3. Jūnijs 2016 10:45
Jaunumi
Elektroniskā uzraudzība Latvijā: vispirms izvērtēt, tikai pēc tam piemērot

"Mēs ticam, ka jebkurš cilvēks var izvērtēt savus līdzšinējos uzvedības modeļus, kā arī domāšanu, un var mainīties," paužot šādu pārliecību, Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs 1.jūnijā informēja par elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanas progresu.

Kopumā kopš pērnā gada 1. jūlija līdz šī gada 1. jūnijam sistēmas piemērošanai pieteikušies 203 ieslodzītie, no kuriem attiecībā uz 51 personu pieņemts tiesas lēmums par pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību. Savukārt 49 personas no tālākas pretendēšanas uz elektronisko uzraudzību atteikušās, saprotot, ka process ir disciplinējošs, prasa precīzu laika plānošanu un tām šāda ikdiena var nebūt pa spēkam.

"Protams, mums ir nepieciešama pārliecība, ka ieslodzītais grib un spēj mainīties – to mēs novērtējam pēc izdarītajiem darbiem un nākotnes nodomiem, kuriem ir jābūt reāliem. Mēs ticam darbiem un pārbaudītai informācijai, un, ja tā pierāda, ka ieslodzītais spēj mainīties, tad viņam šāda iespēja tiek sniegta," tā M. Papsujevičs.

Lai personai piemērotu elektroniskās uzraudzības sistēmu, vispirms ieslodzītajam ir jāraksta iesniegums brīvības atņemšanas iestādē, pēc tam tā veic pirmo pārbaudi, seko pārrunas ar VPD darbiniekiem, tālāk tiek sagatavots izvērtēšanas ziņojums tiesai, atspoguļojot visus faktorus, kas svarīgi elektroniskās uzraudzības sistēmas piemērošanai, un tiesa pieņem lēmumu par personas atbrīvošanu vai atstāšanu ieslodzījumā.

M. Papsujevičs norāda, ka sistēma darbojas labi un sniedz pozitīvu rezultātu. "Mēs pilnīgi noteikti redzam, ka mūsu rūpīgais izvērtēšanas process ir devis sagaidāmos un vēlamos rezultātus – ieslodzītie labāk integrējas sabiedrībā. To apliecina cilvēki, kuriem piemērota elektroniskā uzraudzība, sakot, ka šī iespēja likusi vairāk aizdomāties par sava laika plānošanu un jēgpilnu pavadīšanu. Protams, jāpiemin, ka elektroniskā uzraudzība Latvijā tiek īstenota līdz ar citiem probācijas dienesta pasākumiem, piemēram, notiek sociālās uzvedības korekcijas programmu darbs, kas palīdz notiesātajam veidot sociāli atbalstāmu dzīvesveidu," paskaidro M. Papsujevičs.

VPD Uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Klūga uzsver, ka VPD darbinieki ir profesionāli apmācīti darbā ar elektroniskās uzraudzības sistēmu un notiesātā darbības tiek nepārtraukti kontrolētas. Viņš uzsver, ka notiesātajam tā ir iespēja integrēties sabiedrībā un iesaistīties ikdienas aktivitātēs, tāpēc arī pašu notiesāto interesēs ir ievērot elektroniskās uzraudzības nosacījumus.

Jau pašlaik VPD kopā ar Tieslietu ministriju izvērtē elektroniskās uzraudzības sistēmas paplašināšanas virzienus. Pirmkārt, plānots pilnveidot tiesisko regulējumu, lai tiesu praksē attiecībā uz elektronisko uzraudzību līdzīgos gadījumos elektroniskās uzraudzības termiņš būtu līdzīgs. Otrkārt, tiek vērtēta iespēja paplašināt elektroniski uzraugāmo grupu, piemēram, uzreiz pēc notiesāšanas piedāvājot elektronisko uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam, ja nodarītais likumpārkāpums nav smags.

Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā integrēšanos sabiedrībā, kā arī tā ir ievērojami ekonomiskāka metode nekā brīvības atņemšanas soda izpilde. Teju visas Eiropas Savienības valstis īsteno šo praksi. Latvijā šī projekta izmaksas tiek segtas no Norvēģijas finanšu instrumenta (85%) un valsts līdzfinansējuma (15%).

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 209 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties