, kuras tiesiskā ziņā pārkāpt nedrīkst, neraugoties ne uz kādām ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, kā arī kopīgi meklēt veidus, kā ar tieslietu "instrumentiem" palīdzēt valstij vieglāk un ātrāk atkopties, – tie bija "Jurista Vārda" organizētās lasītāju un autoru konferences mērķi. Žurnāla aicinājumam dalīties pārdomās atsaucās ap 300 Latvijas juristu, kas pagājušajā piektdienā, 27. novembrī, pulcējās Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Liels bija pasākuma rīkotāju gandarījums, pirms konferences redzot negaidīti lielo interesi (uz reģistrāciju veidojās pat rinda, kas stiepās lejup pa Universitātes kāpnēm) – līdz ar to bija attaisnojusies arī visai drosmīgā norises vietas – Lielās aulas – izvēle, jo zāle bija faktiski pilna, turklāt liela daļa klausītāju pasākumu piektdienas vakarā "izturēja" līdz galam. Konferencē tika nolasīti 11 saturiski ļoti dažādi referāti – katrs runātājs lika aizdomāties par pilnīgi citu tiesību problēmu krīzes laikā, raisot klausītājos visa spektra emocijas: gan intelektuālu un emocionālu pārdzīvojumu, gan pārsteigumu, gan kritiskas iebildes, gan jautrību (tas šajos grūtajos laikos ir ļoti nepieciešami). Pasākumu noslēdza "Jurista Vārda" ceturtā pētniecisko darbu konkursa uzvarētāju apbalvošana (plašāku informāciju sk. 9. lpp). Šajā žurnāla numurā sniedzam īsu pārskatu par konferenci, ko papildina fotomateriāls, pilnus referātu tekstus publicēsim pēc to sagatavošanas. ...

žurnāls / Notikums

Latvijas Tiesnešu biedrības 90. gadadiena

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Latvijas Tiesnešu biedrībā ir apvienojušies 183 tiesneši. Uz 20. novembra pilnsapulci bija ieradušies tikai 79 tiesneši, kas nenodrošina nepieciešamo kvorumu. Līdz ar to pilnsapulcē netika pieņemti saistoši lēmumi un, pamatojoties uz biedrības statūtiem, nākamā pilnsapulce jāsasauc triju nedēļu laikā. Tomēr tika diskutēts par tiesu sistēmai šobrīd svarīgiem jautājumiem un pieņemti jaunu biedru iesniegumi. Tieslietu ministrs M. Segliņš ap ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Ringolds Balodis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un tiesību sistēmu, kā arī tiesību politiku Latvijā. Protams, tieslietu institucionālā sistēma, kuras finansējums atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā, ir tikai viens no krīzes ietekmes laukiem (konferences temats ir daudz plašāks), taču krīzes sekas "skaitliskā izteiksmē" šeit ir vislabāk redzamas, jo informācija ir apkopota, pieejama un pārskatāma. Tādēļ "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem finanšu informāciju par plānoto tieslietu sistēmas budžetu 2010. gadā, darbinieku skaitu un algām, ko papildina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un citu sistēmas amatpersonu komentāri par budžeta situāciju un iestāžu spēju funkcionēt. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijā pirmā grāmata par franšīzi

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Apgāds "Latvijas Vēstnesis" laidis klajā Viktorijas Jarkinas grāmatu Franšīze teorijā un praksē. Komerclikuma franšīzes līguma nodaļas komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 216 lpp. Tas ir Latvijā pirmais visaptverošais un fundamentālais pētījums par franšīzi. Jaunais izdevums ir vērtīgs ne tikai kā zinātnisks darbs – īpaši aktuāls tas ir tagad, jo 2010. gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikuma D daļa "Komercdarījumi", kurā līdzās citiem komercdarījumiem ir regulēts arī franšīzes līgums. ...

žurnāls / Informācija

Nākamajā gadā tieslietas izdzīvos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Līdz šim tika diskutēts par tieslietu sistēmai nepieciešamo finansējuma apmēru un sadali starp tās komponentiem. Diskusijas bija gan konstruktīvas, gan arī ne ļoti – tika izteikti arī nepārdomāti pieņēmumi un spekulācijas. Tagad tieslietu sistēmai nepieciešamais finansējuma apmērs un sadale ir ieguvusi konkrētas aplēses. Izteiktās idejas un aprēķini ir apkopoti 2010. gada valsts budžeta likumprojektā. Valsts budžeta likumprojektam ir atlicis pēdējais spurts Saeimā, kurai jāizskata un jāpieņem izšķirošais lēmums par tā spēkā stāšanos. Lai padarītu šo procesu vieglāku un raitāku, šā gada 28. oktobrī tieslietu ministrs Mareks Segliņš viesojās Saeimas Juridiskajā komisijā. Ministrs atsevišķi tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu deputātiem un runāja par Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanas gaitu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par advokāta izslēgšanu no advokatūras

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Par tiesnešu, advokātu un citu juridisko profesiju ētikas jautājumiem arvien biežāk un skaļāk tiek runāts gan juristu aprindās, gan arī visā sabiedrībā. Tiek diskutēts ne tikai par pārkāpumiem pēc būtības, bet arī par procesu, kā persona tiek disciplināri sodīta un kā tā var aizstāvēt savas iespējami aizskartās tiesības un tiesiskās intereses. Līdz šim vislielākās neskaidrības bija par Latvijas Republikas Advokatūras likuma regulējumu. Pastāv dažādi viedokļi, vai zvērinātu advokātu var izslēgt no zvērinātu advokātu skaita ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas lēmumu. Beidzot arī tiesa ir devusi vērtējumu šim regulējumam. ...

Gatis Litvins, Andrejs Judins, Pāvels Gruziņš, Ēriks Kalnmeiers, Iveta Štrausa

žurnāls / Diskusija

Policijas kontrole: aktualitātes un perspektīvas

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Šā gada 5. oktobrī notika diskusija, kuras mērķis bija apspriest aktuālus jautājumus, kas saistīti ar Krimināllikumā paredzēto papildsodu – policijas kontrole. Diskusija tika organizēta, lai pievērstu uzmanību grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, kā arī lai veicinātu vienotas prakses veidošanu, piemērojot tiesību normas, kas regulē policijas kontroles piespriešanu, izpildi un aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Diskusijā piedalījās Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore Iveta Štrausa un Sabiedriskās politikas centra "Providus" krimināltiesību eksperts, Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors Andrejs Judins. ...

žurnāls / Informācija

Ekonomiskā krīze ietekmē ne tikai sociālās tiesības

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Ne tikai gadalaiki un ekonomika, bet arī konkrētas cilvēktiesības aktualitāte ir cikliska. Pirmskrīzes laikā aizsargjoslas noteikšana ap Saeimu izraisītu plašu diskusiju, bet tagad dzirdami tikai daži izsaukumi. Pēdējā gada laikā par cilvēktiesībām galvenokārt runā kā par sociālajām tiesībām. Tas izskaidrojams ar to, ka ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var atteikties no tā sociālā nodrošinājuma, kas pārsniedz Latvijas Republikas Satversmē noteikto minimālo slieksni. Neliels izņēmums bija šā gada 9. oktobra diskusija "Ekonomiskās krīzes ietekme uz sociālajām ekonomiskajām tiesībām Latvijā un Eiropā" Eiropas Savienības mājā Rīgā, kur tika analizēta ekonomiskās krīzes ietekme ne tikai uz sociālajām tiesībām, bet arī uz citām cilvēktiesībām. Diskusiju organizēja Latvijas Cilvēktiesību centrs sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību komiteju un Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības asociāciju. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Krievija turpina kavēt ECT reformu

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Krievija ir vienīgā no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, kura nav ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2004. gada 13. maija 14. protokolu, kas nosaka Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu. 2006. gada 20. decembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta – Valsts dome – pieņēma lēmumu atlikt protokola ratifikāciju. Visu šo laiku Krievija tika kritizēta par protokola ratifikācijas novilcināšanu. Atbildot uz šo kritiku, šā gada 23. septembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta pieņēma paziņojumu, kurā uzskaitīja iemeslus, kāpēc tā neratificē Konvencijas 14. protokolu. Tādējādi ECT reforma tika atlikta uz nezināmu laiku, jo bez Krievijas ratifikācijas 14. protokols nevar stāties spēkā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauna mācību grāmata par administratīvajām tiesībām

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Juridiskā koledža laidusi klajā otru, papildināto un pārstrādāto izdevumu 2006. gadā publicētajam pētījumam ar analogu nosaukumu – Stucka A. Administratīvās tiesības. Otrs, papildināts un pārstrādāts izdevums. Rīga: Juridiskā koledža, 2009, 352 lpp. Jaunajā grāmatā paplašināti aplūkoti nozīmīgākie administratīvo tiesību izpētes jautājumi, kas ilustrēti ar aktuālo tiesību aktu piemēriem, jaunāko administratīvo tiesu judikatūru un praktisku situāciju aprakstiem. ...

Gatis Litvins, Gaidis Bērziņš, Aleksejs Dimitrovs, Mīkols Romeris

žurnāls / Diskusija

Vai Latvija ir nacionāla valsts

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ievērojot tiesības, kas piemīt Latvijas tautai kā indivīdu kopumam, secināms, ka to veido Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. Tomēr ik pa laikam tiek pieminēts nacionālas valsts princips. Dažādi aizliegumi ieņemt amatus vai baudīt citas politiskās tiesības tiek pamatoti arī ar nacionālo drošību. Interpretējot Latvijas tiesību normas starptautisko tiesību aktu gaismā, nereti tiesību piemērotājs lieto jēdzienu “nacionālie normatīvie akti”. Tiek arī piesaukta pamatnācija.1 Rietumeiropā pastāv divi nācijas tipi – valstsnācija un kultūrnācija. Valstsnācija ir valstiski orientēta nācija, kultūrnācija ir etniski orientēta nācija. Kā tipiskākais valstsnācijas piemērs ir Francija, kurā franču nāciju veido Francijas pilsoņu kopums. Tā rezultātā Francijā valda viendabīgās nācijas princips un tā noliedz nacionālo minoritāšu eksistenci savā teritorijā. Visi Francijas pilsoņi tiek uzskatīti par frančiem. Savukārt kā kultūrnācijas tipa piemēru varētu nosaukt Vāciju. Nācijas jēdziens tiek saistīts ar kopīgo vēsturi, kultūru un valodu. Tomēr jāsaka, ka Vācijas nācijas izpratne ir paplašinājusies un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka to veido tikai trīs minētie elementi. No Pamatlikuma 116. panta izriet gan šis valstsnācijas, gan kultūrnācijas elements. Līdz ar to precīzāk būtu teikt, ka Vācija reprezentē jaukto tipu. Turklāt, kā tika uzsvērts 1949. gada 23. maija Vācijas Pamatlikuma 60. gadadienas atzīmēšanas pasākumos, tieši Pamatlikumā ietvertās vērtības vāciešus ir spējušas apvienot vienā valstī.2 Būtisks ir jēdzienu “nācija” un “nacionāla valsts” saturs un izpratne – ar ko būtu jāsaprot nācija Latvijā, kas to veido un kādām attiecībām tai būtu jābūt ar valsti. No atbildēm tad arī varētu izsecināt, vai Latvijā ar nāciju būtu jāsaprot tikai latviešu nācija, kurai blakus pastāv nacionālās minoritātes, kā arī nepilsoņi, vai arī latviešu nācija ir pilsoņu kopums. Konkrēto jautājumu var aplūkot gan no valststiesību, gan no politiskā viedokļa. “Jurista Vārda” iepriekšējā numurā (JV Nr. 38(581), 22.09.2009.) tika publicēta Dr.iur.h.c. Egila Levita intervija, kurā viņš komentē nacionālas valsts jēdzienu konstitucionālo tiesību izpratnē. Savu skatījumu uz Latviju kā nacionālu valsti un nacionālas valsts principa saturu “Jurista Vārdam” šoreiz sniedz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Mg.iur. Gaidis Bērziņš un Mg.iur. Aleksejs Dimitrovs.3 Sniedzam ieskatu arī lietuviešu konstitucionālo tiesību autoritātes M. Romera atziņās. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauna tiesību zinātņu doktore

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

D. Hamkova promocijas darbā analizējusi goda un cieņas krimināltiesisko aizsardzību, kā arī pamatojusi šī nemantiskā labuma krimināltiesiskās aizsardzības nepieciešamību. Šā mērķa sasniegšanai promocijas darbā analizēta jēdzienu "gods", "cieņa" un "reputācija" izpratne, goda un cieņas krimināltiesiskās aizsardzības vēsturiskie aspekti. Darbā veikta arī noziedzīgu nodarījumu pret personas godu un cieņu juridiskā ...

Egils Levits, Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...

žurnāls / Diskusija

Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums izturējis pārbaudi

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Latvijas partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums ir tapis ilgi un pakāpeniski. Šī regulējuma galvenais mērķis ir mazināt naudas ietekmi uz politiku. Saeima 2008. gadā un 2009. gada sākumā pieņēma vairākus grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām", likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, lai nostiprinātu un padarītu dzīvotspējīgu priekšvēlēšanu kampaņu regulējumu, kura galvenais elements ir partiju tēriņu "griesti". Lai pēc pašvaldības vēlēšanām novērtētu jauno likuma grozījumu efektivitāti un diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā pirms 2010. gada Saeimas vēlēšanām, šā gada 8. septembrī sabiedriskās politikas centrā "Providus" notika diskusija "Kā uzlabot priekšvēlēšanu kampaņu regulējumu?". Pasākumā sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka prezentēja monitoringa "Politisko partiju izdevumi pirms 2009. gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" rezultātus. Diskusijā piedalījās arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, Valsts prezidenta kancelejas, Nacionālās radio un televīzijas padomes un citu iestāžu pārstāvji, eksperti, kā arī citi interesenti. ...

Gatis Litvins, Anita Kovaļevska, Edgars Pastars, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Sociālās tiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Valsts nodrošinātās sociālo tiesību garantijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir atkarīgas no valsts ekonomiskā stāvokļa. Latvijas Republikas Satversme paredz tikai minimālo sociālā nodrošinājuma slieksni. Līdz ar to ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var nolemt atteikties no tā nodrošinājuma, kas pārsniedz minimālo slieksni. Lai gūtu plašāku priekšstatu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz sociālajām tiesībām, ekspertiem tika uzdoti pieci jautājumi. LU Juridiskās fakultātes lektore un doktorante Mg.iur. Anita Kovaļevska un Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Mg.iur. Edgars Pastars atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Dr.iur. Ineta Ziemele sniedza tikai nelielu komentāru – tā kā jautājumi ir ļoti konkrēti un prasa arī konkrētas atbildes, diskusijas par tiem varētu sniegt priekšstatu par to, kā, piemēram, potenciāli tāda lieta varētu tikt skatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ...

žurnāls / Diskusija

Cilvēka dvēsele kā aizdevuma ķīla

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Gribi saņemt aizdevumu, ieķīlā savu dvēseli. Ar šādu uzsaukumu uzstājas kāds uzņēmums "Kontora". Šim nolūkam tas izveidojis mājaslapu www.kontora.lv, kurā ir iespējams aizņemties naudu, neuzrādot kredītvēsturi, izziņas vai citas atskaites. Kredīts tiek izsniegts, pretī neprasot nekādu materiālu ķīlu, tikai kā garantiju – savu nemirstīgo dvēseli. ...

...

6

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls