Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 7 autori

Egils Levits, Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...

žurnāls / Diskusija

Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums izturējis pārbaudi

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Latvijas partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums ir tapis ilgi un pakāpeniski. Šī regulējuma galvenais mērķis ir mazināt naudas ietekmi uz politiku. Saeima 2008. gadā un 2009. gada sākumā pieņēma vairākus grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām", likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, lai nostiprinātu un padarītu dzīvotspējīgu priekšvēlēšanu kampaņu regulējumu, kura galvenais elements ir partiju tēriņu "griesti". Lai pēc pašvaldības vēlēšanām novērtētu jauno likuma grozījumu efektivitāti un diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā pirms 2010. gada Saeimas vēlēšanām, šā gada 8. septembrī sabiedriskās politikas centrā "Providus" notika diskusija "Kā uzlabot priekšvēlēšanu kampaņu regulējumu?". Pasākumā sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka prezentēja monitoringa "Politisko partiju izdevumi pirms 2009. gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" rezultātus. Diskusijā piedalījās arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, Valsts prezidenta kancelejas, Nacionālās radio un televīzijas padomes un citu iestāžu pārstāvji, eksperti, kā arī citi interesenti. ...

Gatis Litvins, Anita Kovaļevska, Edgars Pastars, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Sociālās tiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Valsts nodrošinātās sociālo tiesību garantijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir atkarīgas no valsts ekonomiskā stāvokļa. Latvijas Republikas Satversme paredz tikai minimālo sociālā nodrošinājuma slieksni. Līdz ar to ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var nolemt atteikties no tā nodrošinājuma, kas pārsniedz minimālo slieksni. Lai gūtu plašāku priekšstatu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz sociālajām tiesībām, ekspertiem tika uzdoti pieci jautājumi. LU Juridiskās fakultātes lektore un doktorante Mg.iur. Anita Kovaļevska un Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Mg.iur. Edgars Pastars atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Dr.iur. Ineta Ziemele sniedza tikai nelielu komentāru – tā kā jautājumi ir ļoti konkrēti un prasa arī konkrētas atbildes, diskusijas par tiem varētu sniegt priekšstatu par to, kā, piemēram, potenciāli tāda lieta varētu tikt skatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ...

žurnāls / Diskusija

Cilvēka dvēsele kā aizdevuma ķīla

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Gribi saņemt aizdevumu, ieķīlā savu dvēseli. Ar šādu uzsaukumu uzstājas kāds uzņēmums "Kontora". Šim nolūkam tas izveidojis mājaslapu www.kontora.lv, kurā ir iespējams aizņemties naudu, neuzrādot kredītvēsturi, izziņas vai citas atskaites. Kredīts tiek izsniegts, pretī neprasot nekādu materiālu ķīlu, tikai kā garantiju – savu nemirstīgo dvēseli. ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidents pirmo reizi vēršas Satversmes tiesā

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Šā gada 3. augustā Valsts prezidents Valdis Zatlers Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu lietas ierosināšanai par likumu atbilstību Satversmei, apstrīdot Saeimas 2009. gada 16. jūlijā pieņemtā likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” regulējuma atbilstību Satversmei. Šis notikums ir nozīmīgs ar to, ka kopš Satversmes tiesas likuma pieņemšanas pirmo reizi kāds no valsts prezidentiem izmanto tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. ...

Gagiks Arutjunjans

žurnāls / Intervija

Konstitucionālās tiesas likvidācija nav iedomājama

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Armēnijas Konstitucionālās tiesas delegācija šā gada jūnija vidū ieradās oficiālā vizītē Latvijā, lai pārrunātu Latvijas un Armēnijas konstitucionālās tiesas darba aktualitātes un piedalītos seminārā “Konstitucionālās tiesvedības aktuālie jautājumi”. Vizītes laikā Armēnijas tiesu pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, tieslietu ministru Mareku Segliņu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējiem. Neraugoties uz saspringto vizītes grafiku, Armēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gagiks Arutjunjans (Gagik Harutyunyan) tikās arī ar žurnāla “Jurista Vārds” pārstāvjiem un sniedza īsu redzējumu par konstitucionālās tiesvedības attīstību Armēnijā un tās attīstības paralēlēm ar pasaules notikumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesībsargs atskaitās Saeimas deputātiem

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Šā gada 16. jūlijā tiesībsargs Romāns Apsītis Saeimas deputātiem sniedza ziņojumu par Tiesībsarga biroja paveikto un par nozīmīgākajiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem Latvijā 2008. gadā. Tiesībsarga likuma 15. pants un Saeimas kārtības ruļļa 131. pants paredz, ka tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas. Ar ziņojumu tiesībsargam Saeimā bija paredzēts uzstāties pavasara darba sesijas pēdējā plenārsēdē 18. jūnijā, tomēr līdz galam nezināmu iemeslu dēļ tiesībsargs uz to neieradās. Tādēļ tikai jūlija vidū tiesībsargs Saeimas ārkārtas sēdē ziņoja par pērnā gada rezultātiem. ...

žurnāls / Informācija

Tiesībsarga biroja konflikts risināms pašā birojā

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Šomēnes ne tikai Satversmes tiesā sakarā ar pieteikumu simtiem par grozījumiem likumos, kas noteic atalgojumu, pensiju un citu sociālo maksājumu apmēru, bet arī citā būtiskā tiesību aizsardzības iestādē – Tiesībsarga birojā – "iet karsti". Tikai atšķirībā no Satversmes tiesas, kurā noris intensīvs darbs pie saņemtajiem pieteikumiem, Tiesībsarga birojā darbinieki ir sadalījušies divās opozicionārās grupās. Publiskajā telpā tiek aktīvi diskutēts par konflikta apstākļiem un iemesliem un tiek meklēts risinājums starp tiesībsargu Romānu Apsīti un Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības (apvienojušies 26 no 42 darbiniekiem) pārstāvjiem. Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība bija vērsusies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ar aicinājumu izvērtēt Tiesībsarga biroja darbības efektivitātes un reputācijas jautājumus. Pagājušajā nedēļā, 14. jūlijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uz sēdi uzaicināja Tiesībsarga biroja pārstāvjus un pašu tiesībsargu R. Apsīti, lai uzklausītu viedokļus par Tiesībsarga birojā radušos konfliktu un lai esošajai situācijai pēc iespējas ātri atrastu risinājumu, kā arī novērstu pašas institūcijas autoritātes mazināšanos sabiedrībā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības mainīt likumā noteikto pieteikuma pakļautību

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2009. gada 10. marta lēmumu lietā Nr. SKA-1701 (turpmāk – Lēmums) nolemts, ka personas tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšana ir būtiskāka tiesiska vērtība par precīzu kompetences sadalījuma ievērošanu starp dažādām tiesām. Tāpēc, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu uz tā pamata, ka lieta izskatāma administratīvā procesa kārtībā, un persona attiecīgi iesniegusi pieteikumu administratīvajā tiesā, administratīvajai tiesai pieteikums ir jāpieņem izskatīšanai pat tad, ja tā atzīst, ka lieta atbilstoši likumam izskatāma civilprocesa kārtībā. Šis lēmums ir viens no retajiem, kas pieņemts atbilstoši likuma "Par tiesu varu"2 50. panta piektajai daļai un Administratīvā procesa likuma3 (turpmāk – APL) 121. panta ceturtajai daļai, kas noteic: ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesa vai tiesnesis vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai. ...

žurnāls / Informācija

Latvijas nepilsoņu balsstiesības kā integrācijas līdzeklis

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Jau ierasti plašu Latvijas un starptautiskās sabiedrības uzmanību bieži vien izpelnās Latvijas nepilsoņu tiesību stāvoklis. Jautājums par nepilsoņu balsstiesībām aktualizējas laikā, kad pilsoņiem ir iespēja aktīvi izmantot savas politiskās tiesības – doties vēlēt. Izņēmums nebija arī pirms mēneša notikušās pašvaldību vēlēšanas. Šā gada 4. jūnijā Sorosa fonda – Latvija telpās tika prezentēti pētījuma “Latvijas nepilsoņi un tiesības vēlēt: vai kompromiss ir vajadzīgs un vai tas ir iespējams?” secinājumi. Pētījums tapa sabiedrības “Euro Civitas” projekta “Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi” ietvaros, kuru finansēja Sorosa fonds – Latvija. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Pilnveido mācību grāmatu par krimināltiesībām

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Tiesu namu aģentūra laidusi klajā jau trešo papildināto izdevumu: U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U. Krastiņš. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009, 866 lpp.Turpinot izmantot jau ilgu laiku iedibināto rakstīšanas formu, grāmatā analizēti jeb komentēti noziedzīgi nodarījumi atbilstoši Krimināllikuma Sevišķās daļas uzbūvei pa nodaļām. ...

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Pieskaņojot pašreizējās norises sabiedrībā ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas sešdesmitajai gadadienai, šā gada 4. jūnijā Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā norisinājās konference “Cilvēktiesību īstenošana ekonomiskās krīzes apstākļos”. Tajā piedalījās daudzi tiesību eksperti, kam bija savs interesants redzējums uz cilvēktiesību īstenošanu šajā specifiskajā laikā. ...

Mareks Segliņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Pārdzīvot krīzi, neapdraudot tiesiskumu

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Šā gada pavasarī, 12. martā, līdz ar Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta apstiprināšanu darbu tieslietu ministra amatā uzsāka Mareks Segliņš. Diplomēts jurists, karjeru sācis kā izmeklētājs, administratīvais tiesnesis un zvērināts advokāts, kopš 1998. gada aktīvi darbojas politikā: 7., 8. un 9. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, vairāk nekā četrus gadus (dažādās valdībās) ministra amatā vadījis iekšlietu resoru. Nākamnedēļ apritēs simts dienas, kopš M. Segliņš ir tieslietu ministrs. Taču šai valdībai minēto periodu nebija iespējams vadīt tradicionālajā iesildīšanās režīmā. Visiem zināms, ka jau vairāk nekā pusgadu Latvija cenšas bremzēt tautsaimniecības bezdibenīgo kritumu un glābt valsts kasi. Arī tieslietu ministra darba kārtībā budžeta samazinājums un nozares izdzīvošana šajos mēnešos ir bijis galvenais temats. Uz laiku “pēc krīzes” atlikti daudzi valdības deklarācijas tieslietu sadaļā minēti pasākumi, bet dažiem no valdības nospraustajiem mērķiem naudas trūkuma dēļ klājies pavisam bēdīgi. Piemēram, tā vietā, lai pilnveidotu un efektivizētu Valsts probācijas dienesta darbu (deklarācijas tieslietu sadaļas 14. p.), ar grozījumiem valsts budžeta likumā tiks lemts par šīs iestādes funkciju būtisku ierobežošanu vai pat likvidāciju. Kas bija un vēl būs sāpīgākie cirpieni tieslietu nozares budžetā – tas bija galvenais tieslietu ministra Mareka Segliņa un “Jurista Vārda” sarunas temats 5.jūnijā, dienu pēc budžeta grozījumu pirmā lasījuma Saeimā. Kad žurnāls 12. jūnijā bija jānodod tipogrāfijā drukāšanai, kļuva skaidrs, ka ministra viedoklis par finanšu samazinājumu tieslietu sistēmai par sākotnēji plānotajiem 7 miljoniem latu vairs nav aktuāls. Saskaņā ar 11. jūnijā panākto valdības un sociālo partneru vienošanos valsts budžeta izdevumi tiks mazināti par 500 miljoniem latu. Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē dažu dienu laikā Tieslietu ministrijas vadībai bija jālemj par to, kur “nogriezt” vēl vairāk nekā piecus miljonus latu, un nebija skaidrs, vai, piemēram, tiesnešu un līdz ar to arī prokuroru algu samazinājums varēs apstāties pie iepriekš plānotajiem 15 procentiem. Jādomā, ka 16. jūnijā, “Jurista Vārda” iznākšanas dienā, situācija būs kļuvusi daudz skaidrāka, jo svētdien paredzēta vēl viena valdības sēde, lai Saeima šonedēļ varētu lemt par budžeta grozījumiem galīgajā lasījumā. Līdz ar to 5. jūnija intervijas daļu, kas skar budžetu, nepublicējam. Taču “Jurista Vārda” redakcija ļoti cer, ka jau nākamajā žurnāla numurā 30. jūnijā lasītāji varēs uzzināt tieslietu ministra Mareka Segliņa detalizētu viedokli par tieslietu sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos. Tātad – turpinājums sekos nākamajā “Jurista Vārdā”. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 50 gadi

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Šogad tiek atzīmēta piecdesmitā gadadiena kopš Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) dibināšanas 1959. gadā. Pusgadsimta laikā ECT ir izdevies iemantot cilvēku uzticēšanos un ticību, ka tā spēj aizstāvēt cilvēku aizskartās pamattiesības. Tomēr šie gadi raksturojami ne tikai ar fundamentālām atziņām cilvēktiesību aizsardzībā, bet arī ar regulāru sūdzību pieaugumu un pašas tiesas reformēšanu. ...

žurnāls / Notikums

Diskusija par komercdarījuma noteikumiem

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Kopš Komerclikuma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāki gadi, un tikai ar 2008. gada 18. decembra grozījumiem ir formulēts Komerclikuma galīgais veidols, kāds bija iecerēts jau likuma izstrādes sākumposmā. Ar 2010. gada 1. janvāri stāsies spēkā Komerclikuma D daļa "Komercdarījumi". Līdz ar to mainīsies arī līdzšinējais uzsvars juristu diskusijās. Galvenais analīzes objekts būs nevis jautājums par šāda regulējuma nepieciešamību, bet ...

žurnāls / Eiropas telpā

Kononovs pret Latviju: otrais cēliens

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Stāsts, kurā ir tik daudz nezināmu, sarežģītu un diskutējamu juridisku un vēsturisku jautājumu, tuvojas noslēgumam. Pagājušajā nedēļā, 20. maijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta izskatīja lietu "Kononovs pret Latviju". Kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2007. gadā Vasilija Kononova pieteikumu skatīja pirmo reizi, Latvija šo politiski nozīmīgo lietu diemžēl zaudēja, tādēļ spriedumu pārsūdzēja. 1944. gadā Mazo Batu ciema teritorijā vācu armija iznīcināja majora Čugunova vadītu sarkano partizānu grupu. Uzskatot, ka ciema iedzīvotāji bija informējuši vāciešus par partizānu atrašanās vietu, V. Kononova vadītā partizānu grupa 1944. gada 27. maijā Vācijas armijas formastērpos ieradās Mazo Batu ciemā un nogalināja deviņus iedzīvotājus – sešus vīriešus un trīs sievietes, tai skaitā grūtnieci. Pats V. Kononovs tieši nepiedalījās iedzīvotāju nogalināšanā. Daļa no upuriem tika nošauti, daļa sadedzināti dzīvi. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Noderīgs palīglīdzeklis pārrobežu civillietās

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Tiesu namu aģentūra laidusi klajā Eiropas Savienības regulu krājumu pārrobežu civillietās "Eiropas Savienības regulas pārrobežu civillietās. Konsolidētie teksti" (Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009, 286 lpp.). Izdevuma sagatavošanā izmantota Eiropas Savienības portālā Europa pieejamā informācija, tajā publicēto regulu redakcijas sagatavotas ar grozījumiem, kas izsludināti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" līdz 2009. gada 10. aprīlim. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Triju konstitūciju jubilejas gads

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Vienai no Eiropas lielvalstīm – Vācijai – šis ir konstitucionālajās tradīcijās nozīmīgs gads. Trīs Vācijas konstitūcijas "svin" apaļas jubilejas. Pirms 160 gadiem, 1849. gada 27. maijā, Nacionālā sapulce (Nationalversammlung) nobalsoja par Vācu reiha konstitūciju. Pirms 90 gadiem, 1919. gada 11. augustā, tika pieņemta Veimāras konstitūcija. Savukārt 1949. gada 8. maijā Parlamentārā padome (der Parlamentarische Rat) atbalstīja Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikuma (Grundgesetz) pieņemšanu, 23. maijā šī konstitūcija Bonnā tika parakstīta, izsludināta un stājās spēkā. Līdz ar to pēc Otrā pasaules kara rietumvalstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas) okupācijas zonā tika nodibināta Vācijas Federatīvā Republika (VFR). Kad pēc vairāk nekā 40 gadiem VFR tika pievienotas tās federālās zemes, kas, atrazdamās padomju okupācijas zonā, bija iekļautas Vācijas Demokrātiskās Republikas sastāvā, Pamatlikums, kas bija rakstīts kā provizoriska jeb pagaidu konstitūcija, turpināja darboties un joprojām ir spēkā apvienotajā Vācijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvo tiesu efektivitāte Latvijā un Lietuvā

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Personai, nonākot saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm, nav izbēgamas strīdu situācijas. Valsts pārvalde izdod administratīvos aktus, veic faktisko rīcību un ar privātpersonām slēdz publisko tiesību līgumus, kas ietekmē indivīda ikdienas dzīvi. Ne vienmēr šāda ietekmēšana ir tiesiska un pamatota, kā arī ne vienmēr persona samierinās ar valsts pārvaldes izvirzītajiem noteikumiem. Turklāt konfliktsituācijas rodas arvien biežāk, līdzko sabiedrība arvien vairāk apzinās savas tiesības un iespējas tās aizsargāt. Tāpēc ir nepieciešams efektīvs mehānisms aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai un atjaunošanai. Diemžēl jāsecina, ka salīdzinājumā ar Lietuvu arī šajā jautājumā Latvija ir iepakaļ. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Diskusija

Oficiāla publikācija ir valsts funkcija, ko nevar nodot privātpersonas kompetencē

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

1. Latvijas tiesiskajā sistēmā jēdziens "oficiāla publikācija" attiecināms, pirmkārt, uz tādu publikācijas veidu, kas gan garantē publicētā tiesību akta īstumu, kā tas ir autentiskas publikācijas gadījumā, gan arī ir tiesību akta spēkā esības un darbības nosacījums prezumpcijai, ka persona laikus ir informēta par tiesību aktu un tādēļ ir pakļauta šī tiesību akta spēkam. Otrkārt, jēdziens "oficiāla publikācija" aptver tos ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista profesijas reforma

10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)

Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauns pētījums krimināltiesībās

9. Decembris 2008 /NR. 46 (541)

Nesen sabiedriskās politikas centrs "Providus" ir publicējis jaunu pētījumu, kura rezultāti apkopoti grāmatā "Ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi". Pētījuma autors ir Andrejs Judins, un grāmata iznākusi ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu. ...

Valts Kalniņš, Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Pat ja gribēja kā labāk, sanāca ..

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 26. pantu Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. 2007. gada 6. septembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. 2008. gada 2. oktobrī Saeima uzklausīja komisijas ziņojumu un nolēma pagarināt komisijas darbības laiku. Tomēr ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā (III)

30. Septembris 2008 /NR. 37 (542)

Eiropas Padomes Ministru komitejas 2001. gada 5. septembra rekomendācija dalībvalstīm Nr. (2001)9 "Par alternatīvām strīdus risināšanas metodēm strīdos starp iestādi un privātpersonu"1 (turpmāk – Rekomendācija) ir viens no avotiem, uz kura bāzes varētu uzsākt alternatīvo strīdu risināšanas metožu ieviešanu. Līdz ar to, lai iegūtu skaidru priekšstatu par alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstības pakāpi Latvijā, turpmāk tiks salīdzināts Latvijas tiesiskais regulējums ar ārvalstu praksi atbilstoši Rekomendācijā sniegtajām metodēm. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā (II)

23. Septembris 2008 /NR. 36 (541)

Eiropas Padomes Ministru komitejas 2001. gada 5. septembra rekomendācija dalībvalstīm Nr. (2001)9 "Par alternatīvām strīdus risināšanas metodēm strīdos starp iestādi un privātpersonu"1 (turpmāk – Rekomendācija) paredz šādas strīdu risināšanas metodes: iekšējo otrreizējo pārbaudi jeb apstrīdēšanu, samierināšanu, mediāciju, mierizlīgumu un arbitrāžu. Tomēr minētais uzskaitījums nav pilnīgs. Iespējamas arī vēl ir citas metodes, piemēram, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā

16. Septembris 2008 /NR. 35 (540)

No Latvijas Republikas Satversmes1 89. panta izriet, ka valstij ir jānodrošina personas pamattiesību aizsardzība "tik efektīvi, cik iespējams".2 Mūsdienu apstākļos administratīvās tiesības un administratīvais process attīstās strauji, rodoties jauniem tiesību institūtiem. Lai padarītu efektīvāku nacionālo tiesību sistēmu, valstis savās nacionālajās tiesībās pārņem tām noderīgus citās valstīs eksistējošus tiesību institūtus. Līdz ar to globalizācijas tendences vērojamas ne tikai ekonomiskajās attiecībās, bet arī tiesību jomā. Jo īpaši līdzdalība starptautiskajās organizācijās, piemēram, Eiropas Padomē un Eiropas Savienībā, veicina dažādu jaunu un, iespējams, citās valstīs jau eksistējošu tiesību institūtu ieviešanu. ...

žurnāls / Informācija

Par iespējām pilnveidot administratīvo procesu Latvijā

8. Aprīlis 2008 /NR. 14 (519)

Viens no sabiedriskās politikas centra "Providus" (turpmāk - "Providus") mērķiem ir veicināt administratīvā procesa efektivitāti, izstrādājot pētījumus, piedaloties normatīvo aktu izstrādē un rīkojot diskusijas. Šā mērķa īstenošanai 2008. gada 1. aprīlī "Providus" rīkoja diskusiju "Alternatīvo strīdu risināšanas metožu ieviešana administratīvajā procesā Latvijā". ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Eiropas telpā

Būtiskas izmaiņas nosacījumos par dalību Eiropas Savienībā

29. Janvāris 2008 /NR. 4 (509)

Diskusijas par to, kāda būs dalības Eiropas Savienībā (ES) ietekme uz Latviju, bija visai biežas jau pirms Latvijas iestājas Eiropas Savienībā un vēl biežākas īsi pirms Satversmes 68. panta papildināšanas ar trešo un ceturto daļu, kā arī pirms Satversmes 79. panta otrās daļas grozīšanas. Diskusijās tika analizēts jautājums par to, kas ir Eiropas Savienība, vai Latvija, iestājoties ES, neierobežos Satversmes 2. pantā nostiprināto, ka "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai", kā arī to, vai iestāšanās sekas tuvākā vai tālākā nākotnē nenozīmēs Latvijas piekrišanu kļūt par konfederatīvas vai federatīvas valsts daļu. ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Notikums

Vai tiks gatavota jauna Satversme

18. Decembris 2007 /NR. 51 (504)

Valsts prezidents un viņa padomnieces Sandra Kukule un Inese Lībiņa-Egnere tiekas ar jaunizveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļiem Gunāru Kusiņu, Daigu Iļjanovu, Egilu Levitu, Inetu Ziemeli, Mārtiņu Mitu un Lauri Liepu 2007. gada 7. decembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers ir paziņojis par Konstitucionālo tiesību komisijas izveidošanu. Komisijā apstiprināti atzīti konstitucionālo tiesību eksperti. Valsts prezidents Valdis Zatlers par Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju iecēlis un apstiprinājis Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi, Rīgas Juridiskās augstskolas profesoru Egilu Levitu (Dr.iur.h.c., Ass.iur., Dipl.-Pol.). Par Konstitucionālo tiesību komisijas locekļiem iecelti un apstiprināti: Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Ineta Ziemele (Dr.iur.), Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Daiga Iļjanova (Dr.iur.), Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Gunārs Kusiņš (Dipl.iur.), Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Lauris Liepa (Mg.iur.), Rīgas Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits (LL.M). ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Diskusija

Tautas ierosināta Saeimas atlaišana: mūslaiku "tiesības uz revolūciju"

6. Novembris 2007 /NR. 45 (498)

Par spīti klasiskajai prognozei, ka vienkāršojušos valsti varēs vadīt ikkatra ķēkša (vai, teiksim, ikkatrs slaucējs), valsts pārvalde tomēr kļūst arvien sarežģītāka. To nosaka vairāki faktori, tostarp tas, ka, pieaugot sociālās darbības un nodarbošanās veidu dažādībai, lai īstenotu pārvaldību mūslaiku valstī, ir jāpārzina, jāievēro un jāspēj izmantot pieaugošais tiesību normu apjoms, kas, lai arī sīkā drukā, vairs nav satilpināms uz viena staba. Tāpat jāpilda arvien niansētākas procedūras, lietderīgi izmantojot resursus. Nav vairs 17. gadsimts, kad, piemēram, pirmais zināmais Francijas budžeta projekts tika uzrakstīts uz vienas lapas un sastāvēja no dažām pozīcijām, kas galvenokārt vērstas uz galma tēriņu iegrožošanu.1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvo lietu pakļautības tiesiskās sekas

18. Septembris 2007 /NR. 38 (491)

Svarīgi ir veidot vienādu izpratni par pakļautības jautājumiem un nepieļaut situācijas, kad kolidē divu dažādu tiesu nolēmumi, tomēr nav pieļaujams, ka Augstākā tiesa kļūst līdzīga likumdevējam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietu pakļautība administratīvajām tiesām

4. Septembris 2007 /NR. 36 (489)

Atņemot nepilsoņa statusu, tiek norādīts, ka tas ir būtisks personas tiesību ierobežojums un tas nevar tikt balstīts uz formāliem iemesliem un pilnībā nenoskaidrotiem faktiem.92 Turklāt tiesību literatūrā tiek norādīts, ka nepilsoņa statuss ir "kas līdzīgs" pilsoņa statusam ar atšķirību, ka nepilsonim var tikt noteikti ierobežojumi attiecībā uz noteiktām profesijām un darbībām.93 Atbilstoši valdības ziņojumiem dažādām Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību komitejām Latvija nenodala pilsoņus no nepilsoņiem viņu cilvēktiesību īstenošanā. Tādējādi nepilsoņi, gan no Satversmes un nacionālo likumu, gan no Latvijas starptautisko cilvēktiesību saistību viedokļa, pieder Latvijas valstij tāpat kā tās pilsoņi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietu pakļautība administratīvajām tiesām

28. Augusts 2007 /NR. 35 (488)

Likumdevējam ir tiesības noteikt, ka konkrētas valsts pārvaldes darbības tiesiskuma izvērtēšana notiks nevis administratīvā procesa kārtībā, bet cita tiesas procesa kārtībā. Tomēr šis izņēmums no vispārīgā pakļautības principa nedrīkst liegt privātpersonas tiesības uz taisnīgu tiesu pēc būtības un šādam izņēmumam ir jābūt balstītam uz lietderības apsvērumiem. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšlikumu un sūdzību tiesiskais regulējums

3. Aprīlis 2007 /NR. 14 (467)

Šī raksta mērķis ir ieskicēt jau pastāvošās atšķirības un norādīt uz nākotnē paredzētajām atšķirībām privātpersonu sūdzību un priekšlikumu sakarā. Tāpat šī raksta ietvaros tiks mēģināts norādīt uz to, kas būtu uzlabojams privātpersonu sūdzību un priekšlikumu saņemšanas, izskatīšanas kārtībā un rīcības šo sūtījumu saņemšanas sakarā un ņemams vērā, arī gatavojot Priekšlikumu un sūdzību likumprojektu Saeimā trešajam, tātad pēdējam lasījumam. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iekšējie normatīvie akti: administratīvā prakse un ceļš uz tiesisku valsti

9. Janvāris 2007 /NR. 2 (455)

Ar jēdzienu "iekšējais normatīvais akts" apzīmē vienu no tiesību aktu jeb normatīvo aktu veidiem. Tas ir patstāvīgs tiesību akts, kas izdots nenoteikta skaita gadījumu vienveidīgai un vairākkārtīgai noregulēšanai1 un kas, atšķirībā no ārējā normatīvā akta, ir saistošs tikai tām personām, kuras ir institucionāli padotas iekšējā normatīvā akta izdevējam. Izpratne par jēdziena "iekšējais normatīvais akts" saturu ir svarīga, lai zinātu, kā un kad iekšējais normatīvais akts pielietojams, kā arī kā tas ir jāizstrādā un jāizdod. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātības princips: teorija un prakse Latvijā

18. Jūlijs 2006 /NR. 28 (431)

Iepazīstoties ar darbiem, kas veltīti informācijas atklātības principa analīzei, var konstatēt, ka jēdziens "informācijas atklātība" ir neskaidrs un ne vienmēr daudziem autoriem nozīmē vienu un to pašu. Informācijas atklātība ir saistīta ar vienu no cilvēka pamattiesībām - vārda brīvību. Tomēr administratīvajās tiesībās jēdziens "informācijas atklātība" iegūst daudz specifiskāku saturu, proti, to saista ar tiesībām uz informācijas pieejamību. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Augstskolu jaunais tiesiskais stāvoklis

30. Maijs 2006 /NR. 21 (424)

Šī raksta mērķis ir īsumā ieskicēt notikušo pārmaiņu tiesiskās sekas un raksturot jauno tiesisko stāvokli, kādā atbilstoši pēdējiem grozījumiem Augstskolu likumā ir nonākušas valsts dibinātas augstskolas ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mediācija: jēdziens un iespējas

14. Marts 2006 /NR. 11 (414)

Mediācija ir ļoti vēlama un noderīga, īpaši jau strīdus procesā iesaistītajiem. Mediācija var būt arī peļņas avots mediatoriem jeb vidutājiem, kuri vada mediācijas procesu. Šajā rakstā centīšos atbildēt uz jautājumu: kas ir mediācija un atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem par mediāciju juridiskajā izpratnē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sadarbība attīstības jomā: būtība un tiesiskais regulējums

14. Septembris 2004 /NR. 35 (340)

Sadarbība attīstības jomā: būtība un tiesiskais regulējums Mg. iur. Dana Rone, Biznesa augstskolas “Turība” Publisko tiesību katedras vadītāja, zv. advokāte, – “Jurista Vārdam” Nobeigums. Sākums “JV” 7.09.2004., Nr.34 Foto: no personiskā arhīva 6.6. Valsts civildienesta likums20 un ar to saistītie MK noteikumi Šī likuma 4.panta otrās daļas ceturtais punkts nosaka, ka viena no Valsts civildienesta ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sadarbība attīstības jomā: būtība un tiesiskais regulējums

7. Septembris 2004 /NR. 34 (339)

Sadarbība attīstības jomā: būtība un tiesiskais regulējums Mg. iur. Dana Rone, Biznesa augstskolas “Turība” Publisko tiesību katedras vadītāja, zv. advokāte, – “Jurista Vārdam” Foto: no personiskā arhīva Sadarbība attīstības jomā ir termins, kas līdz šim Latvijā ir maz lietots un tāpēc – nepazīstams. Tulkošanas un terminoloģijas centrs 17.02.2003. vēstulē Nr.1–4.1/59 raksta: “LZA Terminoloģijas komisijas ...

Kristīne Jarinovska, Jevgenijs Jesiļevskis, Loreta Šaltinīte

žurnāls

Kāda ir tiesu izspēles loma jurisprudences apguvē

1. Jūlijs 2003 /NR. 24 (282)

Kāda ir tiesu izspēles loma jurisprudences apguvē Par studijām Rīgas Juridiskajā augstskolā un starptautisko tiesu inscenējumu rezultātiem Kristīne Jarinovska-Buka, Jevgenijs Jesiļevskis, Loreta Šaltinīte, RJA maģistrantūras studenti, – “Latvijas Vēstnesim” RJA studenti, kuri pārstāvējuši augstskolu dažādās tiesu izspēles sacensībās: Lina Vatenaite, Aļģirds Razausks, Jevgenijs Jesiļevskis un ...

žurnāls

Personas sensitīvo datu izpaušanas iespējas un formas

7. Janvāris 2003 /NR. 1 (259)

Personas sensitīvo datu izpaušanas iespējas un formas Foto: Arnis Blumbergs,“LV” Mag. iur. Dana Rone, AAS “Rīgas slimokase” Juridiskās nodaļas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim” Nobeigums. Sākums “LV” 03.12.2002., Nr.176; “LV” 17.12.2002., Nr.184 Lai arī 8. panta galvenais mērķis ir aizsargāt personu pret patvaļīgu valsts varas iestāžu iejaukšanos, tas neliek valstij vienīgi atturēties ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls

Kas nepieciešams informācijas atklātības piemērošanai

7. Janvāris 2003 /NR. 1 (259)

Kas nepieciešams informācijas atklātības piemērošanai Dipl. iur. Kristīne Jarinovska-Buka – “Latvijas Vēstnesim” Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Informācijas atklātības principa esība kādā tiesību sistēmā pati par sevi nenodrošina tā efektīvu piemērošanu. Lai persona spētu izmantot tās tiesības, kas ir saistītas ar informācijas atklātības principu, t.i., tiesības uz informācijas brīvu saņemšanu, ...

žurnāls

Personas sensitīvo datu izpaušanas iespējas un formas

17. Decembris 2002 /NR. 25 (258)

Personas sensitīvo datu izpaušanas iespējas un formas Mag. iur. Dana Rone, AAS “Rīgas slimokase” Juridiskās nodaļas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim” Turpinājums. Sākums “LV” 03.12.2002., Nr.176 Foto: Arnis Blumbergs,“LV” Ārstniecības personām un iestādēm jāievēro sensitīvo datu aizsardzība, jo izņēmums ir radīts, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, nevis lai izplatītu datus ...

žurnāls

Personas sensitīvo datu izpaušanas iespējas un formas

3. Decembris 2002 /NR. 24 (257)

Personas sensitīvo datu izpaušanas iespējas un formas Mag. iur. Dana Rone, AAS “Rīgas slimokase” Juridiskās nodaļas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim” Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Šī raksta temats ir sensitīvo personas datu (turpmāk — sensitīvo datu) izpaušana trešajām personām. Pieaugošā datu plūsma ir radījusi kā pozitīvas, tā arī negatīvas sekas — privātās dzīves apdraudējumu un konfidencialitātes ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls

Kā kontrolēt informācijas atklātības īstenošanu

19. Novembris 2002 /NR. 23 (256)

Kā kontrolēt informācijas atklātības īstenošanu Dipl. iur. Kristīne Jarinovska–Buka — “Latvijas Vēstnesim” Foto: Arnis Blumbergs,“LV” Nobeigums. Sākums “LV”5.11.2002., Nr.160 Taču sarežģījumus ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmās daļas piemērošanu var radīt situācijas, kur pieeju informācijai atsaka, piemēram, kāda pašvaldības institūcija. Pirmkārt, tāda lēmuma pārsūdzība ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls

Kā kontrolēt informācijas atklātības īstenošanu

5. Novembris 2002 /NR. 22 (255)

Kā kontrolēt informācijas atklātības īstenošanu Dipl. iur. Kristīne Jarinovska–Buka — “Latvijas Vēstnesim” Foto: Arnis Blumbergs,“LV” Lai spriestu par to, kā informācijas atklātības princips darbojas Latvijas tiesību sistēmā, ir jāizvērtē tie kontroles mehānismi, kādi ir radīti, lai aizsargātu personas tiesības iepazīties ar informāciju. Var izdalīt vairākus veidus, kā ir iespējams kontrolēt ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls

Par informācijas atklātības principu

22. Oktobris 2002 /NR. 21 (254)

Par informācijas atklātības principu Dipl. iur. Kristīne Jarinovska–Buka — “Latvijas Vēstnesim” Foto: Arnis Blumbergs,“LV” Informācijas atklātības principam ir divējāda daba. No vienas puses, tā ir liberālas demokrātijas vērtību sistēmas un cilvēktiesību norma, kas nodrošina personai tiesības būt informētai par valsts pārvaldi un kas valsts pārvaldei uzliek pienākumu būt atklātai un informēt ...

žurnāls

Kā aizsargāt personas datus telekomunikācijās

2. Jūlijs 2002 /NR. 13 (246)

Kā aizsargāt personas datus telekomunikācijās Mag. iur. Māris Ruķers — “Latvijas Vēstnesim” Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Nobeigums. Sākums “LV” 23.04.2002., Nr.61; “LV” 07.05.2002., Nr.67; “LV” 04.06.2002., Nr.83; “LV” 18.06.2002., Nr.91 Kā atzīst direktīvas 95/46/EC darba grupa, — personas datu aizsardzības noteikumi ir piemērojami arī tiem personas datiem, kas ir pieejami publiski.70 ...

žurnāls

Kā aizsargāt personas datus telekomunikācijās

18. Jūnijs 2002 /NR. 12 (245)

Kā aizsargāt personas datus telekomunikācijās Mag. iur. Māris Ruķers — “Latvijas Vēstnesim” Turpinājums. Sākums “LV” 23.04.2002., Nr.61; “LV” 07.05.2002., Nr.67; “LV” 04.06.2002., Nr.83 Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Valsts nav definējusi savu politiku šajā jautājumā un izdevusi īpašas normas, tādēļ ikviens var vērsties ar sūdzību tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā un, atsaucoties ...

...

8

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls