1. Oktobris 2021 17:30
Jaunumi
Valsts prezidents sarunā ar Saeimas frakcijām rosina modernizēt valsts pārvaldi
2
Ilmārs Znotiņš, VPK

Valsts prezidents ir sagatavojis likuma iniciatīvu, kas paredz grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā nolūkā Latvijas valsts pārvaldi piemērot 21. gadsimta sabiedrības vajadzībām. Lai apspriestu piedāvātos grozījumus, Valsts prezidents Egils Levits 1. oktobrī Rīgas pilī tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Saeimas frakciju vadītājiem.

“Latvijai kā modernai Eiropas valstij ir jāspēj adekvāti un strauji reaģēt uz 21. gadsimta dinamisko laikmetu un vidi.  To vairs nespēj valsts pārvaldes sistēma, kas varbūt labi kalpoja 19. vai 20. gadsimtā,” uzskata E. Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka tradicionāli vertikāli orientētā, atbildības jomās stingri nodalītā ministriju sistēma nespēj kvalitatīvi pārvaldīt un attīstīt tās sabiedrības dzīves kvalitātei nozīmīgas jomas, kur nepieciešama efektīva vairāku ministriju pārnozaru sadarbība. Tikšanās laikā kā piemēri iespējamām jomām tika minēti demogrāfijas, bērnu tiesību un ģimenes politika, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība, digitālā politika un pārvaldība, Latvijas informācijas telpas jautājumi, valsts zaļais kurss un ilgtspēja u. c.

Tāpēc Valsts prezidents uzskata, ka Ministru kabineta iekārtas likumā jānosaka iespēja sabiedrībai un valsts attīstībai nozīmīgu pārnozaru jautājumu risināšanai Ministru kabineta līmenī iecelt politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru. Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta ieteikuma izlemtu, kurās pārnozaru jomās nepieciešams izveidot valsts ministra amatu, nosakot tā politiskās atbildības jomu.

Šāds politiskās darbības portfelis varētu tikt izveidots uz visu valdības darbības laiku vai arī uz noteiktu laiku, lai koordinētu kādu sabiedrībai nozīmīgu politikas jomu vai atrisinātu kādu noteiktu problēmu, kas pārsniedz “klasisko” ministriju kompetenci vai kapacitāti.

Šai amatpersonai tiktu piešķirtas tiesības Ministru kabineta dienas kārtībā iekļaut pārnozaru jomu pārvaldīšanai nepieciešamos priekšlikumus savas kompetences jomā, piešķirtas rīkojuma tiesības attiecīgās politikas īstenošanai, taču netiktu piešķirtas balsstiesības Ministru kabineta sēdēs.

Valsts prezidents uzskata, ka šāds risinājums būtiski atvieglotu valdības darbu, padarot to konstruktīvāku un efektīvāku noteiktu valsts mērķu sasniegšanā.

Valsts prezidents arī vērsa uzmanību uz to, ka 21. gadsimta Eiropā šādi kombinētas pārvaldības modeļi ir vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu. Bez “klasiskajiem” ministriem ar tiem padotām ministrijām (ārlietu, iekšlietu, tieslietu u. c.) ir ministri bez portfeļa, īpašo uzdevumu ministri, kuri darbojas premjerministra birojā, valsts ministri, deleģētie ministri u. c., piemēram, Vācijā, Francijā, Igaunijā, Dānijā, Slovēnijā, Ungārijā, Īrijā, Maltā, Norvēģijā, Portugālē, Zviedrijā u. c. Šiem “speciālajiem” vai “otrā ranga” valdības locekļiem  atšķirībā no “klasiskajiem” ministriem nav savas ministrijas, bet viņi darbojas kādas “klasiskas” ministrijas sastāvā vai pie Ministru prezidenta.

Valsts prezidenta rosinātie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, ko viņš drīzumā iesniegs Saeimā, nestātos spēkā šobrīd, bet līdz ar nākamās Saeimas sanākšanu.

Valsts prezidents arī informēja, ka pie plānotās likuma iniciatīvas – grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā – darbs vēl turpinās, jo sarunās ar ekspertiem klāt nākuši jauni ierosinājumi, ko būtu nepieciešams iestrādāt topošajos likuma grozījumos.

 
 
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Toms Dreika
1. Oktobris 2021 / 17:59
0
ATBILDĒT
Mani fascinē, kā tik daudzi sistēmisko problēmu risinājumu saskata jaunos politiskos amatos.

Ir jābeidz sapņot - no nekā nedz jauni ministri, nedz padomes neradīs sazin ko.

Ministrijas pārnozaru jautājumos nesadarbojas nevis tāpēc, ka negrib, bet tāpēc, ka tie ir lieli, smagi jautājumi un tām nav tam resursa. Šobrīd tiek lipinātas darba grupas, kurās esošajiem cilvēkiem jau tā ir darba pāri galvai. Ir tikai loģiski, ka neviens nav gatavs saņemties un naktīs atrast laiku, lai paņemtu lielu tematu un savilktu visu kopā. Daudzos jautājumos ir jāsāk ar nopietnu izpēti, kam arī nav cilvēku.

Tas, ka mums būs politiski atbildīgais ministrs, kurš tagad skraidīs apkārt starp tiem pašiem cilvēkiem, kas ir jau nokrauti ar citiem projektiem, neko nerisinās, kamēr tas ministrs pats nepētīs un nerakstīs.

Tas, ko vajadzētu, ir, ka būtu iespēja izveidot pārnozaru komandas, kas tad ar jautājumu strādā, kā ar projektu - dara to, kamēr tas ir izdarīts. Bet, lai to panāktu, ir visiem jābeidz sev melot, ka mēs varam visu uzreiz. Reāli valsts pārvalde spēj labi ja trešdaļu no valdības rīcības plāna izpildīt labi. Bet, tā kā mēģina visu, sanāk vēl mazāk.
Tad, kad mēs sapratīsim, cik mums reāli ir resursa, mēs varēsim stratēģiski arī izdomāt, ko mēs darām (kas nozīmē arī politiski izšķirties par to, kas šobrīd netiks darīts (kas nebūs nebūtiskas lietas, tās būs nopietnas izvēles)). Un tad arī visu ko varēs un laika nogrieznī sanāks vairāk un labāk, nekā šobrīd. Bez papildu politiskām amatpersonām.

Ja valsts pārvalde turpina griezties ritenī, kurā, vai nu jādeg ārā vai jākļūst apātiskam, jauni politiskie amati tur nevarēs neko uzlabot, palīdzēt, koordinēt vai nodrošināt.
Trāpīgi > Toms Dreika
2. Oktobris 2021 / 23:12
0
ATBILDĒT
Vēl trāpīgāk par "vai nu jādeg ārā vai jākļūst apātiskam" šī brīža valsts pārvaldi nav iespējams raksturot.
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties