5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)
Diskusija
Dažādi viedokļi par atsevišķiem autortiesību un blakustiesību jautājumiem
8
Diskusija par publiskā izpildījuma problemātiku un Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2011-17-03
LL.M
Magda Papēde
Freiburgas Alberta Ludviga universitātes doktorante 
Dr.iur.
Rihards Gulbis
 
Mg.iur.
Mārcis Krūmiņš
zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes lektors 

Autortiesību likuma 1. panta 15. punkts nosaka, ka publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.

AKKA/LAA savā mājaslapā norāda: ja vēlaties izmantot ar autortiesībām aizsargātus muzikālus darbus, tos publiski atskaņojot veikalos, ēdināšanas uzņēmumos, dažādos pasākumos, sacensībās, koncertos vai jebkur citur ārpus ierastā ģimenes loka, atļauju jeb licenci varat saņemt AKKA/LAA. Licence dod tiesības atskaņot mūziku no kompaktdiska, DVD, audiokasetes, radio, TV, interneta, kā arī mūziķu izpildījumā. Licence ir jāsaņem ne vēlāk kā 10 dienas pirms darbu izmantošanas. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta AKKA/LAA atļauja. AKKA/LAA atlīdzību no mūzikas lietotājiem sadala autoriem saskaņā ar lietotāju iesniegtām programmām un izmaksā attiecīgajiem autoriem. Ja autoru darbu atskaņošanai izvēlaties ierakstītu mūziku (radio, TV, CD u. tml.), ir nepieciešams ne vien saņemt atļauju no autoru biedrības AKKA/LAA, bet arī noslēgt līgumu ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA). AKKA/LAA administrē darbu autoru tiesības, savukārt LaIPA administrē izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības. Piemēram, licence ir nepieciešama radioprogrammu publiskai atskaņošanai uzņēmumu birojos. Mūzika var dot pozitīvu impulsu darbiniekiem un uzņēmuma pakalpojumu saņēmējiem, kas ierodas telpās. Darbiniekiem radio klausīšanos vajadzētu saskaņot ar vadību, šādā veidā novēršot risku, ka bez darba devēja ziņas tiek pārkāptas autortiesības.

Tomēr sabiedrībā ir radusies diskusija – ko nozīmē publisks izpildījums un kādas ir šī jēdziena robežas. Sabiedrības nosodījumu saņēma kāds gadījums, kad par licences neizņemšanu augu apmaiņas punkta "Mājas svētība" īpašniece tika sodīta ar 500 latu sodu. Vai tiešām par publisku izpildījumu atzīstams viss, kas ir ārpus ģimenes, līdz ar to licence nepieciešama par radio klausīšanos, piemēram, sabiedriskajā transportā, birojos, uzņēmumos, valsts iestādēs utt.?

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izteicies, ka pašreizējā prakse iekasēt nodevu par radio klausīšanos ārpus ģimenes loka ir absurda un esošā kārtība ar drīzām likuma izmaiņām jāmaina.

AKKA/LAA norāda, ka likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar 1886. gada Bernes konvenciju par literatūras un mākslas darbu aizsardzību, kuru Latvija ir parakstījusi. Bernes konvencijā noteikts, ka muzikālu darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības uz savu darbu publisku izpildīšanu ar jebkuriem līdzekļiem vai jebkurā veidā, kā arī autoriem ir ekskluzīvas tiesības raidīt savus darbus ēterā (piemēram, radio raidīšana ēterā). Šo tiesību, kuras iekļautas arī Latvijas Autortiesību likumā, ekskluzivitāte nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kādā publiskajā telpā persona atrodas – autobusā, kafejnīcā vai birojā –, pirms mūzikas atskaņošanas saviem darbiniekiem, pasažieriem vai klientiem ir jāsaņem autora atļauja.

Savukārt AKKA/LAA viedokļa oponenti norāda, ka Bernes konvencija nedod izsmeļošas norādes, kas ir publiskais izpildījums. Tā tikai nosaka, ka autoriem ir ekskluzīvas tiesības uz savu darbu publisku izpildīšanu. Latvijai saskaņā ar Bernes konvencijas pantu par papildus iespējamiem darbu brīvas izmantošanas gadījumiem ir tiesības noteikt kārtību, kā regulēt dažādu darbu publisko atskaņošanu.

Reaģējot uz sabiedrības diskusiju 10. Saeimas deputāti 31. maijā iesniedza likumprojektu, ar ko paredzēts grozīt Autortiesību likuma 1. panta 15. punktu un 19. panta pirmo daļu, nosakot, ka darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību komerciālā nolūkā veikts izmantojums. Ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē nav publisks izpildījums.

Atbildīgā par šī ierosinājuma skatīšanu būs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Līdzatbildīgā komisija par šo likumprojektu būs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Šobrīd arī speciāli izveidota darba grupa Kultūras ministrijā vērtē Autortiesību likuma iespējamās izmaiņas tieši par jēdziena "publiskais izpildījums" definējumu.

 

“Jurista Vārda” jautājumi ekspertiem:

1. Kā, jūsuprāt, būtu jāsaprot Autortiesību likuma 1. panta 15. punktā definētais termins "publisks izpildījums" (darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka)? Kas, jūsuprāt, šajā definīcijā domāts ar apzīmējumu "ierastais ģimenes loks"?

2. Vai četri "Jurista Vārda" redakcijas darbinieki drīkst savās darba telpās darba laikā bez maksas klausīties "Latvijas Radio 1" pārraides? Vai, dzīvoklī rīkojot Jaunā gada sagaidīšanas svinības, uz kurām ielūgti 10 radi un draugi, drīkst bez maksas skatīties LTV 1 sagatavotu koncertprogrammu, kurā tiek izpildītas Latvijas un ārvalstu autoru muzikālās kompozīcijas?

3. Kā vērtējat Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2011-17-03 "Par Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam"? Satversmes tiesa noteica, ka MK noteikumi zaudēs spēku, ja MK nepārvērtēs esošā saraksta atbilstību tehnoloģiju radītajām izmaiņām, – kādā veidā MK vislabāk varētu izpildīt šo uzdevumu?

 

Magda Papēde, LL.M., Freiburgas Alberta Ludviga universitātes doktorante

1. Publiskā izpildījuma definīcija ir nepieciešama, lai publisko izpildījumu nodalītu no citiem ar autortiesībām aizsargātu darbu un objektu izmantošanas gadījumiem1. Precīza izmantošanas veida kvalificēšana ir būtiska, jo atkarībā no izmantošanas veida var atšķirties izmantošanas nosacījumi un Autortiesību likuma piektajā nodaļā noteiktie tiesību ierobežojumi, kas atļauj darbu izmantošanu bez atlīdzības. Neievērojot atšķirības starp dažādajiem izmantošanas veidiem, var nonākt pie aplamiem secinājumiem, piemēram, ka raidorganizācija nodrošina darbu publisku izpildījumu2, kaut gan tās darbība pareizi ir kvalificējama kā raidīšana.

Izmantošanas jēdziens publiskā izpildījuma gadījumā Autortiesību likumā ir definēts ļoti plaši. Izmantošana ir gan darba nepastarpināts izpildījums (dziesmas dziedāšana), gan arī jebkurš izpildījums, kas veikts ar tehnisku ierīču un procesu starpniecību (ieraksta atskaņošana, straumēšana jeb streaming). Likums neierobežo starpniecības skaitu vai veidu, kas nozīmē, ka viena un tā paša darba publiskais izpildījums var notikt arī vairākkārt un secīgi, balstoties uz citu, jau notikušu darbību. Tā, piemēram, Mārtiņa Brauna dziesmas "Saule, Pērkons, Daugava" dziedāšana Mežaparka estrādē ir šīs dziesmas tiešs publiskais izpildījums un tiešraide televīzijā ir dziesmas raidīšana. Savukārt televīzijas pārraides demonstrēšana Vecrīgas kafejnīcā ir atsevišķs publiskais izpildījums, kas tiek veikts ar izvietoto ekrānu un skaļruņu starpniecību. Ar katru no šīm darbībām dziesma sasniedz jaunu klausītāju loku. Tēlaini to varētu salīdzināt ar apļveida viļņiem, kas rodas, iemetot ūdenī akmeni, – tāpat kā viens vilnis rada nākamo vilni, arī viens darba izmantojums pāriet nākamajā izmantojumā.

Svarīgi ir nošķirt darba "izmantošanu", kas atrodas autora ekskluzīvā kompetencē, no darba "lietošanas", kas ir jau licencētas darba izmantošanas loģiskas un nepieciešamas sekas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Roko
7. Jūnijs 2012 / 10:51
0
ATBILDĒT
Īdēja nākamai nodevai - par publisko interneta lasīšanu darba vietās. Ja ir pieeja internetam vairāk kā piecos datoros uzņēmumā, tātad lasa jurista vārdu, delfi, youtube utml. Publiskais atskaņojums. Jāmaksā nodeva.
Z.
6. Jūnijs 2012 / 15:09
0
ATBILDĒT
Tas taču ir vairāk kā skaidrs, ka likums neattiecas uz privātpersonām, kas, ievērojot tradīcijas, svin kādus ģimenes svētkus vai draugu pasēdēšanu.
ai_bi
5. Jūnijs 2012 / 22:55
0
ATBILDĒT
Tie iedomīgie un viduvējie mākslinieki, kuri nav spējīgi nopelnīt ar savu mākslu izdomājuši, kā varētu nopelnīt tepat, neko daudz pat nedarot, bet tie, kas gana populāri Latvijā un citur pasaulē - nevaimanā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties