Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Paliatīvā aprūpe un tās civiltiesiskais nodrošinājums

22. Oktobris 2024 /NR. 43 (1361)

Latvijā informācija par paliatīvo aprūpi nav strukturēta un sakārtota vienā normatīvajā regulējumā,1 tātad nav atbilstoši organizēta paliatīvās aprūpes norise. Likumdevējs vairākkārt ir uzsvēris2 paliatīvās aprūpes nodrošinājuma nepieciešamību, tomēr nav skaidra viedokļa, vai paliatīvās aprūpes nodrošinājums jāparedz atsevišķā normatīvajā regulējumā, vai jāpapildina pašlaik esošais normatīvais regulējums. Pašlaik likumdevējs nav izstrādājis likumprojektu paliatīvās aprūpes nodrošinājumam Pēc Pasaules Veselības organizācijas pētījumiem,3 paliatīvā aprūpe bieži netiek iekļauta nacionālā līmeņa veselības aprūpes sistēmā, jo nacionālo normatīvo aktu izdevēji līdz galam neizprot par paliatīvās aprūpes nozīmi nacionālajā veselības sistēmā. ...

Kristīne Pakārkle

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vārda un izteiksmes brīvība hibrīdkara apstākļos

22. Oktobris 2024 /NR. 43 (1361)

Šajā rakstā tiks sniegts redzējums par vārda un izteiksmes brīvības attīstību Latvijā pēdējo trīs gadu laikā, analizējot tiesībsargam adresētos iesniegumus un sekojot līdzi notikumiem publiskajā telpā. ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Tiesības uz cieņpilnu nāvi ir līdzvērtīgas citām cilvēktiesībām, bet atstātas bez ievērības

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Atšķirībā no ienākšanas šajā pasaulē aiziešana no tās ir garantēta ikvienam. Nāve ir ikkatra cilvēka dzīves neatņemama un neizbēgama sastāvdaļa. Līdz pat pēdējai elpai cilvēks ir brīvs lemt un viņam ir tiesības, kuru apjoms netiek iedalīts pēc katram vēl atlikušā dzīves laika. Grūtniecības un dzemdību kontekstā normatīvie akti jo īpaši gādā par cilvēka ienākšanu pasaulē, pēc tam turpinās bērnu tiesību aizsardzības un labāko interešu prioritāte, kam plūdeni seko viss plašais cilvēktiesību un brīvību spektrs visas dzīves laikā. Tomēr realitāte un līdzcilvēki mums apkārt liek uzdot pamatotu jautājumu: vai tiesības, to aizsardzībā un nodrošināšanā iesaistīto izpratne un rīcība patiešām vienlīdz gādā par cilvēku līdz pat viņa pēdējai elpai, un jo īpaši, ja to papildina ļoti grūti un mokoši apstākļi? Kā atklāj saruna ar sabiedriskā labuma organizācijas "Hospiss LV" līdzdibinātāju, valdes locekli un juristi Ilzi Zosuli, tiesības uz cieņpilnu nāvi Latvijā diemžēl vēl nav ieguvušas savu vietu līdzās citām, un tās ir jāizcīna vārda tiešā nozīmē, lai gan šīs tiesības ir tikpat būtiskas kā citas. Šajā intervijā viņa dalās pārdomās, ko praktiski nozīmē iestāties par cilvēku viņa dzīves grūtākajos brīžos, kādēļ pievienojas Valsts kontroles nesen publiskotajiem kritiskajiem secinājumiem par paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā, un izteic priekšlikumus tās pilnveidei. ...

Maija Āboliņa

žurnāls / Tiesību politika

Paliatīvās aprūpes pacientu tiesību jomā vēl daudz darāmā

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Valsts kontrole ir noslēgusi visaptverošu revīziju paliatīvās aprūpes jomā,1 secinot, ka diemžēl Latvijā nepastāv efektīva sistēma, kādā iedzīvotāji var saņemt pilnvērtīgu paliatīvo aprūpi. Nav aptverti visi pacienti, kuriem ir vajadzība pēc paliatīvās aprūpes, kā arī pakalpojumi nav pietiekami, saturiski atšķiras un nav pieejami visiem vienlīdzīgi. Turklāt skaidrības nav ne pacientiem, ne pakalpojumu sniedzējiem. ...

Kristaps Silionovs, Reinis Ivanovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Miesas bojājumu kompensācijas apmērs (I)

1. Oktobris 2024 /NR. 40 (1358)

I. Ievads Civiltiesiska pārkāpuma sekas var būt gan mantisks, gan nemantisks kaitējums. Centrālā tiesību norma civiltiesiskās atbildības kontekstā ir Civillikuma1 1635. pants. Līdz 2006. gada 26. janvārī pieņemtajiem Civillikuma grozījumiem2 ne Civillikuma 1635. pantā, ne tiesību sistēmā kopumā nepastāvēja vispārējs nemantiskā kaitējuma regulējums. Kompensācija nemantiskā kaitējuma gadījumā tika pieļauta tikai atsevišķos ...

Laura Baumane, Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošinājums un pagaidu aizsardzība šķīrējtiesas procesā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Šī gada 6. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā (turpmāk – Grozījumi) ir ietekmējuši arī regulējumu attiecībā uz prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību šķīrējtiesas procesā. Šajā publikācijā tiks sniegts ieskats par būtiskākajām izmaiņām normatīvajā regulējumā kontekstā ar prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību, kā arī ieskicētas iespējamās problēmas, kas varētu rasties praksē saistībā ar Grozījumu piemērošanu. ...

Daiga Zivtiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pierādījumu iegūšana šķīrējtiesas procesā un jaunās iespējas Latvijas regulējumā

24. Septembris 2024 /NR. 39 (1357)

Starptautisko šķīrējtiesas lietu izskatīšanā un šķīrējtiesām draudzīgās jurisdikcijās ir izplatīta prakse pierādījumu vākšanā lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesas palīdzību, piemēram, lai savāktu pierādījumus vai nopratinātu lieciniekus. Šāds jauninājums ir ietverts arī Latvijas šķīrējtiesu procesa regulējumā jeb saskaņā ar Saeimas 2024. gada 6. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Šķīrējtiesu likumā1 un Civilprocesa likumā,2 kas stājās spēkā 2024. gada 4. jūlijā. Likumu izmaiņas ir daļa no jaunajiem papildinājumiem par tiesu atbalstu šķīrējtiesu procesos, lai pusēm nodrošinātu tiesības tikt uzklausītām un pierādītu savu lietu atbilstoši Satversmes 92. pantam ("Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā") un pamatprincipiem, kas nostiprināti starptautiskajās konvencijās un dokumentos. ...

Santa Tivaņenkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskās aizsardzības piešķiršanas eksternalizācija

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Valstīm saskaņā ar iedibināto starptautisko tiesību principu ir suverēnas tiesības kontrolēt savas robežas un ārzemnieku ieceļošanu savā teritorijā. Tai pašā laikā, ievērojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Pamattiesību hartas 18. pantu, Kopienas acquis patvēruma jomā un Šengenas Robežu kodeksu, ES dalībvalstīm ir arī jānodrošina efektīva piekļuve patvēruma procedūrai personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. ...

Rainers Svoks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iespējas, kārtība un pārmaiņas: valstu nolēmumu argumentācija kā starptautisko bēgļu tiesību avots

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Ievads Starptautiskā tiesa (the International Court of Justice, turpmāk – ICJ) nekad nav bijusi vienīgā starptautisko tiesību piemērotāja Hāgā. ICJ, tāpat kā tās priekštece, mājvietu dala ar Miera pils īsteno iemītnieku – Pastāvīgo šķīrējtiesu (the Permanent Court of Arbitration). Pēdējos gados konkurence ICJ pastiprinās un to nerada tikai starptautiskās institūcijas, bet arī valsts tiesas. Tā, piemēram, šī gada sākumā Hāgas ...

Kristiāna Blūma, Liliana Garkalne, Anna E. Griķe, Edgars Oļševskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepilngadīgi patvēruma meklētāji bez pavadības Latvijā: konteksts, tiesiskais regulējums un sadzīve

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" (turpmāk – GPB) un Latvijas Cilvēktiesību centrs (turpmāk – LCC) ir nevalstiskās organizācijas Latvijā, kuru darbs kopš 2021. gada ir saistīts ar starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuri Latvijā nonākuši pēc Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas, tai skaitā atgriezti Latvijas teritorijā, ievērojot Dublinas regulu. Viņu vidū ir arī nepilngadīgas personas bez pavadības, kas ...

Jurgita Spigule

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Ieskats Administratīvās rajona tiesas judikatūrā patvēruma lietās

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Šis raksts top brīdī, kad ģeopolitiskas anomālijas ir kļuvušas par mūsu ikdienu un aktīva karadarbība ir pārliecinoši sasniegusi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) robežu. Autoritāri represīvo režīmu nostiprināšanās kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, karš Ukrainā, nerimstoši militārie konflikti Tuvajos Austrumos, centrālajā Āzijā un pat no mums šķietami tik tālajās centrālās Āfrikas valstīs un citur pasaulē pēdējos gados ...

Elvis Groskops

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Aliud un peius lietas nošķiršana

10. Septembris 2024 /NR. 37 (1355)

Civiltiesiskajā apgrozībā novērojamās situācijas, kad atsavinātājs nodod ieguvējam atsavinājuma līguma noteikumiem neatbilstošu lietu, ārvalstu tiesību literatūrā un tiesu praksē nereti apskata no citas lietas (aliud lietas) un lietas ar trūkumiem (peius lietas) nošķiršanas koncepta skatpunkta. Savukārt Latvijā aliud un peius lietas nošķiršanas konceptam uzmanība ir pievērsta nepelnīti maz. Starpkaru perioda literatūrā teju garāmejot norādīts, ka šāds koncepts pastāv un tas var ietekmēt lietas atsavinātāja un ieguvēja tiesiskās attiecības.1 Arī jaunākajā tiesību literatūrā pamatā ir tikai ieskicēta šāda koncepta ideja un problemātika.2 Raksta uzdevums ir sniegt ieskatu aliud un peius lietas nošķiršanas koncepta izpratnē. ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes iestādes statuss un pārstāvība tiesā

3. Septembris 2024 /NR. 36 (1354)

Ievads Valsts pārvaldi Latvijā veido publisko tiesību juridiskās personas jeb publiskas personas – Latvijas Republika jeb valsts un atvasinātas publiskas personas. Šī valsts pārvaldes juridiskā uzbūve ir nostiprināta 2002. gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Visas publisko tiesību juridiskās personas ir juridiskas organizācijas. Piemēram, ar Latvijas valsti kā juridisku personu saprotam nevis vietu kartē, bet ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Juristu likteņi

Tiesnesis Teodors Zvejnieks: taisnības pērļu zvejnieks

27. Augusts 2024 /NR. 35 (1353)

Latvijas tiesu vēsturi pētot, lielākā uzmanība tiek pievērsta Latvijas Senātam, kas bija augstākā tiesu instance Latvijas brīvvalsts pirmajā posmā (1918–1940). Arī apgabaltiesas iespēju robežās ir pētījušas savu vēsturi. Bet par Tiesu palātu un tajā strādājušajiem tiesnešiem ziņu ir mazāk. Jaunās Latvijas valsts tiesu sistēmā Tiesu palāta bija atsevišķa tiesa – apelācijas instance apgabaltiesu kā pirmās instances lēmumiem. ...

Anatolijs Kriviņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību fenomena psiholoģiskās izpratnes īpatnības

27. Augusts 2024 /NR. 35 (1353)

Tiesību psiholoģiskā izpratne akcentē, ka sabiedrība var uztvert dažas vispārpsiholoģiskas intences, kuras saistītas ar tiesībām, kā arī var pazīt vispārīgas strukturālas konstantes tiesību sfērā. Ņemot vērā to, ka pastāv noteiktas primārās simboliskās atbilsmes starp juridiskajiem stimuliem un primārajām emocionālajām reakcijām, kuras nosaka uztveres un psihes darbības veids, kļūst iespējama ne tikai vispārīgo strukturālo ...

Artūrs Trosens

žurnāls / Viedoklis

Mediācija kā evolūcijas katalizators

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Cilvēka evolūcija sākās aptuveni pirms septiņiem miljoniem gadu. Cilvēks ir turpinājis attīstīt savu intelektu. Vai esam sasnieguši savu zenītu? Pat slaveni mūsdienu zinātnieki apgalvo, ka regresējam. Inteliģence atrofējoties, jo tā esot arvien mazāk nepieciešama. Varbūt vienkārši mūsu domāšanas veids vairs nav mūsdienīgs. Tas balstās arhaiskos modeļos un sen vairs neatbilst mūsdienu pasaulei. Es uzskatu, ka cilvēce sasniegs ...

Madara Spēlmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mediācijas iespējamā loma būvniecības strīdu risināšanā

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Laikā, kad mēs saskaramies ar konfliktiem un to risināšanas pretrunām, ir svarīgi atcerēties konfliktu risināšanas eksperta un vairāku sarunu vešanas grāmatu autora Viljama Urija (William Ury) vārdus: "Mūsu paaudzes lielākais atklājums ir tas, ka cilvēki, mainot savu iekšējo attieksmi prātā, var mainīt savas dzīves ārējos aspektus." Konflikti ir neizbēgams cilvēku mijiedarbības aspekts, un nekur tas nav tik acīmredzams ...

Ilze Dzenovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vardarbība un mediācijas piemērojamība: iespējas un riski Latvijā

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Šogad aizrit divdesmitais gads kopš mediācijas kā alternatīvas domstarpību risināšanas metodes ienākšanas Latvijā un desmitais gads kopš Mediācijas likuma1 pieņemšanas un spēkā stāšanās. Kopš 2004. gada novembrī dokumentētā mediācijas procesa, kuru vadīja nevalstiskās organizācijas "Cietušo atbalsta centrs" pirmie mediatori, to starpā raksta autore,2 Latvija ir sasniegusi attīstības brīdi, kad mediācijas klātbūtne ...

Marta Urbāne, Inese Briķena, Kristaps Mikoss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mediācijas regulējuma pieļaujamās robežas un tiesiskais regulējums atsevišķās Eiropas valstīs

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Raksta mērķis apkopot nepieciešamo izziņas materiālu turpmākai diskusijai un priekšlikumu izstrādei Latvijas Mediācijas likuma, Civilprocesa likuma un citu Latvijas normatīvo aktu iespējamiem grozījumiem, ar uzsvaru uz mediācijas brīvprātības principa izpratni, prasībām mediatora kvalifikācijai un iespējamiem valsts atbalsta veidiem mediācijas plašākai izmantošanai. ...

Vladlena Rudusāne, Baiba Strupiša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mediācija kā strīdu risināšanas metode

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Šogad tiesiskam mediācijas regulējumam Latvijā aprit 10 gadu jubileja. Vienlaikus jāatzīmē, ka mediācija Latvijā pastāv jau gandrīz 20 gadus. Sākotnēji mediācijas ideja un pakalpojums attīstījās mediācijas biedrību paspārnē. Mediācijas biedrības apvienoja savus spēkus un intelektuālo potenciālu, izveidojot Mediācijas padomi. Tieši Mediācijas padomes locekļi un biedrību pārstāvji bija tie, kas piedalījās Mediācijas likuma izstrādē. ...

Sertificētu mediatoru padome

žurnāls / Informācija

Valsts apmaksāta mediācija lietās, kas skar bērna intereses

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Ik gadu un arī 2024. gadā Sertificētu mediatoru padome sadarbībā ar Tieslietu ministriju īsteno programmu "Mediācija ģimenes strīdos". Programma paredz, ka valsts apmaksā sertificēta mediatora darbu tādu strīdu risināšanā ar mediācijas palīdzību, kuros ir iesaistīts bērns. Bērns šīs programmas izpratnē ir ikviena fiziska persona līdz pilngadības sasniegšanai. ...

Faila Abbasova, Laima Ārija Zelmene

žurnāls / Intervija

Mediācijas uzdevums ir ļaut pusēm sadzirdēt un saprast vienai otru

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Atzīmējot to, ka šogad aprit divdesmit gadi kopš mediācijas kā alternatīvas domstarpību risināšanas metodes ienākšanas Latvijā un desmit gadi kopš Mediācijas likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās, "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju Failu Abbasovu un sertificētu mediatori Laimu Āriju Zelmeni, lai skaidrotu, ar ko mediācija atšķiras no tiesvedības tiesā, kā mediācija uzlabo ikvienas iesaistītās puses situāciju un potenciāli novērš tiesāšanos, ieskaitot ar to saistīto zaudēto laiku un līdzekļus. ...

Jekaterina Tumule

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Cīņa ar naida noziegumiem: kādu mācību Latvijai var dot ECT spriedums lietā "Hanovs pret Latviju"

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

2024. gada 18. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pasludināja spriedumu lietā "Hanovs pret Latviju",1 atzīstot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas un cietsirdīgas izturēšanās aizliegums) un 8. panta (tiesības uz privāto dzīvi) pārkāpumus kopsakarā ar 14. pantu (diskriminācijas aizliegums). Tiesa piešķīra D. Hanovam kompensāciju par morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā. D. Hanovu šajā lietā pārstāvēja šī raksta autore – Latvijas Cilvēktiesību centra juriste Jekaterina Tumule. Šī ir pirmā ECT lieta pret Latviju saistībā ar naida noziegumu, tādēļ raksta autore vēlas sniegt informāciju gan par pašu lietu un ECT atziņām tajā, gan apskatu par aktuālo situāciju naida noziegumu jomā un ECT vēlamo ietekmi uz turpmāko šo noziegumu izmeklēšanu Latvijā. ...

Anete Ilves

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķu jautājumu apskats saistībā ar valodu un diskrimināciju nodarbinātībā

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

Šī raksta mērķis ir skaidrot diskriminācijas jēdzienu, tostarp diskrimināciju valodas dēļ un tās izpausmes, kā arī norādīt uz problemātiku, kas saistāma ar valodas jautājuma klātesamību iespējamas diskriminācijas lietās. Skaidrojums sniegts, balstoties uz Latvijas Republikas tiesībsarga praksi par iespējamu diskrimināciju valodas dēļ laika posmā no 2021. gada līdz 2024. gada maijam. ...

Allars Apsītis, Jolanta Dinsberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Diplomātiskās tiesības Senajā Romā

23. Jūlijs 2024 /NR. 30 (1348)

Raksta autori piedāvā nelielu ieskatu to veiktā romiešu tiesību un literatūras avotu pētījuma rezultātos par diplomātisko tiesību normu aizsākumiem Senās Romas civilizācijā. Pētījuma ietvaros realizēta tā sauktās Justiniāna kodifikācijas (pazīstama arī ar nosaukumu Corpus Iuris Civilis) daļās Codex Iustinianus (Justiniāna kodekss, 534. AD)1 un Digesta seu Pandectae (Sakārtojums vai sakopojums, 533. AD),2 kā arī Gaja Institūcijās (Gaius Institutiones. ~161. AD)3 un romiešu vēsturnieka Tita Līvija (Titus Livius, 64./59. p.K. – 12./17. AD) opusā Ab Urbe Condita (No Pilsētas dibināšanas, ~ 27.–9. p.K.)4 ietvertās informācijas izpēte un analīze, izmantojot induktīvo, deduktīvo un salīdzinošo metodi. ...

Ligita Dārzniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sprieduma par kopīpašuma reālu sadali izpildes problemātika

16. Jūlijs 2024 /NR. 29 (1347)

Kopīpašuma institūta problemātika kopumā ir plaši pētīta, tomēr šajā rakstā tiks aktualizēta spriedumu izpildes problemātika kopīpašumā esošas zemes vienības reālas sadales kontekstā, kas ir privāto un publisko tiesību jomā ietilpstošs jautājums. Papildus Civillikuma normām par kopīpašuma sadali zemes vienības sadali regulē arī publisko tiesību normas. ...

Odrija Margene

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saprātīgums kā visu lietu mērs jurisprudencē

16. Jūlijs 2024 /NR. 29 (1347)

Sengrieķu filozofa Protagora (Πρωταγόρας) uzskatus raksturo atziņa: "Cilvēks ir visu lietu mērs; esošo, ka tās ir, un neesošo, ka to nav."1 Pavirša šīs domas uzlūkošana var maldināt par tās vienkāršumu, savukārt dziļāka prātošana ietver risku nogrimt vēl lielākā neizpratnē. Cilvēks, kurš vēlas atrast sākotni relatīvisma idejām, šo teikumu uzlūkos ar uzsvaru uz vārdu "mērs", mēģinot pamatot vienas vienīgas ...

Mārcis Vanders

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriptomonētas un to kopsakars ar naudu

9. Jūlijs 2024 /NR. 28 (1346)

Jēdziens kripto tā dažādās izpausmēs ir ieņēmis pārliecinošu vietu sadzīvē un nenovēršami kļūst par neatņemamu nākotnes sastāvdaļu. Bija jānotiek virknei notikumu, kas maina pasauli, lai tiktu sagatavota sabiedrība un atbrīvota vieta jaunu tehnoloģiju ienākšanai. Kā spilgts šāds notikums ir 2008. gads, kad Eiropa piedzīvoja smagāko finanšu krīzi pēdējās desmitgadēs, kuru izraisīja globālo finanšu pakalpojumu firmas "Lehman ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apsūdzētā tiesību garantijas ECT sprieduma "Škoberne pret Slovēniju" perspektīvā

9. Jūlijs 2024 /NR. 28 (1346)

Apsūdzētā tiesisko garantiju pietiekamība ir viens no tiesību uz taisnīgu tiesu praktiskās īstenošanas elementiem. Lai gan šim jautājumam periodiska uzmanība tiek veltīta gan nacionālajā tiesu praksē, gan teorētiskajos izklāstos, šo tiesību satura izpratnes aktualizēšanai vērts ielūkoties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2024. gada 15. februārī pasludinātajā spriedumā lietā Škoberne pret Slovēniju (pieteikums Nr. 19920/20). Šajā lietā tika atzīts pieteikuma iesniedzēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 (turpmāk – Cilvēktiesību konvencija) 6. panta pirmās daļas un trešās daļas d. apakšpunktā paredzēto cilvēktiesību aizskārums, realizējot aizstāvību kriminālprocesā, kā arī Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā paredzēto tiesību pārkāpums. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvija un Minoritāšu konvencija: cik tiesiska ir mazākumtautību tiesību ierobežošana

9. Jūlijs 2024 /NR. 28 (1346)

[1] Pēdējā laika notikumi aktualizē jautājumu par mazākumtautību tiesībām Latvijā. 2023. gada rudenī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja spriedumus lietās par valsts valodas lietošanas pieaugumu mazākumtautību skolās: gan publiskajās,1 gan privātajās.2 2024. gada februārī Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību (Vispārējā konvencija) Konsultatīvā komiteja (KK) publiskoja 2023. gada 9. oktobra ...

Alise Artamonova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darbaspēka ekspluatācija starptautiskajās piegādes ķēdēs

14. Maijs 2024 /NR. 20 (1338)

Šajā rakstā īsumā analizēts darbaspēka ekspluatācijas jēdziens, kā arī raksturoti daži darbaspēka ekspluatācijas piemēri – ko uzņēmumi var darīt, lai novērstu darbaspēka ekspluatāciju un citus cilvēktiesību riskus savās piegādes ķēdēs. ...

Sabīne Zaula, Mārtiņš Aljēns, Lauris Liepa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Labirinta izeju meklējot – pastāvīgās dzīvesvietas noteikšana Mantošanas regulas izpratnē

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Ievads Eiropas kultūrā viens no pazīstamākajiem mītiem vēsta par Atēnu princi Tēseju, kurš atceļo no Atēnām uz Krētu, lai nogalinātu mežonīgo vērsi Mīnotauru.1 Nokļuvis Krētas valdnieka Mīnoja pazemes labirintā un nogalinājis Mīnotauru, Tēsejs visticamāk neizkļūtu virszemē, ja vien Mīnoja meita Ariadne neiemīlētos jauneklī un nepalīdzētu viņam. Izeju no labirinta Tēsejs atrod, izritinot Ariadnes austo dzijas kamolu un sekojot ...

Kristīne Zīle, Alise Reide

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Katram savs laiks – termiņu izmaiņas mantojuma tiesībās

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Kopš Koncepcijas par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju izstrādi1 darbs pie Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizācijas ir turpinājies gandrīz pastāvīgi, ir izstrādāti un spēkā stājušies vairāki grozījumi. Tomēr joprojām risinājumu gaida vairāki jautājumi, kuri tika minēti jau Koncepcijas izstrādes gaitā, bet visaptveroši analizēti Tieslietu ministrijas pasūtītajā pētījumā "Civillikuma Mantojuma ...

Edgars Pastars, Mārtiņš Krauklis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantojuma tiesību reforma – kreditora skatījumā

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Ievads 2023. gada 21. martā pieņemtie grozījumi Civillikuma Mantojuma tiesību daļā (Otrā daļa) (turpmāk – Grozījumi), ieviešot koncepcijas par mantojuma tiesību modernizāciju (2009. gads)1 un pētījuma par mantojuma tiesību modernizāciju (2017. gads)2 tēzes, iezīmē jaunu pieeju kreditora un mantinieka attiecībās. Saskaņā ar vēl spēkā esošo regulējumu mantinieka atbildība par mantojuma atstājēja parādiem ir tikai mantiska ...

Aigars Kaupe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Novitātes notariālajā procesā mantojuma reformas kontekstā

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Mantojuma tiesību reforma būtiski izmaina ne vien materiālās tiesības, bet arī tās Notariāta likuma normas, kas reglamentē notariālo procesu mantojuma lietu vešanai. Notāru pienākumu apjoms, vedot bezstrīdus mantojuma lietas, tiek ievērojami paplašināts. Turpmāk izklāstīšu būtiskākās novitātes, ko Notariāta likums paredzēs. ...

Jānis Bērziņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvenās izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā Civillikumā un saistītajos normatīvajos aktos

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Mantojuma tiesības, kas nosaka mirušajam piederējušo saistību un tiesību kopības – mantojuma – tālāko likteni pēc tā nāves, ietver sevī dziļi iesakņotus principus un vērtības un parasti tiek uzskatītas par konservatīvām tiesībām. No vienas puses, mantojuma tiesību konservatīvais raksturs sniedz stabilitāti un paredzamību, atrisinot mantojuma tālāko likteni, un pēc būtības kardinālas izmaiņas Civillikumā, ietverot principu ...

Jurijs Georgs Rusakovs

žurnāls / Numura tēma

Mantojuma tiesību reforma. Kas lēni nāk, tas labi nāk

23. Aprīlis 2024 /NR. 17 (1335)

Ar 2024. gada 21. martā pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā,1 Notariāta likumā2 un Kredītu reģistra likumā3 (Grozījumi) tika īstenota nozīmīga mantojuma tiesību reforma, kuras laikā paredzēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, kā arī risināt līdzšinējās ar mantošanu saistītās praktiskās problēmas. Grozījumi izstrādāti ar mērķi ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas ...

Ilona Kronberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kara kriminoloģija

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Klasiskā izpratnē kriminoloģija pētī noziedzību, kas ir sociāla parādība, un šis fakts jautājumus nerada. Tiek uzskatīts, ka noziedzībai nav vienas konkrētas definīcijas, jo tā ir nepārtrauktā attīstībā līdz ar sabiedrību. Rīcības, kas šodien nav noziedzīgas, mainoties notikumiem un sabiedrības attieksmei pret tiem, rīt var tādas kļūt. Nostiprinoties uzskatam, ka mūsdienu karš arvien vairāk līdzinās dažāda rakstura noziedzīgu rīcību kompleksam, nevis vienkārši bruņotam konfliktam, kas norit pēc cilvēku definētiem noteikumiem, kara izpētei pievērsusies kriminoloģija. Kara kriminoloģija ir salīdzinoši jauns kriminoloģiskās pētniecības virziens, līdz ar to notiek plašas diskusijas par pētniecības mērķiem, metodēm un izpētes jomām. Tomēr politiskā dienaskārtība arvien aktīvāk rosina kriminologiem pievērsties šai tēmai. Šajā publikācijā ir atspoguļoti mēģinājumi definēt karu un kara kriminoloģiju, vienlaikus ilustrējot gan zinātniskās, gan sabiedriskās domas maiņu – identificētās pārmaiņas kara mērķos, tā norisē un šo procesu potenciālo kaitīgumu sabiedrības interesēm dzīvot mierā un saticībā; kā karš no bruņota konflikta par teritoriju ir izaudzis par cīņu par cilvēku prātiem ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp izmantojot globālā tīmekļa tehnoloģijas, sociālos tīklus, dezinformāciju. ...

Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildētāji prasībās par dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanu

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Ekonomisko lietu tiesas kompetencē ietilpst strīdi par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Jau kopš tiesas izveidošanas brīža gan tiesai, gan arī prasītājiem nereti aktuāls ir bijis jautājums, vai prasība ir ceļama ne tikai pret pašu sabiedrību, bet arī pret tās dalībniekiem, kas balsojuši par apstrīdētajiem dalībnieku sapulces lēmumiem. Šī jautājuma aktualitātes pamatā ir Senāta 2019. gada 11. oktobra sprieduma lietā SKC-1374/2019 (Nr. C73356619) (turpmāk – spriedums SKC-1374/2019) un 2021. gada 11. maija sprieduma lietā SKC-503/2021 (lieta Nr. C73534920) (turpmāk – spriedums SKC-503/2021) atziņas. Šī raksta ietvaros uzmanība tiks veltīta minēto spriedumu atziņām, kā arī to ietekmei uz zemāku instanču tiesu praksi. Lai arī Ekonomisko lietu tiesas kompetencē neietilpst strīdi par kooperatīvo sabiedrību biedru sapulces lēmumu apstrīdēšanu, uzmanība tiks veltīta arī tiesu praksei par kooperatīvās sabiedrības biedru sapulces lēmumu apstrīdēšanu. Raksta autori nepretendē uz izsmeļošu tiesu prakses analīzi. Raksta mērķis ir veicināt diskusiju un stabilu tiesu praksi šajos jautājumos. ...

Alfrēds Voroņko, Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgi iegūti līdzekļi: kā Latvijā piemērot ECT jaunāko spriedumu

5. Marts 2024 /NR. 10 (1328)

Ievads 2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria", pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18.1 Spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem ...

Helmuts Jauja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Termiņa ierobežojumi Civillikuma 1415. panta piemērošanai maksātnespējas procesā

20. Februāris 2024 /NR. 8 (1326)

Parādnieka darījumu apstrīdēšana ir viena no neatņemamām maksātnespējas procesa sastāvdaļām. Maksātnespējas likums tam paredz speciālu regulējumu papildus vispārējiem Civillikuma noteikumiem par apstrīdamiem un spēkā neesošiem darījumiem. Senāta praksē ir atzīts, ka Maksātnespējas likums neizslēdz Civillikuma noteikumu piemērošanu darījumu apstrīdēšanā maksātnespējas procesā.1 Viena no Civillikuma normām, uz kuru nereti ...

Artūrs Šuspāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Patstāvīgo tiesību avotu iedalījums Latvijas tiesiskajā sistēmā

20. Februāris 2024 /NR. 8 (1326)

Ievads Mācība par tiesību avotiem un to iedalījumu Latvijas tiesiskajā sistēmā ir pastāvīgā attīstībā. Tas ir likumsakarīgi, jo Latvijas tiesību avotu doktrīnas izpratne ir ne tikai oriģināla, piederoša, atspoguļojoša, dimensionāla, bet arī mainīga.1 Demokrātiskā tiesiskā valstī tiesību piemērotājam tiesību piemērošanas procesā ir jāizmanto juridiskās metodes, tāpēc pareizai tiesību avotu iedalījuma izpratnei ir būtiska ...

Aleksejs Jeļisejevs

žurnāls / Viedoklis

Latvijas pilsonība nav uz mūžu

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

Lai risinātu bezvalstnieku jēdziena kolīziju, atņemot pilsonību naturalizētiem nepilsoņiem, kas vērsušies pret Latvijas valstiskumu, ir izskanējis rosinājums grozīt Pilsonības likumu un ieviest kvalifikāciju par maldināšanu, iegūstot pilsonību, kā pamatu tās zaudēšanai. Par šādu maldināšanu uzskatītu uzticības Latvijas valstij solījuma, ko katra naturalizējamā persona dod, izpildot priekšnosacījumu pilsonības iegūšanai,1 pārkāpumu. ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Prīzu tiesas spriedums tvaikoņa "Federācija" lietā

30. Janvāris 2024 /NR. 5 (1323)

"Valdības Vēstnesī" 1920. gada 21. martā rakstīts: "Latvijas Prīzu tiesa 20. marta sēdē galīgi izšķīra lieliniekiem atņemtā tvaikoņa "Federacija" (ex – "Vera") lietu. Pēc tiesas sprieduma tvaikonis uzskatāms kā jūras prīze un konfiscējams Latvijas brīvvalstij par labu. Spriedumu galīgā veidā pasludinās 30. martā." Autoram nejauši uzduroties šai īsajai ziņai "Valdības Vēstnesī", protams, ieniezējās rokas, jo līdz šim ne prātā nebija nācis, ka Latvijas Neatkarības kara laikā jūrā ir noticis kas tāds, par ko savulaik Rīgas Kinostudijai nebūtu kauns uzņemt kādu dēku filmu. ...

Inga Kačevska

žurnāls / Viedoklis

Kāpēc Latvijā ir nepieciešams šķīrējtiesu spriedumu apstrīdēšanas mehānisms?

30. Janvāris 2024 /NR. 5 (1323)

Ievads Ik pa desmit gadiem Satversmes tiesa atgriežas pie šķīrējtiesu jautājumiem,1 labvēlīgi ietekmējot šī alternatīvā strīdus izšķiršanas veida attīstību Latvijā. Tā gandrīz pirms desmit gadiem – 2014. gada 17. martā – Satversmes tiesas 1. kolēģija Aijas Brantes, Kristīnes Krūmas un Sanitas Osipovas sastāvā ierosināja lietu Nr. 2014-09-01 "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas ...

Kristaps Silionovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Hipotekārā kreditora piekrišana kā priekšnoteikums ceļa servitūta nodibināšanai ar spriedumu

16. Janvāris 2024 /NR. 3 (1321)

Ievads Latvijas tiesību sistēma neapšaubāmi aizsargā jebkura nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības piekļūt savam nekustamajam īpašumam. Šādu secinājumu tikai pastiprina Civillikuma1 1231. panta 2. punktā noteiktais, ka servitūts (arī ceļa servitūts) var tikt nodibināts ar tiesas spriedumu. Proti, ja pastāv objektīva nepieciešamība nodrošināt valdošo nekustamo īpašumu ar tādu labumu (piekļuvi), ko var dot tikai kalpojošais ...

Allars Apsītis, Osvalds Joksts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Azartspēļu fenomena tiesiskā reglamentācija romiešu tiesībās

9. Janvāris 2024 /NR. 01/02 (1319/1320)

Rakstā atspoguļoti autoru veiktā romiešu tiesību pirmavotu pētījuma rezultāti attiecībā uz azartspēļu fenomena tiesisko reglamentāciju senromiešu sabiedrībā. Pētījuma ietvaros realizēta tā sauktās Justiniāna kodifikācijas (pazīstama arī ar nosaukumu Corpus Iuris Civilis) daļās Codex Iustinianus (Justiniāna kodekss, 534. AD)1 un Digesta seu Pandectae (Sakārtojums vai sakopojums, 533. AD)2 ietvertās informācijas izpēte un analīze, izmantojot induktīvo, deduktīvo un salīdzinošo metodi. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Juristu likteņi

Kārlis Puriņš – senators ar doktora grādu tautsaimniecībā

19. Decembris 2023 /NR. 51/52 (1317/1318)

Latvijas valsts tapšanas vēsturē jurista, ekonomista un politiķa Kārļa Puriņa vārds ierakstās daudzu institūciju pamatu licēju zelta fondā – viņš bija Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, pirmais Latvijas finanšu ministrs, Latvijas Augstskolas (Latvijas Universitātes) organizācijas padomes loceklis un Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pagaidu dekāns. Vēl viens nozīmīgs viņa darba posms ir senatora amats Latvijas Senāta Administratīvajā departamentā. Senātā viņš ienāca ar daudzpusīgu izglītību un ļoti bagātu dzīves pieredzi, ar lielu autoritāti kā labākais nodokļu jautājumu pārzinātājs, un var droši teikt – viņš ir viens no spēcīgākajiem administratīvās justīcijas pamatu licējiem Latvijā. Tādēļ šajā administratīvajām tiesībām veltītajā "Jurista Vārda" numurā ir vieta arī stāstam par Kārli Puriņu. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Juristu likteņi

Autodidakts Māteru Juris un pirmais latviešu juridiskais izdevums "Tiesu Vēstnesis"

12. Decembris 2023 /NR. 50 (1316)

Šī gada nogalē "Jurista Vārds" svin 20 gadus, kopš tas no oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikuma kļuva par patstāvīgu juridisku preses izdevumu: 2003. gada 23. decembrī iznāca pirmais žurnāla "Jurista Vārds" laidiens. Gandrīz tajos pašos decembra datumos, tikai 123 gadus pirms "Jurista Vārda", 1880. gada 24. decembrī pie lasītājiem devās pats pirmais juridiskais preses izdevums latviešu valodā – Māteru Jura dibinātais laikraksts "Tiesu Vēstnesis". Kaut arī šim izdevumam nebija garš mūžs un tā izdevējs un redaktors pats nebija akadēmiski skolots jurists, "Tiesu Vēstnesis" ir unikāla parādība latviešu juridiskās kultūras vēsturē un apliecinājums tam, cik ļoti nepieciešama bija tiesiskā pašapziņa un juridiskās zināšanas latviešiem, kas 19. gadsimta otrajā pusē aizvien aktīvāk pirka zemi, iesaistījās saimnieciskajā apritē, pašvaldību darbā un sabiedriski politiskajās aktivitātēs. Savukārt Māteru Jura personība spilgti pierāda, ka "idejām apsēsts" cilvēks var veiksmīgi tikt galā ar šķietami nepaveicamām lietām. Piemēram: Māters latviski tulkoja tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges veidotos Baltijas civillikumus – neskatoties uz to, ka pats Māters bija mācījies tikai pagastskolā, un neņemot vērā arī to, ka latviešu valodā tobrīd vēl nebija nekādas civiltiesību terminoloģijas. Šis raksts ir veltījums "pirmā latviešu jurista" Māteru Jura un viņa veidotā laikraksta "Tiesu Vēstnesis" piemiņai. ...

Kristers Pētersons, Kristiāns Dzerkaļs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriptovalūta kā maksāšanas līdzeklis civiltiesiskajos darījumos

12. Decembris 2023 /NR. 50 (1316)

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst kriptovalūtas. Arī virtuālajā vidē ikdienā var lasīt par kriptovalūtas tirgus izmaiņām. Vārds "kriptovalūta" vairs neasociējas tikai ar darījumiem tumšajā tīmeklī (dark web), bet gan kā investīcīju instruments vai norēķinu līdzeklis. Praksē kriptovalūta sāk ieņemt pasaules finanšu un ekonomikas tirgu. Kriptovalūtas straujā attīstība vieš pārliecību, ka tā būs mūsu nākotnes ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

Nr 44 (1362)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"