Man, izlasot spriedumu, vispār neradās šaubas par to, kāpēc tiesvedība tika izbeigta arī par Satversmes 1. pantu. Pirmkārt, tur taču ir rakstīts, ka prasījums par atbilstību ievadam un 1. pantam tiek vērtēts kopsakarā pieteicēju argumentu satura dēļ. Otrkārt, 1. pants attiecas uz valsts iekārtas identitāti (lasīt - vispārējiem tiesību principiem). Tas, ka pieteicēji bija centušies normativizēt kristīgās vērtības un "tradicionālās" ģimenes hegemoniju, piekabinot savam prasījumam Satversmes 1. pantu, vēl nenozīmē, ka Satversmes tiesa varētu vērtēt kādas normas atbilstību arī tām konstitucionālās identitātes daļām, kuras pieteicēji nav apstrīdējuši. No šādas pieejas sanāktu, ka Satversmes tiesai tad ex officio būtu bijis jāvērtē, vai apstrīdētās normas atbilst visai valsts iekārtas identitātei, t.i., visiem vispārējiem tiesību principiem. Kaut kā šķiet neloģiski. Satversmes tiesas procesu taču raksturo pieteikuma princips un procesuālās ekonomijas princips. Varbūt šo labāk var saskatīt lasītājs no malas, kas nav bijis iesaistīts procesā.