Jurista Vārda satura arhīvs

Dina Gailīte Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Iezīmē Satversmes kodola aprises un aicina to vārdiskot preambulā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Pagājušās nedēļas pirmdiena, 17. septembris, nāca ar juristu vidē ilgi gaidītu Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – KTK) atzinuma publiskošanu. Šoreiz tiesību eksperti izteikušies par jautājumu, kas kopš nesena laika ir Latvijas sabiedrības, bet jo īpaši politiķu, mediju un juristu, diskusiju objekts, proti – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts un tas nav arī plaši diskutēts Latvijas valststiesību zinātnē, šāds kodols, protams, pastāv – pie šāda atzinuma 170 lappušu garajā viedoklī nonākuši KTK locekļi. Latvijas valsts dibināšanas laikā nevienam nebija šaubu par topošās valsts mērķiem – tas arī ir iemesls, kādēļ konstitucionālais kodols Satversmē nav tieši atspoguļots tekstā. Tomēr tas joprojām ir izsecināms gan no valsts dibināšanas apstākļu, gan tā laika dokumentu un Satversmes teksta kopsakara. Diemžēl 50 gadus ilgā padomju okupācija atstājusi iespaidu, kura dēļ šie jautājumi aktualizējušies 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas, un valsts pamati daudziem šobrīd nešķiet tikpat pašsaprotami kā Satversmes tēviem. Tādēļ KTK iesaka nākotnē domāt par grozījumiem Satversmes preambulā, lai konstitūcijas kodolu tajā varētu vārdiskot – tādējādi ne vien tiesību zinātniekiem, bet arī "katram skolēnam" būtu skaidrs, kādēļ dibināta, kādēļ un kādā formā pastāv Latvijas valsts. Tomēr ar grozījumiem Satversmē komisijas locekļi iesaka nesteigties, jo tiem būtu nepieciešama vispusīga diskusija un ne vien politiskās vides, bet plašas sabiedrības izpratne un atbalsts. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civilprocesa komentāri vairāk nekā tūkstoš lappušu apjomā

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Septembra sākumā pie lasītājiem devusies Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) komentāru otrā daļa. Autori norāda, ka iecerējuši darbu turpināt un nākotnē sagatavot vēl arī trešo CPL komentāru sējumu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Aborta jautājums

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

Šā gada 24. jūlijā "Jurista Vārds" publicēja diskusiju "Aborts – starp sievietes un nedzimuša bērna tiesībām". Tās iemesls bija Saeimā uzsāktais darbs pie grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā ar mērķi būtiski ierobežot aborta izdarīšanas iespējas un tādējādi uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā. Temats izrādījās tik aktuāls, ka "aborta jautājums" kļuvis gandrīz vai par šīs vasaras " ...

Frānsiss Garijs

žurnāls / Intervija

Autortiesību izaicinājums: kā digitālajā laikmetā finansēt kultūru

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

Autortiesību aizsardzības un autoru atlīdzības jautājumi Latvijā burtiski pēdējā gada laikā strauji izrāvušies ārpus nozares ekspertu uzmanības loka un kļuvuši par plašas sabiedrības apspriešanas objektu, jo īpaši saistībā ar sabiedrības un autortiesību sargu dažādajiem priekšstatiem par publiska izpildījuma izpratni, atskaņojot un klausoties mūziku pa radio. Tāpat, Latvijas ekonomikai pēckrīzes apstākļos balansējot jaunu satricinājumu gaidās, aizvien vairāk tiek runāts par otras intelektuālā īpašuma tiesību nozares – patentu tiesību – nozīmi. Jo tieši zinātņu ietilpīga ekonomika tiek uzskatīta par teju vienīgo veidu, kas Latvijai līdzās citām Eiropas valstīm var ļaut konkurēt globālajā tirgū. Šo aktualitāšu gaismā "Jurista Vārdam" piedāvātais gods intervēt Dr. Frānsisu Gariju (Francis Gurry) – cilvēku, kas vada pasaulē ietekmīgāko intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības institūciju – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (World Intellectual Property Organization, saīsinājumā – WIPO), – likās vēl unikālāks. Jāpiebilst, ka "Jurista Vārds" bija vienīgais Latvijas preses izdevums, kam tika dota iespēja intervēt F. Gariju, viņam viesojoties Rīgā, un redakcija pateicas Latvijas Republikas Patentu valdei par šo iespēju. Saruna notika maijā, kad, atzīmējot Latvijas Republikas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, Rīgā risinājās konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība". Pasākumu atklāja un tajā referēja arī F. Garijs. WIPO vadītājs sarunā ar "Jurista Vārdu", līdzīgi kā uzstājoties Rīgas konferencē, vēlreiz apliecināja to, cik liela loma mūsdienu zināšanu ietilpīgajās ekonomikās ir intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī to, cik svarīgi ir īstenot finansējuma modeli, kas spētu nodrošināt radošo darbu autoriem atlīdzību. Vienlaikus viņš arī pieļāva, ka nākotnē divi līdz šim zināmie autoru finansējuma modeļi (senais mecenātisms vai mūsdienu autortiesības) mainīsies un klāt nāks kādi jaunievedumi, jo jaunais – digitālais – laikmets sev līdzi nesis pārāk lielas pārmaiņas. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes iztulkošanai veltīts pētījums

3. Jūlijs 2012 /NR. 27 (726)

Ceļu pie lasītājiem tikko kā sākusi jauna grāmata – tiesību zinātņu doktora Jāņa Plepa darbs “Satversmes iztulkošana”. Grāmata tapusi, balstoties uz autora promocijas darbu “Satversmes iztulkošanas konstitucionāli tiesiskie un metodoloģiskie problēmjautājumi”, kas Latvijas Universitātē tika veiksmīgi aizstāvēts pagājušā gada pavasarī. Pirms publicēšanas grāmatā zinātniskais pētījums ir pārskatīts un atsevišķās vietās precizēts. J. Plepa grāmata “Satversmes iztulkošana” izdota VSIA “Latvijas Vēstnesis” apgādā, un ar to tiek aizsākta monogrāfiju sērija “Tiesību zinātne”, kas balstīsies galvenokārt uz augstu novērtējumu guvušiem promocijas darbiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Jauna ārpuse, aizvien labāka iekšpuse

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Mūsu cienījamie lasītāji, jācer, ir pamanījuši un arī novērtējuši metamorfozes, kuras šopavasar piedzīvo "Jurista Vārds" – kopš 4. aprīļa žurnālam ir jauns vizuālais veidols, kas aizvien tiek papildināts. Bilde uz vāka kļuvusi lielāka, burti un rakstu salikums žurnāla lappusēs – mūsdienīgāki. Pārmaiņas tomēr ir ne vien vizuālas, bet arī saturiskas. Piemēram, esam ieviesuši jaunu rubriku "Tiesību politika" ar mērķi tajā ...

žurnāls / Informācija

Vai Latvijai nepieciešams vienots valsts juridiskais eksāmens

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesiskuma un tolerances tests

22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)

Pagājušajā nedēļā ziņu portālos parādījās vēsts par asiņaino izrēķināšanos, ko Sanktpēterburgā ceturtdien sarīkoja neonacisti, piekaujot pret homofobiju vērsta gājiena dalībniekus. Pie vieniem priekiem "naciķi" no garām braucošiem autobusiem bija izrāvuši arī nejauši tur pagadījušos imigrantus – viesstrādniekus no dienvidu kaimiņvalstīm. Tā teikt – sadeva pa kaklu visiem "citādajiem", kas gadījās pa rokai. Šai gadījumā ...

žurnāls / Notikums

Intelektuālais īpašums kā mūsdienu ekonomikas stūrakmens

22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir viens no mehānismiem, ar kura palīdzību Eiropa var censties atbalstīt savu uzņēmēju inovatīvo komercdarbību, jo "zinātņu ietilpīga" ekonomika ir vienīgais veids, kā Eiropas valstis var konkurēt globālajā tirgū. Šāda atziņa vairākkārt izskanēja konferencē "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība", ko, atzīmējot Latvijas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, maija sākumā Rīgā kopīgi rīkoja Patentu valde, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization – WIPO) un Eiropas Patentu iestāde (European Patent Office – EPO). Uz pasākumu bija ieradies ne vien kupls skaits Latvijas intelektuālā īpašuma tiesību ekspertu, bet arī vairāku Eiropas valstu intelektuālā īpašuma aizsardzības iestāžu vadītāji. Goda viesu statusā, bez šaubām, bija Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektors Dr. Frānsiss Garijs (Francis Gurry) un Eiropas Patentu iestādes prezidents Benuā Batistelli (Benoît Battistelli). Savukārt "Jurista Vārdam" bija īpaša iespēja intervēt WIPO ģenerāldirektoru Dr. F. Gariju – sarunu par ACTA nolīguma likteni, iespējamām vai neiespējamām alternatīvām mūsdienu autortiesību aizsardzības mehānismam u. c. jautājumiem varēs lasīt jau kādā no tuvākajiem žurnāla numuriem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Breivīks topā

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Procesā, kas Oslo sākās pagājušajā nedēļā, tiesājamais Bērings-Breivīks esot apgalvojis, ka viņa sarīkotā slaktiņa mērķis bijusi Norvēģijas valsts glābšana, un šai sakarā pat apraudājies. Nav zināms viņa viedoklis par blakusefektu, ko izraisījuši viņa nodarījumi, proti, par pasaules mēroga slavu, iespēju tikt atrādītam un citētam neskaitāmos ziņu raidījumos, rēgoties laikrakstu pirmajās lappusēs un interneta mājaslapās. Kaujinieciski pacelta ...

žurnāls / Redaktora sleja

Suverēna (bez)kontrole

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Šķiet, ka tik tikko esam pārdzīvojuši valodas referendumu, taču jau parādījusies jauna iniciatīva: tiek vākti paraksti likumprojektam, ar kuru iecerēts piešķirt Latvijas Republikas pilsoņa statusu visiem nepilsoņiem. Tuvojas 9. maijs, un ir liela varbūtība, ka šā datuma noskaņās likumprojektam pagaidām trūkstošās balsis tiks savāktas ar lielu uzviju. Nemaz nerunājot par šādas ieceres juridisko un politisko saturu, sekām un (realizācijas gadījumā) ...

Dina Gailīte, Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Informācija

Par noziedzības stāvokli valstī un prokuroru darbu

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Pagājušā mēneša nogalē, 22. februārī, notika tradicionālā ikgadējā virsprokuroru sanāksme, kurā saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem ģenerālprokurors kā neatkarīgas tiesu varas institūcijas vadītājs atskaitījās par noziedzības stāvokli valstī, par prokuratūras izdarīto 2011. gadā, kā arī iezīmēja iestādes prioritātes šim gadam. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kuru tas nomierina

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Līdz ar neseno jau otrā Vācijas federālā prezidenta atkāpšanos no amata šī valsts, šķiet, Eiropā izvirzījusies pirmrindniekos politisko demisiju ziņā. Atgādināšu: 2010. gadā no amata atkāpās Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Horsts Kēlers (Horst Köhler) – saistībā to, ka intervijā bija neveikli centies sasaistīt Vācijas līdzdalību militārajā misijā Afganistānā ar valsts saimniecisko interešu aizstāvību. Sabiedriskajā telpā raisījās ...

žurnāls / Redaktora sleja

Referendums kā zināšanu māte

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šaubas ir domājoša cilvēka pazīme. Jo vairāk kāds mācās un pieredz, jo mazāk viņā pārliecības par kādas patiesības absolūtumu. Juristi šai ziņā ir īpaši trenēti, jo jau skolas solā apgūst obligāto principu audiatur et altera pars (jāuzklausa arī otra puse). Tieši tādēļ daudzi kolēģi diskusijās par gaidāmo referendumu ir sākuši meklēt racionālus argumentus principā aksiomātiskajam (pašsaprotamajam) Satversmes 4. panta pirmajam teikumam – ...

žurnāls / Notikums

"Jurista Vārda" abonenti laimē balvas

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Žurnāla "Jurista Vārds" abonentu izlozes veiksminieki - grāmatas "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa" laimīgie ieguvēji: • zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs; • Dāvids Ģīlis Rīgā; • Gvido Romeiko Rīgā; • Sabiedrība par atklātību "Delna"; • Linda Gersone Rīgā; • AS "Latvijas Balzams"; • Toms Cers Valmierā; • Gints Puriņš Jelgavas novada Svētē; • zvērinātas ...

Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Diskusija

Reformām jābūt labi pārdomātām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot iecerētajiem grozījumiem, kas faktiski paredz tiesu sistēmas strukturālās reformas – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pakāpenisku likvidāciju, visu krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot rajonu (pilsētu) tiesām, savukārt apelācijas instancē – apgabaltiesām. Šo reformu svarīgākais arguments ir ilgie lietu izskatīšanas termiņi un lietu atlikumi Krimināllietu tiesu palātā. Tieslietu padome tomēr neatbalstīja ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēgtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, uzskatot, ka vispirms atbilstoši grozījumi būtu izdarāmi likumā "Par tiesu varu". Padome nolēma arī nākamajās sēdēs turpināt diskusiju un izvērtēt iespējamos modeļus saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību. Tieslietu padomes apsvērumus, kas lika iebilst Tieslietu ministrijas iniciētajam projektam, sarunā ar "Jurista Vārdu" skaidro Augstākās tiesas un vienlaikus arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

žurnāls / Redaktora sleja

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Situācija, kurā šobrīd esam attapušies, protams, ir ļoti bēdīga. Pēc divām desmitgadēm, kopš Latvija atkal ir neatkarīga, pēkšņi ir atklājies sen zināmais – Latvija, sabiedrības pašizpratnē, ir divkopienu valsts. Turklāt valstsnācija izturas kā mazākumtautība un pati nav droša par valsts pastāvēšanas pamatiem, kurpretī ievērojams skaits pilsoņu, ko izdarīgi polittehnologi apvienojuši zem juridiski neizprotamas izkārtnes “krievvalodīgie” (nav ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civillikuma vēsture – tagad arī latviešu valodā

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Tiesu namu aģentūras apgādā 2011. gada nogalē klajā nācis Filipa Švarca (Philipp Schwartz) pētījums par Civillikuma vēsturi: Filips Švarcs. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 343 lpp. Grāmata balstīta uz autora 2008. gadā Greifsvaldes universitātē ar izcilību aizstāvēto doktora disertāciju, kas līdz šim bija izdota tikai pētījuma oriģinālajā, t. i., vācu, valodā: 2008. gadā izdevniecībā Shaker Verlag Āhenē (Vācijā) iznāca grāmata Philipp Schwartz. Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte. Zinātnieka mērķis ir bijis izpētīt Civillikuma izstrādāšanas motīvus un koncepcijas tā tapšanas gaitā, tādā veidā aizpildot "baltos plankumus" Latvijas civiltiesību vēsturē no 1918. līdz 1938. gadam. ...

žurnāls / Notikums

Jurista Vārda 700. laidiens iznācis un nosvinēts

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

“Jurista Vārdu” Nr. 700 svinot: (pirmajā rindā no kreisās) Augstākās tiesas senators un JV padomes loceklis prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, JV elektroniskās versijas redaktore Sannija Matule, JV galvenā redaktore Dina Gailīte, JV literārā redaktore Baiba Saulīte, JV tieslietu redaktors Gatis Litvins, (otrajā rindā no kreisās) VSIA “Latvijas Vēstnesis” (LV) valdes loceklis Matīss Markuss, Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” galvenais redaktors un JV dibinātājs Oskars Gerts, Latvijas Republikas tiesībsargs un JV padomes loceklis Juris Jansons, LV valdes loceklis Aivars Maldups, LV valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un JV padomes loceklis Gunārs Kūtris, Valsts prezidenta juridiskais un likumdošanas padomnieks un JV padomes loceklis Edgars Pastars, JV tieslietu redaktors Jānis Pleps, JV atbildīgais redaktors Leonards Pāvils un fotokorespondents Boriss Koļesņikovs. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vai tiešām jau 700?

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Laiks neskrien ar vēja spārniem. Nē, tas brāžas kā pagājušā gada decembra nogales nebeidzamie cikloni pār Latviju. Tā jāsaka, konstatējot, ka šodien “Jurista Vārds” pie lasītājiem dodas jau... 700. reizi! Neticami. Mēs redakcijā pat pārbaudījām, vai nejauši neesam izdarījuši žurnāla numuru “pierakstījumus”. Bet nē, jubileja izrādās īsta. Tas tāds iekšējs jociņš, protams. Nopietni runājot, laikam gan jāatzīst, ka “Jurista Vārds” jau ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Inga Reine

žurnāls / Intervija

Ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesību izpratni

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21. gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Intervija ar I. Ziemeli lasāma 2011. gada 12. jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I. Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I. Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā. ...

žurnāls / Notikums

Cicerona balva arī juristiem

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Pagājušajā pirmdienā, 28. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika gadskārtējā Cicerona un Mērfija balvu pasniegšanas ceremonija. Šīs balvas dibinātas 1999. gadā, sadarbojoties Latvijas žurnālistiem un zinātniekiem. Balvas nav oficiālas, bet to ilggadējā tradīcija un izvēlētie laureāti nodrošinājuši tām zināmu "svaru" sabiedriskajā domā. Līdz ar E. Levitu un T. Jundzi šogad apbalvoto vidū bija arī mācītājs Juris Rubenis (par cilvēka garīgo vērtību skaidrojumu), bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolija Gorbunovs (par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā) un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi (par atbalstu kultūrai un izglītībai). Savukārt Mērfija tituls tika piešķirts Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (par tautas dotās uzticības izniekošanu). ...

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Saules mūžu brīvai un demokrātiskai Latvijai!

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Šis “Jurista Vārds” iznāk starp diviem valsts svētkiem – Lāčplēša dienu, kad pieminam 1919. gada izšķirošās kaujas par Latvijas brīvību, un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – 1918. gada 18. novembri. Abi šie latviešu tautai izšķirīgie notikumi nebūtu iespējami bez daudzu vēstures faktu veiksmīgas un pat neticamas sakritības: Krievijas un Vācijas impērijas sabrukums, lielinieku apvērsuma izraisītais pilsoņu karš un haoss Krievijā, ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juristi piedalās Pasaules latviešu zinātnieku kongresā

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Pagājušajā nedēļā, no 24. līdz 27. oktobrim, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā noritēja Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress. Tā darbs ritēja paralēli 45 dažādu zinātņu sekcijās, un divās no tām piedalījās juristi. Abas šīs kongresa sekcijas notika 25. oktobrī. Pirmo – "Latvijas Tiesību pēctecības un identitātes meklējumi" – vadīja Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova, otru – "tiesību un juridiskās prakses ilgtspējīga attīstība" – Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns. Savukārt ar priekšlasījumiem uzstājās gan jau atzīti, gan topoši Latvijas tiesību zinātnieki – doktoranti, kā arī daži citu zinātņu nozaru pārstāvji. Sadarbībā ar abu sekciju vadītājiem "Jurista Vārds" organizēs nolasīto referātu pakāpenisku publicēšanu žurnālā. Šoreiz – ieskats izskanējušo priekšlasījumu tēzēs. ...

Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Sabiedrībā lielu uzmanību guva 11. Saeimas pirmā sēde, deputātu došanas ceremonija, kurā vairāki deputāti bija spiesti atkārtot zvērestu jeb svinīgo solījumu vairākas reizes, līdz izdevās to norunāt atbilstoši Satversmes tekstam, savukārt vēl daži deputāti zvērestu deva latgaliski. Juristu vidē attīstījās, kā tas bieži notiek, visai provokatīvas diskusijas gan par zvēresta došanu latgaliski, gan par to, cik lielas atkāpes no teksta pieļaujamas, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lapas krīt, un cenas arī

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Lai gan mūsdienu steidzīgā cilvēka darba metode ļoti bieži ir “atliec uz parītdienu to, ko varēji izdarīt vakar”, šoreiz jūs mēģināšu pārliecināt par pretējo – “izdari šodien to, ko vari darīt līdz gada beigām”. Tūlīt pat abonē “Jurista Vārdu”! Iemesli ir vismaz divi: jo tas ir lētāk un drošāk. Drošāk tādēļ, ka, atliekot abonēšanu uz gada beigām, pirmssvētku drudzī var aizmirsties to izdarīt, var nepietikt naudas vai aptrūkties laika. Savukārt ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Konstitucionālās vērtības krīzes laikā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Pagājušajā nedēļā, 29.–30. septembrī, Rīgā notika Satversmes tiesas un Venēcijas komisijas kopīgi organizēta konference "Konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā". Pasākums bija veltīts decembrī gaidāmajai Latvijas Republikas konstitucionālās tiesas dibināšanas 15. gadadienai un pulcināja vairāku valstu konstitucionālo tiesu tiesnešus, bijušos Satversmes tiesas tiesnešus, Latvijas vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesnešus, parlamentāriešus, valsts pārvaldes un citu institūciju juristus. Konferences pamattēma – konstitucionālās vērtības un to aizsardzība – tika aplūkota no trim aspektiem: valsts varas atzaru sadarbība konstitucionālo vērtību stiprināšanā; konstitucionālo vērtību izpratne un aizsardzība krīzes periodā; dažādu valstu konstitucionālo tiesu pieredze konstitucionālo vērtību aizsardzībā. ...

žurnāls / Notikums

Jaunās Saeimas deputāti – juristi

27. Septembris 2011 /NR. 39 (686)

17. septembrī ievēlētās 11. Saeimas sastāvs šobrīd oficiāli vēl nav zināms, jo pagaidām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) publiskojusi vien provizoriskos rezultātus. Tie vēl var mainīties, jo daži deputātu kandidāti, kuri palikuši aiz "svītras", ir pieprasījuši balsu pārskaitīšanu atsevišķos vēlēšanu apgabalos (taču nevar vēl paredzēt, kā uz to reaģēs CVK). Tomēr "Jurista Vārds" nebija gatavs gaidīt līdz vēlēšanu oficiālo rezultātu paziņošanai, un jau šajā numurā esam apkopojuši informāciju, kas varētu īpaši interesēt mūsu lasītājus, proti, cik daudzi no potenciāli ievēlētajiem parlamentāriešiem ir juristi – gan tādi, kuriem ir praktiska pieredze savā profesijā, gan tie, kas tieslietas apguvuši tikai augstskolā. ...

žurnāls / Notikums

Kā realizēt likumdošanas procesa noslēdzošo posmu

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Tiesiskās un tehniskās problēmas, ar kurām sava darbā saskaras Eiropas valstu oficiālie izdevēji, kuru galvenā misija ir tiesību aktu izsludināšana, bija galvenie temati astotajā Eiropas oficiālo izdevēju tikšanās reizē. Sanāksme notika 15.–16. septembrī Rīgā, un to organizēja Latvijas Republikas oficiālais izdevējs – VSIA "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā ar Tieslietu ministriju. ...

žurnāls / Redaktora sleja

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Tuvojas vēlēšanas un aizvien karstāk tiek diskutēts par vēlēšanu sarakstiem. Šādas sarunas parasti beidzas ar vienu secinājumu: partiju iesniegtajos sarakstos grūti atrast cilvēkus, kurus labi pazīstam un kurus cienām. Tātad – nav par ko balsot! No otras puses, līdzko parādās informācija par kādu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas iestājies partijā un kandidē uz Saeimas deputāta krēslu, attieksme pret šo drosminieku gandrīz automātiski ir kritiska: ...

žurnāls / Redaktora sleja

Monstrs – nabadziņš

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Masu slepkavība, ko Norvēģijā nesen izdarīja pašpasludinātais nācijas un Eiropas glābējs, bet patiesībā acīmredzami psihopātisks sadists, šajā valstī ir raisījusi diskusijas par kriminālsodu politiku. Šādas sarunas norvēģu traģēdijas iespaidā, protams, notiek arī Latvijā. Atliek uz mirkli iedomāties – kādā izmisumā bija uz salas iesprostotie pusaudži, kad saprata, ka nav kur glābties un ka slepkava metodiski apšauj visus pēc kārtas, vai iztēloties, ...

žurnāls / Notikums

Astoņi ļoti prātīgi juristi

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Augusta vidū noslēdzās atbilžu iesūtīšana "Jurista Vārda" rīkotajai lasītāju viktorīnai, un šajā žurnāla numurā mēs paziņojam astoņu konkursa uzvarētāju vārdus. ...

žurnāls / Informācija

Aicina piedalīties Futbola pasaules kausa izcīņā juristiem

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

"Jurista Vārda" redakcijā nonācis ielūgums uz 16. Futbola pasaules kausa turnīru juristiem, kas notiks 2012. gada jūnijā Horvātijas pilsētā Rovinjā. Cerībā, ka kādu no Latvijas kolēģiem tas varētu interesēt, nododam šo informāciju mūsu lasītājiem. Jāpiebilst gan, ka precīzāk būtu šīs sacensības dēvēt par advokātu futbola turnīru, jo visiem komandas dalībniekiem, izņemot vienu, obligāti jābūt reģistrētiem savas valsts advokātu sarakstā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atvaļinājuma laika grāmatas

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Nu tas ir klāt! Pats karstākais atvaļinājumu laiks ir sācies. Laimīgie, kas izcīnījuši un dzīvi sagaidījuši šo iespēju, ieprogrammē savās e-pastkastītēs automātisko atbildi par terminētu prombūtni un pako brīvdienu somas. Neatkarīgi no tā, vai iecerēts vaļoties eksotiskās ārvalstīs vai lauku mājā Latvijā, inteliģents cilvēks (tātad arī jurists) līdzās saulesbrillēm un peldkostīmam koferī iepako lasāmvielu. Kaut gan pludmalei, ...

žurnāls / Redaktora sleja

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Pagājušajā nedēļā tika iemests kārtējais akmentiņš “Saeimas atlaišanas procesa jūrā”, un ūdens saviļņojās! Kāds Voldemārs Burģis, uzskatot, ka tautas nobalsošana izsludināta prettiesiski, jo (viņaprāt) ir pretēja Satversmes 50. panta noteikumiem, iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Centrālās vēlēšanu komisijas 30. maija lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu tika izsludināts referendums par Saeimas atlaišanu, ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļu krājums

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Nupat kā klajā nācis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas līdz šim izstrādāto atzinumu krājums: Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008–2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. Pagājušajā piektdienā, 1. jūlijā, Rīgas pilī, Valsts prezidentam Valdim Zatleram tiekoties ar komisijas locekļiem, notika grāmatas oficiālā atvēršana. Savukārt plašākam juristu lokam izdevums tiks celts priekšā ikgadējā Bīriņu semināra ietvaros 28. jūlijā. Jau šobrīd krājumu iespējams iegādāties grāmatnīcās, bet visizdevīgāk – VSIA „Latvijas Vēstnesis“ Klientu centrā Rīgā, Bruņinieku ielā 53, kur tas maksā tikai Ls 3,14. Grāmatas piegādi iespējams pasūtīt arī pa pastu, rakstot uz e-pastu: gramatas@lv.lv . ...

žurnāls / Redaktora sleja

Trauslā sārtā līnija

21. Jūnijs 2011 /NR. 25/26 (672/673)

Reiz piedalījos saviesīgā sarunā, kurā kāda jauna, daudzsološa juriste šausminājās par to, ka redzējusi, kā pazīstami senatori, no kuru spriedumiem ne vien argumentācijas kvalitāti, bet arī principialitāti mācās jaunā paaudze, iet pāri ielai pie sarkanās gaismas. Viņi to nekādā gadījumā nedrīkstot darīt, jo – kuram gan citam, ja ne viņiem būt par absolūtas tiesībpaklausības iemiesojumu! Savukārt kāda cita man pazīstama – ...

žurnāls / Redaktora sleja

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Tā nu ir sanācis, ka mūsu žurnāla drukas grafika dēļ brīdī, kad Valdis Zatlers 28. maijā paziņoja par savu lēmumu ierosināt Saeimas atlaišanu, “Jurista Vārds”, kas iznāca pēc šā notikuma, jau bija tipogrāfijas “ruļļos”. Tieši tādēļ par notikumu un tam sekojošajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās parlaments valsts turpmāko vadību uzticēja Andrim Bērziņam, ekspertu viedokļus lasītājiem varam piedāvāt tikai šajā numurā un vēl arī cerēt, ka ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ar galvu smiltīs

24. Maijs 2011 /NR. 21 (668)

Pagājušajā nedēļā izrādījās, ka politiķu uzskati par seksuālajām minoritātēm var kļūt izšķiroši Valsts prezidenta vēlēšanās: frakcija “Par labu Latviju” piedraudēja neatbalstīt V. Zatlera kandidatūru, ja viņš akceptēs ideju par partnerattiecību oficiālu valsts reģistrāciju. Nebeidz pārsteigt politiķu un lielas sabiedrības daļas strausa politika – nosodīt homoseksuālas attiecības un cerēt, ka ar to šis jautājums ir pilnīgi atrisināts. Tomēr ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Vai taisnīgums ir iespējams vienmēr

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Taisnīgums, bez šaubām, ir viens no centrālajiem jurisprudences jēdzieniem, taču ne būt ne viegli izprotams un skaidrojams. Šis jēdziens plaši tiek lietots arī citās zinātņu nozarēs un dzīves sfērās, turklāt tā izpratne gan sakrīt, gan atšķiras no tiesību zinātnē un praksē kultivētajiem priekšstatiem par taisnīgumu. Tieši tādēļ par zināmā mērā neparastu var dēvēt Baltijas – Vācijas Augstskolu biroja (Baltisch-Deutsches Hochschulkontor) ieceri rīkot starpdisciplināru konferenci par taisnīguma izpratni filoloģijā, jurisprudencē un politoloģijā. Tajā piedalījās literatūrzinātnieks, Rūras Bohumas Universitātes (Ruhr-Universität Bochum) Filoloģijas fakultātes emeritētais profesors Dr.philol. Harro Millers-Mihaelss (Harro Müller-Michaels), Ķelnes Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Dr.iur. Karls Nikolauss Peifers (Karl-Nikolaus Peifer), kā arī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors Dr.phil. Juris Rozenvalds un LU Juridiskās fakultātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova. Diskusiju vadīja Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) informācijas centra Rīgā vadītājs Dr. Tils Dembeks (Till Dembeck). Pasākums notika LU Vēstures muzejā šā gada 9. maijā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kalendārs kā valsts pase

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Kā jūties, cienījamais “Jurista Vārda” lasītāj, pēc Lieldienām? Kāds no mums pēc gavēņa ir baznīcā svinējis Kristus Augšāmcelšanās svētkus, kāds lielāku uzsvaru licis uz senlatviešu Lielās dienas tradīcijām, vēl kāds cits ir veiksmīgi apvienojis gan kristīgos, gan pagāniskos latviešu ieradumus. Protams, vēl kāds varbūt nav svinējis neko, tikai izbaudījis valstī oficiāli noteiktās Lieldienu brīvdienas. Par to tad arī šoreiz gribētu dalīties ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdots Latvijas advokātu biogrāfiskais rādītājs

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Atzīmējot advokatūras dibināšanas 90. gadadienu, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) šopavasar izdevusi biogrāfisku vārdnīcu “Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfijās. 1944–2010”. ...

žurnāls / Notikums

Advokātu kopsapulce pieņem lēmumus

12. Aprīlis 2011 /NR. 15 (662)

Iepriekšējā darba nedēļa noslēdzās ar ikgadējo zvērinātu advokātu kopsapulci 8. aprīlī, kurai šoreiz darba kārtībā līdzās gada pārskata un budžeta apstiprināšanai bija arī uzdevums ievēlēt Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, vietnieku, padomes locekļus, Disciplinārlietu komisijas, kā arī Revīzijas komisijas locekļus. ...

žurnāls / Notikums

Realitātē tiesu darbs izrādās labāks nekā priekšstatos

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

Pagājušajā nedēļā, 21. martā, sabiedrībai kļuva pieejams Latvijas Tiesnešu mācību centra (LTMC) 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī veiktās tiesu klientu aptaujas rezultātu kopsavilkums. Galvenais secinājums: Latvijas sabiedrība kopumā tiesu darbu vērtē daudz sliktāk nekā tie sabiedrības locekļi jeb tiesu klienti (gan juristi, gan nejuristi), kas ar tiesām patiešām saskaras. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka kopumā tiesām uzticas tikai 33% Latvijas iedzīvotāju, savukārt tiesu klientu vidū šis uzticības rādītājs ir daudz augstāks – 79%. Pētījuma autori norāda, ka, iespējams, pie tiesu darba zemās publiskās reputācijas ir vainojami priekšstati, ko cilvēkos rada masu mediji, kā arī draugi, radi utt. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sieviešu dienas serdi meklējot

8. Marts 2011 /NR. 10 (657)

Vai jūs svinat 8. martu? Ko jums šī diena nozīmē? Un ko svin Rīgas pašvaldība ar puķainajiem apsveikuma plakātiem galvaspilsētas ielās? Starp citu, šogad Starptautiskajai sieviešu dienai aprit 100 gadu jubileja: 1911. gada 19. martā, atsaucoties uz vācu sociālistes Klāras Cetkinas ierosināto un Sociālistiskās internacionāles akceptēto ideju par Starptautisko (strādājošo) sieviešu dienu, vairāk nekā miljons cilvēku izgāja demonstrācijās Austrijā, ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauns un talantīgs tiesību zinātņu doktors

8. Marts 2011 /NR. 10 (657)

Latvijas tiesību zinātņu doktoru saimi nupat kā papildinājis jaunpienācējs: pirms nedēļas, 1. martā, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē savu promocijas darbu "Satversmes iztulkošanas konstitucionāli tiesiskie un metodoloģiskie problēmjautājumi" sekmīgi aizstāvēja Jānis Pleps. Darbs rakstīts juridiskās zinātnes tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē, un tā vadītāja bija asociētā profesore Dr.iur. Daiga Rezevska, savukārt par recenzentiem tika aicināti trīs zinātnieki: Mīkola Romera (Mykolas Romeris) Universitātes (Lietuva) profesors Dr.iur. Jozs Žilis (Juozas Žilys), Latvijas Universitātes profesors Dr.iur. Ringolds Balodis un Biznesa augstskolas "Turība" profesors Dr.iur. Aivars Endziņš. ...

žurnāls / Notikums

Būtiski sarūk noziedzība, prokuratūra turpina strādāt

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

Pagājušajā nedēļā, 16. februārī, notika ikgadējā Latvijas virsprokuroru sanāksme, pulcējot gan prokuratūras darbiniekus, gan lielu skaitu šā pasākuma tradicionālo viesu – Saeimas, Augstākās tiesas, valdības, Valsts kontroles, Valsts policijas, KNAB un citu institūciju pārstāvjus. Pirmo reizi gada pārskatu sniedza 2010. gada 12. jūlijā amatā ieceltais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņa ziņojumu veidoja vairākas daļas: informācija par kadru mainību prokuratūrā, statistiska par noziedzības līmeni valstī un noziedzīgo nodarījumu struktūru, atskaite par prokuratūras funkciju izpildi pērn, kā arī informācija par 2011. gadam noteiktajiem mērķiem un darba uzdevumiem. Atzinīgus vārdus ģenerālprokurors veltīja algu pieaugumam, ko prokurori sagaidījuši līdz ar iekļaušanos vienotajā valsts darbinieku algu sistēmā šā gada sākumā, savukārt bažīgu Ē. Kalnmeieru dara neapmierinošais prokuratūras tehniskais aprīkojums un darba vide – vairākas prokuratūras ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī. Arī no sapulces viesu puses izskanēja prokuratūras darba vērtējums – gan uzslavu, gan aizrādījumu veidā. Taču vislielāko vērību izpelnījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš konstatēja, ka, neskatoties uz satricinājumiem, ko prokuratūra pagājušajā gadā pārdzīvoja sakarā ar ieilgušo ģenerālprokurora izvēles procesu, kura dēļ tika prognozēti funkciju izpildes traucējumi, nekas tāds tomēr nav noticis, – šī iestāde turpina veiksmīgi strādāt. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

LU Gada balva – profesoram K.Torgānam

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Starp sešiem Latvijas Universitātes (LU) Gada balvas zinātnē ieguvējiem šoreiz ir arī tiesību zinātnieks, un tas ir profesors Kalvis Torgāns. Svinīgais notikums – Latvijas Universitātes Gada balvu pasniegšana – risinājās šā gada 4. februārī Latvijas Universitātes darbinieku sapulces ietvaros. Šajā pasākumā LU balvas tika pasniegtas ne vien zinātniekiem, bet arī labākajiem augstskolas darbiniekiem, kā arī Latvijas skolotājiem, kuru audzēkņi kļuvuši par labākajiem studentiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Nāve ir privāta

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Jūs zināt, ka janvāra nogalē mūžībā aizgāja Latvijā pazīstams mūziķis un aktieris Mārtiņš Freimanis. Un jūs, protams, arī ļoti precīzi zināt, kāpēc. Ja vien neesat pilnīgi atslēgušies no Latvijas informatīvās telpas. Jo līdz ar ziņu par šo nāvi sākās arī publiskas diskusijas par tās cēloņiem. Kulmināciju process sasniedza, daudziem masu medijiem publiskojot pataloga-anatoma slēdzienu ar detalizētu mirušā cilvēka slimību un viņa iekšējo ...

...

11

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls