Jurista Vārda satura arhīvs

06/12/16 - 20/12/16

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

"Kāpēc mani sapņi nav realizējušies? Liekas, ka tādēļ, ka aizrāvos ar ceļojumiem pa horizontāli, bet neesmu attiecīgi stipri meklējis piedzīvojumus pa vertikāli. Neesmu piekopis gara ceļojumus." – savā dienasgrāmatā rakstījis Imants Ziedonis. Dzejnieka pašvērtējumam gan ir grūti piekrist, ja vien neņem vērā, ka katram ir savi atskaites punkti un savs apvārsnis. Un no tā, savukārt, izriet – ja pat Ziedonim ir šķitis, ka viņš ir par ...

Toms Krūmiņš

žurnāls / Jurista vizītkarte

Toms Krūmiņš

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Rolfs Štīrners

žurnāls / Numura tēma

Nekustamā īpašuma darījumu notariāla apliecināšana un zemes reģistra ierakstu stabilitāte

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

I. Ievads Patiešām apmierinošai diskusijai par šā raksta tēmu nepieciešams samērā plašs salīdzinošais pamats. Ir tiesiskās kultūras, kur notāri tiek iesaistīti ikvienā nepieciešamajā darījumu ar zemi posmā. Šis ir risinājums, kas īpaši tiek izmantots Vācijā. Citās tiesiskajās kultūrās, piemēram, ASV vai Anglijā, nav nepieciešama vispār nekāda notāra līdzdalība darījumos ar nekustamajiem īpašumiem, un šo valstu notariāta tradīcijas nav labi ...

žurnāls / Numura tēma

Notāra priekšrocības darījumos ar nekustamo īpašumu

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Jau vairākus gadsimtus notārs ir bijis svarīgs tiesisko sistēmu elements lielākajā daļā civiltiesību (civil law) valstu. Izsekojot šīs sistēmas attīstībai, redzams, ka latīņu tipa notariāts pēdējo divu tūkstošgažu laikā ir attīstījies. Gandrīz katrā valstī nekustamā īpašuma nodošana ir saglabājusies kā viena no notāra pamatkompetencēm, bieži vien pat ekskluzīva kompetence. Lielākajā daļā valstu nekustamā īpašuma nodošanas dokumenti ir noteikti kā publiski dokumenti, ko var sagatavot un kuru autentiskumu var apliecināt tikai notārs. Notāri ir valsts amatpersonas, kas var sagatavot publiskus dokumentus un apliecināt to autentiskumu, un viņu darbību regulē likums. ...

žurnāls / Numura tēma

Nekustamā īpašuma darījumu noslēgšanas procesa efektivitātes pamati

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Prasība par notariālo apliecinājumu visiem darījumiem ar nekustamo īpašumu Igaunijā ir balstīta uz Likumu par īpašumu, kas stājās spēkā 1993. gadā. Igaunijas civiltiesībās ir nošķirta darījuma slēgšana saskaņā ar saistību tiesībām, ar ko viens uzņemas saistības attiecībā uz nekustamo īpašumu, un rīcība ar nekustamo īpašumu. Notāra apliecinājums ir obligāts nekustamā īpašuma nodošanai, t.i., tā pārdošanai, maiņai, dāvināšanai, un rīcībai ar īpašumu. Prasība par notariālo apliecinājumu attiecas arī uz citu materiālo tiesību izveidošanu, piemēram, hipotēkām, servitūtiem, pirmpirkuma tiesībām. Pieteikumu vai piekrišanu materiālo tiesību reģistrēšanai vai dzēšanai zemesgrāmatā var sniegt vienkāršotā formātā, t.i., to var notariāli apstiprināt vai parakstīt elektroniski. ...

Marjus Stračkaitis

žurnāls / Numura tēma

Kādēļ Lietuvas notāriem tiek deleģētas jaunas notariālās darbības

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Lai sasniegtu civilās apgrozības dinamiskumu, mūsdienu līgumu tiesībās dažreiz ir vērojama atteikšanās no formālisma. Tomēr pēdējo gadu laikā Lietuvā netrūkst likumu grozījumu, ar kuriem tika nostiprinātas imperatīvas tiesību normas, kas attiecībā uz noteiktiem darījumiem reglamentē obligātu notariālo formu. Pēdējo gadu likumu grozījumi, kas reglamentē obligātu notariālo darījuma formu, būtībā tiek pamatoti ar diviem motīviem. Pirmkārt, notārs kā tiesiskās drošības garants nodrošina darījumu ar lielāku sociālo un ekonomisko nozīmi likumību, attiecīgos gadījumos notariālās formas prasība var būt viens no noziegumu prevencijas instrumentiem. Otrs motīvs – mērķis mazināt tiesu darba slodzi, pārceļot attiecīgas tiesai deleģējamas funkcijas citām institūcijām vai amatpersonām, kā arī palielināt juridisko pakalpojumu pieejamību personām. Tātad, izvērtējot notāra darbības īpatnības, tā veicamās juridiskās analīzes izsmeļošo raksturu, likumdevējs secina, ka obligātās notariālās formas noteikšana noteiktiem darījumiem ir attaisnojama ar tādas formas sniedzamām garantijām un priekšrocībām. ...

Jānis Endziņš

žurnāls / Numura tēma

Uzņēmēju nostāja jautājumā par obligātā notariālā akta ieviešanu

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras domas lielā mērā sakrīt ar tādām uzņēmējorganizācijām kā Ārvalstu investoru padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, kā arī citām organizācijām, kurās ir apvienojušies nekustamo īpašumu attīstītāji. Ir ļoti liela sakarība starp to, cik laba vai cik slikta ir biznesa vide un kāda ir labklājība. Ja tā bezkaislīgi paskatās uz tām valstīm, kuras pēc starptautiski atzītiem mērījumiem ir ar labu vai izcilu biznesa vidi, tad pretī redzami mērījumi, ka labklājības līmenis ir gana augsts. Protams, tas nav vienīgais faktors, bet sakarība ir acīmredzama. ...

žurnāls / Numura tēma

Krāpšanas riski nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumos

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir sagatavojusi ziņojumu, kas tieši runā par izvairīšanos no nodokļu samaksas un noziedzīgu līdzekļu legalizācijas riskiem nekustamo īpašumu darījumos. Šajā ziņojumā ir teikts, ka nekustamo īpašumu sektors ir īpaši būtiska nozare, kura tiek izmantota, lai veicinātu krāpšanu ar nodokļiem un naudas atmazgāšanu. Nekustamo īpašumu sektors ir viena no vieglāk ievainojamām industrijām. Ir ārkārtīgi vienkārši, iegādājoties vērtīgu nekustamo īpašumu, ātri legalizēt lielas naudas summas. Veids, kādā tad notiek šīs prettiesiskās darbības, ir vai nu krāpšana ar pašu nekustamo īpašumu, vai nekustamais īpašums tiek izmantots kā rīks, lai legalizētu noziedzīgos līdzekļus. Darījumi lielākoties ir ļoti liela apjoma, tātad iesaistītie naudas līdzekļi ir ievērojami, tie bieži vien ir ievērojami visai valsts ekonomikai kopumā, nevis tikai atsevišķiem indivīdiem, piemēram, iegādājoties ģimenes māju vai dzīvokli. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Darījumu notariālas formas nepieciešamības pamatojumi

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Nākotnē gaidāma likumprojekta iespējamā satura apspriešana, piedaloties iniciatoriem un Saeimas deputātiem, ir apsveicams un lietderīgs pasākums, kas dos lielāku skaidrību par risināmo uzdevumu, bet pozitīvu rezultātu gadījumā ļaus ietaupīt laiku likumprojekta virzībā Saeimā. Turklāt apspriešana šādā formātā ļauj apsvērt arī jautājumus par iespējamā likumprojekta ierosināšanas un virzības procedūru. Kā zināms, likumdošanas iniciatīvas tiesības ir arī Saeimas deputātu grupai. Konferences referentu sastāvs ļāva prognozēt, ka pārsvarā izskanēs argumenti par labu obligātas notariālās formas noteikšanai darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tādi jau ir izskanējuši diezgan daudz. Taču virzībai uz grozījumu veikšanu iezīmējās arī enerģiska pretdarbība. Optimistisku noskaņojumu stipri mazina tas, ka Tieslietu ministrijas paspārnē strādājusī darba grupa nav nonākusi līdz vienprātībai, precīzāk izsakoties, ļoti plaši pārstāvētajā darba grupā obligātas notariālās formas ieviešanas piekritēji ir palikuši mazākumā. Neatrodu citu vārdu darba grupas ierosinājumu apzīmēšanai kā vērtējumu "trūcīgi", jo notāru elektroniska saziņa ar zemesgrāmatām un pašvaldībām jau ir realitāte un nelieli pielabojumi likumos šai sakarā neizsauc pat diskusijas, savukārt par valsts nodevas piesaisti nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai vēl var padiskutēt, ja nu pircējs izrādījis gatavību maksāt vairāk. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts principu piemērošana nekustamo īpašumu darījumos

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Pastāv vairāki iemesli, kādēļ būtu jāizvērtē Latvijā pastāvošo darījumu noslēgšanas vide un tiesiskais regulējums. Gan sabiedrības drošības, gan ekonomiskās izaugsmes apsvērumi ir pamatā tādas darījumu slēgšanas sistēmas sakārtošanai, kas sekmētu godīgus darījumus. Nešaubīgi Civillikums satur atbilstošas ģenerālklauzulas un principus, bet acīmredzot problēmas pastāv. ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Numura tēma

Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Ar atsavināšanas darījumu (CL 987. p.) jeb atsavinājumu (CL 1077. p.) saprot darījumu, kas vērsts uz īpašuma nodošanu. Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi, uz kuriem norādīts CL 1480. p., apzīmē tādus darījuma defektus, kas ir par šķērsli atsavinājumam – nekustamā īpašuma pārejai uz ieguvēju.1 Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi noved pie tā, ka atsavinājums, uz kuru darījums vērsts, nevar notikt. Šādas sekas nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi izraisa pat tādā gadījumā, ja minētā darījuma izpildes rezultātā atsavinājums ierakstīts zemesgrāmatā (korroborēts) un par nekustamā īpašuma īpašnieku atsavinātāja vietā ierakstīta cita persona – ieguvējs. Darījuma iekšējos trūkumus korroborācija nenovērš, un akts, kas nav spēkā pēc sava satura, neiegūst ar to nekādu spēku (CL 1480. p.). ...

Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Numura tēma

Ko piedāvā zvērināti notāri

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Latvijas Zvērinātu notāru padomes (Padome) priekšlikuma – nekustamo īpašumu darījumu obligātas notariālas formas ieviešana – mērķis ir nodrošināt efektīvu personas pamattiesību uz īpašumu aizsardzību un caurskatāmu, saprotamu un drošu nekustamo īpašumu darījumu noslēgšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī Latvijas starptautisko konkurētspēju un investīcijām drošu vidi. Tiesisko vidi valstī nosaka nevis formālas procedūras, bet procedūru rezultāta kvalitāte un personu sajūta par valsts aizsardzību un drošību. ...

Raivis Kronbergs

žurnāls / Numura tēma

Par konceptuālo ziņojumu "Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem"

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Lai vispusīgi un pilnvērtīgi izvērtētu priekšlikumu noteikt obligātu notariālā akta formu nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, ar tieslietu ministra 2015. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 1-1/343 tika izveidota starpinstitūciju darba grupa. Darba grupa aktīvo darbu noslēdza 2016. gada 8. septembrī. Darba grupas sastāvā tika iekļauti un darba grupas darbā piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 25 dažādām organizācijām, proti, tajā bija pārstāvji no tiesu varas, izpildvaras, nevalstiskajām organizācijām, tiesu sistēmai piederīgajām profesijām, kā arī tiesību eksperti. ...

žurnāls / Numura tēma

Kā garantēt nekustamā īpašuma darījumu drošību

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par diskusijām, kas tieslietu nozarē norit ap iespējām novērst krāpniecību un nelegālu līdzekļu apriti darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Vairākus gadus kā risinājums tiek piedāvāta obligātas notariālās formas ieviešana šāda veida darījumu slēgšanai (šo pozīciju aktīvi pārstāv Zvērinātu notāru padome un Latvijas tiesību zinātnieki), tomēr šai idejai līdz šim nav rasts politisks atbalsts (tai skaitā arī šoruden, kad darbu bija beigusi attiecīgā darba grupa, TM un MK lēma par labu alternatīviem pasākumiem). Turpinot sekot domu apmaiņai par nekustamo īpašumu darījumu jomas sakārtošanu, šajā laidienā publicējam informāciju par Tieslietu ministrijas vadītās darba grupas sagatavoto ziņojumu "Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem" (un vienu no diviem ziņojumā piedāvātajiem tālākās rīcības variantiem, kuru atbalstīja TM un MK), kā arī Saeimā šogad notikušās konferences1 materiālus (referentu ziņojumus, kuros aplūkotas nekustamo īpašumu darījumu problēmas un iespējamie risinājumi Latvijā un citās valstīs, notariālas formas prakse Igaunijā, Lietuvā, Vācijā u.c.), ko saviem lasītājiem bijām solījuši jau rudenī. Tā kā Tieslietu ministrijai uzdots līdz 2017. gada 1. septembrim izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas ļautu ieviest tās izvēlēto nekustamo īpašumu nozares darījumu sakārtošanas scenāriju (paredzēts, ka zvērinātiem notāriem un bāriņtiesām turpmāk būs jāieskenē un jānosūta zemesgrāmatu tiesnešiem elektroniski un pa pastu ne vien nostiprinājuma lūgums, bet arī dokumenti, uz kuriem tas pamatojas), var prognozēt, ka diskusijas par nekustamā īpašuma aprites drošību un šī procesa efektivitāti Latvijas juristu un tiesībpolitikas veidotāju vidū turpināsies. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

2015. gada 3. decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), kas cita starpā skar arī noziedzīgo nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību kvalifikāciju. Kaut gan tiesu praksē to lietu īpatsvars, kurās nodarījumi kvalificēti saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, vēl nav ļoti liels, ir redzams, ka ne visi izdarītie likuma grozījumi praksē tiek līdzīgi uztverti un interpretēti, kas rada nepieciešamību pievērst uzmanību KL XXI nodaļas tiesību normu piemērošanai. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauni tiesību zinātņu doktori

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Jau tradicionāli žurnāls "Jurista Vārds" iepazīstina ar Latvijas augstskolās aizstāvētajiem promocijas darbiem juridiskajā zinātnē, ļaujot Latvijas juristu saimei ļoti īsā formātā iepazīties ar bieži vien aptuveni 200 (un vairāk) lappušu gariem augstākās kvalitātes juridiskajiem pētījumiem konkrētā jomā. Arī šajā gadā, skatot promocijas darbu ievadus, praktiski visos norādīts, ka "līdz šim minētais jautājums tiesību zinātnē nav vispusīgi pētīts". Nosacīti var apgalvot, ka katrs jaunais doktors Latvijā ir pirmais savā nozarē sevis izvēlētajā darba tematā. Šajā apskatā ietvertie darbi izceļas ar plašu pētnieku redzesloku, augstvērtīgiem secinājumiem, kas, domājams, žurnāla lasītājus mudinās iepazīties ar darbu pilnajām versijām, kas elektroniski viegli pieejamas augstskolu datubāzēs. ...

žurnāls / Aptauja

Situācija Latvijas tieslietās 2016. gadā: "Jurista Vārda" aptaujas rezultāti

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Pirms gada, noslēdzot pirmo "Jurista Vārda" lasītāju un juristu aptauju par situāciju Latvijas tieslietās un apkopojot tās rezultātus, atklājās: procesi tieslietu nozarē 2015. gadā skalā no 1 līdz 10 kopumā tika novērtēti ar 6,13 punktiem (no 10), kas bija nedaudz virs vidējā rādītāja, jeb gandrīz labi.1 Diemžēl jaunākā "Jurista Vārda" aptauja, kas arī bija anonīma un decembra pirmajā pusē norisinājās tīmeklī, ataino: šī gada procesi tieslietu nozarē izpelnījušies kritiskāku respondentu attieksmi un attiecīgi ieguvuši pieticīgāku novērtējumu – 5,64, skaidri iezīmējot arī galvenos problēmaspektus. ...

žurnāls / Īsziņas

Viltotas preces rada milzīgus zaudējumus

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra pētījumi liecina, ka viltoto preču dēļ ES tirgū katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro, kas veido 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Tuvojoties Ziemassvētkiem, miljoniem pircēju ES valstīs iegādājas dāvanas. Dažādos pētījumos, ko pasūtījis Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), apsekoti un analizēti deviņi preču tirdzniecības sektori: kosmētika ...

žurnāls / Īsziņas

Brexit iekļauts Oksfordas vārdnīcā

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Vārds Brexit, kas apzīmē Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, iekļauts Oksfordas angļu valodas vārdnīcā, 15. decembrī paziņoja izdevniecība Oxford University Press. Paziņojumā teikts, ka Brexit ir viens no jaunajiem šķirkļiem šīs autoritatīvās vārdnīcas jaunākajā versijā. Saskaņā ar vārda nozīmes skaidrojumu Brexit ir "(ierosinātā) Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un ar to saistītais politiskais process". ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņemts jauns Publisko iepirkumu likums

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Saeima 15. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz vairākas izmaiņas un jauninājumus, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības prasības. Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Pašlaik pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem ...

žurnāls / Īsziņas

Amatos iecelti divi virsprokurori

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 38. panta ceturto daļu Vida Kravcova ar 13. decembri uz pieciem gadiem iecelta Jelgavas prokuratūras virsprokurora amatā, savukārt Arnis Lecis ar 13. decembri uz pieciem gadiem iecelts Ventspils prokuratūras virsprokurora amatā. ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina Latvijas pārstāvi Eiropas Savienības Tiesā

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Ministru kabinets 13. decembrī apstiprināja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos Irēnu Kucinu par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Savienības Tiesā. I. Kucina ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras docente. Viņa ir ieguvusi Latvijas Universitātes tiesību doktora zinātnisko grādu starptautiskajās tiesībās. No 2011. gada 15. jūnija Latvijas pārstāvis ...

žurnāls / Tiesību politika

Cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātes 2016. gadā

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Pagājušonedēļ, 13. un 14. decembrī, notika ikgadējā tiesībsarga cilvēktiesību un labas pārvaldības konference, kuras ietvaros šoreiz tika diskutēts par vairākām īpaši aktuālām tēmām: sabiedrības iecietības veicināšana naida runas atpazīšanas kontekstā, bērnu sociālā un medicīniskā rehabilitācija, kā arī labvēlīgas dzīves vides veicināšana u.c. Tradicionāli konferenci atklāja tiesībsargs Juris Jansons, sniedzot ziņojumu par kārtējā gada aktualitātēm biroja darbā un ieskatu nākamajam – 2017. – gadam izvirzīto mērķu sarakstā. Šeit publicēts tiesībsarga pārskats, kas nolasīts konferencē, bet citus materiālus skat. www.tiesibsargs.lv. ...

žurnāls / Īsziņas

Izmaiņas Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdē

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) nominācijas komiteja valdē ievēlējusi zvērinātu advokātu biroja "Kļaviņš Ellex" partneri Zintu Jansons. Z. Jansons valdē ir ievēlēta Ērika Maikla Truševica vietā, kurš turpina savu karjeru ārpus Latvijas. Z. Jansons ir pilnvarota ieņemt valdes locekļa amatu no 2016. gada 5. decembra līdz 2017. gada 31. martam. Z. Jansons ir dzimusi un izglītību ieguvusi ASV, bet Latvijā dzīvo kopš ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Neapzinātās bailes pazaudēt savu privātumu

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Mūsdienās lielākoties viss ir atkarīgs no informācijas – ir svarīgi ātri uzzināt jaunāko, aktuālāko un precīzāko informāciju, jo no tās var būt atkarīga lēmumu pieņemšana, darījumu noslēgšana, preventīvās darbības u.c. Pateicoties internetam un mūsdienu tehnoloģijām, informāciju ir vieglāk iegūt un ar to dalīties, un mums tiek nodrošināta viegla piekļuve neizmērojamam informācijas apjomam. Pieejamās informācijas apjoms ietver arī privātu ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

žurnāls / Tiesību prakse

Pretrunīgs spriedums

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Apelācijas instances tiesa, sprieduma motīvu daļā sniedzot jaunu noziedzīga nodarījuma aprakstu, bet rezolutīvajā daļā nolemjot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu atstāt negrozītu, vienlaikus atstāj spēkā arī pirmās instances tiesas sniegto noziedzīgā nodarījuma aprakstu, tādējādi taisot pretrunīgu spriedumu, kas nav atzīstams par tiesisku un pamatotu. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Informācija par 2016. gada 29. novembra Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes lēmumi

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Tieslietu padome 28. novembra sēdē atbalstīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša Jāņa Neimaņa virzīšanu Satversmes tiesas tiesneša amatam, uzklausīja Tieslietu ministrijas informāciju par plānoto Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas un Kurzemes rajona tiesas reorganizāciju, uzdeva vairākiem Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnešiem pildīt tiesneša amata pienākumus Rīgas apgabaltiesā un izskatīja citus jautājumus. ...

žurnāls / Numura tēma

Atlīdzības apmērs nevar būt vienāds vai līdzīgs

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Tematiskajā numurā par personai nodarīto nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu papildus Jāņa Kārkliņa, Jāņa Rozenberga, Alda Gobzema un Ivetas Ļaksas rakstiem lūdzām vairākus "Jurista Vārda" autorus, kuri iepriekš publicējuši rakstus par šo tēmu, piedalīties aptaujā un sniegt komentāru, iekļaujot atbildes uz šādiem jautājumiem: kā jūs vērtējat tiesu praksi morālā kaitējuma apmēra noteikšanā; vai likumdevējam vajadzētu normatīvi regulēt kaitējuma kompensāciju apmēra robežas; kāpēc kaitējuma atlīdzības apmēri Latvijā ir zemāki nekā citās Eiropas valstīs; kāds ir jūsu viedoklis par publiski izskanējušo vienošanos Zolitūdes traģēdijas lietā? ...

žurnāls / Numura tēma

Apdrošināšanas atlīdzību novērtējums par nemantisko kaitējumu ceļu satiksmes negadījumos

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Starptautiskajā praksē ir izveidojies princips: atlīdzībai, ciktāl iespējams, ir jālikvidē visas prettiesiskas darbības sekas un jāatjauno situācija, kas visdrīzāk būtu, ja šāda darbība nebūtu paveikta. Vērtības restitūcija vai, ja tas nav iespējams, tādas naudas summas samaksa, kas atbilst vērtības restitūcijai, – tādi ir principi, atbilstoši kuriem būtu jānosaka kompensācijas apmērs.1 ...

žurnāls / Numura tēma

Par ārpustiesas vienošanos Zolitūdes “Maximas” lietā

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Atsaucoties žurnāla "Jurista Vārds" aicinājumam, kas man tika adresēts kā Zolitūdes "Maximas" traģēdijas lietā cietušo advokātam, sniegt savu skaidrojumu par panākto ārpustiesas vienošanos ar SIA "Maxima Latvija" un SIA "Tineo", vēlos norādīt uz dažiem apsvērumiem. ...

Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs

žurnāls / Numura tēma

Par publiski izskanējušo vienošanos Zolitūdes traģēdijas lietā

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Zolitūdes traģēdija, kas neapšaubāmi bija viena no lielākajām nelaimēm Latvijas vēsturē, aiz sevis atstāja ne vien sāpes un ciešanas, bet izraisīja arī vairākas tiesvedības, kurās cietušie un bojāgājušo tuvinieki ir vērsušies pret vairākiem atbildētājiem ar prasībām par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Šīs civillietas ir viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē: faktiskie apstākļi ir sarežģīti, un piemērojamas līdz šim praksē maz skaidrotas tiesību normas. Arī traģēdijas cēloņu un seku krimināltiesiskai vērtēšanai veiktais kriminālprocess nesolās būt nedz ātrs, nedz vienkāršs. Tiesu darbu neatvieglo arī morālais spiediens, ko izraisa saprotamā sabiedrības pastiprinātā vēlme pēc ātra procesa un taisnīga atlīdzinājuma cietušajiem. ...

žurnāls / In memoriam

Ruta Marjaša (1927–2016)

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

2016. gada 29. novembrī 89 gadu vecumā mūžībā aizgājusi juriste, sabiedriskā darbiniece un rakstniece Ruta Marjaša. Viņas ieguldījums Atmodas politiskajos procesos, tai skaitā veicinot Latvijas mazākumtautību lojalitāti Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas idejai, nav pārvērtējams. Iesaistījusies Latvijas Tautas frontes darbā, R. Marjaša 1990. gadā tika ievēlēta Augstākajā padomē, vēlāk arī 5. un 6. Saeimā. 1990. gadā viņa piedalījās Latvijas Neatkarības deklarācijas sagatavošanas darba grupā, izstrādājot deklarācijas tulkojumu krievu valodā. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Pestīšanas, dzīvības, nāves un vakcīnu jautājums

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

2016. gada 3. decembrī norisinājās jau XVIII profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēle, kurā dalībnieki no Latvijas tiesību zinātņu izglītības iestādēm kaislīgi argumentēja par savas pārstāvāmās puses viedokli pa vidu tiesībām uz izglītību un reliģijas brīvību un obligāto pienākumu vakcinēties. ...

žurnāls / Notikums

Vienpadsmitais žurnāla “Jurista Vārds” studentu pētniecisko darbu konkurss ir noslēdzies

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

LU Bibliotēkas Konferenču zālē 6. decembrī notika svinīgs ikgadējā mūsu žurnāla rīkotā studentu pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākums. Tajā tika paziņoti sekciju uzvarētāji, kā arī galvenās balvas ieguvējs – par to 2016. gadā kļuva Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes maģistrantūras absolvents Ingus Meimers. Šogad jau vienpadsmito gadu pēc kārtas žurnāls "Jurista Vārds" vienkopus pulcēja daudzu Latvijas augstskolu studentus, lai veicinātu jauno tiesībnieku aktīvu un kvalitatīvu iesaisti Latvijas juristu diskusijās par aktuāliem tiesību teorijas un prakses jautājumiem. Arī šis gads nav izņēmums – gan žūrija, gan redakcija, kā arī visi konkursa atbalstītāji varēja pārliecināties par to, ka jaunā juristu paaudze spēj ne tikai noformulēt interesantu un līdz šim Latvijā nepētītu tematiku kādā šaurākā tiesību jomā, bet arī kvalitatīvi to izpētīt un izstrādāt priekšlikumus problēmu risināšanai nākotnē. Tas rada pārliecību, ka arī 2017. gadā lasītāji ar interesi varēs iepazīties ar jauno tiesībnieku rakstiem, kuru pamatā būs konkursā labus rezultātus ieguvuši darbi (tapuši Latvijas vadošo tiesību ekspertu vadībā). Jāuzsver kāda laba tendence: liela daļa no kādreizējiem "Jurista Vārda" konkursa uzvarētājiem turpina ne tikai veiksmīgu profesionālo karjeru gan lielākajos Latvijas advokātu birojos, gan citur tiesu sistēmā, bet arī turpina studijas doktorantūrā un raksta publikācijas. ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņemti grozījumi Nacionālās drošības likumā

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Lai mazinātu iespējamos drošības riskus saistībā ar militāro dienestu trešajās valstīs, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem aizliegts dienēt ārvalstu armijās, kā arī policijā un drošības iestādēs. To paredz grozījumi Nacionālās drošības likumā, kurus 8. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Grozījumi aizliedz Latvijas pilsonim dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, ...

žurnāls / Īsziņas

Saglabā valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Saeimas vairākums 8. decembrī, skatot grozījumus Maksātnespējas likumā, noraidīja priekšlikumu atcelt dublējošo normu par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms parlamenta sēdes bija paudis aicinājumu deputātiem neatbalstīt rosinājumu no likuma izslēgt normu, ka maksātnespējas administratoriem ir valsts amatpersonas statuss. KNAB pievienojas Tieslietu ministrijas ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesas tiesneša amatam virza Artūru Kuču

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Ministru kabinets 6. decembrī atbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikumu Satversmes tiesas tiesneša amatā virzīt Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītāju, asociēto profesoru Artūru Kuču. 2007. gadā A. Kučs absolvējis LU Juridisko fakultāti un Orhūsas universitāti Dānijā, iegūstot tiesību zinātņu doktora grādu. LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas ...

žurnāls / Īsziņas

Saeima izsludina sesiju starplaiku

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Saeima 8. decembrī nolēma šā gada rudens sesiju slēgt 27. decembrī, bet ziemas sesiju sākt 2017. gada 9. janvārī. Kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības jebkurā brīdī var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija. ...

Ilona Kronberga

žurnāls / Viedoklis

Bērna tiesības kā tiesību nozare šobrīd Latvijā faktiski nepastāv

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Manas vērtības, mērķi, prioritātes, uzdevumi un iestādes attīstības perspektīva, stājoties jaunajā – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieces – amatā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Uz priekšu skatoties

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Tieši šonedēļ, 9. decembrī, mūsu valsts konstitucionālās kontroles orgāns – Latvijas Republikas Satversmes tiesa – atzīmē 20 gadu jubileju. Tieši šajā "dzimšanas dienā" 1996. gadā tiesneša zvērestu deva tie jaunieceltie Satversmes tiesas locekļi, kas iepriekš nebija bijuši tiesneša amatā: Romāns Apsītis, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš un Anita Ušacka. Kopā ar viņiem pirmajā Satversmes tiesas sastāvā iekļāvās Andrejs Lepse un Ilze Skultāne, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesību normu, kuras Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei, piemērošana

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Tiesību normas piemērošana nošķirama no Satversmes tiesas sprieduma piemērošanas. Satversmes tiesas spriedums, kurā apstrīdētā norma atzīta par spēkā neesošu, uzskatāms par tiesību avotu tiesību normas interpretācijai un piemērošanai. Ja apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka normām un tādējādi par spēkā neesošu, šāda tiesību norma saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta otro daļu ir piemērojama atbilstoši Satversmes tiesas nolēmumā sniegtajai interpretācijai. Taisnīga rezultāta sasniegšanas interesēs tiesību normas piemērotājam ir pienākums tiesību normu interpretēt atbilstoši augstāka spēka tiesību normām. Satversmei atbilstoša tiesību normu piemērošana ietver piemērojamās tiesību normas atrašanu un atbilstošu iztulkošanas metožu izmantošanu, intertemporālās un hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu, judikatūras un tiesību doktrīnas izmantošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu. Turklāt tiesību normu piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir arī tiesisko seku konkretizēšana. Proti, tiesību piemērotājam, izmantojot tiesību normas interpretācijas metodes, jāapsver tiesiskās sekas un jāizvēlas tās, kuras sakrīt ar tiesību normas mērķi. Jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās rezultāts – taisnīgs spriedums, kas ir neatņemams taisnīgas tiesas elements. Tādējādi tiesību piemērotāja kompetencē ir arī jautājums par tādas tiesību normas piemērošanu laikā, kuru Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei. ...

Sandijs Statkus, Andrejs Stupins

žurnāls / Numura tēma

Ultra vires pieņemtas tiesību normas spēks laikā Satversmes tiesas praksē

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Īss ieskats ultra vires jēdziena saturā Termins ultra vires tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "pārsniedzot pilnvaras" jeb "ārpus pilnvarām".1 Ultra vires doktrīna raksturo vienu no valststiesību pamatprincipiem, proti – lai personu tiesības būtu maksimāli aizsargātas pret iespējamību, ka izpildvaras institūcijas savas pilnvaras izmanto ļaunprātīgi, šīs institūcijas drīkst darboties tikai un vienīgi tām likumdevēja piešķirto ...

Laura Bugne, Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesa kā efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis iespējamas normatīvā akta nepilnības gadījumā

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) nacionālā tiesību regulējuma nepilnību1 gadījumā varētu tikt uzskatīta par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, kas saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 35. panta 1. punktu jāizmanto pirms vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Rakstā tiks aplūkota ECT prakse lietās, kurās tā vērtējusi Satversmes tiesas kā individuālo tiesību aizsardzības līdzekļa efektivitāti normatīvo aktu iespējamo nepilnību labošanā, kā arī pašas Satversmes tiesas prakse, kad tai konstitucionālās sūdzības ietvaros tieši vai netieši lūgts vērtēt regulējuma nepilnību iespējamo neatbilstību Satversmei. ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Numura tēma

Satversmes tiesas kolēģija: vēsture, kompetence, prakse

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Šogad Satversmes tiesā ir vairāki zīmīgi notikumi: Satversmes tiesas divdesmit gadi, konstitucionālās sūdzības institūta piecpadsmitā gadadiena,1 kā arī piecpadsmit gadi kopš Satversmes tiesas kolēģiju izveidošanas. Šo gadu laikā tieši Satversmes tiesas kolēģija (turpmāk – kolēģija) ir kļuvusi par aktīvāko lēmumu pieņēmēju Satversmes tiesā. Par minēto vispirms liecina statistika – kopš 2001. gada kolēģijās izskatīti 3407 pieteikumi.2 Savukārt Satversmes tiesas likums kolēģijai piešķir noteicošo lomu vienā no Satversmes tiesas procesa stadijām. Šā raksta mērķis ir ieskicēt kolēģijas kā institūta rašanos, aplūkot kolēģijas darba organizācijas un kompetences regulējumu, kā arī ar to saistītos problēmjautājumus un interesantākos piemērus no kolēģiju prakses. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls