13. Jūlijs 2021 /NR. 28 (1190)
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020‑39‑02
1
Mārtiņš Pētersons
Zvērināts advokāts 

Ar Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija spriedumu lietā Nr. 2020-39-02 (turpmāk – Spriedums) Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Konvencija) 4. panta 4. punkts atzīts par atbilstošu Satversmes 91. pantam, bet pārējā daļā tiesvedība lietā izbeigta.

Līdztekus pamata jautājumam – vai Konvencija atbilst Satversmei – Spriedums ir nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ. Ar Spriedumu pirmo reizi izskatīta lieta, kurā apstrīdēta atbilstība Satversmes ievadam. Ar Spriedumu tikai otro reizi īstenota preventīvā konstitucionālā kontrole pār parakstītu, bet Saeimā neratificētu starptautisko līgumu.1 Spriedums ir arī viens no tikai diviem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros izvērsti analizēta dzimumu līdztiesība.2 Komentāra formā nav iespējams pievērsties visiem šiem aspektiem ar tam pienākošos rūpību. Tādēļ ieskicēšu tikai dažus no Spriedumā aktualizētiem jautājumiem, kurus uzskatu par nozīmīgiem tieši Satversmes tiesas judikatūras attīstības kontekstā.

 

Pieteikuma juridiskais pamatojums un preventīvā konstitucionālā kontrole

Pieteikumu iesniedza 21 Saeimas deputāts, kas uzskatīja, ka Konvencija atbilst Satversmei. Taču, ievērojot prasību pieteikumā pamatot apstrīdētās normas neatbilstību Satversmei, pieteikumā tika lūgts atzīt apstrīdētās Konvencijas normas par neatbilstošām Satversmei.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Nez
13. Jūlijs 2021 / 20:31
0
ATBILDĒT
Man, izlasot spriedumu, vispār neradās šaubas par to, kāpēc tiesvedība tika izbeigta arī par Satversmes 1. pantu. Pirmkārt, tur taču ir rakstīts, ka prasījums par atbilstību ievadam un 1. pantam tiek vērtēts kopsakarā pieteicēju argumentu satura dēļ. Otrkārt, 1. pants attiecas uz valsts iekārtas identitāti (lasīt - vispārējiem tiesību principiem). Tas, ka pieteicēji bija centušies normativizēt kristīgās vērtības un "tradicionālās" ģimenes hegemoniju, piekabinot savam prasījumam Satversmes 1. pantu, vēl nenozīmē, ka Satversmes tiesa varētu vērtēt kādas normas atbilstību arī tām konstitucionālās identitātes daļām, kuras pieteicēji nav apstrīdējuši. No šādas pieejas sanāktu, ka Satversmes tiesai tad ex officio būtu bijis jāvērtē, vai apstrīdētās normas atbilst visai valsts iekārtas identitātei, t.i., visiem vispārējiem tiesību principiem. Kaut kā šķiet neloģiski. Satversmes tiesas procesu taču raksturo pieteikuma princips un procesuālās ekonomijas princips. Varbūt šo labāk var saskatīt lasītājs no malas, kas nav bijis iesaistīts procesā.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties