Jurista Vārda satura arhīvs

Dina Gailīte Ilze Dubava

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesneses Kalniņš un Lapiņš

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Varētu šķist, ka Latvijā jau gandrīz ir sasniegta dzimumu līdztiesība. Ideālā gadījumā tas nozīmētu, ka sievietei un vīrietim tiek piešķirta vienāda sociālā vērtība un abiem dzimumiem ir vienlīdzīga pieeja resursiem un iespējas izpausties politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā. Jā, kopš Latvijas Republikas pirmsākumiem sievietēm ir vēlēšanu tiesības, visi bērni bez dzimumu izšķirības Latvijā mācās skolās, turklāt augstskolās šobrīd ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Vispusīgs pētījums par krāpšanu

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Tiesu namu aģentūras apgādā tikko kā klajā nākusi apjomīga monogrāfija – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Mg.iur. Māra Lejas pētnieciskā darba vairāk nekā 600 lappušu biezais rezultāts – grāmata "Krāpšanas aktuālie jautājumi Latvijas un ārvalstu tiesībās". Ar šo tēmu saistīti M. Lejas raksti vairakkārt bijuši lasāmi arī "Jurista Vārda" lappusēs, tomēr grāmatā pieejamais vispusīgais un sistemātiskais izklāsts ļaus gūt vēl pilnīgāku priekšstatu par krāpšanu kā vienu no izplatītākajiem un komplicētākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pret īpašumu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Piekāst likumu

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Maija nogalē sabiedrības dusmu vilni raisīja atbaidošs gadījums Jaunjelgavas skolā. Mediji ziņoja par vairāku piektklasnieku nežēlīgu uzbrukumu kādam pirmās klases zēnam. Nodarījuma sekas ir tik smagas, ka cietušais ārstējas jau vairāk nekā mēnesi, un šobrīd varam tikai no sirds vēlēt viņam pilnīgu fizisku un psiholoģisku atlabšanu. Atgadījums tomēr raisa ne vien cilvēciskas emocijas, bet arī abstraktākas "juridiska rakstura" ...

žurnāls / Redaktora sleja

21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)

Šī mēneša sākums diemžēl nenesa labas ziņas tiem, kuri cer uz saliedētu sabiedrību Latvijā, kas savukārt ir sine qua non jeb skaidrs priekšnosacījums pašai Latvijas valsts "ilgtspējībai" (mūsdienīgi izsakoties). Runa, protams, šajā gadījumā ir par cilvēku sajūtām, priekšstatiem un pašidentifikāciju, kuras dēļ tik ievērojami atšķiras 4. un 9. maija (un gada griezumā – arī citu dienu) svinētāju sastāvs Latvijā. Sabiedrības sašķeltības ...

žurnāls / Informācija

ES pilsoņu tiesību nostiprināšanas pasākumi ES

21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institūcijas ir noteikušas 2013. gadu par ES pilsoņu gadu, uzsverot, ka Eiropas integrācijas idejas centrā ir tās pilsoņi un ES pilsonības jēdziena ieviešana ir viens no ievērojamākajiem sasniegumiem Eiropas integrācijā. Līdz ar to ES plāno pasākumus, kas atvieglotu ES pilsoņu ikdienas dzīvi un veicinātu to labumu ieviešanu praksē, kas izriet no ES pilsonības jēdziena.1 ...

žurnāls / Informācija

ES dalībvalstu suverenitātes īpatnības

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

2013. gada 26. aprīlī Rīgas Juridiskajā augstskolā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesors un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Dr.iur.h.c. Egils Levits sniedza vieslekciju "Eiropas Savienības dalībvalstu suverenitāte". "Jurista Vārds" piedāvā nelielu ieskatu E. Levita lekcijas galvenajās atziņās. ...

žurnāls / Notikums

Kas jādara, lai Latvijā būtu vienota nācija: domas atšķiras

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

"Nācija un valsts. Vai Latvijā ir iespējama vienota nācija?" – šādu pasākumu 29. aprīlī rīkoja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs – Ilmārs Latkovskis) un tajā piedalījās gan zinātnieki, gan politiķi. Pasākumu ievadīja vairāki priekšlasījumi (Leo Dribins, Egils Levits, Irina Cvetkova, Andrejs Judins), bet turpināja diskusija (politiķi un žurnālisti). Semināra rīkotāji par savu mērķi bija izvirzījuši "precizēt ar nacionālo un valstisko identitāti saistītos jēdzienus, lai veicinātu konstruktīvu diskusiju turpmāk". Jo "saprašanās nav iespējama, ja ar vieniem un tiem pašiem vārdiem cilvēki domā pilnīgi atšķirīgas lietas", turklāt "nacionālās un etniskās identitātes jēdzienu lietojumā šobrīd vērojamais haoss apgrūtina konstruktīvu diskusiju, likumdošanu un nacionālās politikas izskaidrošanu." ...

žurnāls / Informācija

Aktualitātes cilvēktiesībās: ieslodzījuma vietas, operatīvās darbības un bērnu tiesības

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

2013. gada 22. aprīlī notika Rīgas Juridiskās augstskolas (turpmāk – RJA) ikgadējā diskusija "Latvijai aktuālie cilvēktiesību jautājumi", kas aptvēra trīs jautājumu blokus – policijas operatīvo darbību kontroli, bērnu piespiedu aizvešanas strīdu risināšanu un apstākļus ieslodzījuma vietās. ...

žurnāls / Viedoklis

Imantas hakera izdošana ASV – neizvērtētais cilvēktiesību aspekts

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Deniss Čalovskis, par kuru pēdējo mēnešu laikā tiek vēstīts un diskutēts Latvijas publiskajā telpā, tiek apsūdzēts par līdzdarbošanos postoša datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanā un izplatīšanā, kas inficējis vairāk nekā miljonu datoru pasaulē, tajā skaitā arī NASA datorus.1 ASV izmeklēšanas iestādes ir pieprasījušas D. Čalovska izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai par līdzdalību kibernoziegumu veikšanā, pamatojoties uz 2005. gada Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu.2 Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra 2012. gada 20. decembrī lēma, ka D. Čalovska izdošana ir pieļaujama. 2013. gada 31. janvārī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta noraidīja D. Čalovska sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot viņu ASV, uzskatot, ka izdošana ir pieļaujama un tiesiska. Galējais lēmums par viņa izdošanu vēl jāpieņem Ministru kabinetam.3 Šajā sakarā tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam, norādot uz vairākiem iespējamiem D. Čalovska cilvēktiesību pārkāpumiem viņa izdošanas gadījumā.4 Par "Imantas hakera" D. Čalovska izdošanu ASV un tās starptautisko tiesību aspektu "Jurista Vārdam" viedokli pauž Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs asoc.prof. Dr.iur. Artūrs Kučs un lektors Māris Lejnieks. ...

žurnāls / Informācija

Jaunais Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā

16. Aprīlis 2013 /NR. 15 (766)

Valstu reformas tieslietu jomā ir kļuvušas par nozīmīgu elementu ES ekonomikas stratēģijā, tai skaitā arī tiesu reforma Latvijā. 2013. gada 27. martā Eiropas Komisija nāca klajā ar dokumentu "Jaunais Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā" (The EU Justice Scoreboard), kurā veikts salīdzinājums un apkopojums par 27 Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu situāciju tiesu sistēmas jomā.1 Šis dokuments ir iecerēts kā agrīnās brīdināšanas sistēma par problēmām ES dalībvalstu tiesu sistēmās. ...

žurnāls / Redaktora sleja

9. Aprīlis 2013 /NR. 14 (765)

Marta beigās vairāki simti Latvijas iedzīvotāju baudīja īslaicīgu braucienu uz ledus gabala jūrā, taču atšķirībā no Blaumaņa varoņiem "nāves ēnā" nenokļuva un, iesaistoties glābšanas dienestam un bruņotajiem spēkiem, tika cauri ar izbīli – visi bļitkotāji un citi svaiga gaisa cienītāji sveiki un veseli nonāca krastā. Interneta komentētāji sadalījās vairākās frontēs – vairums pieprasīja no izglābtajiem atmaksāt helikopteru degvielas ...

žurnāls / Informācija

Sabiedrības veselības aizsardzības regulējums un tā vājās vietas

9. Aprīlis 2013 /NR. 14 (765)

Pēdējā laikā uzmanības centrā nonāk vairāku valstu regulējumi, kuru mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība. Austrālija un Urugvaja ir pieņēmušas noteikumus par standartizētiem (vienkāršotiem) un nepievilcīgiem cigarešu iepakojumiem, lai tādējādi pēc iespējas mazinātu cilvēku vēlmi pirkt cigaretes un ierobežotu tabakas kompāniju iespējas tās reklamēt.1 Lai cīnītos ar korpulenci, Ņujorkas vietējā veselības institūcija mēģināja ierobežot maksimālo tilpumu traukiem, kādos varētu tirgot gāzētos saldinātos dzērienus kinoteātros, restorānos un stadionos. Savukārt Lielbritānijā, lai samazinātu alkohola patēriņu valstī, norit diskusija par minimālās cenas noteikšanu alkoholiskajiem dzērieniem un par aizliegumu tirgot alkoholu dažādās izpārdošanas akcijās. Visos gadījumos šo regulējumu izvēlētā metode ir apstrīdēta kā neatbilstīga izvirzīto mērķu sasniegšanai. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jurisprudence – aizmirsta pabērna lomā

2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)

Dažādu veidu Latvijas attīstības plānos,1 kas pēdējā laikā publiskoti, likumiem, kas vajadzīgi ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanai, un jurisprudencei, kas palīdzētu šādus likumus sagatavot, ir veltīta nesamērīgi maza uzmanība. Neviena no valsts izvirzītajām prioritātēm, kurām zinātnē šobrīd tiek dota priekšroka un valsts atbalsts (enerģija un vide, inovatīvie materiāli un tehnoloģijas, nacionālā identitāte, sabiedrības veselība, vietējo dabas resursu izmantošana) nedos cerēto Latvijas "ekonomisko uzrāvienu", ja eksakto zinātņu sasniegumi nebūs pienācīgi tiesiski aizsargāti, ja veselības un vides aizsardzība, cilvēku drošība netiks stiprināta ar skaidri normatīvos aktos noteiktiem atbildīgo institūciju pienākumiem, vidi un veselību apdraudošu darbību aizliegumiem, atbildību. Ir nobriedusi vajadzība plašāk apspriest jautājumu par to, vai enerģētikas, jaunu tehnoloģiju, resursu ilgtspējīgas izmantošanas pasākumi dos tautai laimīgu dzīvi, ja valstī valdīs noziedzība, ierēdņu patvaļa, nestabilitāte īpašuma un citās mantiskajās attiecībās, ja nevienam nebūs respekta pret Satversmi, likumiem un tiesu varu. ...

žurnāls / Notikums

Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulces apskats

2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)

Atzīmējot advokatūras deviņdesmit otro gadu un likuma "Par tiesu varu" un Advokatūras likuma divdesmito gadu, 2013. gada 22. martā Rīgas Kongresu namā notika Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk – Padome) rīkota advokātu kopsapulce. Tās darba kārtībā ietilpa ziņojumi par budžeta izpildi, iepriekšējā pārskata gadā paveikto un būtiskākajām risināmajām problēmām. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Vai Satversmei vajag preambulu un ko tajā rakstīt

2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)

Kopš pagājušā gada 17. septembra, kad Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk – KTK) publiskoja viedokli "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"1 (turpmāk – Viedoklis) un kā vienu no ieteikumiem Satversmē ietverto pamatvērtību (kodola) nostiprināšanai izvirzīja priekšlikumu papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar izvērstu preambulu. 22. martā Konstitucionālo tiesību komisija Rīgā, Melngalvju namā, rīkoja diskusiju par Satversmes preambulu. Pasākumā piedalījās KTK locekļi, kā arī citi valststiesību un politikas zinātāji. ...

žurnāls / Informācija

ES pasažieru tiesības tagad attiecas arī uz autobusu transportu

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

2013. gada 1. martā stājās spēkā regula par autobusu pasažieru tiesībām,1 līdz ar to Eiropas Savienības ietvaros pasažieru tiesības tagad attiecas uz visu transporta veidu lietotājiem. Regula ir vērsta uz to, lai nodrošinātu autobusu pasažieriem minimālās aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs citos pārvadājumu veidos piemērotajam līmenim. Regulas darbības joma aptver regulāros pasažieru pārvadājumus, kuru plānotais attālums ir 250 km vai vairāk. ...

žurnāls / Notikums

Tieslietu ministra atskaite par nozarē paveikto un vēl darāmo

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

2013. gada 13. martā preses konferencē tieslietu ministrs Jānis Bordāns sniedza atskaiti par paveikto pagājušajā gadā un iepazīstināja ar šī gada prioritārajiem darba virzieniem tieslietu jomā. Ievadot tieslietu sistēmas 95. jubilejas gadu, tieslietu ministrs aizsāka jaunu tradīciju un pirmo reizi pasniedza apbalvojumu par īpaši radošu darbu, kas veicina jaunradi tiesiskuma stabilizēšanā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Karsti pīrādziņi

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pēc divām nedēļām – 1. aprīlī – citi varēs dzīt jokus pēc sirds patikas, turpretī Latvijas krimināltiesību teorētiķiem un praktiķiem šī diena būs nopietns datums: stāsies spēkā ļoti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, kā arī vēl vairākos ar šīm izmaiņām saistītos tiesību aktos. Ar šiem grozījumiem cita starpā tiek īstenota Tieslietu ministrijas jau pasen iecerētā kriminālsodu politikas reforma. Saeimas deputāts Dr. ...

žurnāls / Informācija

Nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos tiesnešu neatkarības nodrošināšanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

2013. gada 21. janvāra Tieslietu padomes sēdē Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece Laila Jurcēna prezentēja Tieslietu padomes pasūtījuma ietvaros veikto pētījumu "Tiesnešu neatkarības nodrošināšana spēkā esošajos normatīvajos aktos. Teorētiskā pamatojuma izstrāde nepieciešamajām izmaiņām, ievērojot starptautisko institūciju izstrādātos dokumentus".1 Pētījumā autore piedāvā iespējamos uzlabojumus tiesiskajā regulējumā, piemēram, iesakot pārdalīt izpildvaras funkcijas un paplašināt Tieslietu padomes kompetenci. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrai – 20 gadi

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu radās arī Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra, kura nesen atzīmēja savu 20. gadadienu. Katedras svinībās bija iespēja gan atskatīties uz katedras rašanās un attīstības vēsturi, gan uzklausīt referātus par aktuāliem tiesību jautājumiem. ...

žurnāls / Informācija

"Gazprom" un Lietuvas strīdi dabasgāzes tirgus liberalizācijas sakarā

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Eiropas Savienības prasība liberalizēt dabasgāzes tirgu un Lietuvas centieni panākt draudzīgākas dabasgāzes iepirkuma cenas tās patērētājiem ir rezultējušies vairākos arbitrāžas procesos starp Lietuvu un Krievijas dabasgāzes uzņēmumu "Gazprom". Ir vērts pievērst uzmanību šiem procesiem, jo arī Latvijā būs jāveic dabasgāzes tirgus liberalizācija, un līdzīgi kā Lietuvā "Gazprom" ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs un viens no lielākajiem akciju turētājiem uzņēmumā "Latvijas Gāze". ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes komentāru otrais sējums – par tiesām un valsts kontroli

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Turpinot Latvijas Republikas Satversmes pirmo sistemātisko komentāru veidošanas darbu, VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā izdots otrais sējums, kurā komentētas šādas Satversmes nodaļas: VI nodaļa "Tiesa" un VII nodaļa "Valsts kontrole". Grāmatas atvēršanas svētki notika Satversmes pieņemšanas gadadienā – 15. februārī, svinīgais sarīkojums simboliski noritēja Augstākajā tiesā, jo lielākā daļa šī sējuma komentāru skar tiesu varu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Jāsaka atklāti, šīs nedēļas "Jurista Vārds" ievērojami atšķiras no redakcijas sākotnējā plāna: neskatoties uz pēdējā brīdī klātpieliktajām lappusēm, vairākus rakstus no žurnāla "izspieda" Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lēmuma fragmenti (14.–19. lpp.) un ekspertu viedokļi (4.–14. lpp.) ne tikai par šo lēmumu, bet arī plašākā tvērumā – par aizvien līdz galam juristu vidē (nemaz nerunājot par plašāku sabiedrību) ...

žurnāls / Informācija

Labvēlīgs spriedums lidmašīnu pasažieriem

12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)

2012. gada 31. janvārī Eiropas Savienības Tiesa sniedza prejudiciālu nolēmumu lietā "Denise McDonagh pret Ryanair Ltd" C-12/11,1 kurā noteica, ka aviokompānijām pat tādos ārkārtas apstākļos kā Islandes vulkāna izvirdums ir pienākums nodrošināt pasažieru aprūpi, kuru reisi ir atcelti, un ka šādam aprūpes pienākumam nav laika un summas aprobežojuma. ...

žurnāls / Informācija

Pamatnostādnes veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem

12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)

Eiropas Savienības Komisija savā 2013. gada 24. janvāra lēmumā,1 kas paredzēts valsts kontroles iestādēm un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, skaidro pamatnostādnes terminam "veselīguma norādes", kas ietverts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 10. pantā. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Ar plenārsēdi atklāj mūsdienīgu konferenču zāli

12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)

Pagājušajā nedēļā, 6. februārī, ar juridiskās zinātnes plenārsēdi "Tiesību interpretācija un tiesību jaunrade – kā rast pareizo līdzsvaru", kas notika Latvijas Universitātes 71. konferences ietvaros, tika atklāta jaunizveidotā Juridiskās fakultātes konferenču zāle. ...

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

žurnāls / Informācija

ES tiesību loma strīdos par ieguldītāju aizsardzību, kas balstās uz līgumiem starp ES dalībvalstīm

22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)

Ja ārvalsts ieguldītāju aizsardzības jautājumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm Eiropas Savienība pakāpeniski pārņem savā kompetencē, joprojām nav viennozīmīgi skaidrs, kas notiek ar tiem ieguldījumu nolīgumiem, kas noslēgti starp ES dalībvalstīm. Arbitrāžas tribunāli, ES Komisija, ES dalībvalstis un investori pauž atšķirīgas nostājas. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ceļvedis Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas praksē

22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)

8. janvārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā tika svinīgi atvērts vairāk nekā 500 lappušu biezs materiālu krājums, kas iznācis UR galvenā valsts notāra prof. Dr.iur. Ringolda Baloža zinātniskajā redakcijā un ko izdevis apgāds "Zvaigzne ABC". Grāmatas nosaukums ir "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri", bet izdevējs to kodolīgi reklamē kā "Ceļvedi Uzņēmumu reģistra juridiskajos jautājumos". Grāmatu veido trīs daļas: UR amatpersonu atziņas ar komentāriem (vairums iepriekš publicēts "Jurista Vārdā") un UR Konsultatīvās padomes sēžu protokolu izvilkumi; iepriekš nepublicēti tiesību ekspertu raksti par jautājumiem saistībā ar UR darbības jomu; shēmas un tabulas, kurās uzskatāmi attēlots uzņēmumu un biedrību reģistrēšanas process, valsts notāru lēmumu pārsūdzēšanas kārtība u.c. procesi saistībā ar UR darbības sfēru. Krājumu ievada Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievadvārdi, kā arī profesora Dr.habil.iur. Kalvja Torgāna un UR galvenā valsts notāra, profesora Dr.iur. Ringolda Baloža priekšvārdi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kā zemē iemiets

15. Janvāris 2013 /NR. 2 (753)

Janvāra sākumā divi autoritatīvi Latvijas juristi nāca klajā ar faktiski pretējiem secinājumiem par tiesiskumu Latvijā. Saņemot Lēbera balvu, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits atzina, ka Latvijā ievērojami audzis tiesiskums (toties sarukusi demokrātija). Dažas dienas vēlāk pirmais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Aivars Endziņš, piedaloties "Delnas" rīkotajā pasākumā par korupcijas novēršanu ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina ES vienotos patentu noteikumus

15. Janvāris 2013 /NR. 2 (753)

Pēc vairāk nekā trīsdesmit gadus ilgušām sarunām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros ir izdevies vienoties par vienotiem patentu noteikumiem, kurus ES Parlaments apstiprināja 2012. gada decembrī un kuriem paredzēts stāties spēkā 2014. gada janvārī.1 ...

žurnāls / Informācija

Jaunumi regulējumā par ES dalībvalstu divpusējo ieguldījumu nolīgumiem ar trešām valstīm

15. Janvāris 2013 /NR. 2 (753)

Šī gada sākumā spēkā stājās Eiropas Savienības regula, kas paredz pakāpenisku pāreju no Eiropas Savienības dalībvalstu divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem uz Eiropas Savienības noslēgtiem nolīgumiem ārvalsts ieguldītāju aizsardzībai. Šīs izmaiņas saistītas ar to, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ārvalsts ieguldījuma regulējums ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē. ...

žurnāls / Notikums

Dītriha Andreja Lēbera 90 gadu jubileju pieminot

15. Janvāris 2013 /NR. 2 (753)

Šī gada 4. janvārī vācbaltu juristam un politologam, LZA ārzemju loceklim Dr.iur., Dr.h.c. Dītriham Andrejam Lēberam (4.01.1923.–24.06.2004.) būtu apritējuši 90 gadi. Pieminot ievērojamo zinātnieku un sabiedrisko darbinieku, kuram savulaik bija arī ļoti būtiska loma Latvijas tiesību sistēmas un tiesiskās kultūras atgriešanā Rietumeiropas tradīcijās, tieši viņa dzimšanas dienā, 4. janvārī, Rīgā, Mencendorfa namā, notika piemiņas pasākums, ko rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija, Mencendorfa nams un Latvijas Juristu biedrība. Svinīgajā sarīkojumā tika noturēti trīs priekšlasījumi: LZA goda doktors Egils Levits dalījās atmiņās par D.A. Lēbera darbību jurisprudencē un politoloģijā, akadēmiķis Jānis Stradiņš stāstīja par LZA sadarbību ar D.A. Lēberu, savukārt akadēmiķis Kalvis Torgāns – par viņa ieguldījumu Latvijas tiesību zinātnes attīstībā pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. D.A. Lēbera piemiņas pasākumā jau trešo reizi tika pasniegta arī viņa vārdā nosauktā balva – to saņēma viņa kādreizējais zinātniskais līdzstrādnieks un darba simbolisks turpinātājs – Dr.iur.h.c. Egils Levits. Tāpat svinīgajā sarīkojumā interesenti varēja iepazīt Mencendorfa namu, kura pēdējais pirmskara īpašnieks bija Lēbera vectēvs – senas Rīgas tirgotāju ģimenes loceklis – Augusts Mencendorfs. 1695. gadā celtais un ar ar D.A. Lēbera finansiālu atbalstu 1992. gadā atjaunotais nams šobrīd ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle un atspoguļo rīdziniekiem kādreiz tipisku dzīvesveidu. Interesanti, ka tieši Lēbera priekšteči – Mencendorfu dzimta – savulaik guvusi panākumus arī ar Rīgas (Melnā) balzama tirgošanu gan Krievijas impērijā, gan aiz tās robežām. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Jānis Bordāns

žurnāls / Intervija

Ar izpratni, nevis pēc instrukcijas

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas. Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu. Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lasītprieks un domātspēja

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Šoreiz jūsu datora ekrānos redzams žurnāla "Jurista Vārds" speciālizlaidums - tematisks runu, rakstu un referātu apkopojums -, kas pie drukātā žurnāla lasītājiem devās reizē ar 2012. gada pēdējo "regulāro" žurnālu 18. decembrī. Šo "Jurista Vārda" īpašo laidienu esam sarūpējuši tādēļ, lai dotu iespēju mūsu lasītājiem svētku brīvdienās pievērsties tēmām, kurām piepildītajā ikdienā, iespējams, neatliek laika. Žurnālā ...

žurnāls / Redaktora sleja

Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies

18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)

Jācer, ka mūsu iecerētais pārsteigums lasītājiem ir izdevies un drukātā žurnāla abonenti šobrīd tur rokās vienlaikus divus vienā datumā - 18. decembrī - iznākušus "Jurista Vārdus" (elektroniskajā versijā otrs žurnāls būs pieejams no 25. decembra)! Viens no tiem (Nr. 51) ir šī gada pēdējais "normālais" žurnāls, savukārt otrs (Nr. 52) ir "Jurista Vārda" speciālizlaidums, kuru esam sarūpējuši, lai tad, kad garajās ...

žurnāls / Informācija

Aktuālie procesuālie jautājumi lietas ierosināšanai Satversmes tiesā

18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)

Kam jābūt ietvertam juridiskajā pamatojumā pieteikumam Satversmes tiesā, kā rēķināt sešu mēnešu termiņa tecējumu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai, vai tiesu pieteikumiem Satversmes tiesā būtu dodamas lielākas atlaides attiecībā uz juridisko pamatojumu – šie un vēl citi jautājumi tika apskatīti Satversmes tiesas rīkotajā konferencē par aktuāliem procesuāliem jautājumiem lietas ierosināšanai Satversmes tiesā. ...

žurnāls / Informācija

ANO balsojums Palestīnas jautājumā: kā balsoja ES dalībvalstis no postpadomju telpas

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Daudz ir runāts par padomju pieredzes ietekmi uz tiesību sistēmu un tiesiskuma izpratni postpadomju valstīs. Tomēr nevar nepamanīt dažas iezīmes, kas atspoguļojās Eiropas Savienības valstu balsojumā ANO par Palestīnu, ļaujot secināt, ka postpadomju pieredze ne tikai veido specifisku tiesību telpu, bet arī specifisku valstu praksi ārpolitikas jomā, izrādot īpašu piesardzību lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, kas tieši neskar pašas valstis. ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Savienības pilsonības institūts – koncepts un prakse

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Saistībā ar referenduma iniciatīvu pilsonības jautājums Latvijā ir viens no pēdējā laika aktuālākajiem tematiem. Tomēr pilsonības jautājumi ir aktuāla un sarežģīta tēma ne tikai nacionālajās tiesībās. To apliecināja Baltijas – Vācijas augstskolu biroja rīkotā profesora Dr. Dr.h.c. Norberta Raiha (Norbert Reich) vieslekcija "Eiropas Savienības pilsonība – bezlimitu solidaritāte?", kas tika nolasīta 2012. gada 3. decembrī Latvijas Universitātē. Diemžēl ES pilsonības institūta izvērtēšana no Latvijas perspektīvas nenotika, jo Dr. Kristīnes Dupates paredzētā prezentācija nenotika viņas slimības dēļ. ...

žurnāls / Notikums

Pilsoniskās sabiedrības iespējas veicināt pamattiesības Eiropas Savienībā

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Pilsoniskā sabiedrība ar dažādām aktivitātēm – strādājot pie sabiedrības viedokļa, informējot sabiedrību vai izdarot spiedienu uz autoritātēm – var panākt izmaiņas valstī cilvēktiesību jomā, neskatoties uz to, ka tas ir laikietilpīgs process. Eiropas Savienība šajā jomā piedāvā gan finansiālus un tehniskus resursus, gan jaunu tiesību instrumentu – Pamattiesību hartu. ...

žurnāls / Notikums

Vai ir jāgroza Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtība

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Konference "Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana", kas notika 14. novembrī – dienā, kad pirms 90 gadiem pirmā Latvijas Republikas Saeima ievēlēja pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kļuva par vienu no valstssvētku mēneša zinātniskajiem forumiem, kas raisīja vislielāko publikas pieplūdumu. Latvijas Universitātes Mazā aula bija pārpildīta, daudzi klausīties gribētāji bija spiesti stāvēt kājās, bet vēl citi nemaz netika iekšā zālē. Interesi par pasākumu, protams, noteica konferences pārdomātā programma, kurā bija apvienotas gan politoloģiskas, gan juridiskas un vēsturiskas tēmas, kuras risināja Latvijas un ārvalstu referenti. Tomēr neapšaubāmi lielāko ažiotāžu raisīja konferences atklāšanas sesija, kurā bija unikāla iespēja vienkopus redzēt četrus Latvijas Valsts prezidentus un noklausīties viņu uzrunas. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Latvietis un vara

13. Novembris 2012 /NR. 46 (745)

Izrādās, problēmas latviešu attiecībās ar varu sakņojas jau zemapziņas līmenī. Latvietis sevi neasociē ar valsti un varu, vienmēr ir opozīcijā, it kā ārpusē, it kā pret, it kā svešu gribu un likumus pildīdams un no tiem ciezdams... Uz šīs problēmas saknēm 7. novembrī, Valststiesību dienā, trāpīgi norādīja profesore Sanita Osipova. Proti, latviešu saasināti neveselīgajām attiecībām ar valsts varu cēloņi rodami gadsimtiem tālā vēsturē – jau ...

žurnāls / Notikums

Jauna tradīcija – Valststiesību diena

13. Novembris 2012 /NR. 46 (745)

Latvijas Republikas Satversmes 90. gadadienā amatpersonas, mācībspēki, Latvijas zinātnieki, valsts pārvaldē strādājoši juristi un citi juridiskās profesijas pārstāvji pulcējās vienkopus, lai diskutētu par vēl darāmo valsts pārvaldē tiesiskas un demokrātiskas Latvijas stiprināšanā. ...

žurnāls / Informācija

Ceļā uz iekļaujošu sabiedrību bez naida – ir vai nav jāmaina tiesiskais regulējums

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Robežas novilkšana starp naida runu un runas brīvību ir patiess izaicinājums plurālistiskai demokrātiskai sabiedrībai, kur liela loma ir mediju pārstāvju zināšanām un to juridiskai un morālai atbildībai, tiesībsargājošo institūciju prasmēm un vispārējai izglītības sistēmai valstī. ...

žurnāls / Informācija

Tiesiskuma problēmas postsociālistiskajās valstīs

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Sorosa fonda – Latvija un Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotā konference “Tiesiskums 20 gadus pēc komunisma sabrukuma”, kas notika 2012. gada 11.–12. oktobrī Rīgā, bija veltīta tam, lai izvērtētu, kas ir un kas nav mainījies pēdējo divdesmit gadu laikā šajā specifiskajā tiesību telpā un kādas ir tieši šim reģionam raksturīgākās tiesību sistēmas problēmas un to iespējamie risinājumi. Šī konference tematiski sasaucas ar divām citām nesen Rīgā notikušām konferencēm – par tiesiskuma definīciju un lomu starptautiskajās tiesībās1 un tiesību aktu kvalitāti kā efektīvas tiesību sistēmas funkcionēšanas nosacījumu.2 ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesību mehānika

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Latvijas tiesību transformācijas process – no padomu tiesību loka uz Rietumu tiesībām – ir noslēdzies! Ar šādu optimistisku slēdzienu konferences "Tiesiskums 20 gadus pēc komunisma sabrukuma" dalībniekus pagājušajā nedēļā sveica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Reformas ir beigušās, un Latvija ir pilntiesīga Rietumu tiesību loka valsts – demokrātiska un tiesiska. Šādi likumdevēja priekšstāves autoritatīvi secinājumi, ...

žurnāls / Informācija

Latvijai jauns starptautiskās arbitrāžas process

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Latviju sagaida strīds ar Lietuvas uzņēmumu starptautiskajā arbitrāžā septiņu miljonu eiro apmērā.1 Šī nav pirmā tā sauktā ieguldītāja – valsts arbitrāža (investor – state arbitration) pret Latviju. Latvijas kontā jau ir divas zaudētas lietas. Pirmais zaudētais arbitrāžas process bija "Swembalt" jeb sagrieztā kuģa lieta. Otrs bija zviedru uzņēmuma "Nykomb Synergetics" ierosinātais arbitrāžas process, kura pamatā bija strīds starp ieguldītāju un valsti saistībā ar alternatīvās enerģijas iepirkuma maksas tarifu no elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma "Windau". Arī šajā gadījumā Latvija starptautiskajā arbitrāžas procesā zaudēja. ...

Dina Gailīte, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Likumu kvalitāte kā tiesību sistēmas funkcionēšanas nosacījums

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

"Tiesības ir labā un taisnīgā māksla" (ius est ars boni et aequi) – šīs romiešu maksimas īstenošana praksē prasa nemitīgu pilnveidošanos. Arī Latvijas Universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību aktu kvalitāte un tās nozīme mūsdienu tiesiskajā telpā", kas notika Rīgā no 2012. gada 3. līdz 5. oktobrim, bija veltīta tēmai, kas vienmēr ir bijusi un vienmēr būs aktuāla jebkurā tiesību sistēmā. Augstas kvalitātes tiesību akti ir nepieciešami tiesiskās kārtības, drošības un stabilitātes nodrošināšanai demokrātiskā valstī. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Godātie "Jurista Vārda" lasītāji!

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

"Jurista Vārds" pateicas saviem lasītājiem par līdzšinējo uzticību un arī turpmāk cer uz tikpat veiksmīgu sadarbību! Neskatoties uz uguņojošas reklāmas trūkumu, "Jurista Vārda" abonentu skaits stabili aug. Tas skaidri pamato faktu, ka pastāvīga diskusija par tieslietu sistēmas problēmām un attīstību ir nepieciešama un lietderīga un ka tā domā ne vien atsevišķi entuziasti, bet aizvien lielāks skaits Latvijas juristu. ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

...

10

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls