Ar Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija spriedumu lietā Nr. 2020-39-02 (turpmāk – Spriedums) Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Konvencija) 4. panta 4. punkts atzīts par atbilstošu Satversmes 91. pantam, bet pārējā daļā tiesvedība lietā izbeigta.
Līdztekus pamata jautājumam – vai Konvencija atbilst Satversmei – Spriedums ir nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ. Ar Spriedumu pirmo reizi izskatīta lieta, kurā apstrīdēta atbilstība Satversmes ievadam. Ar Spriedumu tikai otro reizi īstenota preventīvā konstitucionālā kontrole pār parakstītu, bet Saeimā neratificētu starptautisko līgumu.1 Spriedums ir arī viens no tikai diviem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros izvērsti analizēta dzimumu līdztiesība.2 Komentāra formā nav iespējams pievērsties visiem šiem aspektiem ar tam pienākošos rūpību. Tādēļ ieskicēšu tikai dažus no Spriedumā aktualizētiem jautājumiem, kurus uzskatu par nozīmīgiem tieši Satversmes tiesas judikatūras attīstības kontekstā.
Pieteikuma juridiskais pamatojums un preventīvā konstitucionālā kontrole
Pieteikumu iesniedza 21 Saeimas deputāts, kas uzskatīja, ka Konvencija atbilst Satversmei. Taču, ievērojot prasību pieteikumā pamatot apstrīdētās normas neatbilstību Satversmei, pieteikumā tika lūgts atzīt apstrīdētās Konvencijas normas par neatbilstošām Satversmei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.